Konsorcijam, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi «British Steel», «Greybull Capital» un Igaunijas uzņēmums «Baltic Metal Holding», interesē maksātnespējīgā «KVV Liepājas metalurga» («Liepājas metalurgs») darbības atjaunošana, nevis aktīvu iegāde, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra «Greybull Capital» partneris Daniels Goldsteins.

Viņš norādīja, ka nevēlas detalizēti komentēt, kāpēc konsorcijs izstājās no «Liepājas metalurga» pārdošanas procesa pagājušā gada vasarā, bet atzīmēja, ka patlaban «šķiet ir iespēja kompānijas iegādi veikt konstruktīvā veidā», tāpēc aprīļa vidū konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgā «Liepājas metalurga» mantu kopumā. «Iepriekšējā pieeja lielākoties bija izsolīt aktīvus, bet šādā procesā mēs nebijām ieinteresēti. Mūs interesē veidot biznesu. Bizness un aktīvi ir atsevišķas lietas. Lai bizness veiksmīgi veidotos, ir aktīvi jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm, un tieši uz to mēs ceram. Aktīvi, protams, ir svarīgi, bet tas nav noteicošais. Tas, ka tev būs noteikti aktīvi, vēl nenozīmē, ka būsi veiksmīgs, » teica Goldsteins.

Kāda sieviete Ogrē iegādājusies sāls paciņu, kurā iekšā ir metāllūžņi.

Par to vēsta portāls ogrenet.lv.

Lasītāja ar vārdu Ineta solot nepieciešamības gadījumā uzrādīt arī lietiskos pierādījumus.

«Vienā no Ogres lielveikaliem (ja godīgi, neatceros īsti kurā) nopirku sāls paciņu, noliku plauktā. Atvēru tikai pēc kādām pāris nedēļām. Liels bija mans pārsteigums, kad berot ārā sāli, no paciņas sāka līst ārā sarūsējoša metāla gabali apmēram skolēnu lineāla platumā. Viens, otrs, trešais... No sākuma apstulbu, pēc tam sāku apsvērt, kas ar to domāts. Vai tādā veidā sāls ražotājs no Ukrainas Doņeckas apgabala, kur atrodas sāls raktuves, eksportē uz Latviju metāllūžņus, vai tas ir sveiciens ar koku (lasi:dzelžiem) no tiem, kas fasējuši sāli? Uz paciņas norādīts, ka sāls fasēta SIA BCG Rīga Rīgā, Daugavgrīvas ielā 83/89. Beigās pat sāku justies neērti, ka par divdesmit un dažiem santīmiem esmu nopirkusi kaudzi ar metāllūžņiem. Iespējams, ka mans ieguvums ir krietni vērtīgāks nekā viens kilograms sāls,» rakstījusi lasītāja.

Valdība otrdien izvirzījusi vairākus nosacījumus grūtībās nonākušajai a/s Liepājas metalurgs – to izpildes gadījumā uzņēmums var cerēt uz valsts atbalstu.

Proti, akcionāriem ir jāiegulda uzņēmumā 25 milj. latu no saviem personīgajiem līdzekļiem un jāievēl jauna uzņēmuma valde, kura baudītu visu a/s Liepājas metalurgs akcionāru atbalstu.

Tāpat uzņēmuma akcionāriem ir jāveic kredītprocentu maksājums 1,2 milj. latu apmērā Unicredit bank, jānodrošina, ka uzņēmuma darbības nodrošināšanai nepieciešamie metāllūžņi tiek iepirkti Baltijas tirgū, kā arī jau tuvākajā laikā jāizstrādā uzņēmuma naudas plūsmas plāns un restrukturizācijas plāns, pēc valdības sēdes klāstīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija).

Ja šie nosacījumi tiks izpildīti, valsts sniegs Liepājas metalurgam nepieciešamo atbalstu, tostarp kompānijas vietā veiks valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājumu Unicredit bank.

Par perspektīvu tirgu Latvijas pārtikas ražotājiem var izvērsties Indija, kas ar 1,2 miljardiem iedzīvotāju ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē, turklāt vidusšķira ar salīdzinoši augstiem ienākumiem augs no pašreizējiem 250 miljoniem līdz 600 miljoniem 2025.gadā, atzina Indijas-Baltijas biznesa padomes vadītājs Mārtiņš Spravņiks.

