Ja esat izlēmuši nomainīt savu līdzšinējo spēkratu pret citu, risinājums ir divējāds – pirkt pilnīgi jaunu auto, vai arī iegādāties mazlietotu, taču tikpat labu un drošu automašīnu, saņemot pilnīgi visas tās pašas garantijas, kā pērkot jaunu.

Uzņēmums Autorepublika, kura pamatdarbība ir mazlietotu Volkswagen grupas automašīnu tirdzniecība un serviss, piedāvā otro variantu, kas turklāt cenas un automašīnu vecuma ziņā ir diezgan līdzvērtīgs pilnīgi jaunam auto. Kopš 2016. gada Autorepublika piedāvā visu pieprasītāko marku automašīnas – Volkswagen, Audi, BMW, Skoda, Seat, Volvo, Opel, Ford. Šobrīd tieši Autorepublikā klientiem ir iespēja iegādāties jebkuras minētās markas gadu vecu auto ar 45% atlaidi no jauna auto cenas ar noskrējienu līdz 15 000 kilometriem. Turklāt Autorepublikas piedāvājumā ir automašīnas pat ar ražotāja garantiju un bagātīgu aprīkojuma komplektāciju. Ja salonā neatradīsiet tieši sev vēlamo automašīnas modeli, uzņēmuma speciālisti nodrošinās izvēlētā auto piegādi no Vācijas 10 dienu laikā.

Krītoties pieprasījumam pēc mobilajiem telefoniem un ražotājiem iztīrot noliktavas pēc samērā neveiksmīgās izpārdošanas sezonas, Somijas Nokia un tā lielākie konkurenti sākuši samazināt cenas, ziņo aģentūra Reuters.

Krītošais pieprasījums laikā, kad ražotāji, tirgotāji un sakaru operatori bija plānojuši iztīrīt noliktavas, ir novedis pie agresīvas cenu politikas.

Sadzīves elektronikas pieprasījums samazinājies pat Ziemassvētku izpārdošanas laikā, un ražotāji Motorola un SonyEricsson paziņojuši zemus pārdošanas apjomus. Turklāt tirgus analītiķi prognozē, ka 2009. gadā mobilo telefonu tirgus pārdošanas apjomu ziņā saruks par 7.9%.

Ierīču cenu izpētes kompānijas CCS Insight vadītājs Toms Birds (Tom Byrd) norāda, ka 2009. gada sākumā kompānijas speciālisti Eiropā konstatējuši ievērojamu cenu samazināšanu no lielākajiem tirgotājiem.

Satversmes tiesa pie jaunas automašīnas tikusi uz atalgojumam paredzētās naudas ietaupījuma rēķina, vēstīja LTV raidījums de facto. Tiesa par 24 tūkstošiem latu iegādājusies jaunu E klases Mercedes automašīnu.

Raidījums ziņoja, ka līdz šim Satversmes tiesas priekšsēdētājs pārvietojās ar Audi A6 automašīnu - tā, lai arī nav jauna, tomēr nolietota arī neesot. Satversmes tiesa pie Audi tikusi pirms trim gadiem, kad vienotā iepirkumā Valsts kanceleja slēdza līgumu ar auto nomas nodrošinātājiem. Šogad novembrī Audi nomas līgums beidzies, tāpēc Satversmes tiesa meklējusi veidus, kā priekšsēdētāju neatstāt bez riteņiem.

Trīs gadu laikā par Audi nomu tiesa iztērējusi gandrīz 25 tūkstošus latu, tas, ka spēkrats tagad jāatdod, tiesai šķietot neizdevīgi. Tāpēc nolemts, ka auto labāk pirkt, un rezultātā Gunārs Kūtris ticis pie 24 tūkstošus latu vērta jauna E klases Mercedes.

Ir virkne iespēju, kā Google meklētājā izveidot neefektīvu reklāmu. Neņemot vērā svarīgākos pamatnosacījumus, jūs riskējat ātri iztērēt reklāmas budžetu un ģenerēt nekvalitatīvu trafiku uz savu mājas lapu (ne mērķauditoriju). Šodien es pastāstīšu par dažām būtiskākajām kļūdām, kas tiek pieļautas, veidojot reklāmu Google meklētājā. Ņemiet tās vērā un jūs spēsiet paaugstināt savas reklāmas efektivitāti un iegūt vairāk jaunu klientu.

