Ķīšezera krastā sporta bāzes Mežaparks tuvumā draudzīgā attālumā saimnieko vairāki uzņēmēji, kuru bizness vērsts uz atpūtu un veselību .

Ķīšezera krastā, teritorijā, kur atrodas Latvijas Nacionālā valsts sporta bāze Mežaparks, biznesu attīsta tie uzņēmēji, kuru piedāvātie pakalpojumi saistīti ar sportiskām aktivitātēm uz ūdens, tostarp veikbordu, vindsērfingu, ūdens motocikliem, braukšanu uz pūšļa. Iepretim sporta bāzei uz ūdenī izvietotā koka mola iespējams arī izbaudīt pirts priekus.

DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka krasta teritorija ir gana apdzīvota un uzņēmumi savstarpēji nekonkurējot – katrs piedāvā sava veida pakalpojumu. Turklāt visi kopā, veiksmīgi attīstot biznesu, panākuši, ka šis Ķīšezera krasts kļuvis populārs gan tiem atpūtniekiem, kuri vēlas nodoties sportiskām aktivitātēm, gan tiem, kuri grib nesteidzīgi atpūsties, ieturot maltīti kafejnīcā.

Baltkrievijas Veterinārās un pārtikas uzraudzības departaments no 23. novembra ir noteicis pagaidu ierobežojumus dzīvu cūku, mājas un meža cūku gaļas un gaļas produktu, ādu, bioloģiskā materiāla, dzīvnieku barības un barības piedevu, kā arī medību trofeju importam no Dagdas novada Latvijā, kur mežacūkām tika konstatēts klasiskais cūku mēris.

Par to liecina Baltkrievijas kompetentās institūcijas mājaslapā internetā publicētais rīkojums. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pagaidām nav saņēmis oficiālu informāciju no Baltkrievijas.

Neviena Dagdas novadā reģistrēta dzīvnieku novietne cūkas uz Baltkrieviju neeksportē. Arī šajā novadā reģistrētie cūkgaļas un gaļas produktu ražotāji produkciju uz Baltkrieviju neeksportē.

Klasiskā cūku mēra antivielas, kuru klātesamība asinīs liecina par saskarsmi ar klasiskā cūku mēra ierosinātāju, konstatēta 16 mežacūkām, bet klasiskā cūku mēra vīruss ir konstatēts 8 no tām. Tādējādi uz šo brīdi klasiskais cūku mēris ir konstatēts 8 mežacūkām. Kopumā laika posmā no 17. līdz 24. novembrim Latgalē - Krievijas un Baltkrievijas pierobežā nomedītas un izmeklētas 94 mežacūkas.

Kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, kā arī Polijā šogad pirmo reizi mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris, tāpēc Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atgādina Latvijas mājas cūku turētājiem - lai pasargātu mājas cūkas no saslimšanas ar šo bīstamo dzīvnieku infekcijas slimību, stingri jāievēro biodrošības pasākumi, informē PVD.

Polijā Āfrikas cūku mēris konstatēts 23. jūnijā – novietnē, kurā tika turēta 261 cūka, Lietuvā mēris konstatēts 29. jūnijā nelielā piemājas saimniecībā ar trim cūkām, bet šodien, 1. jūlijā Āfrikas cūku mēris konstatēts arī Igaunijā – piemājas saimniecībā ar sešām cūkām.

Latvijā šogad Āfrikas cūku mēris ir konstatēts tikai meža cūkām – reģistrēti 517 saslimšanas gadījumi, no tiem 20 šonedēļ.

Baltkrievijas rietumu daļā – Grodņas apgabala Čapunas ciematā, kas ir aptuveni 40 kilometrus no Lietuvas robežas, mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Līdz šim bīstamā dzīvnieku infekcijas slimība bija konstatēta Gruzijā, Ukrainā un Krievijā.

Patlaban Baltkrievijas veterinārais dienests ieviesis slimības kontroles pasākumus, tāpat tiek veikta cūku izkaušana un iznīcināšana, novietnes dezinfekcija, kā arī notiek pastiprināta uzraudzība meža cūkām, skaidro PVD.

