Šā gada pirmajos 6 mēnešos Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds iegādājies 68 jaunus īpašumus 1096 hektāru platībā, to iegādē ieguldot aptuveni 3 miljonus eiro. Salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn, darījumu skaits ir pieaudzis par 70%, savukārt iegādāto platību apjoms – par 26%, informē Altum.

Zemes fonds strādā kopš 2015. gada 1. jūlija. Fonda īpašumā uz šī gada jūnija beigām ir vairāk nekā 3000 hektāru zemes (179 īpašumi), kas iegādāti ar mērķi tos saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā. Īpašumu iegādē kopš fonda darbības sākuma ieguldīti 7,8 miljoni eiro. Šobrīd fonds mēnesī saņem vidēji 40 jaunus zemes pārdošanas pieteikumus.

«Redzam pozitīvu tendenci, ka samazinās gadījumi, kad Zemes fonds atsaka īpašuma iegādi, jo tas neatbilst zemes iegādes kritērijiem. Ja sākotnēji no desmit piedāvātiem īpašumiem fonds kā lietderīgus varēja nopirkt vidēji divus īpašumus, tad šobrīd jau katrs otrais piedāvātais īpašums ir atbilstošs fonda darbības mērķim, un attiecīgi fondam ir lietderīgi to iegādāties. Darījumu skaita pieaugumu ir ietekmējusi arī 15% kapitāla pieauguma nodokļa atcelšana darījumiem, kuros lauksaimniecības zeme tiek pārdota Zemes fondam,» stāsta Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Āfrikas cūku mēra dēļ savus mājlopus izkāva un kompensācijas pagājušajā gadā saņēma aptuveni 1600 saimniecību, kas likvidēja ap 6000 cūku, svētdien ziņoja LNT Ziņu TOP 10.

Tas būtiski ierobežoja slimības izplatību, tāpēc gandrīz deviņus mēnešus slimība mita tikai mežos. Tomēr arī turpmāk cūku saimniekiem jābūt uzmanīgiem, jo no mežiem kaiti iznīdēt nevarēs. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadība atzīst - mežacūku populācijā Āfrikas cūku mēri iznīdēt nevarēs, jo pret to nav vakcīnas. Tāpēc viss atkarīgs no mājas cūku saimniekiem. Dienests atzīst, ka vairāk cīnās ar sekām un slimība, lai gan lēni, bet pamazām iet uz priekšu.

PVD Dienvidlatgales inspektors Gatis Bernāns raidījumam atzina, ka situāciju neuzlabotu par pilnīga mežacūku izšaušana.

«Pat ja mums to cūku nebūs, viņas atnāks no citurienes. Pirmie gadījumi kur bija? Uz robežas. Es pats tās pirmās cūkas lasīju no robežupītes. Vienā pusē Latvija, otrā Baltkrievija. No turienes arī vilka pirmās cūkas. Tāpēc apkarot - es domāju tas neizdosies. Kamēr nebūs vakcīnas, » sprieda Bernāns.

Īpašumus Rucavas novada piekrastes zonā joprojām aktīvi iegādājas Lietuvas pilsoņi, savukārt, Nīcas novadā lietuviešu aktivitāte ir mazinājusies un īpašumus vairāk iegādājas Latvijas iedzīvotāji. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja kāds informācijas avots, sev māju tur būvē arī slavenais latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis.

Veidojot rakstu par piekrastes īpašumiem, db.lv novēroja, ka K. Porziņģa mājas būvdarbus veic uzņēmums «UPTK». Uzņēmuma pārstāvis atzina, ka pasūtītājs ir persona, kura vēlētos uz kādu laiku palikt anonīma, bet tā ir kāda Latvijas slavenība. Būvniecības darbi uzsākti aptuveni septembra sākumā un tos plānots pabeigt nākamā gada maijā.

«Šeit jau iepriekš bija tāds kā komplekss un viss tika projektēts uz vecajiem pamatiem. Te iepriekš notika pionieru nometnes, bija ēdnīcu telpas un daudzas citas ēkas,» skaidroja «UPTK» pārstāvis. Galvenie norādījumi, kas jāievēro šīs būvniecības laikā - īpašums atrodas starplieguma zonā un būvniecības laikā nedrīkst aizskart kāpas, bet teritorijā var notikt brīva būvniecība. «No būvniecības viedokļa nekas te neatšķiras, grunts ir laba. Vienīgais visu laiku jāuzlabo piebraucamā ceļa kvalitāte,» viņš sacīja.