«Indija ir jaunā Ķīna, turklāt izredzes ir vēl labākas, jo tirgus aug vēl straujāk, īpaši attiecībā uz piena produktiem, kas Indijā ir vitāla dzīves sastāvdaļa, bet cenas - ļoti augstas. Piemēram, importa siera cena var sasniegt ap 80 eiro par kilogramu. Tikmēr Eiropas uzņēmumu konkurence Indijā ir niecīga, tādēļ ražotājiem, kuriem izdodas noslēgt līgumus ar sadarbības partneriem, ir labas iespējas. Indijā mainās ēšanas paradumi, ar katru gadu vismaz par 10% aug pieprasījums visos segmentos, it īpaši šokolādes, spageti, sulu segmentā, tādēļ - jo ātrāk ielikt kāju durvīs, jo labāk,» sacīja uzņēmējs.

Viņš arī norādīja, ka patlaban sarunas par produktu sūtīšanu uz Indiju jau risina AS Jaunpils pienotava un SIA Pure Chocolate, taču atzīst, ka potenciāls strādāt Indijā būtu daudziem Latvijas pārtikas ražotājiem, jo tie spēj piedāvāt kvalitatīvus produktus par konkurētspējīgu cenu.

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbu veikšanu un vēsturiski piesārņoto nogulumu izņemšanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu sanācijas darbi jāuzsāk pēc Karosta kanāla sanācijas programmas izstrādāšanas un apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā 2023. gada 1. aprīlī, bet jāpabeidz līdz 2023. gada 30. novembrim. Līguma ietvaros plānots izsmelt ~164 tūkst. m3 piesārņoto nogulu un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde turpina īstenot projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros.

Šodien AS Liepājas metalurgs akcionāri Sergejs Zaharjins un Ilja Segals ir vērsušies Valsts policijā ar iesniegumu pret uzņēmuma akcionāru Kirovu Lipmanu par kriminālprocesa sākšanu par neslavas celšanu masu informācijas līdzekļos, par kuru atbildība ir paredzēta Krimināllikuma 157.panta otrajā daļā, informē Liepājas metalurga pārstāve Simona Laiveniece.

«Neslavas celšana ir notikusi marta vidū, kad medijos Lipmans ir nosaucis Zaharjinu un Segalu par «zagļiem»,» skaidroja Laiveniece.

Jau ziņots, ka Lipmans šodien paudis apņēmību piesaistīt stratēģisku investoru Liepājas metalurga stāvokļa stabilizācijai un ilgtspējīgai izaugsmei, kā arī personīgi iesaistīties uzņēmuma glābšanā.

Lai iesaistītos Liepājas metalurga glābšanā, piesaistot starptautisku investoru, no valdības nepieciešams auditora atzinums par uzņēmuma patieso finanšu stāvokli un vadības nomaiņa, vēstulē Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), finanšu ministram Andrim Vilkam (V), ekonomikas ministram Danielam Pavļutam un Valsts kases pārvaldniekam Kasparam Āboltiņam norāda Lipmans.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde turpina īstenot projektu "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Sanācijas darbus veic SIA "Eko osta", kas iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvāju un ar kuru noslēgts līgums. Projektā plānots izsmelt aptuveni 164 000 kubikmetru piesārņoto nogulu, un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros.

Par 3,5 miljoniem eiro veiks Karostas kanāla vides sanācijas darbus 

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas...

Aprīļa sākumā tika apstiprināta Karostas kanāla sanācijas programma. "Eko osta" ir mobilizējusi nepieciešamo tehniku un ir sākta piesārņotās Karostas kanāla grunts izņemšanas darbi, kas jāpabeidz līdz 2023.gada 30.novembrim. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu laikā no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 tonnas bīstamās ķīmiskās vielas.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis norāda, ka Karostas kanāla vides sanācijas projekts būtiski atšķiras no citiem Liepājas SEZ pārvaldes projektiem, jo tāpat kā citi ir vērsts uz attīstību, bet pirms tam jāatbrīvojas no padomju laika militārā mantojuma. Hmieļevskis uzsver, ka ir svarīgi izņemt nogulumus no Karostas kanāla grunts, kuros var atrast vai visu Mendeļejeva tabulu un dzēst šo HELCOM Baltijas jūras "karsto punktu". Tas ir ilgi plānots un unikāls projekts, kas nākotnē pavērs iespējas dzīvot tīrākā vidē un ļaus turpināt attīstīt aktīvu uzņēmējdarbību Karostas kanāla baseinā un tam pieguļošajās teritorijās, norāda Hmieļevskis.

