Ražošana

Meža nozares pamatfondos jāiegulda ap 850 milj. Ls

Māris Ķirsons [email protected], 10.08.2006

Jaunākais izdevums

A/s Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Uldis Biķis norādīja, ka pēc pamatfondu attiecības pret gada apgrozījumu uzskatāmi raksturo tehnoloģijas un tehnikas atbilstību konkurētspējīgam darba ražīgumam, bet Latvijas meža nozares uzņēmumi ievērojami atpaliek no saviem konkurentiem Ziemeļvalstīs. Piemēram, Somijā un Zviedrijā pamatfondu attiecība pret gada apgrozījumu ir 75 — 79%, turpretim Latvijā – vidēji tikai 20 % (mazāk par 10% mazajos uzņēmumos un vidēji 35% lielajos uzņēmumos). Investīcijas pamatfondos ļautu palielināt produktivitāti līdz konkurētspējīgam līmenim palielināt ražošanu vai iztbrīvēt darbiniekus citām nozarēm. Pēc Latvijas Kokrūpniecības federācijas aprēķiniem, meža nozares uzņēmumu pamatfondu palielināšanai līdz konkurētspējīgam līmenim ir nepieciešami vairāk nekā 565 milj. Ls. «Šādi ieguldījumi ļautu sasniegt Zviedrijas, Somijas, Austrijas un Vācijas kokrūpnieku pašreizējo līmeni,» secina U. Biķis. Turklāt, ņemot vērā ārvalstu konkurentu attīstību, šī summa būtu jāpalielina vismaz 1.5 reizes — ap 850 milj. Ls un jāinvestē nozares uzņēmumos tuvāko piecu gadu laikā, skaidroja a/s Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka jaunas tehnoloģijas ļauj attīstīt un tirgū piedāvāt jaunus produktus ar augstāku pievienoto vērtību un šajā virzienā cītīgi strādā arī Latvijas uzņēmēju konkurenti Eiropā. «Var jau turpināt strādāt tāpat kā līdz šim — tikpat kā neko neieguldīt pamatfondos un necelt darba ražīgumu, taču tad nevar cerēt uz pievienotās vērtības un līdz ar to arī maksājamo algu un valstij maksājamo nodokļu pieaugumu,» norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Harijs Jordāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2006. gada ugunsnedrošais laikposms izvērtās par vienu no visu laiku smagākajiem meža ugunsapsardzībā. 2006. gadā 394 gadījumos par meža ugunsgrēka cēloni bija vecās zāles dedzināšana, bet 100 gadījumos ļaunprātīga dedzināšana, liecina Valsts meža dienesta sniegtā informācija.

Valsts meža dienesta 2006. gadā ir atklājis un dzēsis 1929 meža ugunsgrēkus ar kopējo uguns skarto platību 3790,56 hektāri.

2006. gada ugunsnedrošais laikposms izvērtās par vienu no visu laiku smagākajiem meža ugunsapsardzībā. Meža ugunsnedrošais laikposms tika noteikts sākot ar 25. aprīli un turpinājās līdz 9. oktobrim. Šajā gadā tika reģistrēts lielākais meža ugunsgrēku skaits kāds jebkad valstī ir uzskaitīts – 1929 ugunsgrēki. Arī uguns skartās platības ir bijušas ievērojamas – 3790,56 hektāri. Pēdējo reizi lielākas uguns skartās meža platības tika reģistrētas 1992. gadā, kad uguns skāra 8412 hektārus. Pēdējos 15 gadus vidēji gadā meža ugunsgrēki ir skāruši 1459 ha lielas platības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļš iet kopā ar visu – SIA Rīgas meži vides izglītības projekts Zaļā klase

Laura Slišāne, SIA Rīgas Meži projekta Zaļā klase vadītāja, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts meža dienests (VMD) ir izsniedzis atļauju 29,34 hektāru izciršanai Biķernieku mežā, aģentūrai LETA sacīja VMD preses sekretāre Selva Šulce.

Viņa sacīja, ka uz Biķernieku mežu attiecas Meža likuma un tam pakārtoto normatīvo dokumentu prasības. Saskaņā ar likumu, lai mežā varētu veikt kādu saimniecisku darbību, meža īpašniekam jānodrošina meža inventarizācijas veikšana un dati jāiesniedz VMD. Lai meža īpašnieks varētu rakstīt iesniegumu un prasīt atļauju veikt ciršanu, jābūt izstrādātam meža apsaimniekošanas plānam, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem.

Šulce piebilda, ka Biķernieku meža īpašnieks šādu plānu bija izstrādājis un savā VMD iesniegtajā pieteikumā izteicis vēlmi cirst mežu. Pēc iesnieguma saņemšanas VMD darbinieki kopā ar Zemkopības ministrijas darbiniekiem otrdien, 10.oktobrī apmeklēja Biķernieku mežu, lai, atbilstoši normatīvajiem aktiem, veiktu pārbaudi dabā. Pārbaudē tika konstatēts, ka veiktās darbības ir atbilstošas mežsaimniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā neapmaldīties biezoknī jeb dažas idejas saprātīgai mežu un cilvēku aizsardzībai

Arnis Muižnieks, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādu nakti pilsētā ienāca mežs – tā sākas Imanta Ziedoņa “Zaļā pasaka”. Šoreiz pilsētā ienāks meža ļaudis: 5. martā pie Ministru kabineta notiks meža īpašnieku un nozares darbinieku protesta akcija.