1. Izmantoti tikai plašas atbilstības (Broad match) atslēgas vārdi

Centieties neizmantot atslēgas vārdus ar plašu atbilstību. Ja jūs šo atbilstību tomēr izmantojat, piemēram, atslēgas frāzi «Kravas automobiļu autoserviss», rēķinieties, ka jūsu reklāma būs redzama pēc visdažādākajiem pieprasījumiem, tādiem kā «Autoserviss Daugavpilī», «Vieglo automobiļu autoserviss», «Degvielas patēriņš kravas automobiļiem» utt. Proti, jūsu reklāmu redzēs un uz to bieži vien klikšķinās dažādi interesenti, taču ne jūsu mērķauditorija. Tādējādi jūs zaudēsiet naudu. Es iesaku izmantot frāzes atbilstību (Phrase match) un/vai precīzu atbilstību (Exact match). Tas jums ļaus samazināt nekvalitatīvo klikšķu skaitu un pārsvarā rādīt reklāmu vienīgi jūsu potenciālajiem klientiem.

Sešpadsmit dažādu nozaru asociācijas saņēmušas visai vērtīgu un dāsnu finansējumu no Eiropas struktūrfondiem – 28 miljonus eiro par uzņēmumos strādājošo apmācīšanu. Dažas biedrības iepērk nodarbības par diviem miljoniem, citas par miljonu, citas – pusmiljonu, svētdien, 21. septembrī, ziņoja Latvijas televīzijas raidījums de facto. Asociācijām, tērējot Eiropas naudu, kopš gada sākuma arī vairs nav saistošs pienākums iepirkumā izvēlēties lētāko piedāvājumu. Savukārt valsts kā vienīgo atskaites mērvienību uzstādījusi apmācīto cilvēku skaitu.

Gandrīz miljons eiro Latvijas Datortehnoloģiju asociācijai, gandrīz miljons - Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijai, pa pusmiljonam Viesnīcu un restorānu asociācijai un Pārtikas uzņēmumu federācijai. Tik lieli iepirkumi izsludināti šajā vasarā vien. Tomēr tas nebūt nav viss. Pēdējo trīs, četru gadu laikā 16 lielas nozaru asociācijas katra ieguvusi iespējas tērēt līdz pat divarpus miljoniem eiro strādājošo apmācībām.

Asociācijas un uzņēmēji, kuri izcīnījušies cauri birokrātijas veidlapām, un tikuši līdz kārotajām apmācībām, atzīst, ka ne vienmēr var saņemt to, ko vēlas, vai vajag visvairāk. Piemēram, logu un durvju ražotāji, kuri eksportē preci uz Norvēģiju, labprāt mācītos norvēģu valodu, ko par šo atbalsta naudu nevar apgūt. «Valsts ir kases turētājs un tā arī nosaka [toni],» saka Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas izpilddirektors Ivars Brants.

Valsts pārvalde tiek kritizēta par ļoti sarežģītām iepirkumu procedūrām. Mana pārliecība: mums ir jāļauj Latvijas ekonomisko nākotni būvēt nevis uz lētiem Āzijā ražotiem iekārtu pakaļdarinājumiem, bet uz labām tehnoloģijām, kuru izvēle ir uzņēmuma kompetences ziņā, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols.

Fragments no intervijas

Pirms kādiem četriem gadiem daudz tika runāts, ka institūciju, kas administrē Eiropas naudas, ir par daudz. Tagad ir viena. FM saka, ka tas ir labi, jūs – ka slikti.

Jautājums ir, no kura skatpunkta raugāmies – kam izdevīgāk. Administrēšanai jeb valsts pārvaldei izdevīgāk, ja viss ir unificēts un vienveidīgs. Klientam jeb lietotājam ļoti svarīgi, lai birokrāts valsts pusē piemērojas klienta vajadzībām. Šāda piemērošanās ir notikusi Lauku atbalsta dienestā, tāpēc Laimdota Straujuma izlēma šo dienestu saudzēt un nepakļaut vienotai sistēmai. Līdzīgi specifiski jau no paša sākuma ir LIAA, kurā es strādāju jau vairāk nekā 11 gadu.

Lai gan Rīgas domes kukuļošanas lietā tiesa piespriedusi bargus sodus, tie gājuši secen domniekiem, ar kuriem varētu būt dalīta kukuļu nauda, trešdien norāda laikraksts Dienas bizness.

