Svaigo ogu un sulu ražotājs un izplatītājs Latvijā Baltijas ogu kompānija investējis 851,3 tūkstošus eiro ogu pēcapstrādes ceha būvniecībā, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Ogu pēcapstrādes ceha būvniecība tika uzticēta inovatīvās būvniecības kompānijai SIA Piche. Objekts nodots eksplutācijā šā gada jūnijā.

«Pateicoties operatīvi realizētajam projektam šobrīd darbojamies ar pilnu jaudu un ar savu produkciju apgādājam turpat vai visu Baltiju. Mēs spējām dubultot ogu pēcapstrādes apjomus un maksimāli samazināt laiku, ko oga pavada ceļā no stāda līdz patērētājam. Par 10% ir uzlabojusies ogu kvalitāte, jo tagad ir pieejamas vairāk telpas, kurās ir iespējams nodrošināt nepieciešamo temperatūru. Būtiski esam centušies uzlabot darbinieku apstākļus, » skaidro Baltijas ogu kompānijas valdes locekle Māra Rudzāte.

Laikā no otrdienas līdz piektdienai melleņu uzpirkšanas cena Gulbenē nokritusi no 1,50 līdz 1,20 latiem kilogramā. Vakar vairākos ogu uzpirkšanas punktos darbs noritējis ar pārtraukumiem, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

Vairāki uzpircēji jau esot pārtraukuši darbu. Iemesls - pirmkārt, sīva konkurence, jo pilsētā darbojas vairāk nekā desmit vietu, kurās uzpērk mellenes, otrkārt, ogu pārstrādātāji nespēj ņemt pretim tādu kvantumu melleņu, kaut arī no tām Latvijā un ārpus tās ražo ne tikai ievārījumu un zāles, bet arī krāsvielu un tinti.

Dzirkstele novērojusi, ka vakar dienas vidū ogotāji aktīvi migrējuši no viena uzpirkšanas punkta uz otru, salīdzinot cenu, kas dienas laikā nokrita no 1,30 uz 1,20 latiem par melleņu kilogramu. Viena uzpircēja atraidīti, ogotāji meklējuši citu.

Uzpircējas Ināras Dergačas ogu pieņemšanas punkts ir atvērts katru dienu no pulksten 10.00 līdz 22.00. Viņa Dzirkstelei stāstījusi, ka ar šāda veida uzņēmējdarbību nodarbojas pirmo gadu un klientiem cītīgi skaidro, ka, pieņemot ogas, ir jāraksta akts. Savukārt cita uzpircēja Marina Piļka stāstījusi, ka jau piekto gadu strādā ogu uzpirkšanā.

Pārstrādes uzņēmumi šogad paredz iepirkt vairāk vietējo ogu un tas noplašinās konkurenci, liecina uzņēmēju teiktais.

Kopumā iepirkuma apjomi būšot atkarīgi no pieejamo ogu daudzuma un cenas. Katru gadu ogu cena esot atšķirīga un tāpēc nevar vēl runāt par cenām, bet tās varētu būt līdzīgas - kā iepriekš, spriež uzņēmēji.

Pure Food ģenerāldirektors Aigars Balodis stāsta, ka uzņēmums nopirks tik daudz ogu, cik ir pieejamas un nepieciešamas uzņēmuma veiksmīgai komercdarbībai. Mazāk ogu palikšot pārpircējiem, kuri tās nopērk un Latvijas valstij ar minimālu pievienoto vērtību aizved uz Lietuvu, Igauniju vai Krieviju. «Tas ir viens no jautājumiem, kas mūsu valstī nav sakārtots un varētu prasīt risinājumu tuvākajos gados. Noteikti ir jāizveido sistēma, kura atbalsta ogu iepirkšanu un pārstrādi, nevis vienkāršu un ātru peļņu starpniekiem, kuri bieži arī Latvijas valstij nesamaksā nekādus nodokļus,» uzsver A. Balodis.

Pētījums SIA Silvekspo radījis uztura bagātinātāju ar pretnovecošanas iedarbību, kas izgatavots no melleņu aktīvajām vielām, kuras ekstrahējuši Latvijas Universitātes (LU) jaunie zinātnieki.