Latvijā Latgales mežos nomedītās meža cūkas tiek laboratoriski izmeklētas ne tikai uz klasisko cūku mēri, bet izlases kārtā arī uz Āfrikas cūku mēri. Latvijā līdz šim Āfrikas cūku mēris nedz meža, nedz mājas cūkām nav konstatēts.

Āfrikas cūku mēris ir bīstama, ļoti lipīga vīrusa izraisīta saslimšana cūku dzimtas dzīvniekiem. Dzīvnieku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks, tādēļ šīs slimības konstatēšana dzīvnieku turētājam nes lielus ekonomiskos zaudējumus.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma skartā AS Latgales bekons tuvākajā laikā plāno nodot ekspluatācijā pārstrādes cehu, kur līdz šim ir tikuši ieguldīti lieli finanšu līdzekļi, aģentūru LETA informēja Daugavpils novada domē.

Cehā tiks pārstrādāta un kūpināta gaļa. Šobrīd uzņēmuma īpašniekiem notiek pārrunas ar cūkkopības asociācijām un potenciālajiem piegādātājiem, meklējot vietējās izcelsmes gaļu.

Daugavpils novada domes vadība cer, ka vismaz gaļas pārstrādes jomā uzņēmums drīzumā spēs atsāks darbību. Savukārt par ražošanas telpām patlaban ir grūti pateikt - vai īpašnieki turpinās audzēt cūkas vai pārorientēsies uz citu nišu.

Patlaban uzņēmumam AS Latgales Bekons joprojām ilgst 40 dienu karantīna, pēc kuras atkārtoti tiks veiktas analīzes, lai pārliecinātos, ka novietnēs nav ĀCM klātbūtne. Kā ĀCM varēja nokļūt novietnēs, pagaidām nav izdevies noskaidrot.

Savukārt Daugavpils novada pašvaldība patlaban aktīvi risina jautājumu par kompensācijām gan uzņēmumam, gan pašvaldībai, kurai arī tika nodarīti zaudējumi, nodarbinot strādniekus un pašvaldības tehniku.

Āfrikas cūku mēra tālāka izplatīšanās Krievijā un Ukrainā apdraud Eiropas Savienību (ES), tostarp arī Latviju, brīdinājusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) un kaimiņvalsts Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības federālais dienests (Rosseļhoznadzor). PVD norāda, ka slimības izplatīšanos uztver nopietni un noteicis vairākus drošības pasākumus.

«Saslimšanu skaita pieaugums meža dzīvnieku vidū var novest pie slimības izplatības areāla palielināšanās, apdraudot Ukrainas, Baltkrievijas un ES valstis. Eiropas Savienībā vīruss var nokļūt divos ceļos – caur ziemeļiem un caur dienvidiem,» atsaucoties uz Rosseļhoznadzor paziņojumu, vēsta Interfax.

Savukārt FAO norāda, ka Āfrikas cūku mēra izplatība Ukrainā apdraud Kazahstānu, Moldovu un Latviju, kur ir liels daudzums cūku, bet biodrošības standarti nereti ir visai zemi, vēsta AFP. ANO aicina valsts un vietējā līmeņa varasiestādes pastiprināt profilakses pasākumus un sagatavoties gadījumam, ja slimība uzliesmos arī citur.

Krievijas Federācijas Ļeņingradas apgabalā ir uzliesmojusi bīstama un ļoti lipīga cūku slimība – Āfrikas cūku mēris, informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji.

Tādēļ, lai nepieļautu slimības ievazāšanu Latvijā un pasargātu meža un mājas cūku populāciju no inficēšanās, PVD ir noteicis vairākus drošības pasākumus.

Uzņēmumiem, kuri nodrošina transportu cūku eksportēšanai uz Krieviju, pēc atgriešanās Latvijā ir jāveic atkārtota transportlīdzekļa dezinfekcija. Citiem dzīvus dzīvniekus pārvadājošajiem transporta līdzekļiem PVD robežinspektori, kā līdz šim pieprasīs uzrādīt dokumentu, kas apliecina, ka transporta līdzeklis Krievijas pusē pēc dzīvu dzīvnieku izkraušanas ir dezinficēts, un praktiski pārliecināsies par transporta līdzekļa tīrību.