Liepājas SEZ pārvalde vērš uzmanību, ka sanācijas darbu laikā var būt novērojamas naftas produktu "varavīksnes" Karostas kanālā. Sanācijas darbu veicējs "Eko osta" nodrošinās gan to savākšanu, gan rūpēsies, lai piesārņotie nogulumi nonāks tikai tam paredzētajā vietā.

Projekts veicinās Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķi un rīcību sasniegšanu - atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli - nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte jūrai raksturīgajos apstākļos, kur jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm. Projekta rezultāta Liepājas pilsētas iedzīvotāji turpmāk netiks pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam un tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte.

Šis ir turpinājums iepriekšējām aktivitātēm Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanā. Piesaistot ES Kohēzijas fonda finansējumu, līdz 2015.gadam tika īstenots projekts "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana I kārta", kura laikā no kanāla 78 hektāru platībā tika izcelts un utilizēts liela apjoma tehnogēnais piesārņojums (metāllūžņi, betona masīvi, koksne utt.), kā arī vispiesārņotākajā iecirknī 10 hektāru platībā tika izņemti aptuveni 60 000 kubikmetri piesārņoto nogulumu, kas tika deponēti īpaši aprīkotā deponēšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā.

Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana ir unikāls projekts Eiropas mērogā, līdz ar to projekta rezultātiem ir jāatbilst labākajai praksei vides aizsardzības projektu realizācijā. Viens no projekta partneriem - Norvēģijas Ūdens pētījumu institūts (NIVA), projektā piedalās ar mērķi demonstrēt piemērus par līdzīgu objektu sanācijas darbu realizāciju Norvēģijā un sniegt zināšanas Latvijas speciālistiem, kas būs atbildīgi par sanācijas rezultātā sasniegto mērķu uzturēšanu nākotnē.

Liepājas ostas Karosta kanāla sanācijas darbus īstenos projekta "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ietvaros, kuru īsteno Liepājas SEZ pārvalde, sadarbībā ar Norvēģijas Ūdens pētījumu institūtu un biedrību "Baltijas krasti".

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 eiro, no kurām 4,35 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Dienas bizness šodien sniedz ieskatu, kurā no Baltijas valstīm biznesam ir izdevīgākā nodokļu politika. Latvija atgriezusies pie vēlmes veicināt ļoti lielās investīcijas, savukārt ar Lietuvu uzsākta cīņa par līderes statusu mazā biznesa abalstīšanā. Uzņēmēji uzsver, ka Latvijai pietrūkst konsekvences nodokļu politikā.

«Šogad lielākās investorus interesējošās izmaiņas nodokļu politikā skārušas tieši Latviju un Lietuvu, kamēr Igaunija, ieviešot eiro, nekādas kustības šajā jomā nav īstenojusi,» secina zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte vecākā nodokļu konsultante Inita Skrodere. Viņa piekrīt vairāku DB apataujāto uzņēmēju teiktajam, ka katrai no Baltijas valstīm ir savas nodokļu aplikšanas (neaplikšanas) priekšrocības. Par Igaunijas lielo investīciju pievilkšanas magnētu tiek dēvēts ne tikai eiro, bet arī joprojām reinvestētās peļņas neaplikšana ar UIN.

AS Liepājas metalurgs kreditori piedāvā uzņēmuma lielākajiem akcionāriem - Sergejam Zaharjinam, Iļjam Segalam un Kirovam Lipmanam - pārdot sev piederošās - kopā 93% - Liepājas metalurga akcijas uzņēmuma lielākajiem kreditoriem vai to norādītajām personām par vienu latu katram no pārdevējiem, teikts piektdienas pēcpusdienā izplatītajā Liepājas metalurga kreditoru kluba pieaicinātā finanšu konsultanta Prudentia vēstulē akcionāriem.

Prudentia vēstulē norādīts, ka akcionāriem rakstiska oficiāla atbilde uz vēstulē izvirzītajiem nosacījumiem jāsniedz līdz otrdienas, 7.maija, plkst.12, atbildi nogādājot Prudentia Rīgas birojā.