Jāatzīst, līdz šim neesam bijuši naski uz skaļiem saukļiem vai protestiem. Meža audzēšana nav viena gada vai pat pusgadsimta process, koki aug lēnām, koksnes raža jāgaida ilgi, un meža īpašnieki ir pieraduši pie mierīgas un pārdomātas saimniekošanas. Mēdz arī teikt, ka mežinieki labāk māk sarunāties ar kokiem nekā ar cilvēkiem. Ja esam gatavi runāt skaļi, tātad problēmas ir patiesi samilzušas.

Dabas aizsardzība, kas nodara vairāk ļauna, nekā laba

Protesta galvenais iemesls ir nepārdomātā un netaisnīgā dabas aizsardzības sistēma Latvijā. Nepārprotiet mani – neviens meža īpašnieks nav pret dabas aizsardzību, jo nav taču ienaidnieks pats savam īpašumam, saviem bērniem. Mēs gribam saimniekot tā, lai mūsu meži nākotnē būtu tikai labāki, ražīgāki, dotu vērtīgu koksni, kas aizvietotu plastmasu un cementu, piesaistītu ogļskābās gāzes izmešus un būtu gana stipri, lai izturētu tādus klimata pārbaudījumus kā liels sausums vai vējgāzes. Bet šobrīd dabas aizsardzības sistēma Latvijā mūs ved pretējā virzienā – pie dabas aizsardzībā neiesaistītiem un izmisušiem mežu īpašniekiem, kuriem nav nekādu tiesību, jo viņu mežs ir noteikts par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju vai mikroliegumu. Atkarībā no zonējuma un aizsardzības kategorijas ierobežojuma tas var nozīmēt aizliegumu izpildīt atjaunošanas cirti, – jā, tieši atjaunošanas cirti, jo nozāģētā meža vietā ir jābūt jaunam mežam, – vai arī pilnīgu mežsaimniecības aizliegumu. Jautājums tikai, vai tas patiešām aizsargā dabu un kā tas ietekmē meža īpašnieka dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežs, līdzīgi kā banka - spēj glabāt un vairot vērtīgus resursus, kalpojot cilvēkam gan kā dabas, gan finanšu guvuma avots. Lai to realizētu, viss, kas nepieciešams ir kvalitatīvs motorzāģis un gudrs meža apsaimniekošanas plāns. Par efektīvu meža apsaimniekošanas plānu uzskatāms tāds plāns, kas ne tikai saskaņots ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem un likumiem, bet arī atbilst ilgtspējīgai dabas pastāvēšanai un atjaunošanai. Kas tad nepieciešams meža saimniekam, lai veiksmīgi koptu savu mežu?

Kas ir meža apsaimniekošanas plāns?

Meža apsaimniekošanai, tāpat kā jebkura biznesa vai projekta veiksmīgai vadīšanai, nepieciešams plāns. Iesācējiem meža apsaimniekošanas plānu ieteicams sastādīt kopā ar jomas profesionāļiem, tādu mūsdienās netrūkst, atliek tikai izvēlēties. Pirms ķerties pie meža izstrādes procesa, būtu nepieciešams saprast, kāds mežs ir, kur tas atrodas, kas tajā mīt un kādi ir tā īpašnieka mērķi attiecībā uz šo nekustamo īpašumu. Parasti meža apsaimniekošanas plāna parametri satur kādu no sekojošiem kritērijiem:

Meža vispārējs raksturojums, meža fonda apraksts, nosakot valdošās koku sugas un bonitātes; Šī sadaļa ietver gan meža izstrādes iespējas, gan arī liegumus, ja tādi noteikti;

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cilvēku staigāšanu pa mežu var ierobežot īpašnieks

Māris Ķirsons [email protected], 05.09.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža likumā ir noteikts, ka fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Transportlīdzekļus drīkst lietot, tikai pārvietojoties pa meža ceļiem, izņemot gadījumus, kad drīkst pārvietoties arī mežā meža apsaimniekošanas un aizsardzības nolūkos. Fizisko personu uzturēšanos un brīvu pārvietošanos citā mežā var ierobežot to īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Arīdzan pašvaldība pēc Valsts meža dienesta vai vides aizsardzības institūcijas ierosinājuma meža ugunsdrošības interesēs, kā arī īpaši aizsargājamo teritoriju, meža augu un dzīvnieku aizsardzības interesēs var ierobežot fizisko personu tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā. Tātad gadījumos, kad fiziskās personas tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir ierobežotas, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir norobežot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem, bet personu pienākums ir šādus ierobežojumus ievērot,, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Dodoties atpūtā, ogojot vai sēņojot uz mežu, ikvienas personas pienākums ir ievērot meža ugunsdrošības noteikumus, nebojāt meža augsni un meža infrastruktūru, nepiesārņot mežu ar atkritumiem, ievērot noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā, nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus un citādi nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem. Par minēto pienākumu ignorēšanu vainīgo personu var saukt pie likumā noteiktās atbildības. Savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus, kas Meža likuma izpratnē ir traktējamas kā meža nekoksnes materiālās vērtības, personas var iegūt pēc sava ieskata, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav noteicis iepriekšminētos ierobežojumus. Valsts un pašvaldības mežā ikvienam ir tiesības vākt savvaļas ogas, augļus, riekstus un sēnes, ievērojot iepriekšminētos ierobežojumus, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad "Zaļais kurss" nomaldās no kursa