Privātpersonām, kas ieceļo Latvijā no Ļeņingradas apgabala, ir jārēķinās ar bagāžas kontroli, kuru veiks muitas un robežsardzes darbinieki, tādēļ Zemkopības ministrija atgādina, ka no Krievijas Eiropas Savienības (ES) teritorijā ir aizliegts ievest gaļu un gaļas produktus.

Patlaban Krievijā Brjanskas un Tulas apgabalā izplatās bīstamā slimība Āfrikas cūku mēris, liecina informācija Krievijas federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor mājaslapā.

Šodien mājaslapā ievietota informācija, ka slimība konstatēta Brjanskas apgabalā, kur mēra perēklis atklāts kādā zemnieku saimniecības fermā. Patlaban fermā strādā speciālistu grupa, kā arī tiek veikti nepieciešamie karantīnas pasākumi.

Tiek izvirzīts pieņēmums, ka mēris šajā saimniecībā ticis ievazāts pēc tam, kad fermā nonākuši cūku liemeņi no Tulas apgabala, kur jau iepriekš, 30.janvārī, tika saņemtas ziņas par mēra uzliesmojumu 50 000 cūku lielā fermā Lazarevskaja. Arī šajā fermā tiek īstenoti slimības apkarošanas pasākumi, sadedzinot visu cūkgaļas produkciju un dezinficējot fermu.

Tāpat tiek ziņots, ka veterinārie dienesti ir pārbaudījuši 89 tirdzniecības uzņēmumus un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, kur iepriekš no inficētajām fermām esot nonākuši ap 945 kilogrami gaļas pusfabrikātu un 503 kilogrami gatavās gaļas produkcijas. Ar īpaši izveidotās ārkārtas komisijas lēmumu visa produkcija atsavināta un iznīcināta.

Viens no pasākumiem, ar kura palīdzību tiek plānots ierobežot bīstamā Āfrikas cūku mēra izplatību no Krievijas un Baltkrievijas, būs žoga būvēšana uz robežām ar mērķi neļaut brīvi pārvietoties infekcijas iznēsātājām - mežacūkām. Plānots, ka vērienīgās būves izmaksas segs Eiropas Savienība (ES).

(Ziņa papildināta ar 6., 11. un 12. rindkopu)

To pēc Viļņā notikušās Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas veterinārijas dienestu vadītāju tikšanās atzina Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis.

Žogs tiks būvēts visā garumā pa Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Tikai tādā veidā var nepieļaut mežacūku pārvietošanos, skaidroja M. Balodis.

Viņš arī atzīmēja, ka tik vērienīgas būves izmaksas būs ļoti lielas, līdz ar to finansējums tiks pieprasīts no ES. Attiecīgu prasību jau patlaban kā ES prezidējošā valsts gatavo Lietuva.

«Lietuvas pusē izmaksas varētu būt vismaz desmit miljoni eiro, arī pie mums - ne mazāk. Ņemot vērā, ka slimība ir ļoti bīstama, izmaksas tiks lūgts segt ES,» norādīja PVD vadītājs.

Projekta Ezerparks realizēšanā esot sācies nākamais posms. Ar mikrorajona attīstību turpmāk nodarbosies septiņi uzņēmumi, kuri attīstīs Ezerparka teritoriju atbilstoši tās funkcionālajam sadalījumam, liecina sniegtā informācija medijiem.

SIA Mežaparks SPV tiek reorganizēta, no tās nodalot sešus uzņēmumus, kuri nodarbosies ar attiecīgās projekta daļas tālāku attīstību.

"Uzņēmuma sadalīšana atbilstoši funkcionālajam teritorijas sadalījumam ir nākamais Ezerparka attīstības posms, kas bija ieplānots, jau uzsākot šo projektu. Tas ļaus efektīvāk organizēt tik apjomīga projekta realizāciju," norāda SIA Mežaparks SPV valdes priekšsēdētājs Gundars Bojārs.

