Pasaulē

Merkele: Eiropas valstīm jāatsakās no savas suverenitātes daļas

Jānis Rancāns, 23.04.2013

Jaunākais izdevums

Eirozonas dalībvalstīm jābūt gatavām Eiropas institūcijām nodot kontroli pār daļu no politikas jomām, ja vien monetārā savienība patiešām vēlas pārvarēt savu parādu krīzi un atgūt investoru uzticēšanos, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Izskatās, ka mēs spējam vienoties par kopīgiem risinājumiem tikai tad, kad esam nonākuši bezdibeņa malā,» piedaloties Deutsche Bank organizētā konferencē, sacīja A. Merkele.

«Tomēr tiklīdz, kā situācija uzlabojas, katrs dodas savā virzienā,» pauda Vācijas kanclere. «Mums jābūt gataviem pieņemt to, ka Eiropai atsevišķās jomās jābūt pēdējam vārdam. Pretējā gadījumā mēs nespēsim turpināt celt Eiropu,» atzina A. Merkele.

Vācijas kanclere arī pauda uzskatu, ka Eiropai, kas ir veidota no daudzām atšķirīgām kultūrām un dažādu spēku ekonomikām, jāorientējas labākās prakses virzienā. «Mums nav vienmēr jāatsakās no nacionālām īpatnībām, tomēr mums ir jābūt konkurētspējīgiem. Pašlaik valda haoss,» uzsvēra A. Merkele.

Viņa norādīja, ka Eiropas valstīm ir jāspēj saraut saites ar pagātni, lai varētu izdarīt lēcienu uz priekšu. «Es esmu gatava to darīt,» sacīja Vācijas kanclere.

Sarežģīta loma Eiropā ir Vācijai, atzina kanclere, norādot, ka, lai gan valsts var lepoties ar Eiropas lielāko ekonomiku, tomēr Berlīne vienmēr rīkosies saskaņā ar citām valstīm. «Hegemonija man ir svešs jēdziens,» uzsvēra A. Merkele.

Tikmēr Vācijas Centrālās bankas vadītājs Jenss Vīdmans, kā iepriekš vēstīts, paziņojis, ka eirozonas krīzes pārvarēšana varētu ilgt vēl vismaz desmit gadus.

«Krīzes pārvarēšana un tās efekti būs izaicinājums visu nākamo desmitgadi,» sacījis J. Vīdmans. Vācijas Centrālās bankas vadītājs aicināja Eiropas valstis apņēmīgi ieviest nepieciešamās fiskālās reformas un norādīja, ka patlaban tirgos esošais mierīgums varētu būt mānīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ekskluzīvi DB - Intervija ar Ilmāru Rimšēviču pilnā apmērā: Latvija bauda eirozonas labumus

Māris Ķirsons, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

EK: Patvēruma meklētāju ierašanās varētu nelielā mērā pozitīvi ietekmēt Eiropas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trešo gadu pēc kārtas eirozonā un Eiropas Savienībā kopumā notiek ekonomikas atlabšana. Tā turpināsies arī nākamgad – tikpat pieticīgā intensitātē kā šogad – lai arī stāvoklis pasaules ekonomikā kļūs arvien sarežģītāks, jaunākajā prognožu pārskatā informē Eiropas Komisija (EK).

Šogad naftas cenu samazināšanās, atbalstošas monetārās politikas un relatīvi zemas eiro ārējās vērtības ietekmē ekonomikas atlabšana ir bijusi noturīga un aptvērusi plašu dalībvalstu loku. Tomēr tā joprojām norit lēni, uzsver eksperti.

