Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj. eiro, attīstīs metālapstrādi — metāla ruļļu griešanu sloksnēs, tādējādi ar nepieciešamo produkciju nodrošinot ne tikai savu rūpnīcu, bet arī citus patērētājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks. Viņš norāda, ka koka iepakojuma ražošanai ir nepieciešamas metāla komplektējošās detaļas, piemēram, eņģes, kuru ražošanu uzņēmums jau bija aizsācis iepriekš, un šāds solis ļoti būtiski palīdzējis noturēt konkurētspēju tirgū, jo īpaši pēc karadarbības sākšanās Ukrainā.

Fragments no intervijas

Vai šogad plānojat sasniegt 100 milj. eiro neto apgrozījumu?

Patiešām tāds, kāds ir 2022. gads, līdz šim nav pieredzēts, jo pieprasījums piedzīvojis ļoti būtisku turbulenci. Līdz karam Ukrainā ir viens posms, pēc tam jau ir pavisam cita situācija — panisks pieprasījuma un cenu pieaugums, bet visa pārvadāšanai ir nepieciešamas paletes un to apmales, kam sekoja stabilizācija, un pašlaik var jau sajust atsaluma vēsmas tieši gaidāmās ziemas un enerģētiskās krīzes kontekstā. Piemēram, ir plaša mājas preču sortimenta veikalu ķēdes, kuras plāno atteikties no augu tirdzniecības, tādējādi samazinot siltuma un apgaismojuma izmaksas. Nenoliedzami gads vēl nav beidzies, bet šogad 100 milj. eiro neto apgrozījums, visticamāk, tiks sasniegts, taču perspektīvā tas būs pat vēl lielāks. Ir skaidrs, ka 2023. gadā būs pārmaiņas un tas vairāk atgādinās 2009. gadu, kad pieprasījums noslāpa, vai 2010. gadu, kad pieprasījums strauji pieauga.

Pagājušā gada novembrī, salīdzinot ar 2012. gada novembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tai skaitā apstrādes rūpniecībā pieaugums bija par 2,6%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,3% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,2%.

Lielākie apstrādes rūpniecības produkcijas pieaugumi bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 33,6%, elektrisko iekārtu ražošanas nozarē – par 14,4%. Ievērojams pieaugums bija arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: kokapstrādē – par 6,6%, pārtikas produktu ražošanā – par 10,3%, metālapstrādē – par 12,3%

Pērnā gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās palika nemainīgs. Pieaugums bija apstrādes rūpniecībā par 2,1%, bet samazinājums – ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,2% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 4%.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Apstrādes rūpniecību pērn uz augšu vilka elektronisko iekārtu ražošana un kokrūpniecība, savukārt mīnusi bija ķīmijas un metālapstrādes jomās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To rāda Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas apskats pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Kopumā pērn apstrādes rūpniecība realizēja produkciju par 5,92 miljardiem eiro, kas ir par 4% mazāk, nekā tika iespēts 2013. gadā (6,14 miljardi eiro). Kopumā lielāko apstrādes rūpniecības nozaru trio – kokapstrāde, pārtikas pārstrāde un metālapstrāde – rāda atšķirīgu situāciju. Pirmā rāda pieaugumu par 10%, otrā ir strādājusi tādā paša apmērā kā 2013. gadā, bet metālapstrāde un mašīnbūvē – kritums par 16%. Visstraujāko pieaugumu – 22% apmērā – salīdzinājumā ar aizpērno gadu rāda datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, savukārt kritumu negaidīti rāda ķīmijas ražošana – par 43% (tik milzīgam kritumam aptaujātie netic). Šāda aina tiek saistīta ne tik daudz ar Latvijas valsts lēmumiem, kā ar ģeopolitisko situāciju un notiekošo ārvalstu tirgos.

Vieglo metālu izstrādājumu izgatavotāji darbību koncentrē uz privātpersonu nišu

Dekoratīvajā metālapstrādē pieprasītas ir balkona trepju margas, sētas stabi, žogi, kamīna piederumi, grili un dažādi individuāli risinājumi, DB atzīst aptaujātie uzņēmēji.