Tiesas spriedumā rodami vairāki Rīgas domē iepriekš un joprojām ievēlētu deputātu un amatpersonu vārdi, kuriem, iespējams, ir kāda saistība ar kukuļošanu. To atzīst arī tiesa, norādot - par to, ka «bija vēl citas nenoskaidrotas amatpersonas, kuras bija saistītas ar SIA Kvarta labvēlīgu lēmumu pieņemšanu, liecina, piemēram, telefonsarunas». Taču, kā norādīts kukuļošanas lietas spriedumā, viņi «izmantoja ar likumu garantētās tiesības neliecināt pret sevi».

Prokurors Māris Leja, runājot par citām spriedumā nekonkrēti pieminētām amatpersonām un viņu saistību ar lietu, norāda: «Bija izdalīts atsevišķs process attiecībā uz minētajām amatpersonām. Taču netika iegūti pietiekami pierādījumi. No fiksētajām sarunām nevarēja izdarīt secinājumus, kam īsti un par ko nauda tika nodota. Ir ļoti grūti turpināt šādas lietas, ja netiek sniegta papildu informācija, šeit es domāju Vilni Štramu un Pēteri Stranci. Varbūtība, ka izbeigtā lieta tiks atjaunota, pastāv, bet patlaban ir grūti spriest, cik tā ir liela.»

Latvijas auto restaurēšanas darbnīca Riga Master Workshop (RMW) ir uzņemta Mercedes Classic Vācijas klasisko mersedesu klubā Mercedes-Benz InteressenGemeinschaft (MBIG) kā restaurācijas uzņēmums, informēja RMW īpašnieks Māris Bebris.

MBIG, kas dibināts 1979.gadā, ir viens no vecākajiem klasisko mersedesu klubiem. Tas apvieno aptuveni 2200 biedru no Vācijas un ārvalstīm - Šveices, Francijas, Spānijas un Zviedrijas. RMW ir vienīgais kluba biedrs no Centrālās un Austrumeiropas reģiona.

M. Bebris informēja, ka nesen notikušajā pasaulē lielākajā klasisko spēkratu izstādē Vācijas pilsētā Esenē kluba pārstāvji augstu novērtējuši RMW meistaru restaurēto kabrioletu Mercedes-Benz 300 SE. Tas, pēc viņu stāstītā, pēdējos trijos gados esot pasaulē vienīgais pilnībā restaurētais šā modeļa spēkrats.

Divdurvju piecvietīgais sudraba krāsas kabriolets Mercedes-Benz 300 SE bija viena no trim restaurētajām automašīnām, kuru RMW demonstrēja izstādē Esenē.

"Volkswagen" un "Audi" Latvijā prezentē tiešsaistes 360° autosalonu, kas sniegs iespēju iepazīties ar jaunākajiem zīmolu modeļiem, neizejot no savām mājām.

Tiešsaistes autosalonā attālināti var izpētīt nesen klajā laisto 100% elektrisko "Audi e-tron Sportback" apvidus auto, astotās paaudzes "Volkswagen Golf" un jaunāko papildinājumu komercauto segmentā – "Volkswagen Multivan 6.1." busiņu.

VIDEO: Autoserviss dodas uz mājām 

Autoservisu un rezerves daļu veikalu tīkla "Gros Auto" komanda ir pārliecināta, ka...

"Mēs esam pieejami tur, kur mūsu klienti mūs vēlas sastapt. Mājās vai klātienē dīleru centrā – mūsu mērķis ir nodrošināt daudzpusīgu pieredzi. 360 grādu digitālais autosalons ir iespēja virtuāli apmeklēt "Audi" un "Volkswagen" dīlercentrus un iepazīt jaunākos modeļus attālināti.

"Tas papildinās arī mūsu pārstāvēto zīmolu interneta veikalu, kura atklāšana gaidāma drīzumā. Jau šobrīd savu "Volkswagen" automašīnu ir iespējams rezervēt, taču tuvākajās dienās tiks pievienota arī apmaksas iespēja," stāsta "Volkswagen" un "Audi" automašīnu importētāja izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.

Autotirdzniecības nākotne ir internetā 

Autotirdzniecības darba lielāko daļu iespējams veikt interneta vidē, pēc pirmās uzņēmuma rīkotās...