Pozitīvo faktoru ietekme mazinās, un vienlaikus rodas jauni sarežģījumi, piemēram, izaugsmes palēnināšanās jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīs un pasaules tirdzniecībā, kā arī joprojām pastāvošā ģeopolitiskā spriedze. Ir sagaidāms, ka 2016. un 2017. gadā citu faktoru, piemēram, pieaugošas nodarbinātības un līdz ar to augstāku reālo izmantojamo (pēcnodokļu) ienākumu, labvēlīgāku kreditēšanas noteikumu, parādsaistību apjoma samazinājuma un ieguldījumu apjoma pieauguma ietekmē ekonomikas izaugsme būs pietiekama, lai atsvērtu minētos sarežģījumus. Dažās valstīs izaugsmi papildus balstīs strukturālo reformu pozitīvā ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var turpināt piekļūt eiro banknotēm un monētām un maksāt ar tām visā eirozonā, un izstrādāt regulējumu iespējamai jaunai eiro digitālai formai, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu emitēt nākotnē kā papildinājumu skaidrai naudai, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

Eiro joprojām ir Eiropas vienotības un spēka simbols, norāda EK. Visā eirozonā un ārpus tās vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāji un uzņēmumi ir pieraduši maksāt ar eiro monētām un banknotēm. Lai gan 60% aptaujāto vēlētos arī turpmāk izmantot skaidru naudu, arvien lielāks skaits cilvēku izvēlas maksāt digitāli, izmantojot kartes un lietotnes, ko izdevušas bankas un citi digitālie un finanšu uzņēmumi. Šo tendenci paātrināja Covid-19 pandēmija.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis norāda, ka eiro ir neapstrīdams Eiropas veiksmes stāsts - uzticama globāla valūta, kas simbolizē spēku, vienotību un solidaritāti. Tomēr, tā kā arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt digitāli, eiro būtu jāatspoguļo digitālais laikmets un jāpielāgojas tam. Digitālais eiro papildinātu, nevis aizstātu skaidru naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rekordaugstais bezdarba līmenis jauniešu vidū ir smagākā Eiropas problēma, atzinusi Vācijas kanclere Angela Merkele, vienlaikus aicinot citas valstis iedvesmoties no Berlīnes pieredzes – lielu uzsvaru liekot uz prakses vietām, ne tikai uz akadēmisko izglītību, lai tādējādi izvairītos no «zaudētās paaudzes» rašanās.

Sarunā ar britu laikrakstu The Guardian A. Merkele skaidroja, ka viņas valsts izmēģinājusi duālu sistēmu – sajaukumu starp mācībām klasē un praksi – kas ir labākais veids, kādā atrisināt jauniešu bezdarbu.

«Jauniešu bezdarbs, iespējams, šobrīd ir smagākā Eiropas problēma. Vācijā mēs iemācījāmies ievērojami samazināt bezdarbu ar strukturālo reformu palīdzību un šobrīd šo pieredzi piedāvājam citām valstīm,» sacīja A. Merkele.

Trešdien Berlīnē paredzēta konference, kurā tiksies Eiropas valstu līderi, lai pārrunātu bezdarba problēmas savienībā. A. Merkele norādīja, ka konference būs par labāko bezdarba samazināšanas pieredzi. Kanclere uzsvēra, ka kopš 2005. gada Vācijai izdevies samazināt savu bezdarba līmeni uz pusi. «Šobrīd mēs esam tādā pozīcijā, lai piedāvātu šo programmu ikvienam jaunietim, kurš to vēlas. Tomēr tā tas nebija vienmēr. Mūsu pieredze mums iemācīja, ka programma nav jāievieš uzreiz,» sacīja A. Merkele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Swedbank ekonomists eiro ieviešanu salīdzina ar runāšanu par Audi un žigulīšiem

Dienas Bizness, 13.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Arī citās valstīs ir diskusija par eiro nākotni, bet praktisku apsvērumu dēļ viņiem nav iespējas patlaban lemt par iestāšanos eirozonā. Neviena cita valsts vienkārši neizpilda Māstrihtas kritērijus,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, atbildot uz iebildi, ka neviena cita valsts pašlaik nepiesakās dalībai eirozonā, kāpēc Latvija ir vienīgā, sacījis Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.