Attīstības finanšu institūcijas "ALTUM" pārvaldītais Zemes fonds piecu gadu pastāvēšanas laikā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanā ieguldījis 50 miljonus eiro.

Kopš fonda izveidošanas ir iegādāti 824 īpašumi ar kopējo platību 17 tūkstoši hektāru.

Latvijas zemes fonds iegādājas lauksaimniecības zemi ar mērķi sekmēt lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un izmantošanu lauksaimnieciskajā apritē. Īpašumi tiek iegādāti no īpašniekiem, kas nevar vai nevēlas lauksaimniecības zemi apsaimniekot paši.

Piecu gadu darbības laikā nedaudz vairāk nekā 500 zemes īpašumos 10 tūkstošu hektāru platībā Zemes fonds ieguldījis 32 miljonus eiro, bet teju 18 miljoni eiro ieguldīti vairāk nekā 300 reversās nomas darījumos ar kopplatību 6350 hektāru. Reversā noma ir atbalsts lauksaimniekiem, lai iegūtu papildu resursus finanšu plūsmas stabilizēšanai un tālākai attīstībai, vienlaikus paturot garantētas tiesības zemi no fonda pēc laika atpirkt.

Saeima 10.februārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai", kas nosaka desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.

Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai īstenos no 2023.gada līdz 2032.gadam - katru gadu izmaksājot četrus miljonus eiro, secināms no likuma anotācijā norādītā.

Līdzekļus cita starpā varēs izlietot Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, kopienas organizāciju atbalstam, īpašumu apsaimniekošanai, ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību saistītu pasākumu finansēšanai un Latvijas sabiedrības saliedētības, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai.

Tāpat līdzekļus varēs izmantot holokausta upuru memoriālu (Biķernieku mežā, Dreiliņu mežā, Rumbulā, Mežaparkā, Šķēdes kāpās, Daugavpilī un citās vietās) uzturēšanai un labiekārtošanai.

"Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") pārvaldītais Latvijas Zemes fonds piecos tā darbības gados gados lauksaimniekiem iznomājis īpašumus par kopējo summu 50,32 miljoni eiro, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Ministrijā norādīja, ka līdz 2020.gada 30.jūnijam Latvijas Zemes fonds ir izskatījis 2868 pieteikumus un iegādājies 824 nekustamos īpašumus 16 664 hektāru platībā par kopējo summu 50,32 miljoni eiro, ieskaitot reversās nomas darījumos iegūtos īpašumus, kā arī iznomājis 798 īpašumus 16 126 hektāru platībā, bet lauksaimnieciskajā ražošanā atgriezis 470 hektārus.

Latvijas Zemes fonda stratēģijā paredzēts līdz 2021.gada beigām uzkrāt lauksaimniecībā izmantojamās zemes aptuveni 18 000 hektāru apmērā, to iznomājot lauksaimnieciskās darbības veicējiem, tostarp 7000 hektārus ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām īpašumu pārdevējiem.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, pēc "Altum" aplēsēm, pie pašreizējās darījumu aktivitātes minētais mērķis varētu tikt sasniegts agrāk - līdz 2020.gada beigām.

No 8. līdz 12. februārim Finanšu ministrijā (FM) viesosies Nīderlandes Revīzijas iestādes (RI) vadošie eksperti, lai dalītos audita izlases veidošanas pieredzē. Izmantojot Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto divpusējās sadarbības stiprināšanas programmu TAIEX Peer 2 Peer, RI darbinieki veicinās izpratni par jauno EK auditu prasību piemērošanu Eiropas Savienības (ES) fondu 2014-2020 plānošanas periodā, informē FM.

Pieredzes apmaiņas laikā notiks divpusējs labās prakses pārņemšanas seminārs, kurā piedalīsies Nīderlandes eksperti un Latvijas ES fondu RI pārstāvji no FM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas. Pēc semināra RI paredz pilnveidot iekšējo metodiku, kā izmantot varbūtības teoriju, lai samazinātu pārbaudāmo projektu skaitu auditos, tajā pašā laikā nodrošinot ticamu kļūdas aprēķinu.

