Lielbritānijā ceturtdien notiek vēsturisks referendums par turpmāku dalību Eiropas Savienībā (ES), kas sabiedrību sašķēlis līdzīgās daļās un līdz šim nav bijis iespējams prognozēt nobalsošanas iznākumu.

Nobalsot reģistrējies rekordliels skaits britu - 46,5 miljoni, paziņojusi Vēlēšanu komisija. Pēdējās aptaujas rāda, ka Lielbritānijas palikšanas atbalstītājiem ir neliels pārsvars - kopš 15.jūnija veiktās astoņās aptaujās vidējie rādītāji ir tādi, ka 45% balsos par palikšanu ES, pret 44%, bet 11% vēl nav izlēmuši. Tomēr otrdien publicēta 5000 cilvēku aptauja internetā parādīja, ka līdz pat trešdaļai vēlētāju vēl nav pieņēmuši galīgo lēmumu.

Pret Lielbritānijas izstāšanos izteikušies visi ES institūciju, ES dalībvalstu un pasaules līderi, savukārt to atbalsta tādi Eiropas populisti kā Nīderlandes parlamenta deputāts no galēji labējās Brīvības partijas (PVV) Gērts Vilderss un Francijas galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna.

Daļa no Latvijas emigrējušo tautiešu izjūt aizvainijumu pret savu valsti, laikrakstam Dienas Bizness atzīst Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kameras (LLTK) valdes priekšsēdētājs Mārcis Liors Skadmanis.

Kā ziņots, LLTK ceturtdien, 28. aprīlī, biznesa augstskolā Turība atklāj pārstāvniecību Latvijā.

«Daļa Latvijas valstspiederīgo tiešām ir apvainojušies uz valsti, un to mēs dzirdam gan juridiskās, gan biznesa palīdzības sniegšanas gadījumos. Jāsaka, ka apvainojušies viņi ir pamatoti, jo viņiem radītā vide dzimtenē, piemēram, attiecībā uz parādsaistībām, ir bijusi ļoti nelabvēlīga. Zinu gadījumus, kad nekas nav ticis darīts, lai personām un uzņēmumiem palīdzētu izķepuroties, bet tā vietā viņi ir vēl vairāk aplikti ar parādiem, būtībā Latvijā viņu dzīvi un uzņēmību nosmacējot,» stāsta M. L. Skadmanis.

Baznīcas ielu posmā no Ģertrūdes līdz Stabu ielai vislabāk raksturo tās uzņēmumu teiktais – līdzīga Miera ielai, zaļa, mierīga, klusa, nostāk no centrālajām galvaspilsētas ielām, bet ar attīstības iespējām.

Baznīcas ielā labi sadzīvo dažādi uzņēmumi – gan šī rajona ilgdzīvotāji, piemēram, vīna veikals Berno vīni, apakšveļas veikals Triumph un krodziņš Muklājs, gan jauni un moderni veikaliņi, kas pievienojušies samērā nesen.

Pirms gandrīz trim gadiem Baznīcas ielas puspagrabiņā sāka strādāt gaismas virteņu veikaliņš Cherry Picking. «Baznīcas iela ir nostāk no centrālās – Brīvības – ielas, bet tas mums patīk pat labāk, jo šeit ir kur atstāt mašīnu, cilvēki ir nesteidzīgi. Te ir tāda kā miera osta. Cilvēks, kurš te nāk, atbilst mūsu klienta profilam – viņam patīk interesantas lietas, vēlas nesteidzīgi iepirkties,» spriež Egija Taube, Cherry Picking līdzīpašniece. Viņas biznesa partnere Līva Vīgante uzskata, ka arī apkārt esošie uzņēmumi ir pluss, jo pamazām iela attīstās. «Arī man liekas, ka šī iela attīstās, te ir daudz interesantu veikalu,» saka Mišela Šehurina, filca apavu izgatavotāja Woolings mārketinga vadītāja. Uzņēmuma īpašniece Marija Vlasova piekrīt, ka šai ielai ir liels potenciāls. Viņai šī vieta patīk un viņas skatījumā te jūtama hipsterīgi intelektuāla enerģija.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Vienas nedēļas nogales ietvaros divu eirozonai nozīmīgu valstu - Francijas un Grieķijas - vēlētāji darīja zināmu savu izvēli attiecīgi par turpmāko valsts prezidentu un parlamenta sastāvu.