«Citām valstīm iestāties eirozonā tīri tehniski nemaz nav iespējams. Un viņu situācijā spriest par viņu iespējamo dalību eirozonā jau ar 2014. gadu ir tāpat, kā kādam teikt, ka Audi es nepirkšu, izliekoties, ka tā nepatīk, bet patiesībā šīs markas auto nemaz nevar atļauties, jo naudiņa ir tikai priekš žigulīša,» skaidrojis ekonomists.

«Manuprāt, interesanta lieta ir šī: prasām iedzīvotājiem - viņi eiro negrib, prasām uzņēmējiem - lielākā daļa saka, ka vajag. Un tad ir jautājums - kurš zina labāk, kā radīt jaunas darba vietas, palielināt algas utt. Iespējams, ka tie ir uzņēmumu vadītāji. Iedzīvotājiem vajadzētu saviem vadītājiem uzticēties. Protams, jautāt un pārliecināties, bet arī ticēt. Pāreja uz eiro daudzos gadījumos ir speciālistu kompetences jautājums,» uzskata M. Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu kreditēšanas atkopšanās varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 16.12.2015

Eirozonas uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret IKP 2013. un 2014. gadā un 2015. gada 1. pusgadā, %

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuva nebūs izņēmums - eirozonas vārti veras plašāk

Mārtiņš Apinis, Egons Mudulis, Sandra Dieziņa, Māris Ķirsons, Sanita Igaune, 13.01.2014

Krāsaina monēta divu litu nominālvērtībā, ko rotā četru slavenu Lietuvas kūrortpilsētu - Birštonas, Druskininku, Neringas un Palangas - ģerboņi.

Foto: ELTA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele uzskata, ka viņa nav vainojama par eirozonas dalīšanos bagātajās ziemeļu valstīs un parādu māktajās dienvidu valstīs. Savukārt, lai atjaunotu Eiropas globālo konkurētspēju, kontinentā jāveic nopietnas reformas.

Mazāk nekā divas nedēļas līdz Vācijā paredzētajām parlamenta vēlēšanām A. Merkele, uzstājoties televīzijā ARD TV, pauda uzskatu, ka nav pietiekami ar to, ka Eiropa guļ uz tādu pagātnes sasniegumu kā, piemēram, renesanse lauriem. Eiropas valstis var kļūt stipras tikai tad, ja modernizējas un paliek inovatīvas, nevis nodarbojas ar parādu kalnu dalīšanu.

«Ir labāk, ja mēs esam stingri viens pret otru, un man šķiet, ka šajā jomā esam sasnieguši progresu. Šāda ir mana pieeja, un jūs varat teikt, ka es ar to nodarbojos tāpēc, ka sirdī esmu eiropiete,» sacīja A. Merkele.

Vācijas kanclere gan bažījoties par to, ka Eiropas valstis ir pieradušas būt par līderēm starp citām pasaules valstīm un nepamana, kas notiek ārpus kontinenta robežām. «Es nevēlos, lai mēs rezultātā kļūstam par tādu kontinentu, kur cilvēks ceļo un saka - «apskatīsimies kā izskatās renesanses celtnes, apskatīsimies vietu, kur tika saražota pirmā automašīna», bet viss, kas ir moderns un inovatīvs, notiek citās pasaules vietās,» sacīja A. Merkele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka viņa pēc šomēnes paredzētajām parlamenta vēlēšanām atstās amatu ar tīru sirdsapziņu.

"Es domāju, ka esmu izpildījusi savu pienākumu, un jebkurš, kas to tagad nav sapratis, to nesapratīs nākamajos četros gados," Merkele sacīja pasākumā Diseldorfas teātra namā "Schauspielhaus", stāvot blakus Nigērijas rakstniecei Čimamandai Ngozi Adičjei.

Merkele arī atteicās pieņemt, ka viņa tiktu raksturota kā "brīvo Rietumu pēdējā aizstāve", un sacīja, ka "vajadzētu atturēties no visiem pārspīlējumiem".

"Par laimi, ir diezgan daudz cilvēku, kas jūtas pieķērušies demokrātijai, un es, protams, priecājos par to," viņa piebilda.