Uztura bagātinātāju plānots sākt ražot jau no nākamā gada meža melleņu ražas. Lai to varētu darīt, ir jāizpēta, kā LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) Dabas resursu laboratorijas pētnieku un SIA Silvekspo kopīgi radītais jaunības eliksīrs iedarbojas uz Latvijas senioru novecošanas procesiem. Līdz šim ir veikti ogu šūnu pētījumi, pārbaudīta to aktivitāte un konstatēts, ka tie samazina iekaisuma procesus un tiem piemīt antioksidatīvā iedarbība. Uztura bagātinātāju uzņēmums plāno eksportēt gan uz Eiropas, gan uz Āzijas valstīm.

LU Dabas resursu laboratorijā tiek veikti praktiskas ievirzes pētījumi par ogās un citos dabas materiālos esošo ekstraktvielu izdalīšanu, izmantojot optimizētas un videi draudzīgas bioloģiski aktīvo vielu ekstrakcijas metodes. Šobrīd padziļināti tiek pētīta Vaccinium ģints, kurā ietilpst mellenes, zilenes, krūmmellenes, brūklenes, dzērvenes, lielogu dzērvenes un citas ogas, kas tiek aktīvi ievāktas un kultivētas Latvijā. Tiek izstrādāts Vaccinium ģints meža, purva ogu un to spiedpalieku bioloģiski aktīvo vielu profils un apskatītas pārstrādes iespējas. Pētnieki identificē ogās esošās vielu grupas vai individuālās vielas, lai noteiktu ogu bioloģisko aktivitāti. Līdz šim ir tapušas vairākas praktiskas ievirzes zinātniskās publikācijas, kas nākotnē varētu sekmēt jaunu produktu izstrādi.

Zemeņu audzētāja SIA Ogu aģentūra līdzās svaigu ogu realizācijai nākotnē plāno ražot arī zemeņu kalvadosu un tūristu piesaistei kopā ar citiem ogu audzētājiem izveidot zīmolu Sventājas ieleja, atzina uzņēmuma līdzīpašnieks Sandijs Stendze.

«Nākotnē ir doma nestandarta ogām piešķirt pievienoto vērtību, ar ko patlaban Latvijā neviens nenodarbojas. Tā būtu zemeņu pārstrāde raudzētā dzērienā ar destilācijas iespējām jeb tāds kalvadosa paveids, protams, ar citu nosaukumu. Tā ražošana nav problēma, tas ir atļauts bizness, vajag tikai licenci,» sacīja Stendze.

Tāpat viņš norādīja, ka šis biznesa aspekts savukārt saistās ar lauku tūrismu.

«Mana zeme daļēji ir skaistā upes ielejā, un arī robežojas ar šo ieleju, tādēļ kopā ar citiem ogu audzētājiem ir iecere izveidot zīmolu Sventājas ieleja. Tas būs kaut kas līdzīgs Bordo reģionam Francijā, kad tūristi varēs braukt, iepazīties ar ogu ražošanas saimniecībām, aplūkot stādījumus, nogaršot ogas un baudīt šeit uz vietas darīto ogu kalvadosu,» sacīja uzņēmējs.

Šis ir ogu gads, tāpēc SIA Very Berry ir karsta sezona tiešā un pārnestā nozīmē, lai novāktu aveņu un melleņu bagāto ražu. Avenes šonedēļ jau būs nolasītas, taču melleņu vēl ir daudz, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Ogu raža ir laba, no 5 hektāriem aveņu šonedēļ pabeigsim ievākt apmēram 3 tonnas ogu. Vienīgā problēma ir tā, ka grūti atrast tik daudz cilvēku, lai šo ražu novāktu. Domājam, ko darīt un kā komunicēt ar apkārtējo pagastu iedzīvotājiem, lai viņus iesaistītu krūmmelleņu un dārza melleņu lasīšanā. Paredzams, ka no 12 hektāriem melleņu ievāks apmēram 20 tonnas ogu. Katru dienu uz veikaliem tiek nosūtīti apmēram 400 kilogrami svaigu melleņu. Lieli svaigo ogu apjomi tiek sūtīti Rimi veikalu tīklam, Stockmann un citiem tirgotājiem,» stāsta uzņēmuma mārketinga vadītāja Ilze Sauškina.