EK izstrādātais instruments TAIEX Peer 2 Peer ir labs veids, kā dalībvalstu ES finansējuma administrēšanā iesaistītās iestādes horizontāli var dalīties pieredzē. Šādi, veidojot ciešāku sadarbību ar citām ES dalībvalstīm, ir iespējams ne tikai pilnveidot zināšanas un uzlabot ikdienas darbā pielietotās tehnikas, bet arī iegūt plašāku redzējumu par citur notiekošajiem procesiem, priekšrocības dalībai TAIEX programmā min FM ES fondu RI vadītāja Nata Lasmane.

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo kāpj cenas un samazinās piedāvājums. Par kvalitatīvu īpašumu gan Rīgā, gan reģionos pircēji šobrīd ir gatavi arī pārmaksāt, secina nekustamo īpašumu eksperti.

Nekustamo īpašumu tirgus mājokļu segmentā bija apstājies vien dažus mēnešus - sākoties pandēmijai. 2020. gada decembrī bija rekordliels darījumu skaits. Savukārt 2021. gadā viss ir ritējis savu gaitu - gada pirmie mēneši bija klusāki, pēc tam tirgus atkal atdzīvojās, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio veiktais 2021.gada 1.pusgada pārskats.

“Mūsu novērojumi liecina, ka daļai iedzīvotāju ir gana lieli uzkrājumi, kurus viņi ir gatavi tērēt, iegādājoties nekustamo īpašumu. Vēl pirms kāda laika iedzīvotāji uzkrājumus tērēja nelabprāt. Tagad daļa iekrājumu turētāju acīmredzot ir sapratuši, ka ir pēdējais brīdis pirkt, un to arī dara. Ja salīdzina šo gadu ar gadu pirms pandēmijas jeb 2019. gada pirmo pusgadu, tad tie abi darījumu skaita ziņā ir līdzvērtīgi,” saka Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte.

Izsolē atkārtoti piedāvās iegādāties maksātnespējīgā piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražošanas iekārtas un nekustamos īpašumus, teikts paziņojumā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē, kas sāksies ceturtdien, 4.aprīlī, plkst.13 un noslēgsies 2023.gada 4.maijā plkst.13, "Elpas" maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe kā lietu kopību piedāvās iegādāties ieķīlāto kustamo mantu: piena pārstrādes un siera ražošanas iekārtas un nekustamos īpašumus.

Lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 382 160 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Izsoles solis ir 4000 eiro.

Kopumā izsolē tiks piedāvātas 154 iekārtu pozīcijas un īpašumi Kazdangā un Kazdangas pagastā.

Tostarp Kazdangā piedāvās iegādāties - kantori-ēdnīcu Bērzu gatvē 4A, kā arī īpašumus Darba gatvē 5B, Bērzu gatvē 4 un Bērzu gatvē 9A.

Savu darbību uzsākām tieši iepriekšējās krīzes laikā, līdz ar to varam vilkt dažas paralēles un zinām, kādas aktivitātes veicamas un kam jāpievērš uzmanība, lai katrs apzinātos savas iespējas un nekristu panikā pirms laika. Tomēr jāatzīst, ka šī brīža situācija ir pilnīgi negaidīta visiem un balstīta uz pilnīgi citiem aspektiem.

Daudziem krīze ir iespēju laiks, bet vai visiem?! Ļoti labi atceros mūsu kompānijas pirmsākumus, kad pat līdz 2012. - 2013. gadam mūsu klienti 60% gadījumos pirka īpašumus bez kredīta. Mēs paredzam, ka tuvāko 2 gadu laikā varētu būt līdzīgi, jo pēdējo gadu laikā daudziem iedzīvotājiem ir pietiekami lieli uzkrājumi.

Pēdējos 6 gadus Latvijas ekonomika ir katru gadu augusi no visiem aspektiem - pieaugums bija iekšzemes kopproduktam, eksportam, nodarbinātībai un atalgojumam. Tomēr tikai daļēji šo izaugsmi varējām novērot nekustamo īpašumu jomā, jo no 2014. - 2016. gadam tirgus piedzīvojis jau pāris mazākas cenu korekcijas - transformēšanos gan klientu ziņā, kļūstot par izteikti vietējo pircēju tirgu, gan arī ievērojami samazinot pieprasījumu pēc premium segmenta īpašumiem. Būtiskākais iemesls, kāpēc pēdējo divu gadu laikā tomēr īpašuma cenas pieauga, bija augošās algas un būvniecības izmaksas.