Abos gadījumos vēlēšanu iznākums ir sarežģīts un neko vairāk par totālu neziņu nesola.

Grieķijā, kam līdz šim ir bijušas nopietnas problēmas ar teju jebkādu strukturālo reformu realizēšanu un tā dēvēto jostas savilkšanu, šobrīd vēl lielāku pārstāvniecību ir guvušas nevis partijas, kuras uzskatītu, ka beidzot jāsāk dzīvot racionālāk, bet gan politiskie spēki, kuri savai tautai ir solījuši atteikšanos no teju jebkādiem samazinājumiem. Citos gadījumos šī grieķu izvēle varbūt nešķistu tik būtiska, bet šobrīd ir jāņem vērā, ka runa ir par valsti, kura līdz šim ir demonstrējusi spēju naudu aizņemties, bet ne atdot. Turklāt tieši Grieķijas kontekstā laiku pa laikam ir aktualizējies jautājums par eirozonas turpmāko dzīvotspēju.

Pensionāri Vilma un Jānis Pērkoni Rucavas novada Papē cer mazbērniem sarūpēt sapni gluži kā dziesmā – dārziņu, kur nesāpēs sirds. Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā no tēva hektāriem V. Pērkone nolēmusi paturēt vien 0,64 hektāru lielu gabaliņu netālu no kāpām Priediengalā. Tagad mazdēli gatavi tur vasaras namiņus celt, tikai neraža - pār dzimto zemi zaļa «sērga» - Papes dabas parks, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Papes Priediengals reiz bijis biezi apdzīvots, tagad latviešu ģimenes te uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas. Braucot uz Pērkonu mantoto nogabalu, Kursas Laiks pamanījis savulaik slavenā luterāņu mācītāja Sigurda Sproģa dzimtās mājas. To pussabrukušais siluets liecina par Papes Priediengala ļaužu aiziešanu. Tomēr vecā apbūve paliek mazākumā. Visapkārt atpūtas kompleksi ar uzrakstiem «Privati valda», dažviet mazākiem burtiem «Privātīpašums». Dzīve Papes Priediengalā nav apstājusies, jo sevišķi vasarās, kad korporatīvo pasākumu netrūkst un atpūtnieki no kaimiņzemes Lietuvas plūst straumē.

Būvfirma AS BMGS ārpus Latvijas strādā tikai austrumu tirgū un nav mēģinājusi iegūt pasūtījumus rietumos, jo uzskata, ka konkurēt ar lielajiem Eiropas būvniecības koncerniem nav jēgas, norāda BMGS valdes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Viktors Para.

«Mums ir veselais saprāts, un saprotam, ka ar savām iespējām - gan finansiālajām, gan ražošanas jaudām - neesam spējīgi mēroties spēkiem ar tādiem monstriem kā Strabag un citiem. Arī Krievijā nespējam uzņemties patiešām lielu objektu būvniecību, jo tur ir jāsniedz tādas garantijas, kādas BMGS nevar nodrošināt, jo nevaram izraut no kompānijas apgrozījuma tik lielus garantijas depozītiem nepieciešamās naudas apjomus,» skaidroja Para.

Jautāts, vai BMGS nav mēģinājusi rietumos startēt konkursos uz neliela apjoma objektiem, Para skaidroja, ka tam nav jēgas, jo uzņēmuma izdevumi būs lielāki nekā gaidāmā peļņa. «Ir arī citi šķēršļi - rūpīgi jāizstudē katras konkrētās valsts likumdošana, būvniecības noteikumi, jāapmāca personāls atbilstoši šiem noteikumiem,» piebilda Para.

Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma apspriešanas process ir atspoguļojis vienpusīgu, fragmentāru un uz subjektīviem viedokļiem balstītu pieeju, nozīmīgu akcentu liekot uz azartspēļu ierobežošanu.

Rīgas dome ir iecerējusi visā teritorijā aizliegt organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Jau iepriekšējais Rīgas domes sasaukums paredzēja, ka spēļu zāles varēs atrasties tikai četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Pamatojums — tādā veidā azartspēles būs atkarīgas no tūristu pieplūduma un faktiski pamatā darbosies tikai kā viņu izklaide. Vienlaikus tiks radīti būtiski šķēršļi vietējo iedzīvotāju piekļuvei spēļu zālēm, jo, ievietojot tās ekskluzīvākās un skaita ziņā ļoti limitētās vietās, pieprasījums pēc azartspēlēm kā izklaides samazināšoties pats no sevis.