Laima Zvejniece, LVM "Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore, 10.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) pērn strādājis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu, kas ir par 130.7 milj. eiro vairāk nekā tika iespēts 2021.gadā, kad tā sasniedza 111.53 miljonus eiro.

To liecina LVM akcionāru sapulces apstiprinātais auditētais 2022. gada pārskats. Tas liecina, ka uzņēmums 2022. gadu noslēdzis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu. Šajā laika posmā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 566,6 miljonus eiro (405.29 milj. eiro 2021. gadā), kas ir lielākais apgrozījums uzņēmuma vēsturē.

Ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmējušas koksnes sortimentu pārdošanas cenas – strauji pieaugušais pieprasījums pēc koksnes produktiem Eiropā un pasaulē 2022. gadā būtiski palielināja koksnes pārdošanas cenas arī Latvijā, līdz ar to aizvadītajā gadā vidējā apaļkoksnes sortimentu cena bija par 44 % augstāka nekā 2021. gadā, savukārt šogad ir vērojams koksnes cenu kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Eiropas ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizācijas, tostarp arī Latvijas meža īpašnieki, nosūtījuši vēstuli Eiropas komisijai, Eiropas parlamentam un Zviedrijai kā ES padomes prezidējošajai valstij, iebilstot Atjaunojamās enerģijas direktīvas aizliegumam izmantot malku un šķeldu siltumapgādē, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrībā (LMIB).

Kā norāda biedrībā, Eiropas komisijas izstrādātā jaunā Atjaunojamās enerģijas direktīvas versija paredz pēc 2030.gada pārtraukt izmantot primāro meža biomasu enerģijas ieguvei, kā rezultātā jebkurš mežsaimniecības produkts, ieskaitot zemas kvalitātes koksni un šķeldu, nedrīkst tikt izmantots enerģijas iegūšanai, tai skaitā siltumapgādē, jo tas neesot ilgtspējīgs un atjaunojams izejmateriāls.

Eiropa koksnes izmantošanu enerģētikā var padarīt neiespējamu 

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā,...

LMIB atzīmē, ka diskusijas par šo direktīvu ir jau "finiša taisnē" pēc tam, kad par Eiropas komisijas sagatavotu priekšlikumu pērn septembrī nobalsoja Eiropas parlaments.

Vēstulē meža īpašnieku organizācijas uzsver, ka primārās koksnes biomasas izslēgšanai kā otrās šķiras izejvielai, kuras klasificēšanu kā atjaunojamo enerģiju paredzēts pakāpeniski atcelt, ir tālejošas sekas. Dalībvalstīs tas paver iespēju piemērot papildus nodokli par oglekļa dioksīdu (CO2) brīdī, kad malku vairs neatzīs par atjaunojamo energoresursu.

Tāpat vēstulē tiek skaidrots, ka šādi lēmumi radītu negatīvas sekas ne tikai klimata politikas ziņā, bet finansiāli smagi ietekmētu daudzus mazos meža īpašniekus, jo tieši privātajos mežu īpašumos esošais mežsaimniecības blakusproduktu apjoms visbiežāk tiek realizēts vietējo reģionu enerģētiskās koksnes tirgos.

"Ja liels mazvērtīgās biomasas apjoms paliks un sadalīsies mežos, tad šajos reģionos būtiski palielināsies CO2 emisijas. Koksnes satrūdēšana mežā nekādā veidā nespēs aizstāt fosilās izejvielas, tas ir pretrunā ar "Zaļā kursa" mērķiem un tā rezultātā mums nāksies spert vairākus milzīgus soļus atpakaļ klimata aizsardzības kontekstā," uzver meža īpašnieki.

Vienlaikus vēstulē pausts, ka, atņemot koksnei atjaunojamās enerģijas statusu, ilgtermiņā tas var atstāt negatīvas sekas uz vietējo enerģētikas tirgu un nostāda meža īpašnieku neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem koksnes veidiem biomasas tirgos.

Tāpat tas samazina iespējas veikt mērķorientētus ieguldījumus mežsaimniecībā. Reģionos tas ietekmēs vispārējo enerģētikas piegādi ar atjaunojamiem resursiem un kavēs iespēju meža īpašniekiem dažādot mežaudzes ar klimata pārmaiņām piemērotākām koku sugām, norāda vēstules autori.