Vācijā 26.septembrī notiks parlamenta vēlēšanas. Merkele, kas 16 gadus bijusi kanclera amatā un vadījusi valsti vairāku krīžu laikā, nekandidēs uz piekto amata termiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Covid-19 saistīto jauno nāves gadījumu skaitam Vācijā tuvojoties 600 dienā, kanclere Angela Merkele trešdien pieprasīja noteikt stingrākus ierobežojumus, lai apturētu vīrusa izplatīšanos.

Vācijā, kuru pirmais pandēmijas vilnis skāra mazāk smagi nekā daudzas citas zemes, līdz šim ieviesti krietni mazāk stingri ierobežojumi nekā citās lielajās Eiropas valstīs.

Tomēr otrajā vilnī Vācija cieš smagi, un jauno inficēšanās gadījumu skaits ir trīs reizes lielāks , nekā tas bija epidēmijas kulminācijas dienās pavasarī.

Ar Covid-19 saistīto jauno nāves gadījumu skaits trešdien sasniedzis rekordu - 590 mirušos.

Šobrīd jau vairs nepietiek ar vadlīnijām, kas pirms divām nedēļām tika pieņemtas diskusijās ar 16 federālo zemju līderiem un kas paredz, ka veikali turpina darbu, bet restorānos aizliegtas maltītes telpās, sacīja Merkele, runājot Bundestāgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomikas doktors: daudzi uzskata eiro ieviešanu par neizdevušos vēsturisko eksperimentu

Ieva Mārtiņa, 12.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi zināmi ekonomisti ir vienisprātis par to, ka eiro ieviešana pirms 13 gadiem eirozonā, kur tagad ir jau 17 valstis ar 331 miljoniem iedzīvotājiem, izrādījies neizdevies vēsturisks eksperiments. Tiesa, daudzi arī tic eiro, tomēr tas nevar saglabāties tādā Eiropas valūtas savienības sastāvā, kā ir tagad.

Uz to DB norāda Vācijā dzīvojošais Latvijas izcelsmes ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis. Apkopojot datus un ekspertu teikto medijiem Vācijā, profesors uzskaita vairākus iemeslus šādiem secinājumiem.

Pēc J.Ofmaņa teiktā, galvenais avots eksperimenta neveiksmēm, pirmkārt, saistīts ar konjunktūras atbalsta un valūtas bāzes atšķirībām. Proti, visām vadošo industriālo pasaules valstu valūtām ir drošs vairāk vai mazāk vienpakāpes konjunktūras atbalsts un valūtas bāze. Piemēram, ASV dolārs stingri balstās uz Amerikas 50 štatu vienpakāpes konjunktūras atbalstu, vai mārcņa - uz 18 Lielbritānijas grāfistēm. Savukārt tas, ko var redzēt šodien eirozonā, ir : svarīgu konjunktūras datu atšķirīgs daudzpakāpju līmenis, kas nav varējis kļūt par tādu pašu uzticamu balstu un bāzi vienotajai valūtai eiro. Pie Māstrihtas normatīva 3%, piemēram, Vācijā valsts budžeta deficīts 2005.gadā bija 3,3% no IKP, tāds pats bija arī 2011.gadā. Tikmēr Grieķijā attiecīgi 4,5% no IKP un 10,5% no IKP. 2005.gadā lielākais deficīts 6% apjomā bija Portugālē, bet budžeta pārpalikums 2,6% apjomā bija Somijai. Tāpat starp valstīm ievērojami atšķiras bezdarba līmenis, vidējais ienākumu līmenis un citi rādītaji, turklāt tie spēcīgi atšķiras no vidējiem eirozonas rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eiropas Komisija: ekonomikas atlabšanai labvēlīgi apstākļi

Lelde Petrāne, 05.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā šogad ir vērojami ekonomikas izaugsmei labvēlīgi apstākļi. Kā liecina Eiropas Komisijas sagatavotais pētījums Ekonomikas prognoze – 2015. gada pavasaris (Spring 2015 Economic Forecast), šādi īstermiņa faktori stimulē vēl vājo ES ciklisko augšupeju.