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Range Rover Velar ir satriecoši skaists autobūves mākslas darbs, kas izrotās ikviena bagātnieka autoparku

Pēc izmēriem un satura šis impozantais SUV vāģis startēs tajā pašā līgā, kur ir zināmi tādi modeļi kā Audi Q5, Mercedes GLC, BMW X3, Porsche Macan, kā arī radniecīgais Jaguar F-Pace. Abus britus vieno tas, ka automobiļu pamatā ir izmantota viena un tā pati šasija, vienīgi ar atšķirīgiem piekares regulējumiem. Atšķirības zīme ir arī Range Rover Velar lakoniskais un dinamiskais eksterjera dizains. Kristāltīras virsbūves plūdlīnijas iegūšanai Range Rover Velar veidotāji no virsbūves ir pat atļāvušies aizvākt tradicionālos durvju rokturus. Kopējot superdārgo sporta auto modi, Range Rover Velar tie būs izbīdāmi ar elektropiedziņas palīdzību. Ne tikai šis efektīgais triks, bet Velar eksterjera un interjera vizuālo dotumu kopums neizdzēš sajūtu, ka elegantais sērijveida auto vēl aizvien ir konceptauto statusā. Bravo!

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadītie konservatīvie ceturtdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās izcīnījuši pārliecinošu uzvaru, nodrošinot sev absolūto vairākumu un beidzot paverot ceļu Apvienotās Karalistes aiziešanai no Eiropas Savienības (ES).

Saskaņā ar gala rezultātiem pēc biļetenu saskaitīšanas visos 650 vēlēšanu apgabalos, toriji, kas kopumā ieguvuši aptuveni 43,6% balsu, izcīnījuši 365 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 48 vietām.

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - ar 32,2% balsu izcīnījuši tikai 203 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 59 mandātus.

Savu pārstāvniecību izdevies ievērojami palielināt arī Skotu Nacionālajai partijai (SNP), kas izcīnījusi 48 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām, papildus iegūstot 13 mandātus.

Savukārt liberāldemokrāti, kas iebilst pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vienu mandātu zaudējuši, izcīnot tikai 11 vietas.

Eiropas aviobūves uzņēmuma «Airbus» vadītājs Toms Enderss ceturtdien brīdināja, ka bezvienošanās «Breksits» varētu likt kompānijai pieņemt Lielbritānijas ekonomikai ļoti nelabvēlīgus lēmumus.

«Airbus» šobrīd Lielbritānijā nodarbina 14 000 cilvēku, bet vēl 110 000 darbvietu valstī saistītas ar uzņēmuma piegādes tīkliem.

«Ja netiks panākta Breksita vienošanās, mums uzņēmumā »Airbus« nāksies pieņemt lēmumus, kas Lielbritānijai var būt ļoti nelabvēlīgi,» uzņēmuma mājaslapā ievietotā video norāda Enderss.

Enderss, kurš vairākkārt uzsvēris, ka «Breksits» nozīmētu investīciju pārtraukšanu Lielbritānijā, arī paudis sašutumu par Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas apšaubāmo «Breksita» stratēģiju.

«Ir apkaunojoši, ka vairāk nekā divus gadus pēc 2016.gada referenduma rezultāta uzņēmumi joprojām nav spējīgi pienācīgi plānot nākotni,» sacīja Enderss.

Parādu krīzes skarto Eiropas valstu jauniešu vidū dramatiski pieaudzis pašnāvību skaits. Vissmagākā situācija ir maksātnespējas priekšā esošajā Grieķijā, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Dramatiskākais pašnāvību skaita pieaugums novērots Grieķijā, kura cīnās ar smagu parādu krīzi. Kopš 2010. gada Grieķijā, kurā tradicionāli pašnāvību līmenis bijis zemākais Eiropas Savienībā (ES), dzīvības sev atņēmuši 2,5 tūkstoši cilvēku. Grieķijas psihiatri norāda, ka šis skaitlis patiesībā varētu būt vēl lielāks.

