Jaunākais izdevums

Viens no nākotnes risinājumiem zaļās enerģijas atbalstam ir valsts garantēti kredīti staciju būvniecībai.

To publiskajā diskusijā «Atjaunojamie energoresursi (AER) Latvijā: par ko un pret ko cīnāmies?» sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, piebilstot, ka valsts garantēti kredīti ļautu staciju būvniekiem saņemt banku aizdevumus uz garākiem termiņiem nekā pašlaik.

Ekonomikas ministrija arī secinājusi, ka līdzšinējā AER atbalsta politika Latvijas iedzīvotājiem drīzumā var izmaksāt pārāk dārgi, 2033. gadā sasniedzot jau 7,2 miljardus latu. Pašlaik AER un dabasgāzes koģenerācijas staciju īpašnieki atbalstu paaugstināta tarifa veidā saņem caur tā saukto obligātā iepirkuma komponenti (OIK), kas ir iekļauta visu elektrības patērētāju tarifos. Pašlaik OIK ir 1,23 sant./kWh, bet no nākamgada varētu būt jau 1,94 sant./kWh, lēš EM, gan piebilstot, ka lielāko daļu OIK 2011. gadā veidoja tieši atbalsts gāzes koģenerācijas stacijām.

«Tas ir smieklīgi, ka mani mēģina par gāzes mīli iztaisīt. Nekad neesmu noliedzis, ka lielākā daļa no pašreizējā OIK aiziet dabasgāzes stacijām, bet nākotnē arī AER sadaļa būtiski augs, ja nekas netiks mainīts,» sacīja D. Pavļuts, gan norādot, ka nav viņa spēkos precīzi prognozēt, cik tieši liels būs AER īpatsvara pieaugums, jo neesot iespējams pateikt, kuri no tiem projektiem, kas pašlaik ir saņēmuši atļaujas būvēt AER stacijas un tirgot elektroenerģiju OIK ietvaros, tiešām realizēsies, un cik atļaujas ņēmuši tikai spekulatīvos nolūkos, lai tās tirgotu tālāk. «Runas par atļauju apokalipsi, līdz kurai novedušas iepriekšējās sliktās valdības, rada nevajadzīgu spiedienu uz zaļās enerģijas nozari,» tā Latvijas Biomasas asociācijas valdes loceklis Didzis Palejs, piebilstot, ka pēc viņa domām tuvākajos gados varētu realizēties labi ja padsmit procenti no tā AER staciju skaita pieauguma, ko pašlaik ir prognozējusi EM.

EM piedāvātie nākotnes virzieni zaļās enerģijas atbalstam ir vairāki: vai nu atbalsta līmeņa pārskatīšana, sedzot staciju investīciju izmaksas un nodrošinot to īpašniekiem saprātīgu peļņu. Iespējama arī atbalsta piesaistes principa pārskatīšana, atsaistot to no dabasgāzes cenas, OIK aizstāšana ar maksu par konkrētu uzstādīto jaudu, labprātīga atteikšanās no OIK tiesībām vai OIK izmaksu pārdale starp lietotāju grupām, piemēram, saudzējot uz eksportu orientētos ražotājus. Tomēr diskusijas laikā starp EM, AER nozares pārstāvjiem un ekspertiem vienota pozīcija tā arī neizkristalizējās.

Plašāk lasiet laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujas izmaiņas Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošajās nozarēs tuvāko gadu laikā netiek plānotas, pastiprināta uzmanība tiks veltīta normatīvo aktu sakārtošanai

To intervijā DB norāda jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš atklāj, ka nevēlas veikt straujas kustības, kurām uzņēmējiem ir grūti pielāgoties, tajā pašā laikā EM ir atvērta nefiskāliem priekšlikumiem, kas varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Viņš pauž, ka kopumā valdības deklarācijā iekļautas trīs reformas - administratīvi teritoriālā, veselības un 2021. gadā plānotā nodokļu reforma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Viens no skaļāk apspriestajiem jautājumiem enerģētikas nozarē pēdējā laikā ir obligātā iepirkuma komponente (OIK). Lai gan iepriekš OIK solīts atcelt jau šā gada pavasarī, nesen paziņojāt, ka strauja OIK atcelšana, visticamāk, nenotiks. Kāpēc tā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis vairākus likumprojektus, kas paredz ierobežot arī Latvijā tik aktuālās subsīdijas enerģijas ražotājiem, zaļā enerģija joprojām būs Eiropas prioritāte, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra EP deputāts Krišjānis Kariņš.