Eiropas valstīs vienlaikus var konstatēt vairākus ekonomikai labvēlīgus faktorus. Naftas cenas joprojām ir relatīvi zemas, pasaulē ir vērojama stabila ekonomikas izaugsme, turpinās eiro kursa kritums, un Eiropas Savienībā tiek īstenota labvēlīga ekonomikas politika, liecina šodien medijiem izplatīts paziņojums.

Monetārajā jomā finanšu tirgus ievērojami ietekmē Eiropas Centrālās bankas īstenotā kvantitatīvās stimulēšanas politika, un līdz ar to pazeminās procentu likmes un tiek sagaidītas labākas iespējas saņemt kredītus. Tā kā fiskālajā jomā kopumā ES tiek īstenota neitrāla pieeja – nedz stingra, nedz arī pavisam brīva – arī fiskālā politika būs piemērota izaugsmes vajadzībām. Laika gaitā ir sagaidāmi arī rezultāti no īstenotajām strukturālajām reformām un Investīciju plāna Eiropai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro nepalīdz Latvijai, bet var tai kaitēt, jaunākajā blogā norāda Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel institūta eksperti. Tāpat Latvija, iestājoties eirozonā, nepalīdz tai, bet var radīt jaunas problēmas.

Labākais scenārijs ir situācija, kad nevienas valsts stāvoklis nepasliktinās, bet pēc Latvijas iestāšanās eirozonā valstīs saglabājas esošā situācija. Tādā gadījumā - kāpēc steigties, lai Latvija kļūtu par 18. eirozonas valsti?, jautā Bruegel.

«Latvija tikko ir tikusi ārā no sarežģītas situācijas. Dzīvojot pāri saviem līdzekļiem, 2007. gadā tekošā konta deficīts sasniedza gandrīz 25% no IKP, un krīze bija neizbēgama. Rezultātā IKP no sava augstākā līmeņa 2007. gadā nogāzās par 20% līdz zemākajam līmenim 2010. gadā, un bezdarba līmenis sasniedza gandrīz 20%. Šī krituma laikā Latvijas amatpersonas stingri turējās, lai noturētu lata kursu noteiktajā līmenī. Tomēr šis lēmums bija strīdīgs,» norāda Bruegel. Daudzi sacīja, ka lata kursam ļaut vājināties būtu labākais no diviem ļaunumiem, tomēr Latvijas amatpersonām turēšanās pie valūtas kursa saistībām bija svarīgāka. Spēcīgākais ekonomiskais iemesls, lai uzturētu šo kursu, bija bailes no tā, ka aizņēmējiem varētu kļūt pārmērīgi liels eiro kredītu slogs. Lai arī vēl nepieciešami vairāki gadi, lai ražošanas apjomi un nodarbinātība sasniegtu pirmskrīzes līmeņus, sliktākais jau ir garām, un investori labprāt iegādājas Latvijas parādzīmes par augstām cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Rimšēvičs: Tādu laiku, kādus pašlaik piedzīvo Latvija, nekad nav bijis

Māris Ķirsons, 29.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Fragments no intervijas:

Ko Latvija ir ieguvusi, iestājoties eirozonā?

Latvijas iestāšanās eirozonā ir bijis trešais būtiskākais notikums pēc iestāšanās ES un kļūšanas par NATO dalībvalsti. Nav piepildījies neviens no Armagedona scenārijiem, par kuriem brīdināja un ar kuriem baidīja Latvijas iedzīvotājus pirms iestāšanās eirozonā gan atsevišķi ekonomisti, gan arī politiķi. It īpaši ekonomiskās recesijas laikā redzējām, ka Latvijai pietrūkst vienas lielas starptautiskas institūcijas, kas stāvētu mums aiz muguras un pie kuras varētu vērsties un saņemt nepieciešamo naudu īstermiņa problēmu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija pagarinās Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus līdz janvāra sākumam, ja nenotiks jaunu inficēšanās gadījumu skaita dramatiska samazināšanās, kas ir maz ticama, trešdienas vakarā paziņoja federālā kanclere Angela Merkele.