Šā gada jūnijā Grieķijas galvaspilsēta piedzīvojusi 350 pašnāvību mēģinājumus un 50 gadījumos cilvēkiem izdevies sev atņemt dzīvību, vēsta Vācijas laikraksts Spiegel. Lielākā daļa pašnāvnieku nākuši no vidusšķiras un daudzos gadījumos pašnāvība izdarīta sabiedriskā vietā.

Sabiedrība Latvijā ir konservatīva, un tādēļ reklāmas nozarē strādājošie nevar atļauties veidot provokatīvas reklāmas, intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas reklāmas asociācijas valdes locekle un Golden Hammer valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Reklāmas straujākā attīstība notiek interneta vidē, un gaidāms, ka arī nākotnē šī tendence nemainīsies. Savukārt tirgus līderis pēc reklāmu apjoma reklāmas nozarē ir televīzija, kas patlaban aizņem aptuveni 45% no kopējiem reklāmas apjomiem, norādīja asociācijas valdes locekle.

Tajā pašā laikā Latvijā interneta reklāmas daļa ir salīdzinoši neliela – 15%, kamēr citās Eiropas valstīs tie ir 35-40%

2012. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vērojams reklāmas tirgus daļas pieaugums par 11%. Šī joma pieaug arī šogad, un I. Krīgere prognozēja, ka tā turpinās palielināties.

Jau rakstīts, ka, piemēram, Lielbritānijā televīzijas skatītājus saniknojusi mēbeļu ražotāja Ikea reklāma, kurā redzams, kā jauns pāris iznīcina dārza rūķus.

Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns otrdien brīdinājis, ka pēc nobalsošanas referendumā par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) Lielbritāniju sagaida nodokļu kāpums un valsts izdevumu samazināšana.

Intervijā raidorganizācijai BBC Osborns sacīja, ka pēc referenduma britiem jānodrošina finanšu stabilitāte.

Jautāts, vai tas nozīmē nodokļu palielināšanu un izdevumu samazināšanu, ministrs atbildēja: Jā, noteikti. Bet tas lēmums būs jāpieņem jaunajam premjerministram. Tas, protams, nav iespējams, kamēr Konservatīvajā partijā notiek līdera izraudzīšanās process.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piektdien paziņoja par atkāpšanos no premjerministra un Konservatīvās partijas līdera amata un sacīja, ka izstāšanās sarunu vadīšanu atstās sava sekotāja ziņā, kas, visticamāk, netiks izraudzīts agrāk par oktobri.

Pēc izstāšanās referenduma Eiropas elitēm ir jāsavaldās un gramatikas testā «sodīt nevajag sadzīvot» jāsaliek pieturzīmes pareizi – ar uzsvaru uz sadzīvošanu.

Britu aiziešana no Eiropas Savienības (ES) ne tuvu nav pasaules gals. Arī ne Latvijai būtiskajā stratēģiskās drošības jautājumā, kas faktiski ir gruzdējis zem visām citām «vai, man’ dieniņ’» bažām. Kā to DB ir norādījis Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kameras vadītājs Mārcis Liors Skadmanis (28.04.2016.), «aizgājušo» britu kā NATO valsts stratēģiskās intereses Latvijā ir ne vien uz palikšanu, bet ir arī politiskā griba šo interešu dēļ stiprināt Latvijas un Lielbritānijas reģionu tieši ekonomisko sadarbību.

Saprotams, ka izstāšanās no ES šādu politiku neveicinās, un arī tāpēc referenduma iznākumu es nevaru interpretēt nekā citādi kā vien par kļūdu. Mārciņas vērtība ir nokritusi, un tas būs trieciens gan Latvijas eksportētājiem uz Lielbritāniju, gan jau tā rūkošajām investīcijām Latvijā. Pat ar esošo politisko gribu mūs te atbalstīt gan mārciņas vērtības kritums, gan izstāšanās procesa ellīte ar saradušos prioritāšu lērumu tādu gribu un politiku saskaldīs ne par labu Latvijai.

Kad bijušā treidera mīļotais suns devās uz citiem medību laukiem, viņš nolēma veidot Facebook mājdzīvniekiem, vēsta metro.co.uk.

54 gadus vecais Martins Bovens bijis tik satriekts par sava labradora Bena nāvi, ka sapratis - ir vajadzīga publiska interneta vietne, kur apliecināt cieņu pret savu mīļoto suni.

Izveidojot A4Animals.com, viņš piedāvā citiem dzīvnieku mīļiem platformu, kur dalīties savās domās ar pārējo pasauli.