Lai panāktu maksimāli efektīvu teritorijas attīstību SIA Mežaparks SPV tiek reorganizēta, no tās nodalot sešus uzņēmumus: Mežaparka infrastruktūra, Ķīšezera centrs, Jumurdas nami, Usmas alejas, Ungura nami un Ezerparks.

Sakarā ar SIA Igo Japiņa Sporta aģentūra iesniegumu ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka 1.jūnijā no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00 Rīgā notiks Rīgas 25. Velomaratons, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Velomaratons notiks šādos maršrutos:

– sporta grupa: Biķernieku kompleksa sporta bāze – Šmerļa iela – Brīvības gatve – Ropažu iela – Brīvības gatve – Vairoga iela – Ķīšezera iela – Ezermalas iela – Meža prospekts – Viestura prospekts – Mīlgrāvja iela – Jaunciema gatve – Jaunciema viadukts – Rīgas rajons – Rīgas apvedceļš – Biķernieku iela – Juglas iela – Malienas iela – Šmerļa iela – Biķernieku kompleksa sporta bāze;

– tautas grupa: Biķernieku kompleksa sporta bāze – Šmerļa iela – Brīvības gatve – Ropažu iela – Vairoga iela – Ķīšezera iela – Ezermalas iela – Meža prospekts – Viestura prospekts – Mīlgrāvja iela – Jaunciema gatve – Jaunciema viadukts – Berģu iela – Ezera prospekts – Upesciema iela – Rīgas apvedceļš – Biķernieku iela – Juglas iela – Malienas iela – Šmerļa iela – Biķernieku kompleksa sporta bāze;

Sakarā ar akciju sabiedrības A.C.B. iesniegumu par asfaltbetona seguma ieklāšanas darbiem Ezermalas ielā ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā noteikts, ka 6.septembrī tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Ezermalas ielas posmā no Annas Sakses ielas līdz Meža prospektam.

Akciju sabiedrībai A.C.B" uzdots nodrošināt transportlīdzekļiem apbraucamo ceļu un ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kas atrodas Ezermalas ielas slēgtajā posmā, transporta piebraukšanu dzīves vietai vai uzņēmumam un operatīvā transporta kustību.

Transportlīdzekļu satiksmi Ezermalas ielā var atjaunot pirms rīkojumā minētā laika, ja darbi tiek pabeigti ātrāk.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme uzdots 6.septembrī:

– organizēt 48.maršruta autobusu satiksmi no Ulbrokas kapiem pa maršrutu līdz Ķīšezera ielai, tālāk pa Ķīšezera ielu, Kokneses prospektu, Meža prospektu un tālāk pa maršrutu;

– organizēt 48. maršruta autobusu satiksmi uz Ulbrokas kapiem pa maršrutu līdz Meža prospektam, pa Meža prospektu, Kokneses prospektu, Ķīšezera ielu un tālāk pa maršrutu;

Burātājs un uzņēmējs Māris Birzulis par dzīvi nesūdzas. Viņš izvirza mērķus un realizē tos, jo uzskata, ka nepiepildāmu lietu nav. Jautājums ir tikai par to, kas ir nepieciešams, lai mērķus sasniegtu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Aizgājis no profesionālā sporta, viņš olimpisko sapni izsapņoja ar vecākās meitas Ketijas palīdzību, kura 17 gadu vecumā Riodežaneiro olimpisko spēļu sacensībās RS:X klasē ieņēma 24. vietu. Šobrīd M. Birzulis attīsta Cabo Cafe Ķīšezera krastā Rīgā un turpat blakus vada burāšanas nodarbības jauniešiem.

Fragments no intervijas

Cabo Cafe šogad atzīmē jau desmito sezonu. Kā nokļuvi viesmīlības biznesā un šajā vietā pie Ķīšezera?