«Šobrīd vēlamies panākt to, ka zaļā enerģija Eiropā konkurē, balstoties uz tirgus principiem,» atklāj K.Kariņš, norādot, ka pašlaik Eiropa virzās prom no subsīdijām akmeņoglēm, dabasgāzei, naftas produktiem, kā arī atjaunojamajiem energoresursiem. «Nevar vieniem subsīdijas atņemt, bet otriem - atstāt. Tas kropļo tirgu. Turpmāk uzņēmējiem sava darbība būs jābalsta uz biznesa plānu, ņemot vērā konkurenci,» atzīmē EP deputāts.

Tajā pašā laikā K.Kariņš uzsver, ka EP pieņemtie lēmumi gan nenozīmē, ka zaļā enerģija vairs nebūs Eiropas prioritāte. «Zaļais virziens paliks nemainīgs, taču elektroenerģijas tirgū vairs nebūs vieta parazītiskai uzņēmējdarbībai,» pauž K.Kariņš, atgādinot, ka šobrīd EP tiek darīts viss iespējamais, lai tirgu atbrīvotu un panāktu lielāku konkurenci starp elektroenerģijas ražotājiem. «Jo vairāk ražotāju, jo asāka konkurence, kas spiedīs uz leju arī elektrības cenas. Iedzīvotāji un uzņēmēji šādā gadījumā būs tikai ieguvēji,» prognozē K.Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Nenovērtētas vērtību investīcijas krīzes laikā

Aigars Sudmalis, Finansu Partneri investīciju nodaļas pārstāvis, 18.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ļoti bieži cilvēki, iegādājoties akcijas fondu tirgū, izmanto nesaprotamas, neizzinātas akciju cenu līknes, algoritmus un pārāk daudz klausās citu ieteikumos. Reti kurš veic padziļinātu akciju analīzi – nosaka īsto akciju vērtību. Ja cilvēki vairāk iedziļinātos un izprastu vērtību investīciju plašo potenciālu un krīzes laikā spētu iegādāties aktīvus, ko pārdod vispārēju baiļu ietekmē, ieguldītie līdzekļi tiktu zaudēti reti!»

Īstā zelta vērtības novērtēšana

Kā izcilu piemēru var minēt zeltu. Pašlaik virmo uzskati, ka zelta vērtība tuvākajā laikā pieaugs par 30%, kas dotu labu peļņu. Tomēr nekur netiek teikts, ka zelts ilgu laiku ir bijis nenovērtēts aktīvs, vairāk kā piecus gadus nav izmantots un ilgi ir gulējis ziemas miegu. Šajos gados akcijas piedzīvoja uzplaukumu un attīstību. Ja agrāk (2000. - 2005. gads) zelta cena svārstījās no 300-400 USD, tad pašlaik vērtība ir sasniegusi jau 1500 USD par vienu trojas unci. Cena pieauga par 500% divu gadu laikā. Pašlaik daudzas valstis savas centralas bankas rezerves iegulda zeltā, tajā skaitā pensiju fondus. Interesanti, ka tagad Centrālās bankas uzskata, ka zelts ir izdevīga investīcija, kaut gan tā vērtība tuvāko 3 – 5 gadu laikā var krasi kristies, gadījumā, ja valstu finansu sistēmas stabilizēsies un ASV nekustamajiem īpašumiem pieaugs vērtība. Reti kurš aizdomājas:

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Globālā transformācija enerģētikā prasa lielas investīcijas

Natālija Poriete, 18.04.2019

Tehnoloģija Allama cikls (Allam Cycle) varētu veidot nākotni elektrostacijām, stāsta britu zinātnieks Rodnejs Džons Allams.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iecerētās reformas par paaugstināta elektroenerģijas tarifa «iesaldēšanu» līdz 2016. gadam jauniem atjaunojamās jeb zaļās enerģijas ražotājiem, kā arī ierobežojumu noteikšana agrāk izsniegtajās atļaujās jau izraisījušas protestus enerģijas ražotāju vidū.

«Izskatās, ka zaļo enerģiju izskauž par labu gāzei,» laikrakstam Diena sacīja Mazās hidroenerģētikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Orvils Heniņš. Viņš skaidroja, ka lēmuma pieņemšana, pirms nav izveidots cits atbalsta mehānisms, radot situāciju, ka labākajā gadījumā piecu gadu garumā atjaunojamie energoresursi netiks apgūti un saimnieciskā aktivitāte tiks apturēta būtiskā tautas saimniecības nozarē, bet Latvijas valsts nespēs izpildīt tai uzliktās saistības atjaunojamo resursu apguves jomā.