Very Berry labprāt iepirktu ogas no vietējiem iedzīvotājiem, taču trūkst audzētāju ieinteresētības un piedāvājuma. «Lielveikaliem tirgojām upenes, kuras iepirkām no apkārtējiem, jo paši tās neaudzējam. Taču cilvēki ir neaktīvi. Viņi nevēlas lasīt ogas pārdošanai. Tāpēc rodas problēmas nodrošināt šo ogu lielu apjomu veikaliem, kas ir vajadzīgs katru dienu. Lai izpildītu pasūtījumus, braucām pat paši lasīt ogas,» skaidro I.Sauškina.

Restorānā "Pullman Riga Old Town " 23.novembrī pulcēsies Latvijas labākie vīndari, lai atklātu nu jau septīto pēc kārtas vadošo Latvijas vīndaru ražojumu degustāciju - "Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ".

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ” pasākumā būs iespēja tikties ar 14 vīndariem un nodegustēt vairāk nekā 100 augļu, vīnogu un citu ogu vīnu un sidru šķirnes. Skates laikā gaidāmas arī vairākas aktivitātes, tostarp aklā degustācija un balsošana par labāko skates vīnu.

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023” piedāvātie vīnogu, augļu un ogu vīni un sidri tapuši no Latvijā audzētiem augļiem un ogām, kā arī pagatavoti pēc profesionālām vīna darīšanas metodēm un paaudzēs nodotām zināšanām. Skates ilggadējie dalībnieki regulāri pilnveido savas vīndaru prasmes, ko pierāda arī prakse – vairākiem vīndariem ir atzīstamas godalgas un tituli arī Baltijas valstu mērogā. Vairums vīna skates dalībnieki ir arī apvienojušies Latvijas Vīnkopju un Vīndaru biedrības projektā “Latvijas vīna tūre” (www.latvijasvinature.lv), kas kalpo kā pārskatāms ceļvedis ikvienam interesentam, kurš vēlas doties tūrē pa Latvijas vīna darītavām.

Meža ogu uzpircēju licencēšanu tiešā veidā nevar ieviest.

Šāds viedoklis izskanējis atbildīgo ministriju pārstāvju un ogu nozares komersantu sanāksmes laikā, un kā arguments tiek minēti Eiropas Savienības (ES) Pakalpojumu direktīvā iekļautie nosacījumi.

Sanāksmes laikā tika meklētas iespējas, kā esošo situāciju risināt. Lai arī Finanšu ministrija šobrīd neredz iespēju ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgriezto maksāšanas kārtību meža ogu iegādēm, ministrijai uzdots izskatīt iespēju šādu kārtību ieviest gadījumā, ja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) iesniedz detalizētus un pamatotus pierādījumus, kas pierāda, ka meža ogu uzpirkšanā notiek krāpnieciskas darbības, kuru rezultātā notiek izvairīšanās no PVN maksāšanas.

«Patlaban peļņas nolūkos vismaz vienu hektāru lielās platībās smiltsērkšķus audzē apmēram 50 saimniecībās. Katru gadu stādījumu platības palielinās aptuveni par 20 hektāriem, un vidējā raža ir trīs līdz četras tonnas no hektāra, taču tirgū nonāk tikai daļa, jo pēdējos gados ir attīstījušies smiltsērkšķu produktu mājražotāji, kas paši savus saražotos veselīgos kārumus arī realizē,» skaidro Latvijas Smiltsērkšķu audzētāju apvienības valdes priekšsēdētājs Andrejs Brūvelis.

Pagājušais gads bija nepieredzēti lielas ražas gads – novāktas apmēram 300 tonnas ogu. To noteica ražojošo dzinumu pieaugums aizpagājušā gada mitrajā un siltajā vasarā, kā arī labvēlīgie ziedēšanas apstākļi pagājušā gada pavasarī.

Pērn lielās ražas dēļ ogu vākšanas laikā attīrītu ogu cena bija samērā zema – zem viena lata par kilogramu. Vēlāk tirgū palika tikai sasaldētās ogas, un to cena nostabilizējās ap ierastajiem 1,20 Ls. Līdz šim visas izaudzētās un kvalitatīvi saglabātās ogas ir sekmīgi pārdotas. Smiltsērkšķu tirgus pie mums vēl ir ļoti mazs, tāpēc audzētāji un pircēji ir zināmi un prognozējami. Pareizi audzētiem smiltsērkšķiem nav arī izteiktu neražas gadu, līdz ar to cena līdz šim bijusi stabila.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas AS "Cēsu alus", lai vērotu, kā tiek ražots Brūža alus ķiršu sārtais no ogu brūvējumu līnijas.