"Volkswagen" un "Audi" tiešsaistes autosalonā šobrīd iespējams apskatīt trīs modeļus, bet piedāvājums tiks papildināts līdz ar jaunu automašīnu nonākšanu tirgū. Tagad, neizejot no mājām, ir iespējams aplūkot ikvienu automašīnas detaļu – interjera un eksterjera dizainu, kā arī risinājumu funkcionalitāti un augstākās tehnoloģijas, kuras "Volkswagen" un "Audi" piedāvā tirgū.

"Moller Baltic Import SE" ir "Møller Mobility Group" AS (iepriekš pazīstama kā "Møller Group") pilnībā piederošs uzņēmums, kas ir "Audi" automašīnu izplatītājs Latvijā un Lietuvā, bet "Volkswagen" automašīnu izplatītājs Baltijas valstīs.

Autoservisa rezervācijas platformā Autofi auto īpašnieki var pieteikt automašīnu remontu, attiecīgi pretī no servisiem saņemt piedāvājumus, kurus iespējams salīdzināt pēc dažādiem faktoriem – cena, laiks, kvalitāte, garantija un atsauksmes

Pie paša projekta uzņēmuma komanda sāka strādāt 2017. / 2018. gada mijā, bet oficiāli kompānija reģistrēta šā gada maijā. Uzņēmuma komandā ir četri cilvēki - divi somi, viens latvietis un viens azerbaidžānis. «Nolēmām realizēt šāda veida projektu, jo redzējām to, ka auto remonta industrija ir nesakārtota un necaurspīdīga. Daudzos gadījumos auto īpašnieks nesaņem attiecīgo kvalitāti vai garantiju par veikto servisu. Šo un vēl citu iemeslu dēļ vēlējāmies izveidot vienotu tirgus platformu, kas savienotu auto īpašniekus ar autoservisiem,» stāsta platformas līdzdibinātājs Undis Neilands. Biznesa ideja ir aizgūta no ārzemēm, un platformas izveidošanas ideja nākusi no somu kolēģa - kursa biedra, ar kuru kopā U.Neilands mācās Latvijas Universitātē. Somam bija ideja, ka kaut ko tādu varētu realizēt Baltijā, jo līdz šim tik lielā mērogā tas nebija izdarīts. Latvijas uzņēmējs norāda, ka pastāv līdzīgas platformas, bet tās strādā nedaudz citādi, piemēram, servisu darbību pieteikšana notiek manuāli, bet Autofi priekšrocība ir tā, ka viss notiek automātiski.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ārpus aktīvās tūrisma sezonas un arī viesnīcu cenu politikas maiņas dēļ hosteļiem nākas nolaist cenas, attiecīgi samazinot ieņēmumus.

Hosteļu bizness Rīgā, Latvijā, vienu no saviem uzvaras gājieniem piedzīvoja 2006., 2007. gadā, kad ceļotāju skaits manāmi auga, tāpēc arī šīs viesnīcu lētākās alternatīvas atkal kļuva nepieciešamas, īpaši Vecrīgā un tās tuvumā. Hosteļu biznesam par labu nāca Eiropas Savienības paplašināšanās, Baltijas valstu iestāšanās NATO, Latvijas pievienošanās Šengenas zonai. Vecrīga attīstījās par izklaides centru, bet Jūrmala – par pievilcīgu kūrortu. Pateicoties lēto aviolīniju Ryanair, Easy Jet (Rīgu pirms laba laika jau pametis), kā arī airBaltic cenu politikai, strauji pieauga tūristu skaits, kas Rīgu izvēlējās kā savu galamērķi – brīvdienu vietu. Un jau tad hosteļu piedāvājums vairs netapa tik vienkāršs un parasts kā līdz tam. Daudzi izdomāja ko interesantu, lai klientiem tas nebūtu tikai lētākais naktsmītnes variants, bet gan kļūtu pievilcīgs ar kādu savu «odziņu». Tas nudien bija tālredzīgs gājiens, jo šodien tirgus ir pārblīvēts ar hosteļiem, un tas spiedīgās konkurences apstākļos arī ilgdzīvotājiem liek samazināt cenas vai kā individuāli izcelties citu starpā. Turklāt pie durvīm klauvē nelabvēlīgā ziemas sezona.