Biomasas asociācijas valdes loceklis Didzis Palejs uzsvēra, ka atbalsta mehānisms nav ideāls un to nepieciešams pilnveidot. Viņš skaidroja, ka plaši figurē viedoklis, ka atjaunojamie energoresursi tiek pārāk atbalstīti un par tiem tiek pārmaksāts obligātās iepirkumu komponentes veidā, kas ir aptuveni 90 miljoni latu gadā. «Patiesībā teju 90% ir atbalsts enerģijai, kas saražota no importētas gāzes. Esmu neizpratnē par EM nostāju, vispirms nemazinot atbalstu gāzei, un esmu apbēdināts par atsevišķiem lobijiem mūsu valstī, kas savas neizpratnes vai kādu citu apsvērumu dēļ cīnās pret Latvijas interesēm,» sacīja D. Palejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Karnīte: Par zaļo enerģiju ir ļoti daudz nepatiesas informācijas

Līva Melbārzde, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

IKI un Lukoil Lietuvā izmantos tikai «zaļo» enerģiju

Lelde Petrāne, 20.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības ķēde IKI un degvielas uzpildes staciju ķēde Lukoil Lietuvā izmantos tikai enerģiju, kas tapusi no atjaunojamiem avotiem: Zaļo Lietuvas Enerģiju, ko piegādā kompānija Energijos Tiekimas, vēsta baltic-course.com.

Zaļā Lietuvas Enerģija tika prezentēta martā. To jau sešus mēnešus izmanto Lietuvas minerālūdens ražotājs Druskininku Rasa un mājdzīvnieku barības ražotājs Mars Lietuva.

Energijos Tiekimas ir lielākais neatkarīgais Lietuvas galvaspilsētas elektroenerģijas piegādātājs un Lietuvos Energija, lielākā elektroenerģijas ražotāja valstī, meitasuzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

EK plāno investēt miljardu eiro klimata krīzi risinošos pētniecības un inovācijas projektos

LETA, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien izsludinājusi miljardu eiro vērtu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus pētniecības un inovācijas projektiem, kas piedāvā risinājumus saistībā ar klimata krīzi un palīdz aizsargāt Eiropas unikālās ekosistēmas un bioloģiski daudzveidību.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa, pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" finansētais Eiropas zaļā kursa uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, kas no sestdienas, 19.septembra, būs atvērts reģistrācijai, veicinās Eiropas atlabšanu no koronavīrusa krīzes, pārvēršot zaļās problēmas par inovācijas iespējām.

EK norādīja, ka šis zaļā kursa uzaicinājums atšķiras no iepriekšējiem pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" uzaicinājumiem. Ņemot vērā risināmo problēmu steidzamību, tā mērķis ir panākt skaidrus un jūtamus rezultātus īstermiņā un vidējā termiņā, bet ar ilgtermiņa pārmaiņu perspektīvu.

Paredzams, ka saskaņā ar šo uzaicinājumu finansētie projekti sniegs taustāmus ieguvumus desmit jomās, kurās atspoguļoti Eiropas zaļā kursa galvenie darbības virzieni. Tās ir vērienīgākas klimatiskās ieceres, tīra un droša enerģija par pieņemamu cenu, rūpniecības mobilizēšana pārejai uz nepiesārņojošu aprites ekonomiku, energoefektīvas un resursefektīvas ēkas, ilgtspējīga un vieda mobilitāte, stratēģija no "lauka līdz galdam", bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas, nulles piesārņojuma, no toksiskām vielām brīva vide. Tāpat ir iekļautas divas horizontālas jomas - zināšanu stiprināšana un iedzīvotāju iespēju palielināšana - piedāvā ilgtermiņa perspektīvu, lai panāktu Eiropas zaļajā kursā paredzētās pārmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Biogāzes asociācija uztraucas par «tautas musināšanu»

Vēsma Lēvalde, 17.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielajiem ražotājiem elektroenerģijas tarifu sadārdzina ne tik daudz atjaunojamie energoresursi (AER), cik koģenerācija no dabasgāzes, apgalvo Latvijas biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš.

«Jau tā saspringtajā enerģētiskajā situācijā, kad acīmredzami un apzināti tiek noniecināti atjaunojamie energoresursi un neatzīta to loma tautsaimniecības attīstībā, Jūs savā laikrakstā, līdzīgi kā daudzi citi, tai skaitā, diemžēl, arī LR Ekonomikas ministrija, runājat puspatiesībās un publicējat nepareizi tulkotus faktus, kas sabiedrībā rada kļūdainu priekšstatu par reālo situāciju.»

