Patlaban par zīmola Mego veikaliem ir pārveidoti 60% Iki veikalu, informē Mego valdes locekle Irēna Hupenija.

Viņa norāda, ka pārējo 40% Iki veikalu pārveide varētu tikt pabeigta apmēram laikā no 1.septembra līdz 15.oktobrim. «Tā mēs plānojām. Investīcijas ir lielas, summas nenosaukšu, tas lai paliek konfidenciāli.»

Tikmēr līdzšinējiem Iki veikala darbiniekiem darbs tika un tiek piedāvāts. Viņiem piedāvāts strādāt uz tiem pašiem darba apmaksas noteikumiem, bet ar Mego politiku un stratēģiju.

«Darbiniekiem viedokļi un attieksme ir dažāda. Proti, dažs grib strādāt ar degsmi, dažam tas nav pieņemami. Kā jau zināt, visā Latvijā ar darba spēku, jo sevišķi tirdzniecībā, ir problēmas. Turklāt sevišķi lielas problēmas ir vasaras sezonas periodā, tā jau ir vairākus gadus. Tāpēc mēs esam priecīgi par katru darbinieku, kurš grib nākt un strādāt mūsu komandā,» skaidro Hupenija.

Mazumtirdzniecības tīklu Mego un Iki darījuma summa varētu būt mērāma 10-25 miljonu eiro apmērā, savas aplēses izteica Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Iepriekš jau vēstīts, ka SIA Mego ir parakstījusi līgumu ar veikalu tīkla Iki operatoru SIA Palink par 100% Palink kapitāla daļu pirkšanu, kā rezultātā par Palink īpašnieku kļūst Mego.

Danusēvičs uzskata, ka tīklu apvienošana palielinās Mego konkurētspēju un apvienotais tirgotājs varēs veiksmīgāk konkurēt ar starptautiskajiem tīkliem Maxima un Rimi, kas patlaban dominē Latvijas mazumtirdzniecības tirgū.

Tāpēc viņš šo darījumu kopumā vērtē atzinīgi. «Tas ir pozitīvi, ka nacionālie tirgotāji rod iespēju attīstīties, un šis darījums ir pirmā reize, kad kāds nozīmīgs Latvijas tirgotājs nopērk ārzemju tirgotāju.»

Mazumtirdzniecības tīkla Iki apvienošana ar veikalu tīklu Mego ir laba ziņa patērētājiem, apgalvo Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Iepriekš jau vēstīts, ka SIA Mego ir parakstījusi līgumu ar veikalu tīkla Iki operatoru SIA Palink par 100% Palink kapitāla daļu pirkšanu, kā rezultātā par Palink īpašnieku kļūst Mego.

«Lielāku un spēcīgāku tirgus spēlētāju veidošanās ir pozitīva gan no konkurences viedokļa, gan arī laba ziņa patērētājiem,» uzsver Krūzītis.

LPTA izpilddirektors norāda, ka, pārpērkot kādu no jau strādājošajiem veikalu tīkliem, lai palielinātu tirgus daļu, kopumā ir ierasta prakse mazumtirdzniecībā. «Šajā gadījumā it kā savienojas divi jau Latvijas tirgū zināmi tirgotāji, šādā veidā stiprinot savas pozīcijas pārtikas mazumtirdzniecības tirgū.»

Veikalu tīklā "Mego" martā apmeklētāju skaits ievērojami krities, bet pieaugusi pirkuma vidējā summa. Ņemot vērā situāciju, sākot no 16.aprīļa, spēkā stāsies izmaiņas "Mego" lojalitātes kartes sistēmā.

Vienlaikus veikalu tīklā novērotas izmaiņas arī apmeklētāju attieksmē pret veikala darbiniekiem.

Salīdzinājumā ar 2020.gada februāri vidējā pirkuma summa "Mego" veikalu tīklā palielinājusies par 16%.

Sākotnēji, kad PVO izsludināja pandēmiju, pieaugums novērots arī apmeklētāju skaitā, taču šobrīd situācija ir cita – cilvēki uz veikalu dodas retāk, taču pērk vairāk.