Šogad pavasaris ieskrienas kūtri – ne tikai laikapstākļu, bet arī nekustamo īpašumu darījumu ziņā. Gaidīto darījumu skaita uzplaukumu joprojām bremzē augstais Euribor, liekot nesteigties ar lēmumu par īpašuma iegādi tiem, kas plāno piesaistīt bankas finansējumu.

Tādējādi tirgū lielāko aktivitāti uztur pircēji ar saviem līdzekļiem. Arvien vairāk pircēju nekautrējas kaulēties par cenu, un arī pārdevēji šajā jautājumā kļūst elastīgāki, situācijai daļēji atspoguļojoties “Latio” ikmēneša “Mājokļu pircēju pārliecības” indeksā: aprīlī pārdevēju skaits, kas prasa tirgus situācijai nesamērīgu cenu, samazinājies līdz 49%.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par aprīli:

Papildu birokrātiskais slogs sertificētiem un Ekonomikas ministrijā reģistrētiem nekustamo īpašumu aģentiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības ikvienam no klientiem, Covid-19 pandēmijas izaicinājumi, kam sekoja Krievijas invāzija Ukrainā, nepieredzēta inflācija, Euribor un energoresursu straujais kāpums ir radījis līdz šim nebijušus izaicinājumus nekustamā īpašumā jomā strādājošajiem.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta 1991. gadā reģistrētā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, vērtēšanas, starpniecības pakalpojumu un jauno projektu attīstīšanas uzņēmuma SIA Vestabalt valdes locekle un līdzīpašniece Līga Plaude. Viņa uzskata, ka pašlaik ir laika posms, kas piepildīts ar neziņu, jautājumiem par turpmāko Latvijas kopējo attīstību, izpildvaras nepieciešamību steidzīgi iesaistīties ar izpratni nekustamā īpašuma problēmjautājumu risināšanā, kas viss kopumā neveicina nekustamo īpašumu segmenta izaugsmi un attīstību. Lai situāciju mainītu, ir nepieciešams ilgtermiņa redzējums par Latvijas valsts attīstību, drosme atzīt problēmjautājumus, kas jau gadiem saistīti ar nekustamo īpašumu jomu, un nekavējoši, sadarbojoties nekustamā īpašuma nozares pārstāvjiem un valdības pārstāvjiem, rast risinājumus un sākt izmantot tos.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetru platībā Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru platībā zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

Norvēģijas kravas kuģim Indijas okeānā nav izdevies atrast pazudušās Malaizijas lidmašīnas iespējamās atlūzas, par kuru pamanīšanu ceturtdien paziņoja Austrālijas premjerministrs Tonijs Ebots.

Norvēģijas kuģis Hoegh St Petersburg transportē automašīnas, un uz tā strādā 19 filipīniešu apkalpe.

Austrālijas Jūrniecības drošības pārvalde lūdza norvēģu kuģi iesaistīties pazudušā lidaparāta meklēšanā.

Arī Austrālijas amatpersonas piektdien paziņojušas, ka meklēšanas darbos iesaistītajām lidmašīnām nav izdevies atrast iespējamās lidmašīnas atlūzas.

Uz vietu, kurā tika pamanītas iespējamās atlūzas, tika nosūtītas piecas lidmašīnas. Austrālijas amatpersonas informē, ka meklēšanas darbi turpināsies arī sestdien.

Sagaidāms, ka piektdien redzamība šajā reģionā varētu uzlaboties.

Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē konceptuāli atbalstīta Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātā jaunā kārtība ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei Latvijas teritorijā gan uz sauszemes, gan iekšējos jūras ūdeņos, jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

Kā informē EM, tā kā ogļūdeņražu izpēte Latvijā visu šobrīd izsniegto ogļūdeņražu izpētes un ieguves licenču ietvaros tuvojas noslēgumam, ministrija piedāvā detalizētu un skaidru regulējumu ogļūdeņražu ieguvei, lai ilgtermiņā nodrošinātu pārredzamību un caurskatāmību liela investīciju apjoma projektiem, kādi ir ogļūdeņražu izpēte un ieguve.