Tā savu nostāju pauž A. Kārkliņš, komentējot DB 15.janvāra rakstu Metalurģija cenšas pārcirst tirgus žņaugus. A. Kārkliņš apstrīd rakstā minētos KPMG pētījuma datus par OIK daļu elektroenerģijas tarifā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Spēle uz publiku miljonu vērtībā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

OIK atcelšana ir kļuvusi par teju galveno aspektu jaunās valdības veidošanā. Vismaz tā to cenšas iztēlot atsevišķi politiķi. Vairāki KPV LV biedri paziņojuši, ka neatbalstīs Kariņa valdību, jo neesot redzama griba atcelt OIK, neraugoties uz to, ka Saeima nobalsoja, ka tas ir atceļams līdz 31. martam.

Ir pat izskanējuši atsevišķi paziņojumi, ka OIK atcelšana vispār esot pats būtiskākais valdības uzdevums. Tajā pašā laikā šie politiķi apzināti noklusē to, ka, OIK atceļot trīs mēnešu laikā, valsts zaudēs milzīgas summas tiesvedībās ar godīgiem uzņēmējiem un investoriem, jo ir ticis pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Un soda naudas būs maksājamas no nodokļu maksātāju kabatām. Nav dzirdēts, ka tie, kas kaismīgi metas cīņā ar OIK un līdzīgi kā savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam atsaukušais Didzis Šmits uzskata, ka nekāds atbalsts atjaunojamajai enerģijai nav vajadzīgs, būtu konsultējušies ar nozari un siltumapgādes ekspertiem. Ja būtu aprunājušies, tad būtu sapratuši, ka vairākās pilsētās, zūdot atbalstam atjaunojamajiem energoresursiem, iedzīvotājiem būtiski pieaugs maksa par siltumapgādi. Taču kāda kuram daļa par iedzīvotāju siltuma rēķiniem, ja jācīnās pret tumsas spēkiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gārsa, pieneņu lapas, nātres, kosas, virza, madaras, dadži, ceļmallapas un citi zaļumi kādam šķiet pļavas vai meža rota, citam – vērtīga vitamīnu «bumba»

Superbarības (superfood) popularitāte uzņēm apgriezienus, turklāt Latvijas ēdāji sāk novērtēt ne tikai ārvalstu brīnumproduktus, bet interesējas par vietējām dabas veltēm. Latvijas daba ir ļoti dāsna.

Nezāļu kokteilis

«Pirmos pavasara saulītē parādījušos nezāļu zaļumus var izmantot kā veselīgu hlorofila devu, kas pēc savas būtības ir fotosintēzes rezultātā pārstrādāta tīra saules enerģija. Nezālēs ir daudzveidīgas bioloģiski aktīvās vielas (ogļhidrāti, organiskās skābes, vitamīni, fitoncīdi, minerālvielas),» stāsta veikala Uz zaļa zara valdes locekle Inese Psarjova. Pirms diviem gadiem viņa sāka lolot sapni par savu zaļo lietu veikalu, taču tagad tas ir sācis darbību. Uz zaļa zara gatavo arī zaļos kokteiļus, piegādā tos uz darbavietām un mājām. Tajos ir gan pirmie pavasara zaļumi, gan jaunās aveņu un upeņu lapas. Vēlāk – kliņģerīšu lapiņas un ziedi. Labs garastāvoklis ir obligāts nosacījums zaļo kokteiļu pagatavošanai. Uz zaļa zara iegriežas cilvēki, kas ikdienā nevar paspēt sarūpēt sev un savai ģimenei ekoloģiski tīrus un daudzveidīgus augļus, dārzeņus, zaļumus, tomēr rūpējas par veselību un apzinās svaigo zaļumu lomu ēdienkartē, vēlas pēcpusdienas kafijas devu aizvietot ar kaut ko veselīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness bijušais premjers un uzņēmējs Māris Gailis stāsta, ar ko pašlaik nodarbojas un pauž savu viedokli par aktualitātēm Latvijā.

Zemāk publicēts fragments no intervijas, kas lasāma 9. marta laikrakstā Dienas Bizness. Laikrakstā publicētajā intervijā Māris Gailis un Lolita Tomsone runā par Žaņa Lipkes muzeju, bet tiek skarti arī citi jautājumi.

Ar kādiem biznesa projektiem pašlaik strādājat?