Pirmsākumi noteikti meklējami burāšanā. Tā ir mana sirdslieta, kādu laiku profesionāli nodarbojos ar vindsērfingu. Sākumā šeit atradās tikai burātāju klubs, un tam bija nepieciešams uzbūvēt ēku. Tā kā biju iesaistījies kluba darbībā, 2003. gadā tas uzrunāja mani, vai es varētu palīdzēt finansiāli. Palīdzēju, un mēs uzbūvējām nelielu pirmās būves daļu, bet tad vēl nebija nekādu domu par kafejnīcu vai ko tamlīdzīgu. Ēka bija paredzēta inventāra nomai, dušām, ģērbtuvēm. Vēlāk telpas tika nodotas nomā citam uzņēmumam, kas sāka te veidot kafejnīcu. Laikam ejot, vēroju no malas un sapratu, ka šī nozare arī man liekas interesanta. Pienāca krīze, 2009. gadā manu sporta veikalu skaits bija sarucis līdz trīs. Sapratu, ka varētu pievērsties pakalpojumu sfērai, jo cilvēkiem patīk labi paēst, baudīt atmosfēru, un, ja tas notiek pie ūdens, tā ir lieta. Pārtraucām attiecības ar nomnieku, un sāku attīstīt Cabo. Viss sākās ar mazu ūķīti ar četriem galdiņiem. Un, lūk, kādi mēs esam šodien!

Pārtikas Veterinārais dienests (PVD) paplašinājis klasiskā cūku mēra inficētās teritorijas robežas līdz Igaunijas robežai, jo klasiskais cūku mēris konstatēts arī vienai Balvu novadā nomedītai mežacūkai.

Tādējādi pašlaik par cūku mēra inficētajām teritorijām uzskatāms Kārsavas, Baltinavas, Rugāju, Balvu, Viļakas, Ciblas, Zilupes, Dagdas, Aglonas, Krāslavas novads, kā arī 12 Daugavpils novada pagasti - Višķu, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Dubnas, Maļinovas, Tabores, Vecsalienas, Salienas, Skrudalienas, Laucesas, Demenes, trīs Rēzeknes novada pagasti - Kaunatas, Pušas un Mākoņkalna, septiņi Ludzas novada pagasti - Istras, Rundēnu, Pildas, Nirzas, Ņukšu, Isnaudas, Briģu un divi Alūksnes novada pagasti - Pededzes un Liepnas.

Klasiskā cūku mēra inficētās teritorijas robežas ir mainītas, jo klasiskais cūku mēris konstatēts arī vienai Balvu novadā nomedītai mežacūkai, informē PVD.

Piemājas saimniecībā Dagdas novadā mājas cūkām konstatēts klasiskais cūku mēris, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Saimniecība atrodas teritorijā, kura jau no 2012.gada oktobra definēta kā klasiskā cūku mēra inficēta teritorija. Šajā teritorijā šogad konstatēti arī trīs saslimšanas gadījumi meža cūkām un kopš 2013.gada maija tiek veikta meža cūku vakcinācija.

Mēra skartajā saimniecībā 22. jūnijā ir veikti primārie slimības apkarošanas pasākumi un noteiktas ierobežojumu teritorijas, lai ierobežotu slimības iespējamo tālāko izplatīšanos.

Slimības apkarošanas pasākumu ietvaros KCM skartajā novietnē 22. jūnijā likvidētas un sadedzinātas 8 cūkas, kā arī veikta dezinfekcija.

Iepriekšējais saslimšanas gadījums mājas cūkām Latvijā tika konstatēts Dagdas novadā 2012.gada novembrī.

Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārijas dienests paziņojis, ka kādai Lietuvā nomedītai mežacūkai atklāts Āfrikas cūku mēris.

Bažas par iespējamu šīs bīstamās slimības pārsviešanos no Baltkrievijas uz Lietuvu tika izteiktas jau iepriekš, saņemot informāciju, ka pēdējā laikā valsts dienvidos, Baltkrievijas robežas tuvumā, atrasts ne mazums nobeigušos mežacūku.

Pirms dažām dienām kādai Alītas rajonā kritušai mežacūkai tika konstatēta cita infekcijas slimība - pasterelioze.