Vēstulē norādīts, ka attiecībā uz akcijām, par kurām pastāv tiesvedība starp Zaharjinu un Lipmanu, starp strīdniekiem jānoslēdz izlīgums un tās pēc iespējas ātrāk jānodod kreditoriem. Zaharjins, Segals un Lipmans savā īpašumā varētu paturēt pa vienai akcijai, kas nodrošinātu to tiesības piedalīties turpmākā Liepājas metalurga pamatkapitāla palielināšanā. Izpildot akciju pirkuma līgumu, Zaharjinam un Segalam būtu jānodrošina, ka Liepājas metalurga padome pārvēl uzņēmuma valdi uz kreditoru norādītām personām un atkāpjas.

Latvijā neiegūstam ne naftu, ne gāzi, tāpēc valsts budžetā naudas trūkst un nevaram apmierināt visas iedzīvotāju vajadzības. Šādu tikko darbu uzsākuša ministra skaidrojumu es dzirdēju Latvijas Radio.

Jā, derīgo izrakteņu Latvijā ir pamaz, taču tāpēc ir ļoti racionāli jāizmanto tie resursi, kas mums ir, un jārada apstākļi, lai uzņēmēji un valsts, kas iekasē nodokļus, no tiem gūtu maksimālu labumu.

Pietiekami nozīmīga Latvijas eksportprece ir metāllūžņi. Piemēram, nozares līderis un viens no lielākajiem uzņēmumiem valstī «Tolmets», pēc provizoriskiem datiem, 2018. gadā realizēja aptuveni 700 tūkstošus tonnu lūžņu, bet eksporta apjoms bija vairāk nekā 126 miljoni eiro.

Lūžņus lielākoties (aptuveni 99%) eksportējam, jo Latvijā pēc «Liepājas metalurga» darbības apturēšanas pārstrādā ļoti nelielu to daļu. Eksportējam uz valstīm, kurās ir attīstīta metalurģija – uz Turciju, Dienvidkoreju, Ķīnu, ASV. Arī uz Zviedriju, Somiju, Vāciju un citām Eiropas Savienības valstīm.

Finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma Liepājas metalurgs sākotnējā labā griba sadarboties ar valsti nav realizējusies un vēl joprojām nav skaidrs, kāpēc uzņēmums ir izvēlējies norēķināties tikai ar dažiem saviem partneriem, kamēr citiem kreditoriem nav atmaksājis neko, atzina Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Sarunā ar Latvijas Radio K. Āboliņš sacīja, ka kreditoru piedāvājums pārpirkt akcionāru akcijas par simbolisku samaksu sekojis gadījumiem, kad patreizējā uzņēmuma valde pieņēmusi lēmumus, kas netika saskaņoti ar kontrolieriem, Finanšu ministriju un Valsts kasi.

Iepriekš TV3 raidījums Nekā personīga vēstīja, ka Liepājas metalurgs ir veicis maksājumus diviem kreditoriem – Lietuvas uzņēmumam Torlina, kuras vadītāji iepriekš bija arestēti par krāpšanos metāla tirgū, un britu Stemcor. Valsts kases pārvaldnieks skaidroja, ka LM, pārskaitot naudu tikai vienam kreditoram, bet citus ignorējot, rīkojās slepus. Kad tika uzzināts par šādu uzņēmuma rīcību, sekojis piedāvājums pārpirkt uzņēmuma akcijas.

Mūsdienās uzsvars vairs nav tikai uz to, kādas ir būvmateriālu siltumizolācijas īpašības, bet tiek vērtēta arī materiāla ietekme uz veselību un vidi, saka paneļu un moduļu māju ražošanas uzņēmuma Wigo Group valdes loceklis Sergejs Ippolitovs.

Piemēram, putupolistirola ražošanā ne tikai izmanto naftas produktus, bet arī tā ražošanas procesā izdalās liels daudzums CO2, kas silda atmosfēru un veicina globālo sasilšanu. Turpretī dabiskie būvmateriāli ir draudzīgāki cilvēkiem un klimata pārmaiņu nomocītajai pasaulei.

Nafta un formaldehīds pret dabu

Wigo Group Limbažos gatavojas sākt ražot krusteniski līmētos koka paneļus (CLT) eksportam. Īpašus tos padara izturības rādītāji – koksne, līmējot krusteniski, veido ārkārtīgi izturīgu materiālu. Vētru vai seismiskās aktivitātes gadījumā tie ir izturīgāki par betonu, jo koks ir plastiskāks. Arī ugunsdzēsības testos CLT paneļi uzrāda labas īpašības – paneļi tikai apdeg. Lai gan koks ir ekoloģisks materiāls un var izmantot arī ekoloģisku siltinājumu, CLT paneļu ražošanā tiek izmantota līme. Kā stāsta Sergejs, jebkura līme ir videi nedraudzīga, taču tagad pieejamas līmes ar kaitīgā formaldehīda nulles emisiju. CLT iekārtu vada dators, tāpēc bez modernas projektēšanas iemaņām šīs iekārtas faktiski ir metāllūžņi. «Projektēt mācījāmies piecus gadus,» stāsta uzņēmuma vadītājs.