M.G.: Man ir viens padzīvojis, sešus gadus vecs jaunuzņēmums mākoņu skaitļošanā, kas nodrošina televīzijas apraidi ar aparatūru, kas tiek turēta mākonī. Finansējuma trūkuma dēļ mēs ilgu laiku stagnējām, taču pērn dubultojām apgrozījumu ik pēc trim mēnešiem. Kompāniju sauc Veset, un to vada mans dēls, taču arī es tajā piedalos.

Kad to pārdosiet?

M.G.: Kad cena būs 100 miljoni eiro, vēl kādi trīs gadi jāpagaida. Mūs nedaudz kavē ieiet apritē tas, ka pagaidām vēl esam nezināmi. Taču tirgus ir ļoti perspektīvs ar 5 miljardu eiro apgrozījumu, no kura mums pietiktu ar 5%. Vēl man ir būvkompānija un viens mazais HES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sargā pamatvērtības un nevairās no inovācijām

Dienas Bizness, 27.10.2015

Sargājot zivju resursus Salacas upē, pašvaldība realizē vairākus projektus. Šogad upē pirmoreiz tiks pavairoti nēģu mazuļi, savukārt maluzvejnieku notveršanai iegādāts termovizieris. Pašvaldības kārtībnieks Didzis Žibals maluzvejnieku aizturēšanas reidos piedalās kopš pērnā gada un atzīst, ka šī rūpala pārstāvji jau esot zināmi, bet termovizieris tos palīdzēs notvert.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2010. gada salacgrīvieši savu novadu pasludinājuši par Zaļo novadu. Vienojoties vairākām organizācijām, uzņēmēju konsultatīvajai padomei, novada senioriem un ciemu vecāko padomei, viņi parakstījuši Salacgrīvas novada domes deklarāciju, ietverot tajā apņemšanos veicināt veselīgu, ekonomisku, dabai un cilvēkam draudzīgu ilgtspējīgu dzīvesveidu un saimniecisko darbību, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Piecos gados Zaļais novads kļuvis par vienu no videi draudzīgajām teritorijām Latvijā, kur nevairās no inovatīviem eksperimentiem un drosmīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem vides aizsardzības, energoresursu taupības un alternatīvo enerģiju izmantošanas jomā.

«Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā – laikā, kad meklējām jaunus pašvaldības politikas mērķus un jaunus, globālus uzstādījumus, kā novadam tālāk attīstīties, – Zaļā novada deklarācijas pieņemšana bija politisks lēmums,» atzīst Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.

Novadā ir teju 60 kilometru gara, visnotaļ jutīga un relatīvi no apbūves brīva jūras piekrastes teritorija ar nesabojātu dabu. Daļa novada teritorijas ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Novadu šķērso Salaca – Latvijā vienīgā upe ar dabisko lašu populāciju. «Sapratām, ka tās ir mūsu pamatvērtības. Vides sakārtošanas jautājumus ar projektu palīdzību tikām risinājuši jau iepriekš – vairākās vietās izbūvējām jaunas attīrīšanas ietaises, veicām ar amonjaku piesārņotā ūdens savākšanu, pirmie Latvijā uzstādījām hibrīdapgaismojumu. Nonācām pie secinājuma, ka jaunas tradīcijas var ieviest vienmēr, taču balstīties vajadzētu uz pamatvērtībām,» norāda D. Straubergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstādināt enerģijas izmaksu augšanu nav iespējams, taču, ierobežojot nesamērīgo atbalstu zaļajai enerģijai, var palēnināt cenu celšanos, intervijā žurnālam Playboy atzinis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

«Pieņemu, ka tas neizklausīsies pievilcīgi, bet varu apsolīt, ka, pateicoties manai darbībai, enerģijas izmaksas Latvijas iedzīvotājiem augs lēnāk. Tās augs, bet ne tik ātri,» atzīst ministrs.

Zaļā enerģija ir ļoti laba lieta – gan biodegviela, gan elektrība. Un it sevišķi laba tā ir tādai valstij kā Latvija, kurai nav savu fosilo resursu. Tomēr ir kaut kāds izmaksu līmenis patērētājam, pie kura tā zaudē jēgu. Latvijā no tā milzīgu virspeļņu gūst ļoti šaurs cilvēku loks, savukārt visi pārējie par to maksā. Turklāt maksā vairāk, nekā tas būtu tad, ja atbalsta sistēma būtu citāda. Pret šo atbalsta sistēmu es arī karoju, un jebkurš, kurš saka, ka es karoju pret zaļo enerģiju, vai nu neko nav sapratis, vai nodarbojas ar demagoģiju, skaidro Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Infrastruktūras projektiem pieejami lieli līdzekļi, taču trūkst projektu, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra BaltCap Infrastructure Fund (BInF) Investment direktors Latvijā Matīss Paegle.