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

Daļai Igaunijas dārgāko privātmāju cenas sešu mēnešu laikā nokritušās par trešdaļu un pat vairāk. Piemēram, Ambassador Villa, kuras cena pērn augustā bija 31.5 miljoni kronu (1.4 milj. latu), tagad maksā vien 12.8 miljonus kronu (575 tūkst. latu), raksta BBN.

Nekustamā īpašuma kompānijas Pindi Kinnisvara valdes loceklis Pīps Somans norāda, ka luksusa dzīvokļu un lielu privātmāju cenas krīzes laikā nokritušās visvairāk. «Piemēram, pirms gada kāda māja maksāja 30 milj. kronu (1.35 milj. latu). Tagad īpašnieks nolaiž cenu līdz 20 milj. kronu (898 tūkst. latu) un domā, ka šāda atlaide piesaistīs pircējus. Tā vietā pircēji veic aprēķinus un saprot, ka līdzīgu māju viņi var uzcelt par 10 milj. kronu (450 tūkst. latu),» tā P. Somans.

Šogad par privātmāju, kas pārdota par visaugstāko cenu, samaksāti 5 miljoni kronu (224 tūkst. latu).

Jauna tendence Latvijas politikā – ministrijas cīnās nevis par to, kas naudu dalīs, bet kas to nedalīs

Citējot kādas nesen televīzijā parādījušās pārraides nosaukumu, varētu teikt, ka valstī laikam viss tiešām ir kārtībā un ministrijām vairs nav problēmu, ko risināt. Tāds secinājums rodas, vērtējot Ekonomikas ministrijas (EM) un Labklājības ministrijas (LM) nespēju vienoties par to, kas administrēs kompensācijas par elektroenerģijas cenu kāpumu trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem.

Nav nekas neparasts, ja ministrija vai jebkura cita iestāde papildu pienākumu nevēlas uzņemties, jo visbiežāk tam nav finansējuma. Taču šajā gadījumā ierasti grūtākais uzdevums jau paveikts un finansējums kompensācijām apsolīts. Problēmas radušās, pašvaldību iebildumu dēļ atmetot ieceri par to, ka valsts līdzfinansēs dzīvokļa pabalstus. Par to atbildību LM bija gatava uzņemties, bet tagad piedāvāts cits risinājums, un ministrija tajā vairs neparādās. Proti, elektrības tirgotāji slēgtu līgumus ar pašvaldībām, kas sniegtu informāciju par maznodrošinātajiem un trūcīgajiem, bet pēc tam tirgotāji saņems kompensāciju no valsts. Pret šādu kārtību iebilst EM, norādot uz slogu tirgotājiem un iespējamiem iebildumiem no Eiropas Komisijas. Turklāt šajā gadījumā tirgotājiem būtu jāslēdz 119 līgumi – ar katru pašvaldību. EM piedāvājums paredz, ka kompensāciju administrēšanu uzņemtos LM, un ministrijai pat piedāvāts izveidot divas jaunas štata vietas.

Bažas par notikumu attīstību ASV izraisa strauju cenu kritumu Ķīnas fondu tirgū, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Neraugoties uz to, ka, pateicoties maigākai monetārajai politikai, Ķīnas fondu tirgus indekss Shanghai Composite šogad bija spējis pakāpties pat vairāk nekā par 50%, spriedumi par to, ka ASV centrālā banka kāpinās procentu likmes, vakar izraisīja lavīnveida izpārdošanu, kā rezultātā Austrumāzijas valsts akciju tirgus indekss nokritās par 6,5%. Komentējot vispārējo situāciju Ķīnā, Nordea Private Banking ieguldījumu pārvaldnieks Raivis Palmakovskis stāsta, ka, raugoties uz tirgus fundamentālajiem rādītājiem, vēl pirms vakardienas krituma Shanghai Composite indeksa vidējā akcijas cenas attiecība pret peļņu uz akciju jeb P/E rādītājs bija 44. Šāda rādītāja novērtējums pēdējā desmitgadē ir pārsniegts tikai divas reizes – 2007.gada akciju cenu «rallijā», kur rādītājs atradās pie 66 un 2010.gada sākumā, kad tas savā virsotnē sasniedza atzīmi pie 47. Salīdzinājumā ar ASV plašā tirgus Standard & Poor’s 500 šī attiecība ir apmēram 20.

#Atgādinājums, ka akciju tirgū aktuālā cenu aina var mainīties ļoti strauji.