Runājot pēc tikšanās ar 16 federālo zemju premjeriem, Merkele sacīja, ka novembra sākumā ieviestos pasākumus, tostarp privātas pulcēšanās ierobežojumus un restorānu, izklaides un kultūras vietu slēgšanu, nevar atcelt, ņemot vērā pašreizējo inficēšanās līmeni.

Ierobežojumi tiks turpināti "vispirms līdz 20.decembrim, bet mēs pieņemam, ka (..) ļoti augstā inficēšanās līmeņa dēļ ierobežojumus vajadzēs piemērot līdz janvāra sākumam, ja vien nenotiks negaidīta [inficēšanās līmeņa] samazināšanās," sacīja Merkele.

Šī vienošanās ar federālo zemju valdībām nozīmē, ka paliks slēgti restorāni, bāri, sporta un kultūras iestādes, tomēr skolas un veikali turpinās darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācija pakāpeniski mīkstinās Covid-19 ierobežojumus

LETA--AFP, 04.03.2021

Pēc divarpus mēnešu dīkstāves frizieri visā Vācijā atsāk darbu, kas ir vēl viens piesardzīgs solis, mazinot ierobežojumus.

Foto: AP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien piekrita pakāpeniski mīkstināt Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, pakļaujoties politiskam spiedienam un sabiedrības neapmierinātībai septiņus mēnešus pirms parlamenta vēlēšanām.

Merkele un 16 federālo zemju valdību vadītāji pēc vairāk nekā deviņas stundas ilgām sarunām nāca klajā ar ierobežojumu mīkstināšanas plānu, neraugoties uz bažām par jaunu un agresīvāku jaunā koronavīrusa paveidu izplatīšanos.

"Šodien mēs varam runāt par cerību un pāreju uz jaunu fāzi" cīņā pret pandēmiju, preses konferencē Berlīnē teica kanclere.

Merkele sacīja, ka ierobežojumu mīkstināšana ar stingriem nosacījumiem ir attaisnojama, jo ir gaidāma pastiprināta vakcinācija un masveidīga ātro testu veikšana.

Vācijas iedzīvotāji sāk zaudēt pacietību ieilgušo ierobežojumu dēļ, kuri apgrūtina daudzu uzņēmumu iespējas pastāvēt.

Nesen veiktā "YouGov" aptaujā tikai 35% vāciešu atbalstīja pašreizējos ierobežojumus, bet pandēmijas sākuma posmā pirms gada atbalsts bija 73%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Merkele: ES ir pietiekami spēcīga, lai izturētu Lielbritānijas izstāšanos

LETA, 28.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) ir pietiekami spēcīga, lai izturētu Lielbritānijas izstāšanos no bloka, brīdinot, ka ES necietīs Londonas mēģinājumus gaidāmajās sarunās selektīvi izvēlēties sev patīkamās lietas abu pušu turpmākajās attiecībās.

ES ir pietiekami spēcīga, lai izturētu Lielbritānijas izstāšanos, viņa uzsvēra Vācijas parlamentā pirms došanās uz ES samitu Briselē.

Tā ir pietiekami spēcīga, lai veiksmīgi aizstāvētu savas intereses pasaulē arī turpmāk, piebilda Merkele.

Kanclere arī paziņoja, ka ES turpinās būt miera, labklājības un stabilitātes garants Eiropā.

Viņa atkārtoti pauda nožēlu, ka briti 23.jūnijā notikušajā referendumā ir nolēmuši izstāties no ES, tomēr uzsvēra, ka Lielbritānija nevarēs diktēt noteikumus tās turpmākajās attiecībās ar bloku.

Mēs garantēsim, ka nenotiks sarunas, kas balstītos uz selektīvu izvēlēšanos, Merkele paziņoja parlamentam, kas šos vārdus uzņēma ar aplausiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija otrdien pastiprināja karantīnas režīmu, kas noteikts cīņai pret jauno koronavīrusu, un to pagarināja no šī mēneša beigām līdz 14.februārim.