Nedaudz pieaudzis klientu skaits, kas izvēlas apmeklēt "Mego" diennakts veikalus vēlās vakara stundās. Līdz šim nakts laikā cilvēki visbiežāk iegādājās dažādas pirmās nepieciešamības preces, taču tagad, krīzes situācijas apstākļos, pircēji iegādājas pilnvērtīgu produktu klāstu ilgtermiņam.

Par mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Mego lielāko dalībnieku kļuvis Aleksandrs Babenko, kuram šobrīd pieder 62% uzņēmuma kapitāldaļu, liecina Firmas.lv informācija.

Līdz šim lielākais Mego dalībnieks ar 62% kapitāldaļu bija Mihails Uļmans, kurš ir lielākais daudznozaru kompānijas SIA Mono un arī citu uzņēmumu īpašnieks vai līdzīpašnieks. Vienlaikus Viktoram Karbanovam joprojām pieder 18% Mego kapitāldaļu, savukārt Aleksandram Morozam un arī Grigorijam Vovkam - pa 10%.

Mego pārstāvji patlaban vēl nav komentējuši šo darījumu.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, savulaik Babenko un Uļmans ir bijuši Mono holdinga īpašnieki.

Izmaiņas kompānijas dalībnieku sastāvā Komercreģistrā iegrāmatotas šodien, 6.jūnijā.

Tāpat šodien reģistrētas izmaiņas pamatkapitālā - Mego pamatkapitāls samazināts no trim miljoniem eiro līdz 20 000 eiro. Uzņēmuma pārstāvji nav komentējuši arī šīs izmaiņas.

Kādreizējā kino Aurora ēkas vietā Rīgā, Tilta ielā, mazumtirdzniecības tīkls Mego, investējot teju 4 miljonus eiro, uzbūvējis jaunu veikalu. Šogad plānots atvērt vēl vairākus jaunus veikalus, informē uzņēmumā.

Veikala izveide un būvniecība Tilta ielā notikusi sadarbībā ar Sarkandaugavas attīstības biedrību, kopīgi veicinot apkaimes attīstību un cenšoties saglabāt pilsētas vēsturisko mantojumu, saka veikalu tīkla mārketinga vadītājs Aleksandrs Afanasjevs. Viņš piebilst, ka veikalā pēc iespējas precīzi tikusi atdarināta vēsturiskās ēkas arhitektūra un iekštelpu, kā arī tirdzniecības zāles labiekārtojums. Tāpat arī ēkas fasādes krāsu toņi ir izvēlēti maksimāli līdzīgi vēsturiskajai apbūvei. Papildus tam tika labiekārtota arī teritorija pie jaunā veikala – ierīkoti soliņi, apgaismojums un velo novietnes.

“Mego veikala būvniecība Rīgas pilsētā, Sarkandaugavas centrā, ir labas prakses piemērs, kā tiek veidota sadarbība ar apkaimes biedrību tai svarīgā, šajā gadījumā centra izskata, jautājumā. Mēs paredzam, ka veikala jaunbūve un atjaunotais laukums būs labs stimuls, lai arī pārējā apkaimes centra daļa iepretim tiktu sakārtota,” saka ainavu arhitekte Ilze Rukšāne, Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāve.

Mazumtirgotājs Mego šogad jaunus veikalus neplāno atvērt, pastāstīja kompānijas valdes locekle Ināra Hupenija.

«Pagaidām neplānojam [atvērt jaunus veikalus]. (..) Ja būs izdevīgi, tad atvērsim. Pagājušajā gadā mēs arī atvērām divus jaunus veikalus Alūksnē un Imantā, Anniņmuižas ielā. Jebkurā gadījumā labu piedāvājumu mēs garām nelaidīsim,» teica Mego valdes locekle.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka 1.aprīlī Mego plāno slēgt veikalu Aizkrauklē. «Vienu Mego veikalu ir jātaisa ciet tāpēc, ka šo veikalu īpašnieki pārdeva izsolē, mēs [līdz šim] telpas nomājām. Veikals izvietots Aizkrauklē, to māju nopirka Madara 89, un tur turpmāk būs Top veikals,» sacīja Hupenija.