Vēstuli parakstījušās organizācijas: meža īpašnieku apvienība „Bārbele", mežsaimnieku apvienība „Krāslava", Kuldīgas Meža īpašnieku apvienība, Kurzemes Meža īpašnieku apvienība, Meža īpašnieku apvienība “Vidzemes augstienes meži”, Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks”; Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mūsu mežs”, Meža īpašnieku biedrība „Meža konsultants", Rūjienas meža īpašnieku biedrība, Latvijas Meža īpašnieku biedrība.

LMIB norāda, ka organizācijas iebilst pret politikas virzienu, kas balstās uz vienpusējiem pamatojumiem no apšaubāmām kampaņām, nevis uz argumentētu pieeju un datos balstītu analīzi. ""Zaļā kursa" idejas vārdā mēs aicinām atturēties no jaunās "primārās koksnes biomasas" klasifikācijas ieviešanas "Atjaunojamo energoresursu direktīvā", kas ilgtermiņā negatīvi ietekmēs klimatu, enerģijas piedāvājumu reģionos un sociāli ekonomisko stabilitāti lauku apvidos," norāda LMIB pārstāvji.

LMIB ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionāla un starptautiska līmeņa meža īpašnieku un to apsaimniekotāju vienojošā organizācija, kas ir dibināta 2005.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērn atjaunoti 29 500 hektāri meža

, 24.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2006.gadā valstī kopā atjaunoti 29,5 tūkst. hektāri meža, tai skaitā valsts mežos 10,0 tūkst. hektāri vai 34%, pārējo īpašnieku mežos 19,5 tūkst. hektāri vai 66% - tā liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija par meža atjaunošanu valstī, Db.lv informēja Valsts meža dienesta Meža atjaunošanas un kopšanas daļa.

Salīdzinot ar 2005.gadu, 2006.gadā atjaunotās meža platības valstī kopā samazinājušās par 15%. Atjaunošanas apjoma samazinājums ir izskaidrojams ar to, ka 2006.gadā tika veiktas izmaiņas Meža likumā, ar kurām atjaunošanas termiņš tika pagarināts par gadu un tas deva atelpu meža īpašniekiem un radīja zināmu atslābumu.

Atskatoties atpakaļ uz meža atjaunošanas rezultātiem ilgākā laika periodā, tomēr var secināt, ka atjaunoto meža platību apjomi valstī sāk nostabilizēties.

2006.gadā mežs mākslīgi atjaunots 11,0 tūkst. ha platībā (37%). Valsts mežos mākslīgi atjaunoti 7,3 tūkst. ha vai 73% no valsts mežos kopējās atjaunotās platības, bet pārējo īpašnieku mežos 3,7 tūkst. ha vai 27% no pārējos mežos kopējās atjaunotās meža platības 2006.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padome apstiprinājusi uzņēmuma 2024. gada budžetu.

Koksnes produktu tirgus cenu samazinājuma ietekmē tiek plānots, ka LVM ienākumi 2024. gadā būs zemāki par 2023. gada ieņēmumiem un sasniegs 525,3 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas – 105,1 miljonu eiro. No uzņēmuma ienākumiem 95 % jeb 499,9 miljonus eiro plānots gūt no koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas – pārdošanas.

2024. gadā kopumā plānots realizēt 7,52 miljonus kubikmetru koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 7,35 miljonu kubikmetru apjomā. Šķeldas realizācijas apjoms plānots 706 tūkstošu MWh apmērā.

“Neskatoties uz nenoteiktību Latvijā un pasaulē – ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos, koksnes cenu kritumu un augsto inflāciju – AS “Latvijas valsts meži” 2024. gadā plāno sasniegt vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītos ekonomiskos, vides un sociālos mērķus. Prognozes par privāto meža īpašnieku koksnes piegādēm ir neskaidras, jo pēc rekorda aktivitātes 2022. gadā ir vērojams būtisks aktivitātes samazinājums 2023. gadā. Ja krituma tendences turpināsies arī 2024. gadā, tirgū var izveidoties piedāvājuma deficīts un apaļkoksnes produktu nepietiekamība ražotājiem. Lai nodrošinātu stabilitāti Latvijas kokrūpniecības sektorā, plānots palielināt apaļkoksnes sortimentu piegāžu apjomu,” skaidro LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Meža īpašniekiem 2 nedēļas laiks pieteikties atbalstam