Brūža alus ogu sērijā ir iekļautas divas dažādas alus šķirnes - alus ar ķiršu sulu un alus ar aveņu sulu.

Brūža alus ir "Cēsu alus" darītavas galvenā alus meistara Māra Gramberga īpaši izveidota alus sērija, tajā iekļaujot dažādas alus šķirnes, kuru nosaukumi raksturo arī alus garšu katrai šķirnei. Brūža Ogu brūvējumu līnijā ir ali, kuru pagatavošanā izmantotas ogu un augļu sulas.

Alus patērētāji kļūst izvēlīgāki 

Alus nozari Latvijā sašūpojis pandēmijas vilnis, tomēr, neskatoties uz to, rodas aizvien...

Brūža alus ogu brūvējumu līnija tika izveidota 2019.gadā, alu ar sulām nošķirot no pārējās Brūža alus līnijas gan ar nosaukuma, gan dizaina palīdzību. Bet Brūža alus ķiršu sārtais tirgū pieejams ir jau no 2017.gada. Tas ieguva pircēju atzinību un Latvijas alus tirgū pieauga pieprasījums pēc Beļģijā iecienītā alus ar dažādām sulām, piemēram, kriek tipa alus ar ķiršu sulu. Ņemot vērā šī tirgus segmenta popularitāti un pozitīvo pieaugumu, AS "Cēsu alus" izveidoja atsevišķu Brūža alus ogu brūvējumu līniju. Brūža ķiršu sārtais alus starptautiskajā konkursā "Baltic Beer Star 2017" augļu alus kategorijā tika apbalvots ar augstāko novērtējumu - Zelta medaļu.

"Cēsu alus" produktu attīstība notiek nepārtraukti, tādēļ ļoti iespējams, ka nākamajā sezonā uzņēmums paplašinās Brūža alus ogu brūvējumu līniju ar kādu jaunu garšu.

Ja licencēšanas iecere tiks īstenota, meža ogu iepircēji plāno vērsties pēc glābiņa Eiropas institūcijās.

Jāatgādina, ka ogu uzpircēju licencēšanu rosināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadība, to pamatojot ar Latvijas dabas velšu izvešanu no valsts, kā rezultātā tautsaimniecība un valsts budžets neko neiegūst, jo nodokļi valsts kasē neieplūst.

Neizpratni par ieceri ieviest licencēšanu DB pauž SIA Artavs Pro valdes loceklis Agris Kaužēns, kurš nodarbojas ar meža ogu iepirkšanu un realizēšanu ārpus Latvijas - Baltijā un Skandināvijā. «Dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā. Ikviens var dibināt uzņēmumu un brīvi iepirkt ogas. Tad jau būtu jālicencē arī graudu audzētāji un citas nozares. Manā uztverē kā Eiropas vērtību aizstāvim tas liekas pilnīgi absurdi, ka šajos laikos šāds jautājums var rasties,» viņš uzsver, piebilstot, ka Krievijā un Ukrainā joprojām šis process ir licencēts, bet mēs jau neejam uz to pusi. akcentē nozares spēlētājs. Arī Zviedrijā pastāvējusi licencēšana, taču pirms pieciem gadiem ES spiediena ietekmē šo kārtību nācies mainīt, un patlaban šajā tirgū ikviens brīvi barot iepirkt meža ogas. A. Kaužēns uzskata - ja Latvijā šo sistēmu ieviesīs, tas būs solis atpakaļ, un ogu iepircēji gatavi vērsties gan atbildīgajās ministrijās, gan Eiropas institūcijās.