Jau ziņots, ka Āfrikas cūku mēris vasarā tika konstatēts Baltkrievijā, aptuveni 40 kilometru attālumā no Lietuvas robežas. Tā ir ļoti lipīga vīrusa izraisīta saslimšana, kas cūku turētājiem rada lielus ekonomiskos zaudējumus, jo dzīvnieku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Cilvēkiem Āfrikas cūku mēris nav bīstams.

Nule kā otrā Ancers cūku novietnē konstatētais Āfrikas cūku mēris (ĀCM) viesīs korekcijas biodrošības pasākumos

To trešdien uzsvēra Latvijas Cūku audzētāju asociācijas (LCAA) vadītāja Dzintra Lejniece.

«Visi ir šokā par notikušo, un pagaidām jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Biodrošības pasākumi nav atcelti, un tie stingri jāievēro katram – vai tas būtu liels vai mazs cūkkopis,» pauda Dz. Lejniece.

Pēc bīstamās cūku slimības atklāšanas otrā SIA Ancers fermā Bunči sākta 10 000 lielā ganāmpulka iznīcināšana. Visas cūkas likvidētas ar gāzes palīdzību, savukārt dzīvnieku liemeņus utilizēs uzņēmums, kas to darījis arī iepriekš – SIA Grow Energy. Darbi jau sākti, taču vēl grūti prognozēt to pabeigšanas laiku. Eksperti uzskata, ka šobrīd notiekošais ir liels trieciens nozarei, tāpēc jābūt skaidram rīcības plānam, kā rīkoties tālāk.

Dagdas novadā, netālu no pierobežas atrastajām divām no trim beigtajām meža cūkām, laboratoriski apstiprināts Āfrikas cūku mēris, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Meža cūku līķi likvidēti, tos sadedzinot.

Db.lv jau rakstīja, ka PVD, veicot pastiprinātas mājas un meža cūku laboratoriskās pārbaudes, ir konstatējis, ka Latvijas pierobežā, dažus metrus no robežas ar Baltkrieviju, trim meža cūkām apstiprināta Āfrikas cūku mēra vīrusa klātbūtne.

Tāpat Āfrikas cūku mēra klātbūtne apstiprināta 3 mājas cūkām piemājas saimniecībā Krāslavas novadā 6 kilometru attālumā no robežas ar Baltkrieviju. Šobrīd laboratoriski tiek pārbaudītas vēl trīs atrastās nobeigušās meža cūkas.

Par pierobežā atrastajām beigtajām meža cūkām PVD informēja Valsts robežsardze. PVD inspektori nekavējoties izbrauca uz norādīto vietu, noņēma paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai un likvidēja meža cūku līķus, tos sadedzinot.

Dagdas un Pasienes novadu mežos nomedītām mežacūkām konstatēts klasiskais cūku mēris. Pārtikas un veterinārais dienests aicina mājas cūku turētājus, it īpaši Latgales reģionā dzīvojošos, sekot līdzi cūku veselības stāvoklim un nekavējoties informēt veterinārārstu, ja cūkas izskatās neveselas vai nobeidzas.

Īpaši vērīgiem jābūt cūku turētājiem Balvu, Viļakas, Baltinavas, Kārsavas, Ciblas, Ludzas, Zilupes, Dagdas, Krāslavas, Aglonas un Daugavpils novados. Tāpat PVD aicina medniekus ziņot par Baltkrievijas un Krievijas pierobežas mežos uzietām mirušām mežacūkām.

PVD izlases veidā laboratoriski izmeklēs mājas cūkas Zaļesjes, Pasienes, Istras, Šķaunes, Bērziņu, Svariņu, Ķepovas, Robežnieku, Indras un Asūnes pagastu saimniecībās un papildus informēs cūku turētājus par to, kā pasargāt dzīvniekus no saslimšanas.

Klasiskais cūku mēris ir lipīga infekcijas slimība, ar kuru slimo kā meža, tā arī mājas cūkas. Slimības pazīmes – augsta ķermeņa temperatūra (40°C), konjunktivīts, kustību koordinācijas un centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi. Uz saslimušā dzīvnieka ādas - īpaši uz ausīm, astes, vēdera un kāju iekšpusē, novērojami asins izplūdumi. Slimās sivēnmātes var abortēt, sivēni piedzimt vārgi, atsevišķos gadījumos – nedzīvi. Saslimšana parasti beidzas ar cūku nobeigšanos.