Pašas janvāra beigas un februāra sākums pasaules finanšu tirgos visai pēkšņi atnesis mierīgo laiku beigas, kas pēc ilgāka pārtraukuma «beidzot» atgādinājis, ka tajos situācija var mainīties visai ātri.

Lielākie akciju tirgi jau gandrīz divus gadus bija iztikuši bez straujākas volatilitātes uzplūdiem, un varēja runāt par svārstību ziņā ļoti netipiski klusu periodu - akciju vērtības pakāpeniski gandrīz tikai ceļoja augstāk. Savukārt nu, piemēram, pagājušās piektdienas tirdzniecības sesijas laikā ASV akciju tirgus cenu raksturojošais Standard&Poor’s 500 indekss saruka vairāk nekā par 2%, un visai strauji zemāk ceļoja arī daudzu citu pasaules svarīgāko akciju indeksu vērtības. Kopš savām 26. janvāra virsotnēm līdz šai pirmdienai S&P 500 indeksa vērtība bija sarukusi jau par 4%. Jānorāda, ka ASV S&P 500 indeksa vērtība jau vairāk nekā 400 tirdzniecības sesijas no savām iepriekšējām augstienēm nav piedzīvojusi atkāpšanos par 5%, kas ir ilgākais šāds periods vēsturē. Par 5,3% tā atkāpās dažu tirdzniecības sesiju laikā 2016. gadā pēc britu Brexit balsojuma. Faktiski uzreiz pēc tam gan aizsākās straujš akciju cenu pieaugums, kur šie zaudējumi tika ātri ar uzviju atgūti. Tikmēr, piemēram, Ķīnas Shenzhen Composite vērtība kopš savām nesenajām augstienēm ir sarukusi gandrīz par 8%, Japānas Nikkei 225 – par 6% un vecā kontinenta akciju Stoxx Europe 600 – par 3,7%.

Pārtikas produktu cena ne tikai atkarīga no iedzīvotāji pirktspējas, bet to var iespaidot arī pašu pircēju aktivitāte, TV24 raidījumā “Dienas personība” izteicās Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Ja prece pircējiem ir pārāk dārga un to neiegādājas, veikalnieks cenu nolaiž, jo nav ieinteresēts, lai plauktā stāv dārgs produkts, kuru neviens nepērk.

“Bet ļoti daudziem produktiem straujus cenu kāpumus izraisām mēs paši – kaut kur izlasot, iedomājoties vai pieņemot, ka tas produkts tūlīt nebūs vai kļūs dārgāks. Sākas pirkšanas ažiotāža un tad gan cenas uzkāpj lielās debesīs!” norādīja eksperte.

Vēl I. Gulbe teica, ka cenu izmaiņas var būt saistītas ar tirgotāja un piegādātāja noslēgtajiem līgumiem. “Līgumi ir uz vairākiem mēnešiem, tie nav uz katru partiju. Tie ir pusgada, gada gari līgumi. Un ja beidzās viens līgums par kaut kādu cenu, tiek pārslēgts nākošais un tam cena ir mainījusies,” skaidroja I. Gulbe.

No šā gada 11.septembra līdz 30.septembrim Latvijas Mākslas akadēmijas aulā būs apskatāma izstāde Vīrietis manā dzīvē. «Tas būs vēl interesantāk kā slepus šķirstīt sievas dāmu žurnālu,» mākslinieces sola vīriešiem, kuri esot īpaši gaidīti kā izstādes apmeklētāji.

Izstādē piedalās 10 jaunas mākslinieces: Zane Balode, Katrīna Gaile, Velta Ķešāne, Alise Mediņa, Ieva Pētersone, Arta Skuja, Laura Tolpežņikova, Liene Ūlande, Viktorija Valujeva un Laura Vecmane.

Kā norāda izstādes autores, atšķirībā no daudzām izstādēm, kurās kultūras demogrāfiskā stāvokļa un sagadīšanās pēc piedalās tikai meitenes, šīs izstādes koncepcija stingri nosaka, ka tajā piedalīsies tikai sievietes, kuras savstarpēji saista draudzība. «Mūsu starpā ir notikušas karstas diskusijas par izstādes nosaukumu, aptuveni puse mākslinieču to atzina par pārāk vulgāru un nepietiekami intelektuālu, toties laiks pierādīja, ka nosaukumam ir viena laba īpašība: to dzirdot, jebkuram potenciālam skatītajam sejā atplaukst smaids un raisās labvēlīgas vai ironiskas, vai vienaldzīgas replikas,» norāda mākslinieces.