Ražotāji labprāt iegādātos augļus, ogas, dārzeņus un meža veltes no vietējiem zemniekiem vien, diemžēl tie ne vienmēr spēj nodrošināt produkciju nepieciešamajā laikā, apjomā un par labāko cenu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Puratos Latvia ir Puratos grupas uzņēmums augļu un ogu piedevu ražošanai maizniekiem, konditoriem, jogurta un saldējuma ražotājiem; Latvijā tas izgatavo arī Pūre ievārījumus. «Esam gatavi iegādāties visu, ko vietējie ražotāji un piegādātāji var piedāvāt par labāko cenu un kvalitāti. Tajā pašā laikā šis piedāvājums nedrīkst būt sliktāks par to, ko varam nopirkt citās valstīs, jo klientiem Beļģijā vai Itālijā ir vienalga, vai ogas ir augušas Latvijā vai Polijā. Svarīga ir garša, kvalitāte un cena,» teic Puratos Latvia ģenerāldirektors Aigars Balodis.

«Sākumā rēķinājāmies, ka pirmie gadi būs ļoti neparedzami un grūti. Pārstrādei sākotnēji apjomus izvēlējamies piesardzīgi un apdomīgi. Patlaban mūsu apjomam ar vietējo ražu pietiek, maksimāli daudz audzējam paši. Ir izejvielas, kuras gan cenas, gan loģistikas ziņā ir izdevīgāk iepirkt no kaimiņvalstīm. Citās augu kultūras nozarēs tās mums ir priekšā. Mūsu produktos aptuveni 90% ir Latvijas izejvielas un 10% – kaimiņvalstu,» atklāj SIA Keefa (ražo biezeņus Simply Food) valdes priekšsēdētājs Roberts Cešeiko. Strādājot bioloģiskās lauksaimniecības jomā, liela ietekme ir laika apstākļiem, no tiem ir atkarīga ražas kvalitāte un apjoms. Ražotājam vienmēr ir jādomā vairāki soļi uz priekšu – kas notiks, ja kāds audzētājs laika apstākļu dēļ nevarēs nodrošināt plānoto apjomu. «Tas nedrīkst būt par iemeslu tirgus neapgūšanai. Lai šādi nenotiktu, ražotājam ir jādomā par pārstrādāto izejvielu uzglabāšanu un jābūt rezervēm,» pauž R. Cešeiko.

Ņemot vērā, ka šobrīd ir sākusies aktīva ogu un sēņu, kā arī ārstniecības augu lasīšanas sezona un daudzi iedzīvotāji papildina savu ģimenes budžetu ar ienākumiem no to pārdošanas, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina samaksāt ienākuma nodokli.

Ogotāji, sēņotāji un savvaļas ārstniecības augu un ziedu vācēji, ja to ienākumi gada laikā nepārsniedz 2000 latu, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji, taču viņiem ir jāveic uzskaite par gūto ienākumu, norāda VID, skaidrojot, ka no viņa gūtajiem ieņēmumiem ir jāatskaita izdevumi, kas radušies sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas gaitā.

Savukārt, ja ienākumi no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, kuri kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas pārsniedz 2000 latu gadā, tie ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, atgādina VID pārstāvji.

SEB banka piešķīrusi Latvijas lielākajam savvaļas ogu un sēņu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumam Pharmeko Lettland finansējumu ilgtermiņa investīcijām, apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī faktoringam kopumā 2 miljonu eiro apmērā.

Ilgtermiņa aizdevums tiks ieguldīts jaunas ražošanas ēkas būvniecībā Madonā ar mērķi paplašināt uzņēmuma ražošanas apjomus. Jaunā ražošanas ēka paredzēta sēņu iepirkšanas un pārstrādes apjomu audzēšanai, un tajā tiks ierīkotas arī papildus saldētavas telpas. Šis projekts uzņēmumam ļaus arī uzlabot efektivitāti, samazinot produkcijas uzglabāšanas, saldēšanas un transportēšanas izmaksas. Projekta īstenošanai piesaistīts arī Eiropas Savienības fondu atbalsts 40% apmērā no tā kopējām izmaksām.

Pharmeko Lettland valdes loceklis Alesandro Monesi (Alessandro Monesi): «Mēs esam pateicīgi SEB bankai par atbalstu mūsu uzņēmuma mērķu īstenošanā, jo tas ļaus uzņēmumam attīstīt jaunas tirgus nišas, radīt jaunas darba vietas un straujāk kāpināt apgrozījumu.»

Ogu raža šogad Latvijā varētu būt lielāka nekā pērn, norāda Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

Pēc viņas teiktā, ja pēkšņi neuznāks liels sals, tad šogad pietiekošā daudzumā ienāksies ļoti laba melleņu, zemeņu, dzērveņu un aveņu raža, kas varētu pārsniegt iepriekšējā gadā ievāktās ogu ražas apmēru.