Vācijas kanclere Angela Merkele arī brīdināja par iespējamu valsts robežas kontroli, lai ierobežotu jaunu lipīgāku koronavīrusa paveidu izplatīšanos.

Merkele pēc vairākas stundas ilgām krīzes sarunām ar 16 federālo zemju premjerministriem sacīja, ka jaunākie ierobežojumi ir nepieciešami kā "piesardzības līdzeklis mūsu valstij, mūsu pilsoņu veselībai un arī ekonomikai".

Merkele un federālo zemju premjeri vienojās par obligātu prasību valkāt FFP2 maskas veikalos un sabiedriskajā transportā. Darba devējiem arī jānodrošina obligāta strādāšana no mājām, ja tas ir iespējams.

Uzņēmumi iepriekš tika aicināti darīt vairāk, lai atturētu savus darbiniekus no strādāšanas birojos un no sabiedriskā transporta izmantošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas bijusī kanclere Angela Merkele ceturtdien sacīja, ka nenožēlo lēmumus par Krievijas gāzes piegādēm Vācijai, skaidrojot, ka lēmumi bijuši pareizi tā laika perspektīvā.

Vācijas atkarība no Krievijas gāzes ir viena no Berlīnes vājajām vietām, kas skaidri iezīmējusies līdz ar Krievijas pilna mēroga karu pret Ukrainu.

Kad Merkele bija kanclere, viņa uzskatīja, ka Vācijai jāpalielina gāzes imports, lai kompensētu enerģijas trūkumu, kas rodas līdz ar atteikšanos no kodolenerģijas.

"Tas arī bija ļoti racionāli un saprātīgi iegūt gāzi pa cauruļvadiem no Krievijas, kas bija lētāk nekā sašķidrinātā gāze no citām pasaules vietām kā ASV, Saūda Arābija vai Katara," žurnālistiem Lisabonā sacīja Merkele.

"Pat Aukstā kara laikā Krievija bija uzticams enerģijas piegādātājs," sacīja bijusī kanclere. "Un šajā ziņā es savus lēmumus nebūt nenožēloju. Drīzāk es uzskatu, ka tie bija korekti, raugoties no tā laika perspektīvas."

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Merkele: Sarunu par jaunu glābšanas programmu Grieķijai pirms svētdienas referenduma nebūs

LETA, 01.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka ar Grieķiju nebūs sarunu par jaunu glābšanas programmu pirms svētdien izsludinātā referenduma par starptautisko kreditoru priekšlikumiem.

«Durvis sarunām vienmēr bijušas atvērtas un paliek atvērtas,» Vācijas parlamentā pavēstīja Merkele, piebilstot, ka «līdz svētdienai sarunu par jaunu glābšanas programmu nebūs».

«Šīs Grieķijā ir grūtas dienas, » norādīja Merkele.

Vienlaikus viņa pavēstīja, ka «Eiropas nākotne nav uz likmes» Grieķijas krīzes dēļ, taču brīdināja, ka kompromisa panākšana par jebkādu cenu varētu vājināt Eiropas Savienību (ES).

«Jā, šīs ir nemierīgas dienas. Un likmes ir patiešām augstas, » sacīja Merkele. «Pasaule mūs vēro. Taču Eiropas nākotne nav uz likmes. Eiropas nākotne būtu uz likmes, ja mēs aizmirstu, kas mēs esam un kas mūs padara spēcīgus - uz likumiem un atbildības balstīta kopiena. Ja mēs to aizmirsīsim, eiro cietīs neveiksmi un līdz ar to arī Eiropa.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Merkele: Grieķijai nevajadzēja ļaut iestāties eirozonā

Jānis Rancāns, 28.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijai nevajadzēja ļaut iestāties eirozonā 2001. gadā, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele, vienlaikus kritizējot bijušā kanclera Gerharda Šrēdera «nepareizos» lēmumus, kā vienus no eirozonas krīzes «sākuma punktiem».