Pēdējo trīs nedēļu laikā cūkgaļas tirgus pasaulē piedzīvoja īstu cenu eksploziju – aptuveni par 21.4 procentiem. Piemēram, Vācijā cūkgaļas kautķermeņa cena strauji ir palielinājusies vidēji no 1,40 līdz 1,70 eiro par kilogramu. Pēdējo desmit gadu laikā tik straujš pieaugums nebija piedzīvots.

Notikušais vēlreiz apliecina, cik ļoti globālās ekonomikas apstākļos notikumi pat ļoti attālās valstīs ietekmē Eiropu un arī Latviju. Cūkgaļas cenu celšanās galvenais iemesls ir tās deficīts Ķīnas tirgū, ko radīja vairāki faktori. Piemēram, ASV un Ķīnas tirdzniecības kara rezultātā Ķīna noteica 62 procentu ievedmuitu no Amerikas ievestai cūkgaļai. Taču galvenais cēlonis ir Āfrikas cūku mēris, kuru Ķīnā neizdodas ierobežot.

Ķīna ir lielākā cūkgaļas ražotājvalsts, aptuveni 50 procentu šo gaļas dzīvnieku pasaulē tiek audzēti tieši Ķīnā. Šī valsts ir arī lielākais cūkgaļas patērētājs, bet tiek prognozēts, ka tās pašpietiekamība kritīsies par 10 procentiem. Rezultātā, iedzīvotāju dzīves līmenim augot, pieprasījums palielinās, bet piedāvājums postošās cūku slimības ietekmē krīt. Tas savukārt ir radījis jaunas eksporta iespējas Eiropas Savienības cūkaudzētājiem – pašlaik Ķīna importē gandrīz 40 procentu cūkgaļas no kopējā Eiropas Savienības cūkgaļas eksporta, un tas ir ļoti daudz.

Biodrošības pasākumi putnkopībā, putnu gripu gaidot, pagaidām uzkrauti vienīgi uz lauku uzņēmēju pleciem

Šonedēļ DB rakstīja par draudošajām nepatikšanām saistībā ar siltumnīcas gāzu emisijām un topošo direktīvu, kas solās pamatīgi izpliķēt kā lauksaimniekus, tā mežsaimniekus. Sāpīgākais, ka Latvijai var nākties piekāpties importa piedāvājumam, kam mūsu ražotāju ierobežošana paver iespējas kā vērtējot vienas, tā otras tautsaimniecības lielās nozares nākotni. Tomēr tas nav vienīgais sitiens. Āfrikas cūku mēris, kas šo gadu sācis ar pamatīgām «dzīrēm», arī darbojas kā divi vienā – vienlaikus tukšo fermas un pamudina importētājus. Skat, Latvijas vietējie ražotāji cūkas nobeidz ar gāzi un sadedzina, tātad veikalu plauktos ir prāva šķirba. Apkarojot cūku mēri, visvairāk dabūjuši ciest mūsu cūkaudzētāji, nevis slimība, kas turpina savu gaitu, līdz ar mēra konstatēšanu Ancers fermā Salaspils novadā iztukšojot nu jau otro šī uzņēmuma lielfermu. Kamēr cūkkopji dzīvo trauksmes režīmā, gaidot, kas būs nākamā novietne, kur kā īlens no maisa izlīdīs kāda biodrošības nepilnība, nelaime skārusi arī mūsu putnkopjus. Tāpat kā iepriekš cūku mēris mazpamazām tukšojis sākumā nelielās, bet tagad arī lielās cūkkūtis, arī putnu gripas draudi, pašai slimībai nemaz neesot Latvijā, sola līdzīgu efektu. Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktais trīs mēnešu aizliegums turēt mājputnus laukā ne tikai lielā mērā izskaudīs piemājas putnkopību, bet arī ievērojami iedragās bioloģiskās putnkopības attīstību, kas tieši šogad grasījās uzņemt apgriezienus (plašāk DB 16.01.2017.). Putnu kaitei attīstoties pēc cūku mēra scenārija, neomulīgi jūtas arī lielās putnu fermas, bet ne importa produkcijas ražotāji, kuriem Latvijas piesardzība tikai paver iespējas ienākt mūsu tirgū. Velkot analoģijas ar globālo populistu iecerēm, no šādām sērgām Latviju varētu pasargāt vienīgi augsts mūris pa valsts perimetru un kupols visam pāri.