Metālapstrādes uzņēmums SIA Metāla studija ir dibināts 2006. gadā, kad tā īpašnieks Pauls Niedre, strādājot kādā kompānijā kā tirdzniecības pārstāvis, ievēroja, ka daudzām privātmājām nav vārtu. Viņš nolēma tos sākt ražot. Darbošanās ar metāliem viņam ir tuva no bērnības, kad pats remontējis mopēdus, bet pieaugot – motociklus. «Sāku ražot vārtus, un drīz pēc tam cilvēkiem radās ļoti daudz nepieciešamību – kāpnes, margas, sētas stabi. Dažos mēnešos pakalpojumu grozs ievērojami palielinājās, un uzņēmums pirmajā pusgadā strauji attīstījās,» viņš stāsta. Sākumā P. Niedre visus darbus veica pats, bet, pieaugot pasūtījumu apjomiem, nolēma pieņemt darbā papildspēkus.

Ir tapis zināms, ar ko Liepāja ir gudrāka par Vašingtonu. Vašingtonā, kur fokuss ir uz Balto namu, tā saimnieks ir nācis klajā ar atziņas pērli – «bez tērauda nav valsts».

Nudien neapskaužu Donalda Trampa padomnieku komandu, kuras IQ, aizejot vadošiem savu jomu ekspertiem, gan krītas ar katru nedēļu. Protams, ikvienā par pilnu ņemamā valstī mūsdienās ir arī šāda vai tāda metālapstrāde, tomēr paskaidrot, kāpēc tieši tērauda industrija ir valstiskuma būt vai nebūt, ir murgains pasākums. Aizsardzības industrija nav arguments, jo tā kopējā ekonomikā mūsdienīgā valstī no metalurģijas patērē vien tik, cik melns aiz naga.

Arī sakarīgi dažādotā reģionā un pilsētā tas nav izšķirīgais rādītājs, par ko mums zinās stāstīt liepājnieki, kuru identitātē, jādomā, vējš ieņem ievērojamāku un vienojošāku vietu par metalurģiju. Par vienojošo tad arī ir runa, un ne velti par ASV globālās līderības visspēcīgāko šķautni tiek saukta ideja – ideja ir Amerikas pamatā jeb slavenais Amerikas sapnis, kurā vienoties tur ļauts katram. Vai vismaz bija vēl pirms gada, kad Baltā nama saimnieks sāka savu tautu dalīt sapņa cienīgajos un necienīgajos.

Riska kapitālu iespējams piesaistīt ne vien nozarēm ar izteikti lielu izaugsmes potenciālu, bet arī mērenākas attīstības projektiem metālapstrādē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Metālapstrādes uzņēmumu Amateks un SFM Latvia piemērs rāda, ka piesaistīt finansējumu jauna attīstības posma sākšanai, kurš mērāms uzņēmuma gada apgrozījuma līmenī, no bankām nav izdevies, tāpēc izvēlēts riska kapitāls.

Tiesa, 42% no aktīvajiem riska kapitāla fondu ieguldījumiem veido investīcijas tehnoloģiju jaunuzņēmumos jeb start-up, liecina Latvijas riska kapitāla asociācijas veiktā analīze. Tām seko ražošana, pakalpojumu nozare, elektronika, medicīna un farmācija, tāpat ieguldījumi veikti arī lauksaimniecības un pārtikas ražošanas un ar enerģētiku saistītos uzņēmumos.