2013. gadā līdz ar uzņēmuma mātes kompānijas a/s Liepājas metalurgs maksātnespēju ievērojami samazinājies LSEZ a/s Liepājas osta LM kravu apgrozījums. Tas ir krities par 45%.

Ja 2012. gadā kompānija pārkrāva 2,67 miljonus tonnu, tad 2013. gadā vien 1,47 miljonus tonnu.

Kravu plūsmas intensitātes samazināšanās ir gan tieši, gan netieši saistīta ar a/s Liepājs metalurgs maksātnespēju un ražošanas pārtraukšanu. Metāllūžņi kā izejmateriāls, tērauda stiegras un sagataves kā gatavā produkcija veidoja aptuveni 35% no visas uzņēmuma kravu plūsmas. Tāpat arī uzņēmumam, kura mātes kompānija ir maksātnespējīga un tiek gatavota pārdošanai, ir grūti ilgtermiņā piesaistīt kravu īpašniekus un nodrošināt stabilu kravu plūsmu, skaidro Liepājas osta LM pārstāvji.

Jau ziņots, ka, nonākot finanšu grūtībās, Liepājas metalurgs jau pērn pavasarī pārtrauca ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja Liepājas metalurga vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai UniCredit - 67 465 056 eiro. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro apmērā.

Liepājas ostas kravu apgrozījumam ir jauna virsotne, pārsniedzot 2012. gada sasniegumu, kad vēl darbojās uzņēmums Liepājas metalurgs.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) Attīstības plāns līdz 2022. gadam paredz sasniegt 8,3 miljonus tonnu lielu kravu apgrozījumu ostā, no kurām puse būs vietējās kravas, t.sk. tās, kas saražotas Liepājā. Par iecerēm, izaicinājumiem un panākumiem Dienas Bizness pastāstīt aicināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Jāni Lapiņu, kurš nupat atkārtoti apstiprināts amatā saskaņā ar Liepājas SEZ nolikumu.

Fragments no intervijas

Vairāk nekā septiņu miljonu tonnu liels kravu apgrozījums Liepājas ostā. Kas ir panākumu sakne? Vai var cerēt arī uz turpmāku izaugsmi?

Tā jau ir vēsture, ka Liepājas ostas stividoru kompānijas 2018. gadā sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu – 7,54 miljonus tonnu kravu gadā. Sasniegums nozīmīgs arī tāpēc, ka jau 2012. gadā Liepājas osta bija sasniegusi 7,4 miljonus tonnu apgrozījumu. Liepājas osta ir graudu osta, kurā nu jau ilgāku laiku dominē lauksaimniecības kravas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no katra konkrētā gada ražas, tirgus pieprasījuma. Būtisks ir arī ģeopolitiskais faktors, jo, līdztekus vietējas izcelsmes lauksaimniecības kravām, liela daļa ir arī tranzītkravas. 2012. gada panākumu pamats bija rekordlaba graudu raža un nozīmīgs ģenerālkravu apgrozījums – kokmateriāli, ro-ro kravas, metāllūžņi, melnais metāls, kas ļāva mums sadarbībā ar uzņēmējiem apjaust attīstības virzienus, saprast, kurās vietās nepieciešami būtiski uzlabojumi infrastruktūras pieejamībā. Piecus gadus 2012. gads mums bija nesasniedzama smaile grafikos, un tam bija virkne objektīvu iemeslu, t.sk. Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, kas rezultējās ar melnā metāla kravu samazinājumu praktiski līdz minimumam.

Šā gada novembrī Liepājas ostā kravu apgrozījums pārsniedzis pusmiljonu tonnu (513,4 tūkst.t), kas ir par 36,1 % vairāk nekā pagājušā gada novembrī un lielākais apjoms vienā mēnesī Liepājā apkalpoto kravu.

Lielākais pieaugums novērojams beramkravu grupā, ko pārsvarā veido labība un labības produkti. Kopumā šā gada 11 mēnešos Liepājas ostā kravu apjomi palielinājušies par 12,9 %.