Gaļa nozarē stāvoklis ir stabils, produktivitāte aug, bet liela bīstamība ir Āfrikas cūku mēris.

«Šajā nozarē bīstams ir Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tas tuvojas citām ES valstīm – Polijai, Čehijai, blakus ir Vācija, kas ir liela gaļas ražotāja. Ja ĀCM nokļūtu šajās valstīs, varētu tikt apturēts eksports no ES uz trešajām valstīm un ražotāju cenas būtiski samazinātos, kas ir izdevīgi patērētājiem,» sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Vasarā cūkgaļas iepirkuma cena bija pieaugusi, bet tagad tā pazeminājusies. Cūku audzētājus ietekmējis sliktais rudens, kad nevarēja novākt graudus. Lopbarības graudiem ir sliktāka kvalitāte, nekā citus gadus, tie ir mazliet pelējuši un ir arī citas problēmas, kas var atstāt ietekmi uz sivēniem un produktivitāti, ja ar šādu barību baro sivēnmātes. Barībai ir ļoti liela nozīme un mūsu ražotāji meklē visa veida iespējas, kā to uzlabot, kā visu izdarīt labāk, lai palielinātu kvalitāti un uzlabotu produktivitāti, pauda Gulbe.

Šī gada 21. martā somu matraču ražotājs salonveikals Unikulma Mēbeļu un interjera centrā Spice Eiropas miega dienas ietvaros rīkos akciju, kuras laikā būs iespēja iegūt miega analīzes.

Tāpat būs iespēja saņemt konsultācijas par pareizas gulēšanas ieradumiem un veselīgam miegam piemērotām aktivitātēm.

Miega kvalitāte tiks mērīta arī īpaši izstrādātu datorprogrammu UnikLab savienojumā ar Unikulma matraci, kā rezultātā uz aparatūras ekrāna atspoguļosies grafisks cilvēka attēls. Pateicoties miega kvalitātes mērījuma datiem, kas norāda cilvēka guļas pozu, mugurkaula, jostas vietas, kāju un roku novietojumu, Unikulma miega eksperti varēs sniegt konsultāciju par iespēju plānot vislabāko miegu un efektīviem miega traucējumu problēmu risinājumiem.

Eiropas miega dienas festivāls jau 15 gadus norisinās tādās valstīs kā Grieķija, Austrija, Zviedrija, Beļģija, Čehija, Francija un Vācija, un apvieno vispasaules aktīvistus, kam rūp sabiedrības veselība.

LOSP 2020.gadu vērtē kā gadu, kurš nozarēs ir ieviesis jucekli, izjaucot plānotu kopējo lauksaimniecības attīstību.

Sevišķi smagus izaicinājumus nākas pārdzīvot lopkopības nozarei, jo bez pandēmijas, tai nākas saskarties ar strauju izejvielu cenu pieaugumu, eksporta tirgus samazināšanos un arī dažādām dzīvnieku slimībām.

Šogad LOSP biedru pulks ir pieaudzis līdz 60 biedriem, kas dod vēl lielāku mandātu pārstāvēt lauksaimniekus, zivsaimniekus, mežsaimniekus un pārtikas pārstrādātājus. Īpašs prieks, ka šogad LOSP biedru pulkam pievienojās piekrastes zvejnieku biedrība "Mazjūras zvejnieki", kuru mērķis ir saglabāt Latvijas tradicionālo piekrastes zveju, kas ir unikāla un būtu saglabājams šis arods, pārnesot zināšanas no esošajiem piekrastes zvejniekiem uz jaunajiem zvejniekiem.