Investē trijatā

Metālapstrādes uzņēmums SFM Latvia vēl strādā nomātās telpās, taču šobrīd tuvojas noslēgumam jaunās ražotnes būvniecība. Šī projekta finansēšanā piedalās Expansion Capital (55%), Citadele banka (30%), kā arī tiek izmantoti uzņēmuma pašu līdzekļi. Kopējās investīcijas jaunajā ražotnē ir trīs miljoni eiro. Iekārtu iegādei izdevies piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu programmā Augstas pievienotās vērtības investīcijas. Iekārtās ieguldīts aptuveni miljons eiro, no kā 45% būs iespējams atgūt. «Tādam samērā jaunam uzņēmumam bez pārlieku lieliem aktīviem bija gandrīz neiespējami iegūt nepieciešamo finansējumu no bankām. Dilemma – vai nu gaidīt vēl pāris gadu, kad uzaudzēsim muskuļus, vai piesaistīt investīciju fondu,» stāsta Nauris Jansons, SIA SFM Latvia direktors. Uzņēmuma galvenais darbības lauks ir metālapstrāde, kompānija ražo iekārtas un detaļas saviem klientiem pēc pasūtījuma. Pārsvarā tiek izgatavotas iekārtas karjeru izstrādei. Tāpat SFM Latvia ražo dzesētājus elektrības ģeneratoriem, autoevakuatoru platformas un instalācijas, dažādas transportieru konveijeru sistēmas, augstspiediena un zemspiediena cisternas, kā arī industriālos mikserus. Produkti un nozares, kam tie tiek izgatavoti, ir dažādas, tādā veidā SFM Latvia mēģina diversificēt iespējamos riskus.

Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot jaunāko statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi.

Jūlijā pieaugums griezumā ir līdzīgs kā gadā kopumā, reālais ražošanas apjoms bija par 7,9 % lielāks nekā pirms gada (pirmajos 7 mēnešos kopā +8,9 %). Tāpat kā Latvijas debesīs jūlijā “noparkojās” anticiklons, tā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar jūniju ir palikusi uz vietas, mēneša pieaugums ir precīzi 0,0 %.

Gandrīz visas svarīgākās apakšnozares ir ar plusu gada griezumā, izņemot mūsu rūpniecības bēdu māsu - pārtikas pārstrādi, kurai no šī statusa palīdzēs izkļūt vērienīgās notiekošās un vēl plānotās investīcijas zivju un graudu pārstrādē, saldumu ražošanā. Ir nozares, kurās spilgtākie pieauguma skaitļi jau ir aiz muguras, kas galvenokārt skaidrojams ar bāzes efektu jeb to, ka dziļākais kritums bija pērn pavasarī, tāda ir autobūves nozare.

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Viņaprāt, fakts, ka sarežģītajā 2022. gadā nozarei izdevies panākt ienākumu pieaugumu vidēji par 20-22%, ir uzskatāms par pārsteidzoši labu rezultātu, kas tikai apliecina uzņēmēju spēju ātri un elastīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei bija 2022. gads?

Ne tikai mašīnbūve un metālapstrāde, bet būtībā visa tautsaimniecība ne tikai Latvijā un Eiropā, bet pat visā pasaulē strādāja vairāku izaicinājumu apstākļos. Principā 2022. gads bija turpinājums tiem izaicinājumiem, kuri sākās 2020. gadā līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos un ar tās ierobežošanu saistītajiem pasākumiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un pasaulē. Viens no faktoriem bija loģistikas piegāžu ķēžu lēnums vai sliktākajā gadījumā – pārtrūkšana. Vēl 2021. gada nogalē aizsākās energoresursu cenu pieaugums. 2022.gada lielākie izaicinājumi, protams, saistīti ar sekām, ko radīja kara sākums Ukrainā. Kara ietekmē radās trīs pamata problēmu grupas: materiālu (galvenokārt tērauda) pieejamība, enerģētiskā krīze un eksporta tirgi. Nenoliedzami, ka lielākās problēmas 2022.gada martā daudziem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem radās saistībā ar izejmateriālu pieejamību. Krievija tradicionāli bija bijusi lielākais tērauda izejmateriālu piegādātājs.

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca dalība meitas uzņēmuma SIA RER-Termināls pamatkapitālā ir samazināta līdz 7,89%, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Otrs dalībnieks SIA «BSCT» papildus iegādājies 2500 SIA «RER-Termināls» pamatkapitāla daļas, kopumā tam pieder 10500 SIA »RER-Termināls» pamatkapitāla daļas, jeb 92,11 %.

AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca darbības veids ir elektrisko vilcienu, pasažieru vagonu elektroiekārtu, elektromotoru, ģeneratoru un transformatoru ražošana, to remonts, rezerves daļu izgatavošana; zinātniski-pētnieciskais darbs, eksperimentālās izstrādnes; aparatūras, elektroiekārtu un ierīču projektēšana un izgatavošana, tērauda līdz 3000kg un vieglo metālu liešana no 5-40kg, metāla kalšana, štancēšana, locīšana, metināšana, vispārīgā mehāniskā metālapstrāde, virsmas pārklāšana; lūžņu otrreizējā apstrāde.

Mārupe, Ķekava, Liepāja, Ventspils un Olaine sešu gadu laikā spējušas piesaistīt 870,4 miljonus eiro lielas ārvalstu investīcijas, izvirzoties priekšgalā pašvaldību piesaistīto investīciju apjomā.

2018. gada pirmā ceturkšņa beigās uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas kopumā Latvijā bija 14,7 miljardi eiro, kas valsts iekšzemes kopproduktā veidoja 53,9%, tādējādi iespaidīgi atbalstot vietējos uzņēmējus un radot daudzas jaunas darba vietas. Lai aktualizētu investīciju piesaisti citām pašvaldībām, šodien Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) organizē POLARIS forumu, kurā dalībnieki tiek iepazīstināti ar investīciju piesaistes veiksmes stāstiem, kā arī iedvesmoti radīt par saviem projektiem pārliecinošus, ietekmīgus stāstus.

POLARIS forums tiek organizēts POLARIS procesa metodikas īstenošanas ietvaros, kas radīta, lai sekmētu ārvalstu tiešo investīciju piesaisti Latvijā, nodrošinot valsts, privātā un pētniecības sektora pārstāvju kolektīvu iesaisti ārvalstu tiešo investīciju projektu realizēšanā. Viens no valsts sektora svarīgākajiem spēlētājiem investīciju piesaistē ir pašvaldības. POLARIS procesā sešu gadu laikā iesaistījusies jau 41 pašvaldība, un šobrīd augšgalā piesaistīto investīciju apjomā atrodas Pierīgas un Kurzemes pašvaldības – Ķekava (272 miljoni eiro), Ventspils (222,2 miljoni eiro), Liepāja (170,9 miljoni eiro), Mārupe (128,8 miljoni eiro) un Olaine (76,5 miljoni eiro).

Eiropas Savienības iekšējā patēriņa pieaugums ļāvis pērn būtiski kāpināt metālapstrādes produkcijas ražošanas un realizācijas apjomus, taču par Eiropas tērauda tirgus nākotni paliek daudz jautājumu bez atbildēm

Tā kopējo SIA Severstal Distribution Servisa centra (metālapstrādes struktūrvienībā) ienākumu pieaugumu pērn par vairāk nekā 16% skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Timurs Judičevs. Pērn Servisa centra apgrozījums sasniedza 142,5 milj. eiro, salīdzinājumā ar 123,2 milj. eiro 2017. gadā, kas ir par 19 milj. eiro vairāk. «Tas ir lielākais Servisa centrā saražoto produktu realizācijas ieņēmumu apjoms, kāds jebkad bijis,» uzsver T. Judičevs. Viņš norāda, ka visa pamatā ir tirgus pieprasījums un uzņēmuma spēja nodrošināt pircējiem nepieciešamo produkciju. «Pieaugumu pērn nodrošināja metālapstrāde, kura ražo būvniecībai un mašīnbūvei,» norāda T. Judičevs. Viņš gan norāda, ka 2019. gadā minētie – būvniecība un mašīnbūve – dzinējspēki strādā ar nemainīgu jaudu, bet tiek novērotas sabremzēšanās pazīmes.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem pagājušā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1%. Kopumā 2019. gadā ekonomika ir augusi par 2,2%, kas ir lēnāka izaugsme nekā divos iepriekšējos gados.

Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (norises finanšu sektorā, pārmaiņas ostu pārvaldībā, ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnāka izaugsme ES valstīs).

Privātais patēriņš aizvadītajā gadā ir pieaudzis par 2,9%. Lēnāku pieaugumu nosaka mērenāki uzlabojumi darba tirgū. Lai arī darba algu pieauguma tempi joprojām ir salīdzinoši strauji, nodarbināto skaits aizvadītajā gadā pieauga vien par 0,1 procentu.