Viņš atklāj, ka BInF finansē dažādus infrastruktūras projektus, tajā skaitā atjaunojamo energoresursu (AER) un energoefektivitātes projektus. Infrastruktūras projektu, kuri varētu pretendēt uz finansiālo atbalstu, trūkumam ir vairāki iemesli, domā M.Paegle. «Pirmkārt, nenotiek aktīva publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu virzība un netiek domāts par to, no kādiem līdzekļiem tiks veiktas investīcijas infrastruktūrā pēc 2020.gada, kad samazināsies Eiropas Savienības fondu apjomi,» pauž M.Paegle, atgādinot, ka, kamēr Latvija joprojām ir pie sava pirmā PPP projekta, Polijā jau īstenoti 128 PPP projekti.

«Tāpat Latvijai joprojām nav nekādas vīzijas par nākotnes atbalsta mehānismiem AER. Gadiem atbalstot dabasgāzes koģenerāciju, tajā skaitā lauvas tiesu maksājot Latvenergo termoelektrostacijām, valsts ir pilnībā iznīcinājusi izpratni par to, kas patiešām ir zaļā enerģija,» atzīmē BInF Investment direktors Latvijā, uzsverot, ka bažīties liek arī priekšvēlēšanu populisms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

A/s Liepājas metalurgs akcionāra Sergeja Zaharjina atklātā vēstule*

Sergejs Zaharjins, a/s Liepājas metalurgs lielākais akcionārs, 11.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pieņemto lēmumu rezultātā 90-tajos gados tika likvidēta lauksaimnieciskā un rūpnieciskā ražošana. No valdības puses veikta neveiksmīga privatizācija, kura likvidēja VEF, Alfa, Ogres trikotāžas kombinātu, Daugavpils ķīmiskās ššķiedras kombinātu, Līvānu māju būves kombinātu, Rīgas, Liepājas un Jelgavas mašīnbūves uzņēmumus, RAF utt.

Privatizāciju par neveiksmīgu ir atzinis arī esošais premjers Valdis Dombrovskis.

Toreiz privatizācijas rezultātā izdevās saglabāt a/s Liepājas metalurgs, kurš veiksmīgi nostrādāja līdz 2013. gada 10. maijam. Savas darbības laikā tas nodrošināja ar darbavietām 2000-2500 strādājošo. Saistītajos un meitas uzņēmumos tika nodarbināti vēl 1000 liepājnieku. A/s LM sponsorēja futbolu un hokeju vidēji ar 1.5 milj.Ls/gadā, tajā tika iesaistīti 600 jaunie sportisti. Tā visa šobrīd jau ir vēsture.

Ko dara esošā valdība? Turpina likvidēt atlikušos rūpniecības uzņēmumus, veidojot aplamu ekonomisko politiku. 4.novembrī tika pieteikta a/s Liepājas metalurgs maksātnespēja, Cemex apsver konservācijas iespēju. Valmieras stikla šķiedra domā. Kāpēc?

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: Žīgurs iezvana tirdzniecības sesijas atklāšanu Nasdaq biržas ēkā Ņujorkā

Rūta Cinīte, 15.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq biržas ēkā Ņujorkā, pirmdien, 14. augustā, tradicionālo tirdzniecības sesijas atklāšanu iezvanīja AS Latvenergo pārstāvji, informē Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.

Šī tradīcija tiek uzticēta tiem uzņēmumiem, kuri savā darbībā ir uzrādījuši īpašus panākumus – Latvenergo ir pirmais uzņēmums Baltijā, kas ir saņēmis Nasdaq biržas Labāko investoru attiecību balvu starp obligāciju emitentiem.

«Latvija ir inovāciju zeme, taču, lai šīs inovācijas ieviestu dzīvē, ir nepieciešams investors. Līdzīgi, kā tas bija toreiz, kad Rīgā dzimis drēbnieks Jākobs Deiviss, emigrējot uz Ņujorku, inovatīvā veidā ieteica stiprināt džinsu izturību ar kniedēm. Taču viņam pašam nepietika naudas šī izgudrojuma patentēšanai, un par viņa investoru kļuva Levi Strauss. Lielisks stāsts par to, kas notiek un kādi apvāršņi atveras, kad satiekas aizrautība, inovācijas un investīcijas,» iezvanīšanas ceremonijā sacīja Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāles jauno vadītāju Kasparu Neivaldu