Ogļūdeņražu ieguve Latvijā līdz šim nav veikta, taču izpētes darbi veikti gan uz sauszemes, gan jūrā. Ogļūdeņražu izpētes ietvaros licences laukumā Kuldīgas novada Gudenieku pagastā tiek veikta eksperimentālā ogļūdeņražu ieguve. Šobrīd Latvijā ir izsniegtas 4 licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā, no kurām viena nav stājusies spēkā, jo nav parakstīts Latvijas un Lietuvas jūras robežas līgums. Uz sauszemes ir izsniegtas 3 licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, no kurām vienas ietvaros ir notikusi aktīva ogļūdeņražu izpēte.

Tikai retais darba meklētājs, aizpildot savu darba pieteikuma formu jeb CV, pievērš uzmanību tādai detaļai pašā CV nobeigumā kā datorprasmes. Allaž tās ir vairāk kā pietiekamas – Microsoft Office programmas un kvalitatīva interneta piedāvāto iespēju spektra apzināšana it kā nesagādā nevienam problēmas. Tomēr pieredze rāda, ka šī komponente visbiežāk klibo darba ņēmējiem. Pārsteidzoši ir tas, ka izpratne par meklēšanas rīkiem internetā ir visai virspusēja, kas ikdienas darbā var sagādāt problēmas. Jāatceras, ka pārbaudes laikā darba devējs pārbaudīs darbinieka kompetenci visās viņa pieteikumā atzīmētajās komponentēs – arī datorprasmēs.

Tāpat būtiski saprast, ka datorprasmes nesākas un vienlaikus arī nebeidzas ar teksta uzrakstīšanu un tā noformēšanu. Lielākas problēmas sāk parādīties, kad darba devējs lūdz izpildīt nedaudz sarežģītākus uzdevumus – dažādu tabulu ievietošanu, kvalitatīvu prezentāciju izveidošana un elementāra PVN aprēķināšana, uzrādot arī formulu, kas palīdzēja veikt aprēķinu. Daļa darba devēju, lai novērtētu darbinieka paveikto konkrētā laika griezumā vai kāda projekta ietvaros, izmanto pašnovērtēšanas metodi, kur pašam darbiniekam ir jānorāda pilnīgi viss, kas veikts attiecīgajā laika posmā. Izmaksas, patērētais laiks, veikto darbu uzskaitījums uz laika ass, izpildes termiņi un citas novērtēšanas metodes, kas darba devējam palīdz gūt plašāku ieskatu par paveikto darbu un konkrētā darbinieka kompetences līmeni. Problēma nav to uzrakstīt, bet gan pasniegt saprotami un pārskatāmi, kam nepieciešams attiecīgs e-prasmju zināšanu līmenis. Tā, lai darba devējam nerodas jautājums – kāpēc mums tas bija vajadzīgs?

Izmēģinājuma projekta ietvaros no 2014.gada janvāra līdz 2014.gada 30.jūnijam aptuveni 200 bezdarbnieki tiks novirzīti profesionālajai apmācībai noteiktās profesijās uz konkrētām valsts profesionālās izglītības iestādēm, kuru mācību materiāli tehniskā bāzes uzlabošana veikta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem, ko otrdien, 10.decembrī, atbalstīja valdība.

Izmēģinājuma projekta mērķis ir veicināt ERAF izglītības infrastruktūrā ieguldīto līdzekļu izmantošanu un vienlaikus nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem, tai skaitā motivēt valsts izglītības iestādes uzturēt augstas kvalitātes apmācības procesu.

Plānots, ka izmēģinājuma projektā 200 bezdarbniekus iesaistīs visos Latvijas reģionos un viņi varēs mācīties noteiktās profesionālās tālākizglītības programmās, piemēram, gāzmetinātājs, autoatslēdznieks, galdnieka palīgs, šuvējs. Pēc izmēģinājuma projekta noslēgšanās (jauna bezdarbnieku iesaiste pilotprojektā tiks pārtraukta ar 2014.gada 30.jūniju vai ātrāk, ja tiks sasniegts maksimāli pieļaujamais kopējais iesaistāmo skaits izmēģinājuma pilotprojektā – 200 bezdarbnieki) vērtēs tā rezultātus un lems par turpmāku bezdarbnieku apmācību piedāvājuma paplašināšanas nepieciešamību valsts un pašvaldību dibinātajās izglītības iestādēs.