Novembrī kravu apgrozījums Liepājas ostā sasniedzis šogad vislielāko apjomu un skaidri iezīmē, ka 2011. gadā plānotais kravu apjoms 4,5 milj. tonnu būs sasniegts un pārsniegts, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš. Pieaugums saistīts ar graudaugu sezonu un veiksmīgu Liepājas ostas beramkravu terminālu darbību. Novembrī pārkrautas 308,6 tūkst. tonnas beramkravu, kas ir 60% no kopējā apjoma, bet labība un labības produkti veido 46,5% no visām kravām.

Labi iecerētā sadzīves atkritumu šķirošana, kas ļautu apglabājamo gružu apjomu samazināt par pusi, problēmas rada jau pašā darbības sākumā, bet vides pārvalde ieņēmusi aizstāvja lomu, šodien ziņo laikraksts Zemgales Ziņas.

Neciešamas smakas, milzu atkritumu grēdas iežogotā teritorijā, bioloģiski noārdāmu gružu vietā sasmalcināts metāls un plastmasa, ar atkritumiem piesārņota tuvējā apkaime – tāda aina šonedēļ esot vērojama poligonā Brakšķi Jelgavas pievārtē. Nupat tur darbību sācis ar ES atbalstu SIA Jelgavas komunālie pakalpojumi ierīkotais sadzīves atkritumu šķirošanas laukums.

Par 1,32 miljoniem latu, no kuriem 603,7 tūkstošus sedza ES Kohēzijas fonds, tur noasfaltēts un iežogots laukums, kurā maija beigās ekspluatācijā pieņemtas šķirošanas līnijas tehnoloģiskās iekārtas. Objektā Līvbērzes smerdūklis saimnieko SIA Jelgavas komunālie pakalpojumi (51 procents pieder Jelgavas Domei, bet atlikušās kapitāldaļas – SIA Kulk).

2014. gada pirmajā ceturksnī Liepājas ostas kravu apgrozījums bija 17 miljoni tonnu, no kurām beramkravas veidoja 70%, ģenerālkravas – 21 %, bet lejamkravas - 8%. 2014. gada pirmajos trīs mēnešos Liepājas ostā apkalpoti 356 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 7 246 pasažieri.

2014. gada pirmajā ceturksnī Liepājas ostā dominē beramkravas, kas sasniegušas 70% no visām kravām, kas ir vēl nebijis rādītājs, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (Liepājas SEZ) pārstāvji. Šajā segmentā joprojām lielāko daļu veido labība un labības produkti - 807,2 tūkst. tonnu jeb 81% no kopējā beramkravu apgrozījuma, kam seko celtniecības materiāli (cements) – 91,3 tūkst. tonnu jeb 9,2 %.

Liepājas SEZ pārstāvji informē, ka Ģenerālkravu grupā stabila joprojām ir RO-RO kravu plūsma, ko nodrošina regulārā prāmja līnija Liepāja –Traveminde (Vācija). Šā gada pirmajā ceturksnī RO-RO kravu plūsma veidoja 169,9 tūkst. tonnu, kas ir 12% no Liepājas ostas kopējā un 58% no ostas ģenerālkravu apgrozījuma.

2012. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrauti 3,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 48,6 % vairāk nekā tādā pat laika periodā 2011. gadā.

Beramkravas saglabājas 52 % apjomā, ģenerālkravas veido 42%, bet no visām kravām lejamkravu īpatsvars ir 6%.

No beramkravām lielākā daļa ir labība un labības produkti, bet palielinās arī celtniecības materiālu – cementa kravu – apjomi, un jau otro mēnesi kravu apgrozījumu veido arī ogles. Ģenerālkravu segmentā dominē kokmateriāli un metāllūžņi.

2012. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostā apkalpoti 907 kuģi, kas ir par 175 vairāk nekā gadu iepriekš, un iebraukuši un izbraukuši vairāk nekā 14 tūkstoši cilvēku (2011. gada sešos mēnešos – 9044) .

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš atzīst, ka ieguvumu devusi arī aktīva mārketinga politika un līdzdalība vairākos starptautiskos transporta un loģistikas forumos Latvijas delegācijas sastāvā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde nosūtījusi Liepājas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret diviem Latvijas Republikas pilsoņiem par metāllūžņu kontrabandu lielā apmērā.