"Ja ziemā būtu bijis aukstums, būtu draudējis izsalšanas risks, bet ziema bija bez sniega un viss ir kārtībā," sacīja Rudzāte.

Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja piebilda, ka arī ķiršu raža šogad varētu būt laba, ja vien salnas ziedēšanas laikā nebūs kaitējušas konkrētās saimniecībā.

Vienlaikus viņa pauda bažas, vai visu izaudzēto izdosies novākt labas ražas gadījumā. Ogu lasīšanu nav iespējams automatizēt, jo daudz ogas nevar vākt ar kombainu. Tajā pašā laikā jau iepriekšējos gados ir saasinājies darbaspēka trūkums augļu un ogu nozarē, un būs liela problēma arī šogad. Arī ar bezdarbnieku piesaisti ogu lasīšanas darbiem nesekmējas, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka šie cilvēki nevēlas darīt šo darbu neatkarīgi no samaksas. Tāpat ir potenciāls arī labai augļu ražai, ja vien bites augļkokus būs pietiekami apputeksnējušas.

Šomēnes Spilva uzsākusi jaunās sezonas dārzeņu iepirkumus. Pirmās tiek iepirktas skābenes.

Kopumā sezonas gaitā skābenes ir plānots iepirkt 118 tonnu apjomā. Nākamais sezonas dārzeņu iepirkumu posms sāksies jūlijā ar Latvijā audzēto gurķu, kabaču, sīpolu, burkānu un citu dārzeņu piegādēm Spilvas ražotnei.

«Iepirkumu sākums ieplānots 20. nedēļā, kas šogad sākas 14. maijā. Precīzs datums ir atkarīgs no laika apstākļiem un to ietekmētās skābeņu pirmo ražu nokomplektēšanas. Jau otro gadu pēc kārtas, pateicoties skābeņu produkcijas noieta pieaugumam, esam paredzējuši tik lielu skābeņu iepirkumu apjomu,» informē Spilvas Iepirkumu nodaļas vadītāja Anda Stepanoviča. 2012. gada iepirkumu sezonas gaitā Spilvas ražošanas nepieciešamībām ir paredzēts iepirkt arī 62,6 tonnas gurķu, 31,7 tonnas kabaču, 7,6 tonnas svaigu tīrītu sīpolu, 2,5 tonnas svaigu tīrītu burkānu, 1,2 tonnas selerijas sakņu, 1 tonnu diļļu, 15 tonnas pelēko zirņu u.c. dārzeņus. Ogu, ķiršu un rabarberu, kā arī mārrutku iepirkumu apjomi tiks noskaidroti sezonas gaitā. Tad arī būs iespējams noteikt visas sezonas dārzeņu un ogu kopējo iepirkumu apjomu.

2015.gadā ražotāju apvienības Baltijas ogu kompānija apgrozījums sasniedzis 1,1 miljonu eiro, informē DNB banka.

Kooperatīva Baltijas ogu kompānija pārstāve, uzņēmuma Very Berry īpašniece Gundega Sauškina ir pārliecināta, ka panākumu pamatā bijusi tieši apvienošanās. «Latviešiem vienmēr bijušas problēmas ar kooperāciju, jo tiek uzskatīts, ka, kopā strādājot vairākiem uzņēmējiem, radīsies tikai strīdi. Mēs esam piemērs tam, kā kopā var sasniegt daudz vairāk nekā vienatnē. Ja mēs nebūtu nodibinājuši kooperatīvu, mēs nekad nebūtu sasnieguši to, ko pašlaik. Kopā esam spēcīgāki, un domāju, ka arī mūsu sadarbības partneriem mēs esam drošāks un atbildīgāks partneris,» uzsver G.Sauškina.

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas Siguldā, Zilver vīnu ražotnē.