«Juridiski jau to nevar darīt. Mēs policijai devām degvielu, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizliedza. Bijām gatavi palīdzēt ugunsdzēsējiem īrēt telpas, to arī aizliedza,» intervijā laikrakstam Diena, jautāts par palīdzību Valsts policijai un ugunsdzēsējiem, sacījis Ērgļu novada domes priekšsēdis Guntars Velcis.

«Viņi ir labi cilvēki, bet, ja tu cilvēku turi pusbadā, kā tu vari gaidīt no viņa varoņdarbus. Ja šie dienesti spīdētu un laistītos, viņi visos pasākumos mums ietu pa priekšu,» sacījis G. Velcis.

«Valdībai vairāk jādomā nevis par tiem, kas aizbraukuši, bet par tiem, kuri ir šeit. Mūs grauj šausmīgā nabadzība, zema minimālā alga un lieli sociālie pabalsti. Ja cilvēku lamā un vēl nemaksā, tad cilvēks nolaiž rokas un laižas dibenā. Piemēram, pie manis atnāk policisti un ugunsdzēsēji no valsts ugunsdzēsības dienesta. Kādos apstākļos viņi tiek turēti, un kādas viņiem ir vecas mašīnas! Kā valsts var primārās lietas nenodrošināt ar naudu! Ko valdība var darīt? Tā var salikt prioritātes. Ja tu gribi, lai tev ir normāla valsts, tad ir jāuztaisa kārtīga policijas struktūra, jābūt augstā līmenī ugunsdzēsējiem. Valstij jādomā, kā novērst kontrabandu,» laikrakstam skaidrojis Ērgļu novada domes vadītājs.

Uzmanību pievērsa Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenā ekonomista Dr. Oļega Krasnopjorova raksts, ko publicējām arī Dienas Biznesa portālā, par to, ka pandēmijas laikā būtiski audzis lielo algu saņēmēju skaits.

Protams, ir labi, ja kāds dzīvo aizvien labāk, taču šajā gadījumā atklājas būtiska problēma – kā akcentēts arī pieminētajā rakstā, kopējie rādītāji slēpj “divu ātrumu Latviju”. Proti, viena sabiedrības daļa Covid-19 pandēmijas laikā sekmīgi pārgāja uz attālināto darbu un savās ģimenēs labklājības kritumu neizjuta, bet daļai iedzīvotāju ienākumi un drošības sajūta par nākotni būtiski kritās.

Pandēmijas laikā būtiski audzis lielo algu saņēmēju skaits 

Ātrums, ar kādu 2020. gada aprīlī saruka darbavietu skaits un iedzīvotāji reģistrējās...

Pētījums, uz ko atsaucas O. Krasnopjorovs, pamatā ir par darbaspēku, taču redzam, ka tas pats divu ātrumu princips attiecināms arī uz uzņēmumiem, kam savukārt mēs esam vairāk pievērsuši uzmanību. Jo, protams, algu līmeņi privātajā biznesā tieši korelē ar to maksātāju ekonomisko situāciju. Bet, kā zināms, uzņēmumi atšķiras dažādā ziņā – kaut vai energoresursu patēriņa, lokācijas, klātienes darba īpatsvara, noieta tirgus, tā, vai šajā laikā vispār drīkst un var strādāt vai nē, utt. Ir tādi uzņēmumi, kas fokusējas uz kādu vienu darbības virzienu, ir daudzprofilu. Ir tādi, kas krīzē nolaiž rokas, aptur darbību, nogaida, un ir tādi, kas izmisīgi ķepurojas. Lielā mērā no tā izriet arī valsts atbalsta pieejamība, kas arī līdz ar iepriekšminētajiem un citiem faktoriem biznesa vidē lielā mērā veido tādu kā greizo spoguļu attēlu galeriju.

Kā piemin arī O. Krasnopjorovs, ir nozares, kurās darbavietu skaits krīzes laikā nesamazinājās gandrīz nemaz, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē, informācijas tehnoloģiju jomā, valsts pārvaldē, kā arī apstrādes un ieguves rūpniecībā, bet tajā pašā laikā ir arī būtiska sabiedrības un ekonomikas daļa, kura atrodas diametrāli pretējā situācijā.