Pavisam nesen Google ir nācis klajā ar inovatīviem atjauninājumiem (Penguin 3.0), un kopš tā brīža vairāki mājas lapu īpašnieki joprojām novēro pozīciju kritumu Google meklēšanas rezultātos. Uzņēmumiem, kas no organiskajiem meklēšanas rezultātiem gūst ievērojamu potenciālo klientu skaitu savai mājas lapai, pozīciju pazemināšanās var radīt zaudējumus, jo tādējādi samazinās lapas apmeklējums pēc saistošiem atslēgvārdiem, kā rezultātā būtiski sarūk arī klientu/pirkumu skaits. Šajā rakstā esam apkopojuši 6 būtiskus aspektus, kam jāpievērš īpaša uzmanība, veicot ārējo SEO optimizāciju. Izpildot šos punktus, mājas lapu īpašniekiem ir iespēja saglabāt un/vai paaugstināt pozīcijas Google meklēšanas rezultātos, tādējādi savai mājas lapai piesaistot arvien vairāk potenciālo klientu.

TOP 6 punkti, ko iesakām ievērot, veicot ārējo SEO optimizāciju:

1. Mājas lapas saturs ir jāveido daudzveidīgi – veidojiet saturu dažādos formātos (piemēram, teksts ar video un attēliem, kā arī bez tiem). Tādējādi tiks uzlabota satura kvalitāte, un lasītājs, kā arī Google to spēs labāk izprast. Daudzi lasītāji tīklā lasīšanai izvēlas sev tīkamāko saturu, un tieši tādēļ vieniem var patikt video, turpretī citiem – grafiskā veida informācija. Ir labi, ja saturs tiek veidots dažādos formātos, piemēram, veidojot video jaunumus vai grafiskos attēlus, kas var būtiski palīdzēt piesaistīt lietotājus ilgtermiņā.

Hili Properties, Maltā bāzētā McDonald’s pārvaldītāja Premier Restaurants Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Rumānijā meitasuzņēmums, ir pabeidzis liela biznesa centra iegādi Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē, veicot investīcijas vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā.

Tas ir jaunākais īpašums Hili Properties starptautisko nekustamo īpašumu portfelī, kas ietver arī nekustamos īpašumus Baltijas reģionā. Uzņēmums 2015. gadā iegādājās deviņus mazumtirdzniecības kompleksus Latvijā. Hili Properties un Premier Restaurants Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Rumānijā ir daļa no Hili Ventures, kas ir daudznozaru uzņēmumu grupa, kuras galvenā mītne atrodas Maltā.

Iegādātais deviņstāvu ART Biznesa centrs atrodas prestižajā Nordului rajonā Bukarestē un piedāvā 18 600 kvadrātmetrus plašas telpas nomai. Kopumā ēka aizņem 3 400 kvadrātmetrus. Trīs pazemes stāvos izvietotas 407 auto stāvvietas.

Pašlaik biznesa centrs ir pilnībā iznomāts, un tā galvenais nomnieks ir Ponderas Academic slimnīca, kuru nesen pārņēma Rumānijas lielākais privātais veselības aprūpes tīkls Maria Private Healthcare Network.

Pēdējos gados palielinājusies cilvēku interese par iespējām iegādāties īpašumus tuvāk pilsētas centram, šo tendenci, lemjot par jauniem projektiem galvaspilsētā, ņem vērā arī būvnieki un attīstītāji, stāsta Aleksandra Strode, SIA LNK Properties valdes locekle.

Prestižākais un pieprasītākais Rīgas rajons pašlaik ir Klusais centrs, kas kā pilsētas centra vēsturiskā daļa iekļauts arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, atzīmē A. Strode. Tāpat lielu interesi novērojam par iespējām iegādāties īpašumus arī Skanstes rajonā, kur līdzās augstākās klases dzīvojamajiem kompleksiem iedzīvotājiem pieejami gan dažādi biznesa centri, gan sporta arēna, skolas, bērnudārzi un zaļie parki, gan ērta infrastruktūra, kas tiek aktīvi attīstīta, skaidro LNK Properties valdes locekle.