Zilver dzērienu darītava savu darbību uzsāka 2009. gadā, tomēr tās pirmsākumi meklējami jau agrāk, deviņdesmito gadu sākumā, kad tika izveidota ZS Pīlādži, kas nodarbojas ar augļu koku un ogulāju stādu, kā arī ābolu un bumbieru audzēšanu. Pateicoties 2009. gada lielajai ābolu ražai, saimniecībā radās nepieciešamība domāt arī par augļu un ogu apstrādi un pārstrādi. Likumsakarīgi tieši šajā laikā notika izmaiņas likumdošanā, kas atviegloja prasības tieši mazajiem vīna un citu alkoholisko dzērienu ražotājiem, tādējādi stādu, ogu un augļu audzēšanai saimniecībā pievienojot trešo nozari - ogu un augļu pārstrāde vīnos, destilātos un limonādēs.

«Mūsu priekšrocība ir tā, ka esam pilna cikla saimniecība – audzējam gan koku stādus, gan kokus, gan augļus, tos tirgojam un gatavojam galaproduktus, sākot no sulām līdz pat stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem,» stāsta vīndari.

Very Berry šovasar sāk ražot sulas bērniem un uzstāda jaunas iekārtas

Ogu un sulu ražotājs SIA Very Berry dabīgo sulu ražotnē Gaujienas pagastā uzstādījis jaunas iekārtas, kas ļaus trīs līdz piecas reizes palielināt gatavās produkcijas pildīšanas jaudas. Iekārtu iegādē piesaistīts ES līdzfinansējums.

Jaunās iekārtas ir daļa no starpreģionu sadarbības programmas INTERREG, un projekta kopējās izmaksas ir ap 150 tūkstošiem eiro. Uzņēmuma mārketinga direktore Ilze Sauškina stāsta, ka šajā programmā iesaistītas vairākas valstis un tā vērsta uz inovatīvu iekārtu iegādi. Līdz šim pildīšanas dēļ uzņēmuma jaudas bija ierobežotas, un tagad šī problēma tiks atrisināta. «Pieprasījums pakāpeniski aug. Ar 120 % noslodzi strādājam. Jaunās iekārtas ļaus jaudas palielināt vismaz trīs reizes,» atklāj Ilze Sauškina. Paredzēts, ka iekārta darbu sāks šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, jo vēl tiek gaidīts pasterizators un etiķešu iekārta.

Ievārījumi Zelta zaptes divu gadu laikā ir nostiprinājuši savas pozīcijas un tagad gozējas lielveikalu plauktos.

«Sākām kā mājražotāji, bet sapratām, ka jāattīstās, un izveidojām ražotni, lai varētu sadarboties ar veikaliem,» stāsta Ilze Saltā, ievārījumu zīmola Zelta zaptes idejas autore un izveidotāja. Kad DB iepriekš rakstīja par uzņēmumu SIA Atasco, tas tik tikko bija izveidojis ražotni, sācis tur gatavot ievārījumus. Tagad ir vairāki veikalu tīkli, ar ko Zelta zaptes sadarbojas un kas regulāri pasūta noteiktu apjomu produkcijas. Tas Ilzei palīdz plānot ražošanu ne tikai Ziemassvētkos, kad ir lielāks pieprasījums, bet arī vasaras un pavasara mēnešos, kad ir mierīgāks darba cēliens. Tāpēc šobrīd ir lielāka stabilitāte nekā pirms pāris gadiem, kad uzņēmums sāka savu darbu un produkciju piedāvājis vien tirdziņos.

Iespējams, ka maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka aktīvu izsolēs varētu uzaicināt piedalīties pārstāvjus no Ekonomikas policijas, lai novērstu tā dēvēto reideru dalību izsolēs, informē bankas administratora SIA KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

«KPMG Baltics ir aizdomas par atsevišķiem gadījumiem, kuros varētu būt notikusi slēpta vienošanās starp izsoles dalībniekiem, taču skaidru pierādījumu tam nav. Patlaban ļoti nopietni apsveram iespēju vērsties Ekonomikas policijā, lai tās pārstāvjus piesaistītu Latvijas Krājbankas aktīvu izsolēs, tādējādi samazinot risku par slēptu dalībnieku vienošanos pirms izsoles,» norādīja Fīrmanis.

Arī AS Reverta (iepriekš Parex banka) pārstāve Madara Kalveite apstiprināja, ka izsolēs ir patiešām daudz šādu gadījumu.