Pētot tirgu, viņš secinājis, ka mājdzīvnieku nozares vērtība Lielbritānijā ir nedaudz zem 2 miljardiem Lielbritānijas sterliņu mārciņu un gandrīz pusei britu pieder kāds mājdzīvnieks. Viņa vietne gan piesaistījusi ne vien britus, bet arī cilvēkus no tādām vietām kā Japāna un Ēģipte.

Saldumu ražotājs Cadbury izgudrojis šokolādi, kas nekūst karstā gaisā, ziņo telegraph.co.uk.

Cadbury pārtikas zinātnieki Lielbritānijā apgalvo, ka jaunā piena šokolāde 40 grādu temperatūrā paliks cieta trīs stundas. Taču kompānija, kuru pirms diviem gadiem pārņēma amerikāņu pārtikas grupa Kraft, šo produktu pārdošot tikai siltās zemēs, piemēram, Indijā vai Brazīlijā, jo citviet neprognozē tai noietu.

Latvijas eksportam klājas visnotaļ labi. Arī tuvākā laika prognozes par pieprasījumu ārējos tirgos ir visumā apmierinošas, lai gan skaidrs, ka izaugsme bremzēsies un ir zināmi riski. Tajā pašā laikā ir jādomā, kā strādāt un eksportēt gudrāk.

Tās ir vien pāris atziņas no DB gada nozīmīgākās konferences Biznesa prognozes 2019 sadaļas, kas bija veltīta mūsu valsts eksportspējai.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, eksporta vērtība šajā gadā (oktobra dati) ir vairāk nekā viens miljards eiro. Galvenie eksporta virzītājspēki šogad ir lauksaimniecības preces un pārtika, koksne, kā arī mehānismi un mehāniskas ierīces.

Lai arī eksports ir būtisks priekšnoteikums izaugsmei, jo Latvija sava mazā tirgus dēļ nevar balstīties tikai uz iekšējo patēriņu, tomēr ar to ir saistīti vairāki riski. Vispirms jau tā ir atkarība no pieprasījuma svārstībām ārējos tirgos, kas ietekmē produkta cenu, tāpat eksportā uz trešajām valstīm pastāv valūtas svārstību riski. Līdztekus jāmin politiskie riski, piemēram, saspringtās attiecības ar Krieviju, tarifu karš starp Ķīnu un ASV, protekcionisma tendences pasaulē.

Neatkarīgi no vasaras vidus referenduma iznākuma Apvienotajā Karalistē ir politiskā griba sekmēt ekonomiskās saites ar Latviju, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kameras (LLTK) valdes priekšsēdētājs Mārcis Liors Skadmanis. LLTK šodien biznesa augstskolā Turība atklāj pārstāvniecību Latvijā.

Fragments no intervijas:

«Divu gadu laikā esam skrupulozi pētījuši reģionālās attīstības iespējas. Secinājums ir jau pieminētais – ka Latvijai ir liela līdzība ar Rietumangliju, kur ir sekmīgi attīstījusies Bristole, Bāta un citas reģionālās pilsētas. Ziemeļsomersetā ir 26 pašvaldības; mazākajā ir ap 200 cilvēkiem, lielākajā – 22 tūkstoši, un katrai attīstības plānā ir sava vieta.

Longeštonas pagastā darbojas arī mūsu biznesa parks, ko veido septiņas ēkas un 16 biroji. Tas ir ļoti labs piemērs, kā lauksaimniecības apvidū var attīstīt augsto tehnoloģiju uzņēmējdarbību un piesaistīt ārvalstu uzņēmumus bāzēties konkrētā nišā. Mūsu nišā tie ir IT, sabiedrisko attiecību, pakalpojumu uzņēmumi un arī nelieli ražotāji. Reģions to atbalsta ar labvēlīgu vidi, ar savu un ES finansējumu.

Lai gan Hospitāļu ielā nav jaušama centram raksturīgā burzma un duna un vēl nav iemājojis netālās Miera ielas radošums, uzņēmēji atzīst, ka šeit tomēr esot jūtama īpaša aura un uz ielas vērojama dzīves realitāte – arī bezpajumtnieki, kas laiski pavada dienas uz skvēra soliņiem.