Kriminālprocess sākts pērn 8.oktobrī par darbībām, kas veiktas Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā, informē VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Evita Teice-Mamaja.

Noziegums atklāts, pārbaudot no kādas Igaunijas Republikas juridiskas personas saņemtu iesniegumu. Izmeklēšanā noskaidrots, ka kāds Latvijas Republikas uzņēmums izvedis no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas vairāk nekā 492 tūkst. tonnu metāllūžņu, nenomaksājot muitas nodokļus 21,7 tūkstošu latu apmērā.

Metāllužņi no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas bez muitas iestāžu atļaujas un nenomaksājot muitas administrētos nodokļus tika izvesti uz vienu no Latvijas metālpārstrādes uzņēmumiem.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

2009. gadā Liepājas ostā pārkrauts 4.38 milj. t kravu, kas ir par 4.6 % vairāk nekā 2008. gadā. 2009. gadā Liepājas ostā ienākuši 1456 kuģi, kas ir par 32 vairāk nekā 2008. gadā, bet iebraukuši un izbraukuši gandrīz 20 tūkstoši pasažieru, kas ir par aptuveni 18 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Tāpat kā iepriekš lielākais kravu apjoms bijis beramkravām – 46% no kopējā jeb ap diviem miljoniem tonnu. Pērn beramkravu apjoms bijis par 7.5 % lielāks nekā 2008. gadā. Visvairāk pārkrauta labība un labības produkti -1.8 milj. t jeb 41% no visām kravām. Nelielā apjomā pārkrauta arī koksnes šķelda, celtniecības materiāli un metāllūžņi.

2009. gadā palielinājies arī ģenerālkravu apjoms par 21.4%. Visa gada garumā pārkrautas 1.7 milj. tonnas. Pieaugusi kokmateriālu, apaļkoku, melnā metāla un tā izstrādājumu, kā arī fasētas kūdra plūsma caur Liepājas ostu, tomēr vislielākais pieaugums bijis ro - ro (roll of roll) kravām. Tas saistīts ar prāmju līnijas Liepāja – Lībeka atklāšanu 2008. gada novembrī. Pagaidām, kā jau Db rakstīja, prāmju līnija nedarbojas.

Autoservisu noliktavās no uzkrājumiem izvairīties nav iespējams, bet tos var pārdot kādam citam, kam detaļas vajadzīgas tieši šodien

SIA K&I Projects izveidojusi interneta vietni beststock.lv, kas mazumtirgotājiem varētu palīdzēt atrast pircēju noliktavā nepareizi uzkrātajām precēm. «Uzkrājumi ir jebkuram uzņēmumam, jo 100% precīzi nekad nevar izplānot. Ja prece noliktavā nav kustējusies jau trīs mēnešus, tā visai drīz pārvēršas par metāllūzni,» uzskata Kaspars Rimicāns, SIA K&I Projects valdes loceklis. Uzkrājumi rodas gan, labu gribot, jo ir vēlme pilnīgāk un ātrāk apmierināt klienta vajadzības, gan, nepareizi plānojot pasūtījumus. «Ne jau īpašnieki nosaka, kādām precēm jābūt noliktavā. To nosaka noliktavas pārziņi un servisa vadītāji, kuri plāno, kādas mašīnas drīzumā brauks uz apkopi, kas tām varētu būt vajadzīgs. Taču nekad nevar precīzi saplānot, kas kurai mašīnai salūzīs,» viņš stāsta.

«Latvijas un Baltijas valstu reģiona ietvaros viegli ir rūpnīcu aiztaisīt – grūti ir piesaistīt investīcijas un rūpnīcu atvērt. Es domāju, ka ir jāskatās un jāmēģina atrast risinājums, iespējas, ņemot vērā to, ka valsts jau ir devusi garantijas un dažādas ar valsti saistītas institūcijas arī ir iesaistītas,» saka investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Viņš Latvijas Televīzijas raidījumā 900 sekundes norādīja - ja Liepājas metalurga gadījumā netiek konstatētas kādas akcionāru ļaunprātības un uzņēmuma īpašnieki pieļauj iespēju valstij palielināt līdzdalību uzņēmumā, tad šai «lietai ir nopietni jāpieiet».