Māris Ķirsons [email protected], 27.09.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šodienu stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā 2006. gadā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu meža ilglaicīgo funkciju stabilizācijai privātos mežos, kas dod iespēju meža īpašniekiem pieteikties uz valsts atbalsta saņemšanu par izkoptu atjaunotu mežaudzi (jaunaudzi). Lai pretendētu uz atbalstu, meža īpašniekiem, iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā, nepieciešams Valsts meža dienesta sagatavots atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kopšanas pārbaudes pārskats, kurā mežaudze atzīta par izkoptu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Lai saņemtu pārskatu, meža īpašniekam līdz 2006. gada 13.oktobrim Valsts meža dienesta mežniecībā, kuras uzraugāmajā teritorijā atrodas izkoptā mežaudze, jāiesniedz iesniegums mežaudzes atzīšanai par atbilstošu atbalsta saņemšanas nosacījumiem un īpašuma tiesības apliecinošs dokuments - zemesgrāmatas apliecības vai akta kopija (jāuzrāda oriģināls). Līdz 2006. gada 3. novembrim Valsts meža dienesta amatpersona izkopto mežaudzi pārbauda dabā un sagatavo pārskatu, kurā norāda, vai attiecīgā mežaudze atbilst vai neatbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Uz atbalstu var pretendēt fiziskās personas, kuras ir meža īpašnieki, ja: * meža īpašnieks 2006. gadā ir kopis mežaudzes, kas ir atjaunotas sējot vai stādot un atzītas par atjaunotām no 2000. līdz 2005. gadam (ieskaitot); * kopš mežaudzes atzīšanas par atjaunotu nav mainījusies valdošā koku suga; * koptā mežaudze atbilst normatīvajos aktos par meža atjaunošanu noteiktajām prasībām; * Valsts meža dienests, Valsts vides dienests vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācija nav administratīvi sodījusi par meža apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem gada laikā. Meža īpašnieks var saņemt atbalstu par atbilstoši noteikumu nosacījumiem izkoptu mežaudžu platību, kas nav lielāka par pieciem hektāriem viņa īpašumā esošajos mežos attiecīgās mežniecības teritorijā. Atbalstu nepiešķir par to mežaudžu kopšanu, kuru kopšanai pretendents saņēmis valsts atbalstu 2005.gadā. Lai saņemtu atbalstu, meža īpašnieks līdz 2006. gada 15. novembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē: - iesniegumu atbalsta saņemšanai par jaunaudžu kopšanu; - Valsts meža dienesta sagatavotu atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kopšanas pārbaudes pārskatu, kurā mežaudze atzīta par izkoptu un ir norādīts, ka Valsts meža dienests meža īpašnieku nav saucis pie administratīvās atbildības par meža apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži 2022. gadā strādājusi ar neto apgrozījumu 568,6 miljoni eiro, kas ir par 159,2 miljoniem vairāk nekā 2021. gadā un ar rekordlielu 258,5 miljonu eiro lielu peļņu pirms uzņēmuma nodokļu nomaksas iepretim 127,4 miljonu eiro peļņai pērn (pirms nodokļu nomaksas).

To liecina a/s Latvijas valsts meži (LVM) 2022. gada operatīvie darbības rezultāti.

LVM padomes apstiprinātais uzņēmuma 2023. gada budžets paredz, ka LVM ienākumi sasniegs 545,1 milj. eiro, bet peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa – 170 milj. eiro. Plānots pārdot 7,14 milj. m3 koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 6,97 m3 apjomā.

«2023. gads Latvijas valsts mežiem un arī visai meža nozarei būs izaicinājumiem bagāts – gads ir sācies ar sarežģītu un nenoteiktu situāciju globālajā koksnes tirgū, un ir grūti prognozēt, kad un kā notiks tirgus atgūšanās,» uzsver LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Viņš steidz piemetināt, ka tajā pašā laikā uzņēmums plāno nodrošināt ne vien stabilas koksnes piegādes mūsu valsts tautsaimniecībai, bet arī pieaugošu kurināmās šķeldas apjomu Latvijas enerģētikas uzņēmumiem, tā stiprinot valsts energoneatkarību un sekmējot virzību uz zaļās enerģijas izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

LVM paziņojis 2,5 miljonu vērtā meža izpētes iepirkuma uzvarētāju

Gunta Kursiša, 27.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas valsts meži (LVM) paziņojusi, ka meža apsaimniekošanas tehnoloģijas izpēti par vairāk nekā 2,53 milj. Ls veiks SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas uzņēmumam SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts, un līgums paredz izpētīt, izvērtēt uz izvēlēties potenciāli piemērotāko tehnoloģiju meža apsaimniekošanai. Pēc izpētes institūts tehnoloģiju ieviesīs pilotprojekta formā un izvērtēs reālos darba kvalitātes un pašizmaksu rādītājus, Db.lv skaidroja LVM pārstāvis Tomass Kotovičs.

«Veicot meža apsaimniekošanas darbus ar meža mašīnām, nepieciešams izvairīties no koku sakņu un stumbru bojāšanas - īpaši nozīmīgi tas ir meža kopšanas darbos, kad retina un veido nākotnes mežaudzes. Bojātie koki var inficēties ar koku slimībām, tajos var iemitināties meža kaitēkļi, bet, ja saknes ir aplauztas, tos viegli izgāž vējš. Koku bojājumi rada saimnieciskus zaudējumus meža apsaimniekotājam un mazina meža vērtību,» T. Kotovičs skaidro saudzīgākas meža apsaimniekošanas tehnoloģijas ieviešanas nozīmīgumu, piebilstot, ka šo iemeslu dēļ LVM pēta un izvērtē iespējas meža izstrādē ieviest jaunas konstrukcijas meža mašīnas, kas ir saudzīgākas pret meža augsni un kokiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrības ERGO un Valsts meža dienesta (VMD) apkopotā informācija liecina, ka pērn visā valsts teritorijā aptuveni 1000 ceļu satiksmes negadījumi notikuši pēc sadursmes ar meža zvēriem. Kopš šī gada sākuma oficiāli ziņots vien par pāris desmitiem šāda veida negadījumiem.