Hospitāļu iela nav piemērota klasiskiem veikaliem, jo trūcīgās cilvēku plūsmas dēļ ar tirgošanos šeit neveicoties spīdoši. Lai gan posmā no Ēveles līdz Zirņu ielai ir jūtama cilvēku rosība, DB aptaujātie uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka pirmais priekšstats par dzīvelīgo ielu esot mānīgs. Ik dienas daudz cilvēku izkāpjot tramvaja pieturā, kas atrodas ielas sākumposmā, taču tie neesot uzņēmumu potenciālie klienti. Pa Hospitāļu ielu staigājot vieni un tie paši ļaudis – tie, kas šeit dzīvo, un tie, kas dodas darba darīšanās. DB novēroja, ka lielākoties uzņēmumi blīvi iekārtojušies ēkās, kas atrodas tuvāk Ēveles ielas krustojumam, bet pārējā ielas posmā atrodamas dzīvojamās ēkas – cita labā, cita ne tik spīdošā tehniskā stāvoklī.

Mierīgajā un klusajā Baložu ielā pārsvarā atrodas senas koka dzīvojamās mājas. Tomēr dažas apdzīvo arī uzņēmumi.

750 metru garā Baložu iela Rīgā sākas Slokas un Vasaras ielas krustojumā, bet beidzas – krustojumā ar Āgenskalna ielu. Pa vidu to pārrauj viena no Rīgas intensīvākās satiksmes maģistrālēm – Kalnciema iela. Baložu ielai piemīt savs šarms – koka ēkas piešķir tai īpašu atmosfēru, atzīst DB uzrunātie uzņēmēji. Pārsvarā tur bāzējas uzņēmumi, kuriem intensīva garāmgājēju plūsma nav tik svarīga. Izņēmums ir ekolietu veikals Weleda, taču arī uz to klienti braucot mērķtiecīgi un atzinīgi novērtējot iespēju ielas malā bez maksas atstāt automašīnu.

Moto cienītājiem

Baložu ielas sākumā otro elpu pēc rekonstrukcijas ieguvusi reiz pussabrukusi koka ēka – nepilnu gadu tur darbojas viesnīca Two Wheels, kas īpaši mērķēta uz motobraucējiem. Par to liecina arī pie ēkas namdurvīm novietotais koši zaļais blakusvāģis. «2012. gada septembrī ar vīru atgriezāmies no Amerikas, ko apceļojām ar motocikliem. Šājā laikā bijām apmetušies vairākās nelielās, īpaši motobraucējiem draudzīgās viesnīcās. Radās doma, ko tādu izveidot Latvijā,» stāsta viesnīcas Two Wheels direktore Agnese Sila. Pārdaugava izvēlēta praktisku apsvērumu dēļ – tuvāk mājām. Internetā ģimene atradusi sludinājumu, ka Baložu ielā par, viņuprāt, adekvātu summu pārdod koka māju. Tā gan bijusi ļoti sliktā stāvoklī, un vairāki uzņēmēju uzrunātie eksperti ieteikuši to nojaukt līdz pamatiem. «Tikai viens saskatīja potenciālu šo māju atjaunot un pielāgot viesnīcas vajadzībām. Ēkas iekštelpās kā dizaina akcentu saglabājām mājas vēstures liecības – durvis, vecām tapetēm klātas sienas, pat degušu koka dēli. Rekonstrukcijas laikā varēja redzēt, ka ēka celta no nekvalitatīviem materiāliem. Piemēram, sienās kā būvmateriāli izmantoti koka kastu dēļi ar visu marķējumu,» stāsta A. Sila. Apmēram 70% viesnīcas klientu esot ārvalstu viesi no Krievijas, Eiropas valstīm. Ārvalstu viesnīcu rezervēšanas portālos uzņēmums pozicionējot sevi kā motobraucēju viesnīcu, kur ēkas iekšpagalmā aiz slēgtiem vārtiem iespējams novietot spēkratus, tiem īpaši izveidota arī nojume. Protams, šeit iegriežoties arī studenti un tūristi, kuri ceļā devušies vien ar nelielu mugursomu plecos. «Atrašanās vieta piesaista klientus – esam pa ceļam no lidostas. Arī uz pilsētas centru var nokļūt gan ar sabiedrisko transportu, gan šķērsojot Vanšu tiltu kājām,» pozitīvās lietas akcentē A. Sila. Vienīgais mīnuss esot fakts, ka ne visiem izdodas viesnīcu viegli atrast. Par spīti tam, ka vietējiem Baložu iela un netālu esošais Kalnciema kvartāls ir labi zināma vieta, pārsvarā visi sākotnēji dodoties uz to ielas posmu, kas atrodas otrpus Kalnciema ielai. «Atrodamies ielas sākuma posmā, kas ir mazāk zināma. Šeit arī nav daudz uzņēmumu. Blakus ir tikai frizētava, bet posmā līdz Slokas un Vasaras ielai ir vien privātmājas. Ārvalstu viesiem viesnīcas atrašana nesagādā problēmas. Viņi orientējas pēc kartes, tāpēc mēs tikpat labi varētu būt kā Bišu tā Puķu ielā,» skaidro uzņēmēja. Cerība esot, ka šis Baložu ielas posms attīstīsies un tiks renovētas arī citas koka ēkas. Šai vietai esot potenciāls – klusums un miers. It kā Rīgas centrā, bet sajūta kā laukos. «Ēkas iekšpagalmā jūtamies kā Dieva ausī. No ielas nekas nav redzams. Savukārt brīvdienās šeit ir pavisam klusi. Baložu ielā vēl varētu kādu veikalu vai kafejnīcu atvērt. Tiesa, šajā vasarā ēdināšanas nišu aizpildīsim arī mēs,» nākotnes plānus atklāj A. Sila.