Jauna veikala "Mego" izveidē Liepājā investēti 2,5 miljoni eiro, informē veikalu tīkla "Mego" pārstāvji.

Jaunais veikals, kas atradīsies Krūmu ielā, Liepājā, darbu sāks ceturtdien, 2.martā.

Veikalu tīkla mārketinga vadītājs Aleksandrs Afanasjevs atzīmē, ka līdz ar veikala atvēršanu, uzņēmums ir labiekārtojis arī apkārtējo teritoriju, uzstādot soliņus, apgaismojumu un velosipēdu novietnes.

Tādējādi turpmāk Liepājā būs divi "Mego" veikali, bet kopumā Latvijā ir 91. "Mego" veikals.

2021.gadā "Mego" grupa strādāja ar 187,689 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa saruka par 15,8% - līdz 4,255 miljoniem eiro.

Kompānija "Mego" reģistrēta 1999.gadā, un tās pamatkapitāls ir 20 000 eiro. Grupā ietilpst uzņēmumi SIA "Lenoka" un SIA "EzerMeg".

Veikalu tīklos "Mego" un "Citro" novērota pastiprināta iepirkšanās aktivitāte un to vadība aicina iedzīvotājus nekrist panikā, bet saprātīgi izvērtēt nepieciešamību veidot pārtikas uzkrājumus.

Salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas ceturtdienu vakar, 12. martā, mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Mego" apgrozījums pieaudzis par 30%. Visvairāk tiek izpirkts tualetes papīrs, konservētie produkti un preces ar ilgu derīguma termiņu, biznesa portālam db.lv pastāstīja "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Jautāts, kādā veidā "Mego" nodrošina sabiedrības un darbinieku veselību ārkārtas situācijas laikā, I. Šihmans sacīja, ka "tiek ievērotas visas sanitārās normas un regulāri tiek veikti uzkopšanas un dezinfekcijas darbi – tiek tīrīti iepirkumu grozi un ratiņi, kasieri pastiprināti dezinficē kases aparātu zonas, kā arī tiek izmantoti cimdi visos nepieciešamajos gadījumos".

Vietējā kapitāla mazumtirdzniecības veikalu tīkls "Mego" atver jaunas tirdzniecības vietas un paplašina diennakts veikalu skaitu.

2019. gadā "Mego" sāka attīstīt diennakts veikalu tīklu un šobrīd Latvijā ir vienīgais mazumtirdzniecības veikalu tīkls, kas piedāvā iespēju iepirkties jebkurā diennakts laikā.

Patlaban "Mego" tīklā ir 5 diennakts veikali Rīgā (3), Daugavpilī un Rēzeknē, un šogad, 9. martā, plānots atklāt vēl divus jaunus diennakts veikalus galvaspilsētā - Murjāņu ielā un Biķernieku ielā.

"Vajadzība pēc kādas konkrētas preces diennakts tumšajā laikā kaut reizi dzīvē ir radusies ikvienam, tādēļ attīstām 24/7 veikalu tīklu, kas piedāvā plašu produktu klāstu bez "nakts uzcenojumiem" - šādu veikalu Latvijā patiesībā ir ļoti maz," skaidro "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Konkurences padomes (KP) atļauja uzņēmumam SIA "Maxima Latvija" atvērt veikalu tirdzniecības centrā "Domina Shopping" ir konkurences kropļošana, tāpēc SIA "Rimi Latvia" šo lēmumu pārsūdzēs, aģentūrai LETA teica "Rimi Latvia" pārstāvji.