«Ir novērots, ka izsolēs piedalās vieni un tie paši cilvēki, kuri arī neslēpj, ka viens otru pazīst. Ir bijuši gadījumi, kad pirms izsoles pienāk un pajautā bankas pārstāvjiem, līdz kādai summai banka ies. Ir bijuši arī gadījumi, kad ierauga, ka uz izsoli ieradušies bankas pārstāvji, un dodas uzreiz prom, pat nepiedaloties izsolē,» sacīja Kalveite.

Salīdzinoši īsā laikā savu vietu Latvijas tirgū ir atraduši zīdaiņiem paredzētie augļu un dārzeņu biezenīši «Rūdolfs», kuru izejvielas tiek iegūtas bioloģiskajās saimniecībās. Tie izstrādāti LLU un Latvijas Valsts augļkopības institūtā Dobelē un tikko saņēmuši Latvijas Zinātņu akadēmijas (ZA) apbalvojumu kā viens no 12 pērnā gada zinātniskajiem sasniegumiem valstī. Drīzumā tirgū blakus augļu un ogu biezenīšiem parādīsies arī biezenīši ar gaļu, tostarp lasi, un piena produktiem, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Sadarbība ar ražotājiem un pētījumi LLU sākušies jau 2010. gadā. Pētījums tapis trīs kārtās, sadarbojoties LLU un Latvijas Valsts augļkopības institūta zinātniekiem. Pētījuma pirmā kārta norisinājusies Dobelē Dalijas Segliņas un Anitas Olšteines vadībā, tur notika augļu un ogu biezenīšu izstrāde. Savukārt pētījuma otrā un trešā kārta noritējusi LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē attiecīgi asociētās profesores Anitas Blijas un docentes Solvitas Kampuses vadībā. A.Blija vadīja dārzeņu biezenīšu izstrādi, savukārt S.Kampuses vadībā tapuši biezenīši ar gaļu un piena produktiem, un plānots, ka tuvākajā laikā tie nonāks tirgū.

Ogu lasītāji, kas Zviedrijā nodarbināti bez darba atļaujas, bieži vien spiesti strādāt sliktos darba apstākļos, atsaucoties uz Zviedrijas darba tiesību uzrauzdības institūciju Swedwatch, vēsta thelocal.se.

Ārvalstu strādniekiem, kas dodas darbā uz Zviedriju bez darba atļaujas, ir pavisam nelielas iespējas protestēt pret sliktiem darba apstākļiem, tāpat viņiem liegta iespēja vērsties augstākās varas iestādēs pēc palīdzības vai padoma.

Lai samazinātu pastāvošo risku, ka pret ārvalstu ogu lasītājiem Zviedrijā slikti izturas, strādāšana šajā Skandināvijas valstī bez attiecīgajiem dokumentiem turpmāk būtu jāpasludina par legālu, uzskata Swedwatch. Organizācija vēršas arī pie darba devējiem, lūdzot uzņemties vairāk atbildības par strādājošo darba apstākļiem.

Patlaban Swedwatch nav oficiālu datu, cik daudziem strādājošajiem šajā ogu lasīšanas sezonā nav bijis darba atļaujas, tomēr tiek lēsts, ka tie varētu būt 2,5 tūkstoši cilvēku.

Paplašinot bezalkoholisko dzērienu klāstu, Valmiermuižas alus šoruden iepirks 20 tonnas Latvijā augušu ogu un augļu – 10 tonnas meža brūklenes, kuru ražas ievākšana sākas šobrīd, un septembrī-oktobrī arī 10 tonnas bioloģiski audzētas cidonijas, informē uzņēmums.

No to sulas Valmiermuižas alus gatavos zelterus Gardu Muti. Zelteru gatavošanā ieguldīti 500 tūkstoši eiro.

«Zelteri jeb bezalkoholiskas limonādes ir likumsakarīgs Valmiermuižas alus attīstības solis, kur saskatu tikpat lielu potenciālu kā savulaik alū. Tos var iegādāties kopš pavasara. Atgriezt uz svētku galda reiz tik iecienītos zelterus mūs pamudināja vietējie zemnieki, ar kuriem garškopju kustības Gardu Muti ietvaros sadarbība norit jau vairāk nekā trīs gadus. Nākamgad plānojam dažādot Latvijā augušo ogu un augļu iepirkuma klāstu un kāpināt apjomus, piedāvājot arvien jaunas zelteru garšas,» saka Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.