Kā norāda ERGO speciālisti, lielāko daļu no reģistrētajiem pieteikumiem ir veikuši tieši KASKO polišu īpašnieki, jo OCTA polise šādos gadījumos nedarbojas. Kopumā VMD speciālistu ikdienas novērojumi liecina par daudz lielāku ceļu satiksmes negadījumos ievainoto un bojā gājušo meža zvēru skaitu, un oficiāla statistika ir pieejama tikai par mazāko meža zvēru notriekšanas gadījumu skaitu. Tāpat VMD pārstāvji norāda, ka līdz ar sniega nokušanu, uzlabojoties braukšanas apstākļiem un palielinoties braukšanas ātrumam, prognozējams būtisks šādu negadījumu skaita pieaugums.

Vidējā KASKO atlīdzība pēc sadursmes ar meža zvēru – 900 LVL. Latvijā sadursmes ar meža zvēriem notiek bieži, īpaši tumšajā rudens un ziemas laikā, kad ātri satumst un ceļa redzamība ir apgrūtināta. Tādēļ risks notriekt meža zvēru ietverts apdrošinātāju KASKO polisēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežu īpašnieki Latvijā varēs iegūt koksni galvenajā cirtē, vadoties pēc teju tāda paša koku caurmēra kāds ir Igaunijā, vienlaikus izmantojot šo iespēju būs jāatstāj vairāk ekoloģisko koku un izcirtumi būs jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu.

To paredz Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā, kas paredz trīs izmaiņas, kas ir vērstas uz meža apsaimniekošanas nosacījumu tuvināšanu koksnes ieguves regulējumam mūsu reģionā.

Valdība vienojas pieļaut jaunāku mežu izciršanu 

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par...

Vienlaikus šie grozījumi neparedz būtiskas izmaiņas meža apsaimniekošanā, jo meža īpašnieks var izvēlēties kādu atjaunošanas cirtes paņēmienu pielietot – izlases vai kailcirtes paņēmienu. Bez tam spēkā ir virkne nosacījumi meža izstrādes veikšanai: ciršanas vecums, cirsmas platības, dabas aizsardzības prasības – ekoloģiskie koki, mitro ieplaku, skudru pūžņu, strautu saudzēšana, upju aizsargjoslu ierobežojumi. Turklāt cirte pēc caurmēra nav atļauta nevienā aizsargājamā teritorijā, t.sk. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, kas aizņem lielu teritoriju Vidzemē.

Grozījumi sagatavoti kompleksi ar Meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un plantāciju mežu noteikumiem, kuros tiek noteikti jauni, zinātniskajās atziņās balstīti nosacījumi meža atjaunošanai cirtē pēc caurmēra – atjaunot stādot. Kā arī tiek samazināts minimālais kociņu skaits uz hektāra atjaunojot mežu – eglei un bērzam līdzšinējo 2000 kociņu vietā jābūt 1500 kociņiem. Priedei turpmāk 2000 kociņi, nevis 3000 kā līdz šim. Tas gan meža īpašniekam neliek stādīt tieši stādu skaitu, izvērtējot augšanas apstākļus un bojājumu riskus, var stādīt arī vairāk, norādīts Latvijas Meža īpašnieku biedrības informācijā.

Latvijā ierobežojumi, Skandināvijā tādu nav

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks atzinīgi novērtē valdības lēmumu atbalstīt šo nozarei svarīgo lēmumu, kas ir pussolītis ceļā uz uzticēšanos meža īpašniekiem, kuru mērķi ir ilgtspējas principos un Latvijas nacionālās interesēs balstīti. Līdz šim Latvijas normatīvais regulējums, pec A. Muižnieka sacītā bija viens no visvairāk birokrātiskajiem un aprobežojumus saturošiem regulējumiem salīdzinot citām mūsu reģiona valstīm, kas maz ņēma vērā pieaugošos klimata pārmaiņu radītos riskus, piemēram, vētru un kukaiņu masveida savairošanas riskus.

Esošā situācija reģionā:

  • Somijā NAV diametra vai vecuma ierobežojuma, pamatnosacījums, ka platības jāatjauno,
  • Zviedrijā NAV diametra ierobežojuma, kokus drīkst zāģēt no 45, 50, 60, 65, 70, 80, 90 gadu vecuma atkarībā no augšanas apstākļiem;
  • Igaunijā priedei – 28cm, eglei – 26cm, bērzam 22-26cm.
  • Saskaņā ar Ministru kabinetā lemto, Latvijā turpmāk būs: priedei 30 cm, eglei 26 cm, bērzam 25 cm.