"Rimi Latvia" paziņojumā teikts, ka KP lēmums iepriekš aizliegt "Rimi", bet atļaut "Maxima" veikala atvēršanu tirdzniecības centrā "Domina Shopping" esot tik absurds, ka raisa bažas par neiedziļināšanos vai neizprotamu ieinteresētību tirgus pārdalē. Tas esot negodīgs veids, kā tiek kavēta "Rimi" attīstība un stiprinātas "Maxima" tirgus pozīcijas.

"Pieņemtais lēmums ir negodīgs un konkurenci kropļojošs. KP ir ignorējusi, ka "Maxima" un "Rimi" pozīcijas tirgū Rīgā ir līdzvērtīgas, un ar savu lēmumu KP "Maximai" devusi nepamatotas priekšrocības. To, ka KP darbojusies tieši "Maxima" interesēs, apliecina fakts, ka KP jau gada sākumā savā lēmumā, kurā liedza "Rimi" slēgt nomas līgumu, norādīja, ka bez "Rimi" tikai "Maxima" koncepts spētu nodrošināt tirdzniecības centra "Domina" pieprasījumu," teikts uzņēmuma paziņojumā.

Par “Maxima Latvija” vadītāju un valdes locekli kļūs Karolina Zygmantaitė, vienlaikus pievienojoties arī “Maxima Grupe” valdei, informē uzņēmumā.

K.Zygmantaitė “Maxima Latvija” vadītājas amatā nomainīs Tomasu Rupši, kurš turpinās darbu “Maxima Grupe”, stājoties “Maxima LT” vadītāja amatā Lietuvā.

““Maxima Latvija” pēdējo gadu laikā ir kļuvusi vēl spēcīgāka nekā līdz šim. Tomas Rupšis, kopā ar profesionālu un mērķtiecīgu komandu, ir vēl vairāk nostiprinājis “Maxima Latvija” līdera pozīciju tirgū. Tieši šobrīd, šajos nemierīgajos laikos, cieša savstarpēja sadarbība ir svarīgāka kā jebkad. Esmu pārliecināta, ka mēs visi kopā augsim, veltot savu enerģiju un uzmanību mūsu biznesa pamatam - veikaliem, tā rezultātā vēl vairāk stiprinot uzņēmumu. Mēs turpināsim jauno, vienoto “Mans veikals” formātu ieviešanu, vēl vairāk rūpējoties par klientu ērtībām. Turpināsim rūpēties par mūsu kolēģu izaugsmi un iesaisti, tostarp talantu attīstības iniciatīvām, piemēram, programmai “Izrāviena komanda”, lai kopā augtu vēl straujāk. Vienlaikus uzskatu, ka ir svarīgi turpināt ciešu sadarbību ar piegādātājiem un saglabāt uz klientu orientētu skatījumu ikvienā darbības jomā,” uzsver jaunā “Maxima Latvija” vadītāja K.Zygmantaitė.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA Mego iegādāties 100% SIA Palink kapitāla daļu un tādējādi iegūt savā īpašumā IKI veikalu tīklu.

KP lēma atļaut apvienošanos, jo tās rezultātā būtiski nesamazināsies konkurence un neizveidosies dominējošais stāvoklis nedz ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē pilsētās, kurās darbojas Mego un IKI veikali, nedz Latvijas ikdienas patēriņa preču iepirkuma tirgū.

Lēmumā KP norāda, ka SIA Mego un SIA Palink kopējā tirgus daļa Latvijā ir mazāka par 10%, turklāt pilsētās, kurās darbojas abu uzņēmumu veikali (Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī, Liepājā), tiem pastāv spēcīga konkurence un darbojas arī konkurenti ar ievērojami lielāku tirgus daļu – SIA Rimi Latvia un SIA Maxima Latvija.

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Mazumtirdzniecības tīkla Iki apvienošana ar veikalu tīklu Mego pastiprinās konkurenci mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, atzīst SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Iepriekš jau vēstīts, ka SIA Mego ir parakstījusi līgumu ar veikalu tīkla Iki operatoru SIA Palink par 100% Palink kapitāla daļu pirkšanu, kā rezultātā par Palink īpašnieku kļūst Mego.