Pēc strauja kāpuma 2017. un 2018. gadā, 2019. gadā investīciju jeb bruto pamatkapitāla veidošanas pieaugums bija ievērojami mērenāks – par 3,1%. Pagājušajā gadā ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs pieauga par 2,8%, mašīnās un iekārtās, kā arī transportlīdzekļos – par 2%. Vienlaikus ieguldījumu apjomi intelektuālā īpašuma produktos pērn palielinājās par 11,6 procentiem.

Pagaidām lielākā daļa Latvijas uzņēmumu situācijai eksporta tirgos ir spējuši adaptēties. Tomēr lielāka skaidrība būs vēlāk rudenī, kad būs redzams, kāds kritums ir metālapstrādes nozares uzņēmumu eksporta apjomos, stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš atzina, ka līdz šim vissmagāk, protams, ir cietis viss, kas ir saistīts ar tūrismu, kultūru un pasākumiem. Tāpat ir problēmas tranzīta nozarē, bet to nevar saistīt ar Covid-19 ietekmi, jo problēmas bija arī pirms tam Krievijas kravu dēļ, kuras tiek pārvirzītas uz Krievijas ostām. Vienlaikus arī tranzīta sektorā ir jomas, kurām klājas labi. Piemēram, autopārvadātāji šo laiku ir izmantojuši, lai apgūtu jaunus tirgus.

Arī kokapstrādes sektorā no sākuma bija liela neskaidrība. Taču tagad ir redzams, ka daudzas valstis ir nolēmušas veikt ieguldījumus infrastruktūrā, lai sekmētu ekonomisko aktivitāti, un daļa izmantoto materiālu noteikti būs arī no koka, stāstīja LIAA vadītājs.

Pandēmijas radītās sekas varētu pagarināt atsevišķu investīciju projektu realizācijas laiku. Daļa potenciālo investoru ir piesardzīgi un nogaida, tā, prognozējot turpmāko situācijas attīstību investīciju piesaistes jomā, norāda Latvijas Investīciju attīstības aģentūrā.

Varētu mainīties arī investīciju struktūra. Piemēram, nekustamā īpašuma jomā uz kādu laiku visdrīzāk samazināsies interese par investīcijām biroju celtniecībā un pieaugs mājokļu celtniecība gan īres, gan pārdošanas segmentā. Ņemot vērā ekonomikas attīstības tendences, turpināsies ieguldījumi ražošanā, IKT uzņēmumu attīstībā un jaunu inovatīvu produktu izstrādē.

Īpaši aktuālas būs viedo specializāciju nozares, piemēram, viedpilsētu aprīkojums, dronu tehnoloģijas, dažādu viedo materiālu un aprīkojuma izstrāde, biotehnoloģiju attīstība u.c.

Saistībā ar pandēmijas izraisītajiem izaicinājumiem izejvielu piegādes jomā daudzi ražotāji pārskatīs savas piegādes ķēdes, kas varētu sekmēt investīciju pieplūdumu arī tādās Latvijai tradicionālās nozarēs kā kokrūpniecība un metālapstrāde, prognozē LIAA.

Neraugoties uz sliktajiem datiem gada sākumā, rūpniecības nozarei pagaidām izdodas saglabāt, lai arī nelielu, taču tomēr, izaugsmi.

Oktobrī, salīdzinot ar 2012. gada atbilstošo mēnesi, rūpniecības produkcijas izlaide, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, pieauga par 1,3%; ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 6,8%, apstrādes rūpniecībā – par 1,9%,savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija vērojams samazinājums par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākais apstrādes rūpniecības produkcijas pieaugums gada laikā bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 53,1%, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 21,5% un tekstilizstrādājumu ražošanas nozarē – par 14,1%.