Lelde Petrāne, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Kaspars Neivalds, Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāles vadītājs:

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Compensa savu darbību Latvijā uzsāka no nulles un, ienākot Latvijas tirgū, bija pirmā apdrošināšanas kompānija, kas mainīja privātpersonu īpašuma apdrošināšanas periodu no viena uz trim gadiem. Ierindojamies starp tiem trim uzņēmumiem Latvijā, kas pārstāv Vienna Insurance Group koncernu. Latvijā šī ir nebijusi situācija, kad vienā nozarē ir vairāki uzņēmumi, kas pieder vienam akcionāram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļā enerģija ir dārga alternatīva; vāji šogad gājis arī šādiem fondiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Francijas galvaspilsētā Parīzē klimata sarunu laikā daudzu valstu līderi nākotnē pauduši apņēmību dzīvot zaļāk, kas liek domāt, ka varētu tikt pastiprināti domāts par alternatīvās enerģijas ieguves nozīmes palielināšanas. Mūsdienās ir iespējams veikt arī dažādus ieguldījumus, kuri saistīti ar daudzmaz zaļām kompānijām vai atjaunojamiem energoresursiem.

Investoram viens no vienkāršākajiem veidiem, izvēloties šādus ieguldījumus, ir pirkt biržās tirgotos fondus, kuru cenas izmaiņas var būt atkarīgas, piemēram, no tā, kā biržā iet kādu zaļo kompāniju indeksa akcijām. Jāteic gan, neskatoties uz to, ka dzīvot zaļāk it kā grib daudzi, šādiem ieguldījumu fondiem šogad gājis visai vāji. Pārsvarā tādu biržās tirgoto fondu, kuri saistīti ar atjaunojamās enerģijas ieguvi, cenas kopš šā gada sākuma strauji sarukušas un galvenais iemesls tam ir zemās naftas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgus gadus Latvijā valdīja mīts, ka mūsu valsts ir zaļa, un mums nekas vairs nav jādara šajā virzienā, taču pēdējā laikā šis viedoklis ir mainījies un Latvija sākusi aktīvi virzīties šajā kursā, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" sacīja ES pārstāvniecības Latvijā ekonomists Mārtiņš Zemītis.

Transporta sektors ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, veidojot 30% no kopējā apjoma. Lai sasniegtu 2020.gada mērķi - vismaz 10% atjaunojamās enerģijas degvielā, jādomā par aktīvāku pasākumu īstenošanu.

Latvijas iedzīvotāji, pārvietojoties ikdienā, ļoti daudz izmanto automašīnas, tādēļ jādomā, kā veicināt citu transportlīdzekļu izmantošanu.

Kā liecina dati, patlaban teju 80% no braucieniem Latvijā notiek ar auto, kas ir augstākais īpatsvars Eiropas Savienībā, tāpat pēdējo četru gadu laikā ar automašīnām nobrauktie kilometri ir palielinājušies par 30%.

Var vērot, ka cilvēki ar transportlīdzekļiem labprāt dodas uz lielveikaliem, kur bez maksas var novietot automašīnu, un neizvēlas mazākus veikaliņus, kas būtu nepieciešams, lai atbalstītu vietējo ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē aizvien vairāk tiek domāts, ka fosilās enerģijas veidus aizstāt ar atjaunojamo jeb zaļo enerģiju. ES vēlas, lai līdz 2020. gadam zaļā enerģija būtu divdesmit procenti no visa Eiropā patērētā, bet 2030. gadā atjaunojamā enerģija jau būtu trīsdesmit pieci procenti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī turpmāk Vācijā ir jārēķinās ar elektrības maksājumu pieaugumu, jo atjaunojamie energoresursi arvien spēcīgāk tiek dzīti iekšā tirgū – tāds ir politiskais lēmums

To DB rīkotajā Energoforumā sacīja bijušais Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas un enerģētikas ministrs Ernsts Švānholds.