«Konkurentiem kļūstot spēcīgākiem, ietekmi izjutīs arī Rimi, taču jau šobrīd, darbojoties aktīvas konkurences apstākļos, katru dienu domājam, kā ar savu piedāvājumu būt par pirmo izvēli Latvijas iedzīvotājiem,» norāda Turlais.

Viņš atzīmē, ka šis darījums apliecina Latvijas mazumtirdzniecības tirgū jau kādu laiku jūtamās konsolidācijas tendences. «Jāpiebilst, ka konsolidācijas tendences mazumtirdzniecības jomā Latvijā jūtamas jau kādu laiku, par to liecina, piemēram, mazo tirgotāju aktīva dalība kooperatīvos.»

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Veikalu tīkla Maxima Latvija mātes uzņēmums Maxima Grupe ir gatava ambiciozai kapitāla piesaistei, informē Maxima Grupe korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Ugne Bartašiūte.

Īrijas Centrālā banka ir apstiprinājusi Maxima Grupe obligāciju emisijas pamatprospektu, kas izziņots arī Dublinas fondu biržā. Tas nodrošina Maxima Grupe iespējas emitēt obligācijas kopējā apmērā līdz 1 miljardam eiro. Ja uzņēmums pieņems lēmumu par obligāciju emitēšanas sākšanu, tad pirmās emisijas apmērs sasniegs 300-400 miljonus eiro.

«Pēc Standard & Poor's piešķirtā BB+ kredītreitinga ar stabilu nākotnes vērtējumu, mēs turpinām izsvērt obligāciju emisijas iespējas. Paziņojums par prospekta apstiprināšanu sniedz mums iespēju aizņemties starptautiskajos kapitāla tirgos. Pašlaik mēs izvērtējam visas iespējamās finansēšanas iespējas, un, ja apstākļi būs tam piemēroti, mēs drīzumā varētu uzsākt obligāciju emisiju,» norāda Dalius Misiūnas, Maxima Grupe valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Pēc traģēdijas Zolitūdē mazumtirdzniecības kompānija SIA Maxima Latvija mainīs uzņēmuma attīstības stratēģiju, šodien preses konferencē apstiprināja veikalu ķēdes Maxima īpašnieka - holdinga Vilniaus prekyba - akcionārs Igns Staškevičs.

Viņš norādīja, ka viņa kā līdzīpašnieka lielākā mācība šajā situācijā ir tā, ka Maxima Grupa auga pārāk strauji un izaugsmes gaitā Maxima īpašnieki ir aizmirsuši par būtiskiem darbības procesiem un svarīgām vērtībām. «Taču esmu pārliecināts, ka Maxima ir sākusi būtiskas pārmaiņas.»

Staškevičs arī atzīst, ka Maxima Latvija nav darījusi visu iespējamo, lai novērstu ēkas sabrukšanu. Viņš pauda nožēlu, ka Maximas komanda nespēja izglābt uzņēmuma darbiniekus un pircējus, kā arī par bojāgājušajiem glābējiem.

«Es gribētu no sirds atvainoties par nepareizo rīcību, maldinošo komunikāciju un aizvainojošiem izteikumiem no Maximas pārstāvjiem pagājušajā nedēļā,» teica Staškevičs, uzsverot, ka Maxima ir ievērojami līdzatbildīga, tāpēc turpmāk tiks darīts viss, lai garantētu Maxima tirdzniecības telpu drošību un uzlabotu darbinieku apstākļus.

Liepājas centra tirdzniecības namā Kurzeme atvērts veikals Maxima X. Pārtikas veikala trīskrāsainā reklāma kļuvusi par Liepājas centra un Rožu laukuma dominanti.

Tas ir jau septītais Maxima X formāta veikals Liepājā un ir īpašs ar to, ka ir pirmais Maxima X veikals Latvijā, kurā darbojas arī konditorijas cehs, vēsta SIA Maxima Latvija informācija. Telpu rekonstruēšanā un pielāgošanā, kā arī veikala aprīkojuma iegādē un uzstādīšanā SIA Maxima Latvija investējusi aptuveni 350 tūkst. latu, radītas 43 jaunas darbavietas.