Piemēram, izmitināšanā un ēdināšanā darbinieku skaits pandēmijas laikā saruka par ceturtdaļu, būtiski cieta ceļojumu biroju, gaisa transporta un skaistumkopšanas salonu darbība. Un te var piebilst, ka atsevišķu politisku lēmumu dēļ vairojusies arī ēnu ekonomika, kam spilgts piemērs ir ilgu laiku legāli liegtā, bet privāti tāpat pieejamā skaistumkopšana. Protams, valsts atbalsts ir būtisks šādā krīzes situācijā, taču, kā esam jau rakstījuši, problēma ir tajā, ka izvēlētie atbalsta veidi vēl vairāk veicina šo nevienlīdzību, jo mērķēti nevis uz visiem, bet gan uz konkrētām uzņēmēju grupām. Kopumā ņemot, visa veida pabalsti, regulārie granti, valsts pasūtījumi utt. demotivē cīnīties.

Precīzāk – tie gan motivē cīnīties par šo atbalstu, pielāgoties tā saņemšanas prasībām, bet ne fokusēties uz izdzīvošanu brīvā tirgus apstākļos. Tā ir kā dzīvnieka dzīve zooloģiskajā dārzā, kur ik pa laikam visu atnes kopējs un vienīgā prasība ir labi demonstrēties publikai. Līdz ar to pabalsti neveicina dabīgu attīstību. Vēl vairāk – visu veidu pabalsti kropļo konkurenci, vairo nevienlīdzību, atsevišķos gadījumos arī korupciju.

Kāds būtu labāks risinājums? Jau iepriekš rakstījām: teiksim, uz krīzes laiku ieviests akcīzes nodokļa būtisks samazinājums degvielai vai PVN samazinājums elektroenerģijai. Noteikti ir arī citi varianti, taču būtiski, lai tie attiektos uz visiem uzņēmējiem vienādi un vienlaikus. Tas vismaz nozaru griezumā visus nostādītu līdzīgos apstākļos. Un tas lielā mērā mazinātu arī energoresursu cenu pieauguma radīto slogu, kā arī kaut nedaudz, bet bremzētu inflāciju.

Un te noteikti der atgādināt, ka tieši nevienlīdzības mazināšana savulaik – pirms vēlēšanām – bija viens no centrālajiem saukļiem vairākām pašreizējo valdību veidojošām partijām. Vismaz priekšvēlēšanu diskusijās noteikti. Ja tagad jautātu ministriem, premjeram vai Saeimas deputātiem par to, vai viņu realizētā politika vērsta uz nevienlīdzības vairošanu vai mazināšanu, atbilde noteikti būtu: mēs gribam mazināt nevienlīdzību. Un to attiecinātu kā uz fiziskām, tā juridiskām personām. Jo valstiski svarīga ir līdzsvarota attīstība.

Diemžēl krīzes laikā realizētā politika uz to nav vedusi. Bet tas nebūt nenozīmē, ka būtu jānolaiž rokas bezspēcībā – situācija vēl ir labojama. Tikai būtiski to pastāvīgi, tā teikt, uzturēt karstu, aktuālu. Jo pie mums jau tā pierasts, ka vispirms tiek risinātas to problēmas, kas visskaļāk bļauj. Šajā gadījumā tā bļaušana būtu visu labā. Tātad jārunā par šo būtu visiem.

"Samsung" pašā gada sākumā prezentētais "Note 10 Lite" sniedz iespēju lielākam patērētāju lokam izmantot "S Pen" irbuļa priekšrocības

Pašā gada sākumā, kad viedtelefonu pasaulē valda relatīvs klusuma periods, "Samsung" pārsteidza daudzus. Bez ierastās patērētāju «iesildīšanas» un kacināšanas ar informācijas drumslām par gaidāmajiem jaunumiem, pārdošanā tika laistas pērnā gada flagmaņu "Galaxy S10" un "Galaxy Note 10" "vieglās" versijas "Lite".

Ja "S" sērija jau iepriekš pieredzējusi lētāku modeli, tad "Note" šādu «sānsoli» prom no elitārisma sper pirmoreiz.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

"Note" kopš pirmsākumiem bijis biznesa klases tālrunis – gaumīgs, funkcijām bagāts un atbilstoši arī dārgs. Savukārt "Lite" koncepts paredz, ka ierīcei kaut kas tiek atņemts, lai padarītu to masām pieejamāku.