Ārvalstu investīciju piesaistē ir vērojamas pozitīvas tendences, kuras ietekmēs ne tikai šā gada, bet arī turpmāko gadu rādītājus, informē Ekonomikas ministrijā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2021. gada pirmajos trīs ceturkšņos ir sniegusi atbalstu 31 investīciju projektam, kopējā plānoto ieguldījumu summa Latvijas ekonomikā pārsniegs 500 miljonus eiro un tiks izveidotas vismaz 2224 jaunas darba vietas.

“Neskatoties uz smago un izaicinājumiem sarežģīto gadu, mūsu uzņēmēji ir demonstrējuši izcilu sniegumu eksportā, ko ir veicinājušas arī Ekonomikas ministrijas atbalsta iniciatīvas. Vienlaikus liels fokuss bija arī investīciju piesaiste kopā ar LIAA. Jau iepriekšējā gadā, kad investīciju apjomi Eiropā kritās, spējām uzrādīt labākos rādītājus pēdējo septiņu gadu laikā. Šis gads investīciju piesaistē uzrāda vēl lielāku uzrāvienu, kur veiksmīgi nostrādāja arī valdības īstenotā politika, ieviešot “Zaļā koridora” principu prioritārajiem investīciju projektiem. Pirmajos deviņos mēnešos piesaistīto investīciju apjoms ir divas reizes lielāks kā iepriekšējā gadā, sasniedzot jau 500 miljonu eiro,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

NATO vajadzībām jau ilgāku laiku tiek pirktas Latvijā ražotas degvielas kannas un Defense Logistics vadītājs sola, ka tiks iegādāta arī Balticovo olu testa partija, savukārt citādā ziņā Latvijas eksports uz ASV amerikāņiem ir maz interesants, intervijā Bizness un Baltija (Бизнес&Балтия) pauda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols.

Skandināvijas tirgus Latvijai ir izdevīgāks, jo zviedri vien Latvijas ekonomikā ir ieguldījuši 20% no visām kopējām investīcijām, savukārt ASV – vien 1,4% no kopējām investīcijām, kas veiktas Latvijā, norādīja A. Ozols.

Latvijas ekonomikas trīs vaļi ir kokapstrāde, metālapstrāde un pārtikas ražošana, kas ASV nav visai interesantas nozares. Piemēram, kokapstrādes produkcijas gadījumā eksportu uz ASV būtiski sadārdzina loģistikas izmaksas, skaidroja A. Ozols.

Taču ASV tirdzniecības kompānijām ir interese izvietot Latvijā noliktavas un šeit glabāt produkcijas rezerves, lai 24 stundu laikā varētu nodrošināt piegādes Minskai, Kijevai un Maskavai, stāstīja A. Ozols. LIAA vadītājs arī atzina, ka tā nav vien tikai interese, bet jau reāli projekti, kuru virzību ietekmējusi kompāniju vēlme mazināt riskus, kas radušies līdz ar krīzi Ukrainā.

Saeima šodien galīgajā pieņēma likumu, kas nosaka atbalsta pasākumus Krievijas īstenotā kara skartajiem Latvijas uzņēmējiem.

Likums "Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums" pieņemts to uzņēmēju atbalstam, kurus skārušas minētās sekas.

Atbalsts tiks piešķirts finanšu instrumentu veidā, un uz to varēs pretendēt tie uzņēmēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas - samazinājies pieprasījums un apgrozījums, pārtraukti esošie līgumi, traucētas piegādes, pieaugušas cenas un apgrūtinātas turpmākas investīcijas.

Atbalsts tiks piešķirts aizdevumu, garantiju vai pašu kapitāla investīciju veidā. Atbalstu nepiešķirs tiem uzņēmējiem, kuriem piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Tā piešķiršanas un administrēšanas nosacījumus un kārtību noteiks Ministru kabinets.

Austrālijas zinātnieki ar 3D printeri izgatavojuši divus lidmašīnu reaktīvos dzinējus, kas piesaistījis lielo ražotāju interesi, ceturtdien paziņojuši Austrālijas Melburnas Monaša universitātes pētnieki.

Paveiktais atklājis 3D printeru potenciālu augstas kvalitātes produktu izgatavošanā, norādījuši zinātnieki, kuri «izdrukājuši» dzinēju pēc Francijas dzinēju ražotāja Safran gāzes turbīnas šablona. Safran piegādā detaļas Airbus un Boeing.

«Būtiski ir tas, ka lielie ražotāji un inženierkompānijas, piemēram, Safran un Airbus atzinušas, ka materiāls, ko var izdrukāt ar 3D printeri, atbilst aviācijas kvalitātes prasībām, un es domāju, ka tas ir ārkārtīgi nozīmīgi,» atzinis universitātes pārstāvis Ians Smits.

«Tā ir satriecoša tehnoloģija. Mēs jau daudz esam redzējuši plastmasas un polimēru jomā, bet šis sajūsmina tādēļ, ka tagad tie ir metāli un vieglie metāli - titāns, niķelis un alumīnijs.»

Šā gada sākumā tika atklāta jauna valsts atbalsta programma lielo investīciju projektu īstenošanai, kuras mērķis ir stimulēt Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu projektu īstenošanu. 9.decembrī Alūksnes novada Jaunlaicenē simboliski tika parakstīts šīs programmas ietvaros pirmais investīciju līgums par koka ēveļskaidu plātņu ražošanas uzņēmuma CEWOOD jaunās ražotnes izveidošanu.

Šī projekta investīciju apjoms ir 16,5 miljoni eiro, no kuriem 4,9 miljoni eiro ir ALTUM aizdevums kapitāla atlaides veidā, 3 miljoni eiro ir paša uzņēmuma līdzfinansējums, savukārt 8,5 miljoni eiro – bankas Luminor aizdevums.

Jaunā ražotne darbu sāks 2024.gadā. Projekta ietvaros plānots iegādāties un uzstādīt jaunas ražošanas un pēcapstrādes iekārtas, kā arī paplašināt esošās ražotnes telpas produkcijas uzglabāšanai. Līdz ar ražotnes atvēršanu CEWOOD ražošanas jauda pieaugs no 1,7 miljoniem līdz 4,7 miljoniem m2 koka ēveļskaidu plātņu gadā. Darbu turpinās arī esošā rūpnīca.

CEWOOD ir vienīgais koka ēveļskaidu plātņu ražotājs Baltijas valstīs. Sešu gadu laikā kopš ražošanas uzsākšanas uzņēmums pārdošanas apjomus palielinājis aptuveni 15 reizes. Augstie produkcijas kvalitātes standarti ir ļāvuši veiksmīgi attīstīt noieta tirgu daudzās pasaules valstīs, piemēram, Dānijā, ASV, Spānijā un Vācijā, nemainīgi stiprinot savas pozīcijas mājas tirgū – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

No šodienas līdz 28. septembrim Latvijas uzņēmumi tiek aicināti pieteikties dalībai konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015

Jau vienpadsmito gadu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Tā mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti vairākās kategorijās – Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo un mazo komercsabiedrību grupās, Importa aizstājējprodukts, Inovatīvākais produkts, Rūpnieciskais dizains un Eksporta čempions.

Metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmumam SIA "Severstal Distribution" reģistrēts jaunais nosaukums SIA "Marcegaglia Baltics", liecina "Firmas.lv" informācija.

Tāpat reģistrēta arī īpašnieku maiņa, un "Marcegaglia Baltics" 100% kapitāldaļu īpašnieks tagad ir Itālijas uzņēmums "Marcegaglia Carbon Steel". Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Itālijas pilsoņi Antonio Marčegalja un Emma Marčegalja.

Mainījusies arī uzņēmuma vadība - "Marcegaglia Baltics" jaunais valdes priekšsēdētājs ir Itālijas pilsonis Filipo Nikoli, kurš šajā amatā nomainījis līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Timuru Judičevu.

Veiktās izmaiņas Uzņēmumu reģistrā reģistrētas 25.aprīlī.

Jau ziņots, ka Itālijas uzņēmums "Marcegaglia" iegādājies sankcijām pakļautā metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Severstal Distribution", kura patiesais labuma guvējs bija sankcijām pakļautais Aleksejs Mordašovs, kapitāldaļas, piektdien, 21.aprīlī, vēstīja ziņu aģentūra "Reuters".