SIA Maxima Latvija nomātā tirdzniecības zāle tirdzniecības namā Kurzeme ir 881 kvadrātmetru platībā. Šis būs jau astotais Maxima veikals Liepājā - līdz šim liepājniekiem bija pieejami seši Maxima X un viens Maxima XX veikals.

«Maxima Latvija» esot saņēmusi «neviennozīmīgi vērtējamus aicinājumus no skaistumkopšanas produktu ražotāja «Keune» un tā pārstāvja Latvijā pārtraukt «Keune» skaistumkopšanas produkcijas tirdzniecību par pircējiem draudzīgu cenu», pausts «Maxima Latvija» šodien izplatītā paziņojumā. «Maxima» ieskatā tas «apdraud pircēju iespējas izvēlēties produktus par labākām cenām», tādēļ «Maxima Latvija» izvērtē iespēju vērsties Konkurences padomē un tiesību sargājošās institūcijās.

««Maxima Latvija» rīkotajam «Skaistuma festivālam» izvēlējās «Keune» skaistumkopšanas produktus, kas tika iepirkti no «Keune» oficiālā izplatītāja Lietuvā, piedāvājot «Maxima Latvija» klientiem īpaši izdevīgu cenu. Zīmola «Keune» oficiālais izplatītājs Latvijā, kas nenodrošināja produktu piegādi, sociālajos tīklos izvērsa sabiedrību maldinošu kampaņu par «Maxima Latvija» piedāvājumu «Skaistuma festivālā», norādot, ka «Maxima Latvija» tirgo nezināmas izcelsmes skaistumkopšanas produkciju, izmantojot «Keune» preču zīmi – iespējams, viltojumu. Tā ir nepatiesas un maldinošas informācijas izplatīšana, diskreditējot «Maxima Latvija» labo vārdu klientu un partneru acīs. Norādot, ka tikai pie viena komersanta iegādāta produkcija ir atzīstama par oriģinālu un kvalitatīvu, tiek mēģināts ierobežot konkurenci, samazinot Latvijas patērētāju izvēles iespējas,» informē mazumtirgotājs. .

2018.gadā «Maxima Grupe» apgrozījums ir pieaudzis par 22,1%, salīdzinot ar 2017.gadu, sasniedzot 3,451 miljardus eiro. Operatīvais rezultāts (peļņa pirms nodokļiem un amortizācijas (EBITDA))sasniedza 223,6 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Uzņēmums pērn ir veicis vērienīgas investīcijas un atvēris vairāk nekā 100 jaunus veikalus visos darbības tirgos, kopumā ieguldot vairāk nekā 88 miljonus eiro.

Latvijā «Maxima» izaugsme 2018.gadā ir bijusi visstraujākā visā Baltijā, apgrozījumam pieaugot par 6,4%, līdz 776,6 miljoniem eiro.

«Uzņēmumam »Maxima Grupe« 2018. bija izaugsmes un integrācijas gads. Svarīgs solis uzņēmuma attīstībai bija Polijas mazumtirdzniecības ķēdes »Stokrotka« iegāde pagājušajā gada pavasarī. Līdz ar »Stokrotka« iegādi esam kļuvuši par lielāko Lietuvas kapitāla investoru Polijā. Vēl viens svarīgs sasniegums mūsu starptautiskajai izaugsmei bija kredītreitinga BB+ saņemšana un veiksmīga obligāciju emisija 300 miljonu apmērā ar 5 gadu obligāciju dzēšanas termiņu. Arī uzņēmuma ikdienas darbība 2018. gadā bija stabila. Pateicoties »Stokrotka« iegādei un apgrozījuma pieaugumam Baltijas valstīs un Bulgārijā, »Maxima Grupe« kopējais apgrozījums pērn audzis par vairāk nekā 22 procentiem. Pērn turpinājām veikalu tīkla izvēršanu un esošo veikalu rekonstrukciju, uzlabojot klientu apkalpošanu un ieviešot jaunus risinājumus,» saka «Maxima Grupe» valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Justas Riauba.