Gaisa tilta uzbrauktuves veidotais Brīvības gatves ieloks, kas apmet līkumu patiltē pie dzelzceļa līnijas, pēdējos gados attīstījies par rosīgu, lielās Brīvības gatves nošķirtu biznesa vidi.

Satiksmes pārvada klātbūtne rada šai vietai savu pievienoto vērtību, jo tas kalpo kā lieliska skatu platforma, no kuras ērti aplūkojams viss patiltē notiekošais. Intensitātes stundās palēninātā satiksmes plūsma uz tilta ir šeit strādājošajiem uzņēmējiem labvēlīgs faktors, jo sastrēgumos garlaikotajiem braucējiem nekas cits neatliek kā pārlasīt acu augstumā esošās izkārtnes un reklāmas, kas labi iespiežas atmiņā.

Šobrīd vēl samērā klusais Brīvības gatves ieloks pie Gaisa tilta (tautā dēvēts arī par VEF tiltu) var būtiski mainīties, pieņemot, ka nākotnē beidzot patiešām tiks realizēti atsevišķi ar šīs vietas attīstību saistītie megaprojekti. Viens no tiem – Rīgas pašvaldības perspektīvā plānotais satiksmes infrastruktūras reorganizācijas projekts, kas paredz novirzīt tramvaju līniju pazemes tunelī zem dzelzceļa, Gaisa tiltu atstājot brīvai autotransporta kustībai ar divām joslām katrā virzienā.

Vai Andrejostai ir potenciāls kā biznesa vietai, vai arī tas jau ir izsmelts? Biznesa portāls Db.lv aptaujāja Andrejsalā strādājošos uzņēmumus, lai uzzinātu, kāds ir viedoklis par šīs Rīgas daļas attīstību.

Viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas uzsāka sava biznesa attīstību Andrejsalā, bija alkoholisko dzērienu veikalu tīkls Spirits&Wine. Uzņēmuma līdzīpašnieks Andris Lūkins Db.lv stāsta, ka 2009. vai 2008. gada beigās sāka meklēt vietu, kur Rīgā attīstīt biznesu. Galvenais nosacījums bija, ka tam jābūt blakus pasažieru ostai.

«Tajā laikā daudz braukāju un skatījos, un Andrejsala šķita pilnīgi pamesta zona. Šķita, ka te nedrīkst pat nākt iekšā. Nevarēja saprast, vai te ir muitas zona, un te viss izskatījās pamests. Te laikam darbojās viens klubs - The First. Tad kaut kā viss salikās tā, ka mēs dabūjām šīs telpas. Varbūt tā doma bija crazy, jo cilvēki galīgi nezināja, kas ir Andrejsala un Andrejosta. Sākām darboties, un no sākuma te bija pabriesmīgi skati. Te spoki staigāja - panki un tā tālāk. Taču viss ir attīstījies, un šodien te ir viena no labākajām vietām Rīgā. Te ir ļoti daudz labu restorānu, vienkārši jauka vieta ar jauku auru,» komentēja A.Lūkins.