«Kanclers Šrēders akceptēja Grieķijas iestāšanos un vājināja Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes paktu. Abi lēmumi bija būtiski nepareizi un kalpoja kā sākumpunkts šī brīža nepatikšanām,» uzstājoties priekšvēlēšanu kampaņas laikā, sacīja A. Merkele.

Vācijas kanclere uzsvēra, ka vēlas redzēt spēcīgu eirozonu, kuras sasniegšanai tādās valstīs kā Grieķija nepieciešams veikt nopietnas reformas. «[Vienota eirozona] ir dārgums un svētība un mēs nevaram iedomāties, ka kāds to apšauba. Eiro ir vairāk nekā valūta – šī iemesla dēļ mēs esam izrādījuši solidaritāti, bet solidaritāte vienmēr ir saistīta ar reformu veikšanas atbildību valstīs, kas to saņem,» sacījusi A. Merkele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV un Eiropas dažādās cīņas ar inflāciju: kas kapitulēs pirmais?

Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 18.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājums kas patlaban bažīgus dara visus, sākot no pasaules vadošo Centrālo banku vadītajiem līdz patērētājiem – kad norims patēriņa cenu kāpums? Septembrī inflācijas cipari ASV un eirozonā kārtējo reizi izrādījās augstāki, nekā daudzi bija prognozējuši.

Ja ASV inflācijas dinamikā vismaz var saskatīt pirmās stabilizācijas pazīmes, eirozonas inflācija turpina “pārsist” rekordus. Rudens sakumā patēriņa cenas eirozonā palielinājās par 10 % gada griezumā, turklāt valstu līmenī cenu kāpumu patērētāji izjuta dažādi – cenas pieauga no 6.2 % Francijā līdz vairāk kā 20 % Baltijas valstīs.

Spēcīgāks nekā prognozēts patēriņa cenu kāpums lika arī Centrālajam bankām pēdējo mēnešu laikā pastiprināt pūles cīņā pret inflāciju. Pirms dažiem mēnešiem tika sagaidīts, ka Centrālo banku noteiktās procentu likmes nekāps augstāk par 1.5 – 2.0 % eirozonā un 3.5 % ASV. Spriežot pēc pēdējām finanšu tirgus indikācijām, bāzes procentu likmju augstāko līmeni eirozonā patlaban redz tuvāk 3 %, savukārt ASV 4.75 - 5.0 % diapazonā. Tas nozīmē, ka arī valdībām, uzņēmumiem un patērētājiem aizņemties kļūs vēl dārgāk, un sistēmisku negadījumu riski finanšu tirgos palielināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija pagarinās līdz 10.janvārim Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, saskaņā ar kuriem ir slēgtas kultūras un sporta iestādes, restorāni un bāri, trešdien paziņoja federālā kanclere Angela Merkele.

"Ja infekcijas situācija turpinās attīstīties tāpat kā pēdējās dienās, mēs atkal tiksimies 4.janvārī un federālās zemes pagarina direktīvu [par pašizolācijas pasākumiem] līdz 10.janvārim," sacīja Merkele pēc tikšanās ar 16 federālo zemju premjerministriem.

Tiekoties pirms nedēļas, Merkele un federālo zemju premjeri vienojās pagarināt novembra sākumā ieviestos pasākumus līdz "janvāra sākumam", ja ja nenotiks jaunu inficēšanās gadījumu skaita dramatiska samazināšanās, kas ir maz ticama. Toreiz netika noteikts konkrēts datums.

Pievēršoties uzņēmumu "BioNTech" un "Pfizer", kā arī uzņēmuma "Moderna" pieteikumiem apstiprināt to izstrādātās Covid-19 vakcīnas lietošanai Eiropā, Merkele sacīja, ka 70 miljoni abu vakcīnu dozu var tikt piegādātas nākamā gada pirmajā ceturksnī, ja tās tiks apstiprinātas.

Komentāri

Pievienot komentāru