Nākamā gada otrajā pusē iecerēts atklāt «Maxima XXX» veikalu Rīgā, Grostonas ielā 1, investējot 1,32 miljonus eiro, informē «Maxima Latvija» Komunikācijas speciāliste Zane Udrase.

Jau pašlaik uzsākti visi nepieciešamie darbi veikala «Maxima XXX» atvēršanai nākamgad. Jaunā veikala «Maxima XXX» tirdzniecības zāles platība būs aptuveni 3000 kvadrātmetru, un veikalā iedzīvotājiem būs pieejami vairāk nekā 60 tūkstošu dažādu pārtikas un rūpniecības preču. Pieaugot vegānu un veģetāriešu pārtikas produktu popularitātei, arī šajā veikalā iecerēts izveidot īpašu stendu ar šiem produktiem.

«Skanstes rajons galvaspilsētā strauji attīstās, un šajā apkaimē ir maz pārtikas veikalu, tāpēc esam priecīgi, ka esam noslēguši nomas līgumu ar ēkas īpašniekiem SIA «Irbis A» par «Maxima XXX» veikala izveidi,» norāda «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

UAB Palink, kas ir 100% Latvijas uzņēmuma SIA Palink akciju īpašnieks, ir noslēdzis pirkšanas-pārdošanas līgumu par 100% SIA Palink daļu pārdošanu.

Saskaņā ar to SIA Palink vienojas par visu akciju nodošanu uzņēmuma SIA Mego īpašumā. Darījums vēl jāapstiprina Konkurences padomei.

«Lēmums par 100% SIA Palink daļu pārdošanu tika pieņemts, lai optimizētu Palink grupas aktivitātes un koncentrētu tās tirgos, kur mūsu darbība ir efektīvāka - Latvijā, nelielās SIA Palink tirgus daļas dēļ, mūsu konkurētspēja bija apgrūtinoša. Tāpat nepamatotais maksātnespējas process, ar ko SIA Palink saskārās 2012.gadā, būtiski ietekmēja mūsu, kā ārvalstu investoru, lēmumu pārtraukt investīcijas Latvijā. Visu šo faktoru kopums veicināja mūs pieņemt lēmumu pamest Latvijas tirgu,» saka UAB Palink izpilddirektors Emīls Stefanovs (Emil L. Stefanov).

Latvijas uzņēmums Lenoka, kam pieder mazumtirdzniecības tīkls Mego, Lietuvā iegādāsies 17 veikalus Rimi un Iki, liecina Lietuvas ziņu aģentūras BNS rīcībā esošā informācija, ko tā ieguvusi no neoficiāliem avotiem.

Šo veikalu pārdošanu kā nosacījumu izvirzījusi Lietuvas Konkurences padome, lai Rimi Lietuva varētu īstenot darījumu, kurā tas plāno iegādāties mazumtirdzniecības tīklu Iki.

Rimi Lietuva vadītājs Ģiedrjus Bandzevičs aģentūrai BNS teica, ka darījumu varēs komentēt vēlāk. Viņš sacīja, ka atrodas Latvijā, taču neatklāja, kāds ir viņa brauciena nolūks. Arī Mego pārstāvis BNS teica, ka nevar komentēt informāciju, ka Mego īpašnieks gatavojas pirkt 17 veikalus Lietuvā.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada oktobrī Lietuvas Konkurences padome atļāva Zviedrijas kompānijas ICA Gruppen kontrolētajam mazumtirgotājam Rimi Lietuva iegādāties no Vācijas Rewe Group un citiem akcionāriem uzņēmumu Palink, kam pieder mazumtirdzniecības tīkls Iki. Vienošanās par darījumu tika panākta 2016.gada decembrī, darījuma vērtība ir 213 miljoni eiro.