Vācija nereti tiek pieminēta kā paraugvalsts, īpaši, ja ir runa par atjaunojamās enerģijas izmantošanu, taču bijušais ministrs norāda arī uz vairākiem būtiskiem blakusefektiem, kuri nopietni ietekmē Vācijas konkurētspēju citu valstu starpā. Pats viņš nāk no Vācijas reģiona, kurā dominē no akmeņoglēm ražotā enerģija. Piecus gadus viņš bija atbildīgs arī par enerģētikas sektoru Vācijas ietekmīgākajā ķīmijas koncernā BASF, kurš ir arī liels elektrības ražotājs, pamatā – uz dabasgāzes bāzes. «Līdz ar to uz enerģētikas tirgu skatos no divām pusēm. Varu teikt, ka enerģētika bija mūsu labklājības dzinējspēks. Ja enerģētikas tirgos izjūk līdzsvars, vienalga – politikas vai krīžu dēļ – izjūk balanss arī visā rūpniecības sektorā,» uzsver E. Švānholds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu 2012. gadā 15 uzņēmumi ir pieņēmuši pozitīvu lēmumu īstenot plānotos investīciju projektus par kopējo apjomu ~20,8 miljoni latu (29,6 miljoni eiro). Projektiem pilnībā īstenojoties tiks radītas 1249 jaunas darba vietas.

Jaunradīto darbavietu skaita ziņā šis gads ir daudz ražīgāks par iepriekšējo gadu, jo 15 investoru pieņemtie lēmumi radīs par 30% vairāk jaunu darbavietu nekā pagājušā gadā 17 pozitīvie lēmumi kopumā (944 darbavietas), norāda LIAA.

LIAA piesaistīto investīciju pieņemto pozitīvo lēmumu saraksts (daudziem projektiem šobrīd nosaukumi vēl ir konfidenciāli):

1. Konfidenciāli Rīgas reģions (Vācija/Itālija, jahtu būve) – kompānija izskata iespēju Latvijā izveidot prototipu inovatīvai jahtu mājai, kuras viens no enerģijas avotiem būtu atjaunojamie energoresursi. 2012.gada 1.ceturksnī uzņēmums ir informējis par lēmuma pieņemšanu par labu Latvijai kā projekta īstenošanas vietai. Jaunradīto darbavietu skaits – 2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas elektrības tirgū būtisku vietu ir ieņēmuši atjaunojamie energoresursi – pamatā vēja un saules stacijas, arī Latvijā ir satraukums par konvencionālo staciju konkurētspēju tirgū .

Tas ir viens no būtiskiem secinājumiem, ko var izdarīt no DB sadarbībā ar Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociāciju, a/s Latvenergo un a/s Latvijas gāzi (LG) rīkotās ikgadējās enerģētikas konferences, kam šogad bija dots nosaukums Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā. Kā savā konferences atklāšanas uzrunā norādīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, situāciju enerģētikas nozarē šobrīd raksturo tas, ka vecie «milži» zaudē savas pozīcijas un kopējā Eiropas virzība esot uz to, lai ne Gazprom, ne arī kāds cits atsevišķs uzņēmums turpmāk nevarētu diktēt enerģētikas cenas. Šīs politikas sastāvdaļa ir arī Eiropas Enerģētikas savienības izveide, kurā valdīs solidaritāte un Eiropa kopumā palīdzēšot atsevišķām dalībvalstīm sarunās ar enerģijas piegādātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ekonomikas ministrijas rīcība – bezatbildības sekas

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 11.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars un Daniels Pavļuts savas darbības laikā ir atstājuši tik milzīgu netīro trauku kaudzi, ka pašreizējā valdība ar to acīmredzami netiek galā

Pieņemot Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kuru oficiālais, normatīvajos aktos iekļautais uzdevums ir ierobežot atjaunojamo energoresursu pārsubsidāciju, valdība ir pieņēmusi ekonomiski un tiesiski visai absurdu, pilnībā politisku lēmumu. Uz to viņus, iespējams, mudināja izmisums un ideju trūkums, kādā veidā risināt gadiem ilgi ielaisto problēmu ar nosaukumu «atjaunojamie energoresursi».

Tāpat politiķus noteikti spieda energointensīviem rūpnieciskajiem ražotājiem gadiem dotie solījumi samazināt elektroenerģijas cenu, jo cik ilgi tad var «karināt uz ausīm makaronus» par it kā nepieciešamo skaņošanu ar Eiropas Komisiju? Kaut kad uzņēmēji prasa rīcību un, tā kā izpildīt savus solījumus no budžeta līdzekļiem ministri tomēr nebija gatavi, nācās sameklēt vainīgos, kam «piegriezt skābekli», lai parādītu, ka notiek aktīva darbība. Taču patiesībā šīs darbības ir bezgala haotiskas un necaurskatāmas un tām pievērst uzmanību ir vērts arī citu nozaru uzņēmējiem, kam nav nekāda sakara ar atjaunojamiem energoresursiem, jo šodien cietēja ir šī tautsaimniecības nozare, bet rītdien pēc analoģijas tā var būt cita.

Komentāri

Pievienot komentāru