Taupa laiku

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēlas dzīvot tuvāk pilsētas centram, ir laika ekonomija, secina A. Strode. “Pēdējos gados Rīgas centrā un tā tuvumā attīstītas vairākas augstas klases biroju ēkas, kas nozīmē, ka liela daļa cilvēku ikdienā strādā tieši galvaspilsētas centrā. Izvērtējot ceļā pavadīto laiku uz un no darba, cilvēki bieži izdara izvēli iegādāties mājokli tuvāk savai darbavietai. Bez tam centrs sniedz arī citas priekšrocības – te pieejams gan plašs restorānu un kafejnīcu klāsts, gan dažādas izklaides un sporta iespējas. Mūsdienu straujajā ritmā ir svarīgi, ka viss, kas mums vajadzīgs, atrodas tepat netālu, tāpēc novērojam, ka pieprasījums pēc šāda tipa mājokļiem ik gadu aug,” skaidro LNK Properties valdes locekle.

Ar zināmu regularitāti Latvijā uzvirmo jautājums par tēmu - vajag vai nevajag ebreju organizācijām atdot nekustamos īpašumus, kas tām ir piederējuši pirms Otrā pasaules kara.

Protams, varētu gari un plaši diskutēt par to, kāpēc konkrētos brīžos šis jautājums tiek aktualizēts un kāpēc tieši šis aspekts kalpo par pamatu tieslietu ministra Gaida Bērziņa demisijai. Tomēr šajā sakarā ir jārunā par diviem ļoti būtiskiem aspektiem, kas nereti tiek piemirsti.

Vispirms jau nevar, protams, noliegt, ka dažādām ebreju organizācijām pirmās Latvijas brīvvalsts laikā šeit ir piederējuši noteikti īpašumi, no kuriem daļa ir bijuši pietiekami vērtīgi. Tāpat neapstrīdams ir fakts, ka, sākoties padomju okupācijai, šīs organizācijas savus īpašumus zaudēja - diemžēl tajā laikā privātīpašums tika pasludināts par pūstošā kapitālisma sastāvdaļu, ko pēc iespējas ātrāk vajadzēja iznīdēt. Respektīvi, padomju vara nacionalizēja īpašumus, kas piederēja gan iedzīvotājiem, gan organizācijām, gan uzņēmumiem neatkarīgi no tur strādājošo un dzīvojošo cilvēku, kā arī īpašnieku tautības. Deviņdesmitajos gados, kad Latvija atguva savu valstisko neatkarību, tika izstrādāta sistēma, kā novērst īpašumu nacionalizācijas radušās problēmas, pieņemot normatīvos aktus, kuros bija skaidri pateikts - kurš, uz kādu īpašumu un kādā kārtībā var pretendēt.

Kas jāņem vērā, iegādājoties datoru skolēnam un studentam?

Zemenes, ķirši un avenes dārzos jau noēstas, no kalendāra daiļrunīgi pretī veras uzraksts «augusts», un, lai gan vasara vēl ir pilnbriedā, gribot negribot jāsāk domāt par jauno mācību gadu. Tas nozīmē, ka jāparūpējas arī par atbilstošu tehnisko nodrošinājumu. Bet kādam gan jābūt zinātkāra jaunieša ideālajam mācību komplektam?

«Moderna vecāko klašu skolēna un studenta aprīkojumā jābūt mācību procesam atbilstošam datoram un aksesuāriem, kas palīdz pilnvērtīgi izmantot tā iespējas. To vidū ir kvalitatīva, izturīga soma datora pārnēsāšanai vai tā dēvētā aploksnīte – auduma maciņš plānajiem datoriem –, kas pasargā korpusu no saskrāpēšanās mugursomā starp citiem mācību līdzekļiem. Noderēs arī ērta datorpele un austiņas, jo mācību procesā nereti nākas strādāt arī ar audio un video materiāliem,» iesaka Lattelecom Mazumtirdzniecības nodaļas vadītājs Andris Bodnieks. Viņš piebilst, ka, lai nesanāk maksāt par datoru, kas sabojāts un vairs nedarbojas, noteikti ieteicams ierīci arī apdrošināt.