Ar to izskaidrojams ievērojamais atmirušās koksnes apjoms mežos – esam starp līderiem starp ES valstīm. Liels atmirušās koksnes daudzums aizsargājamos mežos ir pat vēlams, taču saimnieciskos mežos tas liecina par resursu nelietderīgu izmantošanu – tā vietā, lai koksne nonāktu pārstrādes uzņēmumos un pārtaptu ilglaicīgas lietošanas produktos, tā satrūd mežos, skaidro Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Tā kā šis ir uz meža produktivitātes veicināšanu vērsts pasākums, tad īpašniekam tiek uzliktas papildus prasības klimatnoturības veicināšanai un dabas daudzveidības saglabāšanai. Ja īpašnieks veiks galveno cirti pēc caurmēra, tad pienākums būs atstāt 8 ekoloģiskos kokus līdzšinējo 5 koku vietā. Kā arī, lai nākotnes audzes būtu klimatnoturīgas un produktīvas, mežaudze būs jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu. Atbilstoši pētījumiem, kvalitatīvs stādāmais materiāls nodrošina par 20% lielāku meža produktivitāti, kas nozīmē vairāk piesaistīts ogleklis koksnē.

Iespēja, nevis prasība

Izmaiņas dod iespēja tiem meža īpašniekiem, kas mērķtiecīgi audzē atjaunojamu resursu – koksni, sasniegt mērķi ātrāk, dodot ieguldījumu atjaunojamās izejvielas ražošanā, kas ir būtiski, lai atteiktos no fosilām izejvielām. Bez tam saimniekot racionāli, īpaši brīdī, kad pieprasījums pēc koksnes aug gan tuvāko gadu enerģētikas izaicinājumu risināšanas kontekstā, gan lai nodrošinātu koksni kā atjaunojumu un dabai draudzīgu fosilo izejvielu aizvietotāju, ir katras valsts nacionālo interešu jautājums, kas dod ieguldījumu arī Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Latvijas Meža īpašnieku biedrība atgādina, ka cilvēks ar aktīvu meža apsaimniekošanu var būtiski ietekmē koku augšanas gaitu – pareizi stādot un kopjot mežaudzi, koki labvēlīgā vidē aug ievērojami ātrāk, nekā nekoptā mežā, kur koki pārbiezinātos apstākļos nespēj izveidot pietiekamu lapotnes vainagu, kas ir galvenais faktors koku augšanā piesaistot oglekli, kas fotosintēzes procesā ražo koksnes masu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vakar dzēsti 12 meža ugunsgrēki

Māris Ķirsons [email protected], 25.07.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts meža dienests 24. jūlijā dzēsis 12 meža ugunsgrēkus 6 virsmežniecību teritorijā un kopējā uguns skartā meža platība ir bijusi 8,75 hektāri. Lielākais meža ugunsgrēks ir bijis Rīgas-Ogres virsmežniecības teritorijā, kur meža ugunsgrēks pie Ropažiem ierobežots apmēram 5 hektāru platībā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Lielākais meža ugunsgrēku skaits ir bijis Rīgas-Ogres virsmežniecības teritorijā, kur mežs dedzis 5 reizes un kopējā uguns skartā platība bijusi apmēram 7 hektāri. 2 meža ugunsgrēki bijuši Tukuma un Kuldīgas virsmežniecības teritorijā, pa vienam meža ugunsgrēkam – Aizkraukles, Talsu un Ventspils virsmežniecības teritorijā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Līdz 22. jūlijam valstī kopumā izcēlušies 1550 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto meža platību 2600 hektāru. Lielākais meža ugunsgrēkus skaits kopumā bijis Rīgas-Ogres virsmežniecības teritorijā – 500 ar kopējo uguns skarto meža platību 1050 hektāri un Daugavpils virsmežniecības teritorijā – 366 meža ugunsgrēki (231 hektārs).Neskatoties uz to, ka atsevišķās vietās ir nolijis lietus, Latvijā joprojām gandrīz visā teritorijā saglabājas 4. un 5. klases meža degamības rādītājs, kas atbilst ļoti augstai un īpaši augstai ugunsbīstamībai mežos, vienīgi Daugavpils rajonā meža degamības rādītājs ir 1. klase, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 6.janvārī Meža dienu komiteja noteica Meža nozares Gada balvas Zelta čiekurs, kas ir augstākā atzinība par sasniegumiem meža nozarē, laureātus un ieguvējus. Gada balva tiks pasniegta četrās nominācijās – Par mūža ieguldījumu, Par ilgtspējīgu saimniekošanu, Par inovatīvu uzņēmējdarbību un Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā.

Laureāti nominācijā Par inovatīvu uzņēmējdarbību ir SIA Kvinta A, AS Latvijas Finieris, AS Latvijas valsts meži struktūrvienība LVM Sēklas un stādi un SIA Marks M. Laureāti nominācijā Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā – Bruno Andersons, Jānis Donis un Pēteris Zālītis. Laureāti nominācijā Par ilgtspējīgu saimniekošanu ir Madars Kalniņš, Staņislavs Prikņa un Ainārs Zvirgzdiņš. Gada balvas ieguvēji šajās nominācijās tiks nosaukti apbalvošanas ceremonijas laikā.