Rungainis uzsvēra, ka Liepājas metalurgam ir būtiska līdzdalība Latvijas eksporta/importa bilancē, darba tirgū un zināmā mērā arī valsts attīstībā, jo ir zināms, ka metāllūžņi Latvijā ir un būs, turklāt tie tiek saražoti katru dienu. «Rūpnīcas, kas nodarbojas ar metāllūžņu pārstrādi, caurmērā ir konkurētspējīgākas, turklāt tehnoloģiju ziņā Liepājas metalurgs šobrīd, pēc modernizācijas, varētu teikt, ir mūsdienīgākais uzņēmums Eiropā un, iespējams, viens no mūsdienīgākajiem pasaulē,» saka Rungainis.

A/s KVV Liepājas metalurgs noslēgusi pirmo eksporta līgumu ar Alžīriju, saražoti 15 tūkst. tonnu tērauda stiegru, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aprīlī plānots atsākt darbu arī otrajā velmētavas cehā, bet tēraudkausētavu iecerēts iedarbināt maijā. Divu, trīs gadu laikā atkarībā no situācijas metalurģijas nozarē pasaulē, varētu sasniegt agrāko Liepājas metalurga jaudu – 80 līdz 100 tūkst. t gadā, lēš a/s KVV Liepājas metalurgs (KVV LM) valdes loceklis Igors Kovaļenko. Uzņēmums cer iegūt obligātā iepirkuma komponenta (OIK) atlaidi maksai par elektrību.

Pa vecām sliedēm

Līdz ar tēraudkausēšanas atsākšanu rūpnīca jau varētu nodarbināt par 200 cilvēkiem vairāk nekā šobrīd – ap 750 cilvēkiem. Ražošanas jauda pēc pāris mēnešiem no pašreizējiem 35 tūkst. t mēnesī pieaugs līdz 45 tūkst. t. Pirmais līgums par saražoto tērauda stiegru realizāciju noslēgts ar Alžīriju. Sarunas norit par produkcijas eksportu uz Skandināviju un citiem Eiropas reģioniem, ASV, Kanādu. Noslēgti arī līgumi par sagatavju piegādēm no Baltkrievijas un Sanktpēterburgas Krievijā. Mēnesī nepieciešami 60–70 tūkst. t sagatavju. Atsākot tēraudkausēšanu, būs nepieciešami arī metāllūžņi. Tā kā piegādes no Ukrainas pagaidām nav ekonomiski izdevīgas, priekšroka tiks dota vietējiem piegādātājiem, kā arī lūžņus varētu vest no Sanktpēterburgas, Polijas un Skandināvijas. DB rakstīja, ka februārī testa režīmā darbu sāka KVV LM velmētava. Ņemot vērā, ka rūpnīca salīdzinoši ilgu laiku stāvējusi dīkstāvē, ražošana tiek atsākta pakāpeniski, lēnām palielinot tās jaudu. Līdz pilnas jaudas sasniegšanai plānots koncentrēties uz agrāk ražoto produkciju – tērauda armatūras stiegrām, kā arī atjaunot iepriekšējos noieta tirgus, kuros LM produkcija bija sertificēta. Zīmols mainīts netiek.

Lietuvas valsts uzņēmuma Ignalinos atomine elektrine (IAE) 2014.gadā rīkotā radioaktīvā vara lūžņu izsole, kuras dēļ par atkāpšanos paziņojis aizdomās par amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu turētais IAE ģenerāldirektors Darjus Janulevičs, var izvērsties starptautiskā skandālā, vēsta portāls 15min.lt.

Proti, viens no pārējiem pieciem šajā lietā aizdomās turētajiem - Vācijas pilsonis Pēters Zivs - gatavojas vērsties tiesā pret Lietuvas valsti, apsūdzot to nelikumīgā īpašuma atsavināšanā.

Pēc portāla rīcībā esošās informācijas, vācu inženieris Zivs apturētajā Ignalinas atomelektrostacijā samontējis īpašu iekārtu, kas bija paredzēta ar radioaktīvajām vielām piesārņotu vara caurulīšu tīrīšanai. Iekārta joprojām tur atrodas, tā netiek izmantota, bet viņš nevar ne to atgūt, ne arī saņemt naudu par paveikto darbu.

«Lietuvas vārds plaši izskanēs pasaulē, jo es šo iekārtu esmu radījis un samontējis, bet tagad nevaru atgūt. Vēl vairāk, tieku turēts aizdomās. Es jums pats piedāvāju metodi, kā radioaktīva metāla virsmu nuslīpēt, pats investēju īpašā iekārtā, bet nu esmu zaudējis visu,» izdevumam stāstījis Zivs.