Meža nozares Gada balva Zelta čiekurs tiks pasniegta jau piekto gadu. Balvas pretendentu vērtēšanu organizē Zemkopības ministrija, un tā notiek divās kārtās. Pirmajā kārtā kandidātus vērtē eksperti un otrajā - zemkopības ministra Mārtiņa Rozes vadītā Meža dienu komiteja. Nominācijā Par mūža ieguldījumu nosaka piecus Gada balvas ieguvējus, pārējās nominācijās – vairākus laureātus, no kuriem viens ir Gada balvas ieguvējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reģistrēti jau pirmie meža ugunsgrēki

, 29.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrēti pirmie meža ugunsgrēki! No 18.aprīļa, kad tika izsludināts uguns nedrošais laikposms mežā, Valsts meža dienests atklājis un dzēsis jau 39 meža ugunsgrēkus /uz 29.04.2008./ un kopējā uguns skartā platība ir vairāk kā 8 hektāri, no tiem 1 hektāra platībā nodegušas jaunaudzes.

Pārsvarā visi meža ugunsgrēki ir turpinājums vecās zāles dedzināšanai kādā laukā mežmalā, kad uguns kļūst nekontrolējama un nodeg ne tikai pērnā zāle.

Visvairāk meža degšanas gadījumu ir Rīgas-Ogres un Dienvidlatgales virsmežniecības teritorijā, kur attiecīgi izdeguši 1,38 un 1,08 hektāri meža. Patlaban lielākais meža ugunsgrēks bijis Sēlijas virsmežniecības teritorijā, kur uguns skārusi 3, 5 hektārus meža, kura cēlonis ir bijusi neuzmanīga rīcība ar uguni.

Atgādinājums tiem, kuri veic pavasara sakopšanas darbus – bez saskaņošanas ar administratīvajā teritorijā esošo Valsts meža dienesta mežniecību, neveikt nekādus dedzināšanas darbus, kas rada lielus dūmus un var maldināt ugunsnovērošanas torņa dežurantus. Jo līdz ar ugunsnedrošā laikposma izsludināšanu tiek uzsāktas dežūras visos ugunsnovērošanas torņos (184 visā valsts teritorijā), lai savlaikus būtu iespējams konstatēt dūmus un noteikt vietu, kur iespējams ir izcēlies meža ugunsgrēks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Samazinājušās meža atjaunošanas izmaksas, bet pieauguši kopšanas izdevumi

Db.lv, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā vidējās meža atjaunošanas izmaksas bija no 438 līdz 567 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2016.gadā izmaksas bija robežās no 551 līdz 600 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 620 līdz 687 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2017.gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes pirmās kvalitātes grupas mežos (566,7 eiro/ha), bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (437,8 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 2,4 % un 24,2 % mazākas nekā gadu iepriekš.

2017. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā pieaugušas gandrīz visās meža zemes kvalitātes grupās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2017. gadā bija no 227 līdz 288 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes pirmās kvalitātes grupas mežos – 287,9 eiro/ha, kas ir par 54,2 % lielākas nekā 2016. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Meža īpašnieku biedrība audzē muskuļus

Māris Ķirsons [email protected], 16.05.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža īpašnieku biedrībā ir iestājies viens no lielākajiem meža īpašumu apsaimniekotājiem Latvijā- Rīgas meža aģentūra, norādīts Meža īpašnieku biedrības Izpilddirektora informācijā. Rīgas meža aģentūras apsaimniekotās platības atrodas četru rajonu un 19 pašvaldību teritorijās un 45 tūkstošus hektāru no šīm platībām aizņem mežs. Līdz ar Rīgas meža aģentūras iestāšanos Meža īpašnieku biedrības biedru īpašumā un apsaimniekošanā esošo mežu platība ir sasniegusi 1,5 miljonus hektāru (51% no kopējās Latvijas mežu platības). Jāuzsver, ka Rīgas meža aģentūras iestāšanās Meža īpašnieku biedrībā ir būtisks notikums biedrības attīstībā, jo Rīgas meža aģentūra ir ne tikai liels meža apsaimniekotājs, kurā strādā daudzi profesionāli mežkopji, bet arī uzņēmums, kura darbību var raksturot kā ekonomiski, ekoloģiski un sociāli līdzsvarotu,, norādīts Meža īpašnieku biedrības Izpilddirektora informācijā. Meža īpašnieku biedrība tika dibināta 2005. gada septembrī ar mērķi veicināt ekonomiski efektīvas mežsaimniecības attīstību Latvijā. Par Meža īpašnieku biedrības biedru var kļūt ikviens meža īpašnieks vai apsaimniekotājs neatkarīgi no meža īpašuma lieluma un juridiskā statusa- pašlaik biedrību veido gan privātas un juridiskas personas, gan pašvaldības, norādīts Meža īpašnieku biedrības Izpilddirektora informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru