Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi.

Tostarp DNB Bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ja attiecīgais koalīcijas lēmums tiešām atspoguļosies likumu izmaiņās, tas būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā.

Tā tiešā ietekme būs triviāla, taču tas ir ļoti slikts precedents, kura ietekme uz ekonomiskās politikas veidošanu tālākā nākotnē var būt graujoša, ar būtiskām negatīvām sekām sabiedrības labklājībai. Ar šo soli mēs novirzāmies no ceļa, kuru nospraudusi nesen apstiprinātā nodokļu reforma - centieniem atrast risinājumus, kuri veicina kopējās labklājības pieaugumu, uzlabo tautsaimniecības funkcionēšanas efektivitāti. Tā vietā tiek piedāvāta deķīša staipīšana nozaru starpā, kura rezultāts ir kopējās labklājības samazināšana, teica Strautiņš.

Valdošās koalīcijas partijas vienojas atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%.

Šādu partneru lēmumu pēc valdošās koalīcijas sanāksmes apliecināja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Attiecīgais jautājums vēl būs jāskata valdībā un Saeimā.

ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvijai raksturīgie augļi un ogas, kuriem būtu jāievieš samazinātā 5% PVN likme, ir āboli, bumbieri, cidonijas, tai skaitā krūmcidonijas, korintes, ķirši, plūmes, tostarp ērkšķu plūmes, zemenes, avenes, kazenes un kazeņavenes, upenes, jāņogas un ērkšķogas, mellenes, brūklenes, lielogu dzērvenes un krūmmellenes, kā arī citas melleņu ģints ogas, aronijas, smiltsērkšķu ogas, plūškoka ogas, pīlādžu ogas, sausserža ogas, citronliānas ogas, irbenes ogas, lācenes un meža zemenes.

Finanšu ministrija rosina samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem noteikt uz trim gadiem, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ja PVN tiek samazināts, tad jābūt vismaz džentlmeņu vienošanās ar tirgotājiem, ka viņi neizmantos šo nodokļa starpību, lai uzliktu vēl papildu uzcenojumus, kā arī noteikti ir jāvienojas, ka šāda samazināta likme būtu noteiktu laiku - dažus gadus, lai šajā periodā mēs varētu vērtēt vai tiešām ir sasniegti tie mērķi un rezultāti, uz kuriem mēs cerējām, piemēram, apgrozījuma pieaugums un lielākas iespējas mūsu ražotājuiem," sacīja Reizniece-Ozola.

Viņa arī piebilda, ja triju gadu laikā noteiktie rādītāji netiks sasniegti, tad būtu tikai loģiski Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem atcelt šo samazināto PVN likmi.Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība piektdien ārkārtas sēdē spriedīs par budžeta fiskālās telpas paplašināšanas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā.

Ievārījumi Zelta zaptes divu gadu laikā ir nostiprinājuši savas pozīcijas un tagad gozējas lielveikalu plauktos.

«Sākām kā mājražotāji, bet sapratām, ka jāattīstās, un izveidojām ražotni, lai varētu sadarboties ar veikaliem,» stāsta Ilze Saltā, ievārījumu zīmola Zelta zaptes idejas autore un izveidotāja. Kad DB iepriekš rakstīja par uzņēmumu SIA Atasco, tas tik tikko bija izveidojis ražotni, sācis tur gatavot ievārījumus. Tagad ir vairāki veikalu tīkli, ar ko Zelta zaptes sadarbojas un kas regulāri pasūta noteiktu apjomu produkcijas. Tas Ilzei palīdz plānot ražošanu ne tikai Ziemassvētkos, kad ir lielāks pieprasījums, bet arī vasaras un pavasara mēnešos, kad ir mierīgāks darba cēliens. Tāpēc šobrīd ir lielāka stabilitāte nekā pirms pāris gadiem, kad uzņēmums sāka savu darbu un produkciju piedāvājis vien tirdziņos.

Pētījums SIA Silvekspo radījis uztura bagātinātāju ar pretnovecošanas iedarbību, kas izgatavots no melleņu aktīvajām vielām, kuras ekstrahējuši Latvijas Universitātes (LU) jaunie zinātnieki.

Uztura bagātinātāju plānots sākt ražot jau no nākamā gada meža melleņu ražas. Lai to varētu darīt, ir jāizpēta, kā LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) Dabas resursu laboratorijas pētnieku un SIA Silvekspo kopīgi radītais jaunības eliksīrs iedarbojas uz Latvijas senioru novecošanas procesiem. Līdz šim ir veikti ogu šūnu pētījumi, pārbaudīta to aktivitāte un konstatēts, ka tie samazina iekaisuma procesus un tiem piemīt antioksidatīvā iedarbība. Uztura bagātinātāju uzņēmums plāno eksportēt gan uz Eiropas, gan uz Āzijas valstīm.

LU Dabas resursu laboratorijā tiek veikti praktiskas ievirzes pētījumi par ogās un citos dabas materiālos esošo ekstraktvielu izdalīšanu, izmantojot optimizētas un videi draudzīgas bioloģiski aktīvo vielu ekstrakcijas metodes. Šobrīd padziļināti tiek pētīta Vaccinium ģints, kurā ietilpst mellenes, zilenes, krūmmellenes, brūklenes, dzērvenes, lielogu dzērvenes un citas ogas, kas tiek aktīvi ievāktas un kultivētas Latvijā. Tiek izstrādāts Vaccinium ģints meža, purva ogu un to spiedpalieku bioloģiski aktīvo vielu profils un apskatītas pārstrādes iespējas. Pētnieki identificē ogās esošās vielu grupas vai individuālās vielas, lai noteiktu ogu bioloģisko aktivitāti. Līdz šim ir tapušas vairākas praktiskas ievirzes zinātniskās publikācijas, kas nākotnē varētu sekmēt jaunu produktu izstrādi.

Melleņu uzpirkšanas cena jau ir pakāpusies līdz vienam eiro par kilogramu. Tiem, kuri vēlas nopelnīt, tas jau ir pietiekami vilinoši. Ogotāji un uzpircēji vairojas kā sēnes pēc lietus, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Lielākoties cilvēki ogo peļņas nolūkā. Taču ir arī tādi, kas mellenes vāc tikai paši savam patēriņam. Tie, kuriem ir svarīga peļņa, laikrakstam stāstījuši, ka daudzi ogot uz mežu brauc pirms darba. Jau ar ceturtajiem rīta gaiļiem ir mežā, savāc ogas, nodod un pulksten 9.00 ir darbā. Citi ogot brauc pēc darbdienas beigām un vāc ogas tik ilgi, kamēr tās mežā spēj saredzēt. Tieši šā iemesla dēļ ogotāji pie uzpircēju punktiem drūzmējas līdz pat tumsai.

Uzpircēji savstarpēji uzmanot cits citu, sekojot tam, kā notiek cenu izmaiņas, lai laikus varētu reaģēt. Dzirkstele bijusi lieciniece tam, kā mežmalā uzpircējs tvarsta ogotājus un piesola maksāt vairāk, lai tikai cilvēki mellenes nodotu viņa punktā. No meža veltēm pašlaik aktīvi tiek vāktas un nodotas tieši mellenes. Gaileņu cena ir kārdinoša, taču sēņu mežā vēl ir maz.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka šajā vasarā, kad joprojām pastāv augsts Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatīšanās risks, ogotāji un sēņotāji mežā vai tā apkārtnē var atrast ne tikai ogas un sēnes, bet uziet arī nepatīkamu pārsteigumu – beigtu meža cūku, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Par šādiem gadījumiem PVD aicina iedzīvotājus ziņot. Lai mazinātu slimības izplatības risku, dzīvnieka līķis pēc iespējas operatīvāk jāiznīcina, tāpēc PVD aicina sniegt precīzu informāciju par meža cūkas atrašanās vietu, kā arī netuvoties dzīvnieka līķim un neaiztikt to.

Atgriežoties mājās pēc ogošanas, sēņošanas, medībām vai meža darbiem, iesakām notīrīt un nomazgāt apavus un to zoles. Īpaši piesardzīgiem jābūt iedzīvotājiem, kuri tur mājas cūkas vai ir nodarbināti cūkkopības nozarē.

PVD informē, ka līdz 5.jūlijam ĀCM konstatēts 312 meža cūkām 21 novada 52 pagastos, un skaitļi turpina pieaugt. Piemēram, no 1.jūlija līdz 5.jūlijam ĀCM šogad jauni gadījumi meža cūkām konstatēti 6 novadu 8 pagastos.

Ražotāji labprāt iegādātos augļus, ogas, dārzeņus un meža veltes no vietējiem zemniekiem vien, diemžēl tie ne vienmēr spēj nodrošināt produkciju nepieciešamajā laikā, apjomā un par labāko cenu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Puratos Latvia ir Puratos grupas uzņēmums augļu un ogu piedevu ražošanai maizniekiem, konditoriem, jogurta un saldējuma ražotājiem; Latvijā tas izgatavo arī Pūre ievārījumus. «Esam gatavi iegādāties visu, ko vietējie ražotāji un piegādātāji var piedāvāt par labāko cenu un kvalitāti. Tajā pašā laikā šis piedāvājums nedrīkst būt sliktāks par to, ko varam nopirkt citās valstīs, jo klientiem Beļģijā vai Itālijā ir vienalga, vai ogas ir augušas Latvijā vai Polijā. Svarīga ir garša, kvalitāte un cena,» teic Puratos Latvia ģenerāldirektors Aigars Balodis.

«Sākumā rēķinājāmies, ka pirmie gadi būs ļoti neparedzami un grūti. Pārstrādei sākotnēji apjomus izvēlējamies piesardzīgi un apdomīgi. Patlaban mūsu apjomam ar vietējo ražu pietiek, maksimāli daudz audzējam paši. Ir izejvielas, kuras gan cenas, gan loģistikas ziņā ir izdevīgāk iepirkt no kaimiņvalstīm. Citās augu kultūras nozarēs tās mums ir priekšā. Mūsu produktos aptuveni 90% ir Latvijas izejvielas un 10% – kaimiņvalstu,» atklāj SIA Keefa (ražo biezeņus Simply Food) valdes priekšsēdētājs Roberts Cešeiko. Strādājot bioloģiskās lauksaimniecības jomā, liela ietekme ir laika apstākļiem, no tiem ir atkarīga ražas kvalitāte un apjoms. Ražotājam vienmēr ir jādomā vairāki soļi uz priekšu – kas notiks, ja kāds audzētājs laika apstākļu dēļ nevarēs nodrošināt plānoto apjomu. «Tas nedrīkst būt par iemeslu tirgus neapgūšanai. Lai šādi nenotiktu, ražotājam ir jādomā par pārstrādāto izejvielu uzglabāšanu un jābūt rezervēm,» pauž R. Cešeiko.

Augusta beigās Ekonomikas ministrijai jānāk klajā ar priekšlikumiem, kā ieviest ogu uzpircēju licencēšanu.

Par to lauksaimniekus informēja Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietniece Rigonda Lerhe. Saistībā ar ogu uzpircēju licencēšanu jau notikusi abu ministriju un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvju tikšanās, kur spriests par šo aktuālo jautājumu. Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte sacīja, ka licencēšana jāievieš steidzami, jo pašlaik nav nekādas kārtības – katrs, kurš grib, iepērk ogas, bet nodokļi valstij iet secen.

Pārtikas nozares vadība jau iepriekš pauda satraukumu par notiekošo meža ogu uzpirkšanā, kur aktīvi darbojas kaimiņvalstu uzņēmumi. Tā rezultātā valsts budžetam secen iet ieņēmumi un tiek veicināta nelegālā nodarbinātība. Nozares vadība rosina pieņemt regulējošus noteikumus un ieviest licencēšanu.

Lai gan Latvijas mežos lasītās ogas un sēnes tiek atzītas par tipiskiem vietējiem pārtikas produktiem un varētu domāt, ka tās lielos daudzumos iegādājas gan pircēji mūsu valsts tirdzniecības vietās, gan Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumi, patiesībā meža ogu un sēņu eksportam ir vērā ņemami apjomi, trešdien raksta laikraksts Diena.

Pērn no Latvijas uz citām valstīm eksportēja 89,7 tonnas gaileņu, 205,6 tonnas brūkleņu, 764,7 tonnas melleņu un 371 kilogramu dzērveņu, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija. CSP dati arī liecina, ka kopumā pērn ārvalstu tirgos nonākušas ogas un sēnes 2,553 miljonu eiro vērtībā un lielākā daļa no tām aizceļojušas uz Latvijas tuvākajām kaimiņvalstīm. Salīdzinājumam jāpiebilst, dati par Latvijas kopējo eksportu liecina, ka, piemēram, šogad jūlijā mūsu valsts eksportēja preces 848,4 miljonu eiro apmērā, vēsta CSP.

«Dabas veltes lielākoties tiek eksportētas uz ārvalstīm, bet ar to galvenokārt nodarbojas tikai lielākie uzņēmumi, kam ir saldētavas un pārstrādes cehi. Protams, pastāv iespēja svaigu produkciju aizvest uz Skandināvijas valstīm un, piemēram, Poliju, jo tam ir nepieciešama niecīga apstrāde vai arī tāda pat vispār nav nepieciešama,» situāciju raksturo uzņēmuma Pharmeko Lettland, kas nodarbojas ar ogu un sēņu iepirkšanu, pārstāve Sigita Krusiete.

Tā kā pašlaik ogotājiem un sēņotājiem noteiktais nodokļu ieturēšanas režīms nav izdevīgs un īsti nedarbojas, to plānots mainīt.

Turpmāk personas iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no meža un pļavu velšu vākšanas ienākuma varētu maksāt rezumējošā kārtībā, ja tas pārsniegs 2000 latu gadā, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavoties grozījumi likumā par IIN. Saeima tos atbalstījusi konceptuāli.

Pašlaik likums par IIN nosaka, ka IIN no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas ienākuma, ietur izmaksas vietā, pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaitot izdevumus, piemērojot izdevumu normu 60% apmērā no izmaksājamās summas. «Tomēr arī šī salīdzinoši nelielā nodokļa ieturēšana izmaksas vietā veicina to, ka personas, kas lasa ogas vai sēnes, tās labprātāk nodod uzpircējiem, kas nodokli neietur (piemēram, no kaimiņvalstīm iebraukuši uzpircēji, kuriem ar likumu nevar uzlikt nodokļa ieturēšanas pienākumu),» uzsver likumprojekta izstrādātāji, minot, ka tas ietekmē Latvijas ogu pārstrādes uzņēmumu iespējas iepirkt vietējās izejvielas un negatīvi ietekmē šīs jomas uzņēmējdarbību.

Vides risinājumu institūta (VRI) un SIA “Field and Forest” zinātnieki izstrādā jaunas audzēšana metodes pasaules tirgū pieprasītiem ārstniecības un aromātiskajiem augiem – žeņšeņam un Ķīnas zirdzenei. Savukārt uzņēmums SIA “Bargi” šos augus izmantos jaunu tējas maisījumu izstrādei.

Pasaulē strauji palielinās pieprasījums pēc tādiem ārstniecības augu produktiem, kas spēj aizvietot ķīmiskos medicīnas un kosmētikas līdzekļus, kā arī pārtiku. Vieni no pieprasītākajiem ārstniecības augiem pasaulē ir žeņšeņs (Panax spp.) un Ķīnas zirdzene (Angelica sinensis). VRI zinātnieki ir pārliecināti, ka Latvijas meteoroloģiskie un augsnes apstākļi ir piemēroti šo ārstniecības un aromātisko augu audzēšanai.

Kopš 2018. gada pētnieki meklē piemērotākās tehnoloģijas žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes komerciālai audzēšanai Latvijas apstākļos. “Mēs mācāmies, kā pareizi izdarīt katru šo sugu audzēšanas soli, ierīkojot vairākus, nelielus izmēģinājumu lauciņus. Ja kaut kas neizdodas, mēs paveikto jaucam ārā un ierīkojam jaunus izmēģinājumus. Nav citu iespēju iegūt zināšanas par to, kā šie augi audzējami,” teic SIA “Field and Forest” vadošā pētniece Dr. Arta Kronberga.

Uztura bagātinātāju ražotāja SIA "Muss" ražotnē Ventspils novada Vārves pagastā ieguldīti vairāk nekā 140 tūkstoši eiro. Daļa no tā ir Lauku atbalsta dienesta administrētās programmas "Leader" līdzfinansējums.

Uzņēmuma mērķis ir mēnesī ražot 4000 uztura bagātinātāju pudelītes, kur katrā no tām ir 30 vai 60 kapsulas. "Apjoms ir diezgan liels, tāpēc jāmeklē pārdošanas kanāli. Izaicinājums ir tikt ārpus Latvijas, lai mūsu vilciens ietu nevis ar 30 km/h, bet trauktos uz priekšu ar 270 km/h," saka Gints Raģis, SIA "Muss" valdes loceklis.

"Mūsu produkts dod pievienoto vērtību Latvijas meža veltēm," viņš teic. Ne viens vien vietējais uzņēmums nodarbojas ar meža ogu ievākšanu, pārstrādi un eksportu, kas nozīmē, ka pievienotā vērtība ir tik vien, cik attīrīšana un sasaldēšana. Taču lielāko Latvijas meža ogu iepircēju vidū ir farmācijas uzņēmumi, kas tās, piemēram, mellenes izvēlas augstā antioksidanta antocianīna dēļ, ko izmanto medicīnas preparātos un kosmētikā. Tāpēc radās biznesa ideja attīstīt meža ogu izmantošanu uztura bagātinātāju ražošanā. Uzņēmējs uzsver, ka izmanto tikai dabīgas un bioloģiski sertificētas izejvielas, ko uzņēmums iepērk no citas kompānijas, kas tās lasa bioloģiski sertificētās Latvijas mežu platībās. Process ir izsekojams, tāpēc produktam ir bioloģiskais marķējums.

Paplašinot bezalkoholisko dzērienu klāstu, Valmiermuižas alus šoruden iepirks 20 tonnas Latvijā augušu ogu un augļu – 10 tonnas meža brūklenes, kuru ražas ievākšana sākas šobrīd, un septembrī-oktobrī arī 10 tonnas bioloģiski audzētas cidonijas, informē uzņēmums.

No to sulas Valmiermuižas alus gatavos zelterus Gardu Muti. Zelteru gatavošanā ieguldīti 500 tūkstoši eiro.

«Zelteri jeb bezalkoholiskas limonādes ir likumsakarīgs Valmiermuižas alus attīstības solis, kur saskatu tikpat lielu potenciālu kā savulaik alū. Tos var iegādāties kopš pavasara. Atgriezt uz svētku galda reiz tik iecienītos zelterus mūs pamudināja vietējie zemnieki, ar kuriem garškopju kustības Gardu Muti ietvaros sadarbība norit jau vairāk nekā trīs gadus. Nākamgad plānojam dažādot Latvijā augušo ogu un augļu iepirkuma klāstu un kāpināt apjomus, piedāvājot arvien jaunas zelteru garšas,» saka Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.

Gārsa, pieneņu lapas, nātres, kosas, virza, madaras, dadži, ceļmallapas un citi zaļumi kādam šķiet pļavas vai meža rota, citam – vērtīga vitamīnu «bumba»

Superbarības (superfood) popularitāte uzņēm apgriezienus, turklāt Latvijas ēdāji sāk novērtēt ne tikai ārvalstu brīnumproduktus, bet interesējas par vietējām dabas veltēm. Latvijas daba ir ļoti dāsna.

Nezāļu kokteilis

«Pirmos pavasara saulītē parādījušos nezāļu zaļumus var izmantot kā veselīgu hlorofila devu, kas pēc savas būtības ir fotosintēzes rezultātā pārstrādāta tīra saules enerģija. Nezālēs ir daudzveidīgas bioloģiski aktīvās vielas (ogļhidrāti, organiskās skābes, vitamīni, fitoncīdi, minerālvielas),» stāsta veikala Uz zaļa zara valdes locekle Inese Psarjova. Pirms diviem gadiem viņa sāka lolot sapni par savu zaļo lietu veikalu, taču tagad tas ir sācis darbību. Uz zaļa zara gatavo arī zaļos kokteiļus, piegādā tos uz darbavietām un mājām. Tajos ir gan pirmie pavasara zaļumi, gan jaunās aveņu un upeņu lapas. Vēlāk – kliņģerīšu lapiņas un ziedi. Labs garastāvoklis ir obligāts nosacījums zaļo kokteiļu pagatavošanai. Uz zaļa zara iegriežas cilvēki, kas ikdienā nevar paspēt sarūpēt sev un savai ģimenei ekoloģiski tīrus un daudzveidīgus augļus, dārzeņus, zaļumus, tomēr rūpējas par veselību un apzinās svaigo zaļumu lomu ēdienkartē, vēlas pēcpusdienas kafijas devu aizvietot ar kaut ko veselīgu.

Latvijas Dabas muzejā no šodienas līdz 30.jūnijam būs apskatāma zemeņu izstāde «Garšīgās zemenes», kas tiek organizēta sadarbībā ar Jāņa Aldermaņa dārzniecību, informē muzeja Komunikācijas nodaļas pārstāve Elīna Pekšēna.

Izstādes apmeklētājiem ir iespēja degustēt, kā arī piektdien un sestdien iegādāties ogas no Pūres dārziem.

Dabas muzeja izstādē apskatāmas ogas no Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijas, Jāņa Aldermaņa dārzniecības, Jura Švarca audzētavas Melnalkšņi ET un Alda Vīksnes dārziem.

Zemenes, kas daudzviet tiek dēvētas par ogu karalienēm to košā izskata un vērtīgo uzturvielu dēļ, pieminētas jau Senās Romas rakstos, kur īpaši tika uzsvērtas to ārstnieciskās īpašības.

Sarkano ogu kultūra aizsākās sen - 14.gadsimtā meža zemeņu stādus sāka izmantot Francijas karaliskajos dārzos, bet 18.gadsimta beigās radās pirmās dārza zemenes.

300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt

Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.

Noteikumi «priekš kaķiem»

Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».

No šīs dienas stājas spēkā grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paredz ieviest samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

PVN samazināto likmi 5% apmērā piemēros uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

Samazināto PVN likmi piemēros aronijām, avenēm, brūklenēm, cidonijām, citronliānas ogām, dzērvenēm, ērkšķogām, irbenes ogām, jāņogām, kazenēm, kazeņavenēm, korintēm, krūmmellenēm, lācenēm, mellenēm, meža zemenēm, pīlādžu ogām, plūškoka ogām, sausserža ogām, smiltsērkšķu ogām, upenēm un zemenēm, kā arī āboliem, bumbieriem, ķiršiem un plūmēm, burkāniem, cukurkukurūzai, fenhelim, galda bietēm, galda rāceņiem, galviņkāpostiem, lapu kāpostiem, brokoļiem, ziedu kāpostiem un tamlīdzīgiem pārtikas kāpostaugiem, kā arī gurķiem, kabačiem, cukini, kartupeļiem, kāļiem, kolrābjiem, mārrutkiem, ķiplokiem, ķirbjiem, melnajiem rutkiem, pastinakiem, patisoniem, pētersīļu saknei, pupām, pupiņām, puraviem, redīsiem, selerijām (sakņu, kātu, lapu), kā arī sīpoliem, tostarp šalotes, sparģeļiem, tomātiem, tominambūriem, turnepšiem un zirņiem. Samazināto PVN likmi piemēros arī dārza salātiem (galviņsalātiem) un cigoriņiem (tai skaitā lapu cigoriņiem), garšaugiem (tai skaitā dillēm, lapu pētersīļiem, bazilikam, koriandram (kinzai), piparmētrām un tml.), kā arī ķiploku lokiem, dsalātu dārzeņiem (tai skaitā romiešu salātiem, ozollapu salātiem, rukolai, endīvijām, mizunai un dīgstiem), skābenēm, spinātiem, rabarberiem, mangoldiem un sīpollokiem.

Ģimenes uzņēmums SIA Rozīne, kurš ir izveidots 2006. gadā, gatavo mājas saldējumu ar nosaukumu «Skrīveru mājas saldējums», izmantojot pašu izaudzētos augļus un ogas. Uzņēmums ražo ne tikai klasiskos – krējuma, jogurta - saldējumus un sorbertus, bet arī mūsdienu modernās virtuves versijas – ogļu, zilā siera, mārrutku un kartupeļu ar tomātu mērci.

Aizvadītajos gados pircējiem gadatirgos un nu jau arī restorānos, kafejnīcās ir piedāvātas vairāk nekā 80 pašu saimnieku izveidotas saldējuma receptes ar visdažādākajiem nosaukumiem - «Pacilājošs biezpiena saldējums ar fantastiskām avenēm», «Burvīgs šokolādes saldējums ar zilo sieru», «Kartupeļu (Laura) saldējums ar karstu tomātu mērci un sīpolu saullēktu» un citi. To dēļ daudzi uzņēmumi pasūta Sotnieku ģimenes saldējumu viesizrādes savos pasākumos. Patstāvīgas ir 20 – 25 saldējumu receptes.

Jaunu saldējumu idejas tiek gūtas, lasot, mācoties un, klausoties tieši no patērētājiem, taču arī sadarbība ar kafejnīcām un restorāniem rada idejas. Gala produktu testēšana notiek, atkal un atkal garšojot un analizējot. «Sezonalitāte ir jūtama. Mēs jau vēlētos, lai saldējums būtu aktuāls cauru gadu, taču tā diemžēl nav,» akcentē Mārtiņš Sotnieks «Skrīveru mājas saldējums» viens no līdzīpašniekiem.

Jaunizveidotais pārtikas ražotājs Balt kit plāno ieguldīt 4,8 miljonus latu ražošanas sākšanā, pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Mārīte Peskiševa.

Viņa sacīja, ka uzņēmums darbosies pārtikas ražošanas nozarē – plānots ražot saldētus, vakuuma un bioloģiskos pārtikas produktus.

Izejvielas – dārzeņus, augļus, ogas un sēnes – sākumā paredzēts iepirkt tikai no Latvijas lauksaimniekiem, kā arī Balt kit gatavojas sākt sev nepieciešamo produktu audzēšanu.

Balt kit vadītāja gan norādīja, ka līdz ar plānoto uzņēmuma paplašināšanu trešajā darbības gadā izejvielas var būt jāiepērk arī no citu valstu zemniekiem. «Pagaidām ražotnē sāksim darbu tikai ar vienu līniju, bet ir ieplānotas četras trešajā gadā, tad varbūt būs jāiepērk [izejvielas] no citu valstu zemniekiem,» klāstīja Peskiševa un piebilda, ka uzņēmums otrajā darbības gadā nepieciešamās kultūras plāno audzēt aptuveni 100 hektāru platībā.

Pirmdien zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Šanhajas amatpersonām un uzņēmējiem no Ķīnas. Šanhajas delegācijas vizītes laikā zemkopības ministrs pārrunāja abu valstu turpmākās sadarbības iespējas tirdzniecības jomā, informē Zemkopības ministrija.

Tikšanās laikā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ar Šanhajas amatpersonām un uzņēmējiem pārrunāja piena pārstrādes uzņēmuma Food Union interesi eksportēt piena produktus uz Ķīnu, kā arī sadarboties ar Ķīnas uzņēmējiem produktu ražošanā.

«Ķīna ir viena no lielākajām Eiropas Savienības tirdzniecības partnerēm, un Latvijai jau tagad ir izveidojusies stabila sadarbība ar šīs valsts uzņēmējiem. No Latvijas tiek eksportētas saldētas ogas, galvenokārt, mellenes, kā arī kokmateriāli. Piena pārstrādes uzņēmuma Food Union sadarbība ar vienu no lielākajiem Ķīnas pārtikas ražošanas uzņēmumiem Bright Food varētu būt apliecinājums tam, ka Ķīna arī turpmāk būs eksporta tirgus, kur realizēt Latvijas produktus ilgtermiņā,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Augļu un ogu ievārījumu un piedevu ražotāja Pure Food veidotājs Aivars Žimants ekskluzīvi Db.lv atklāj, kāpēc nolēmis pārdot veiksmīgu izaugsmi piedzīvojušo, paša veidoto uzņēmumu tieši tagad un kas kompāniju sagaida turpmāk.

A. Žimants notikušajā nevaino nodokļu politiku, jo ja būtu tik slikti, tad viņš nemestos nākamajā projektā. Uzņēmējs ir gatavs attīstīt šokolādes ražošanu, būvējot jaunu rūpnīcu, kam zeme jau noskatīta.

Pure Food kā viens no pēdējiem mohikāņiem bija palicis kā nacionālā kapitāla kompānija. Kāpēc tomēr pieņēmāt lēmumu pārdot beļģu Puratos to, kas gadu gadiem sūrā grūtā darbā veidots?

Saliekot visu pa plauktiņiem, kopš 1994. gada, kad uzņēmums uzsāka savu darbību, visus šos gadus tas maziem soļiem gāja uz savu attīstību. Viss, ko esam nopelnījuši, esam ieguldījuši uzņēmuma attīstībā. Pateicoties augstas klases profesionāliem speciālistiem, kas strādā uzņēmumā, tika radīts produkts, piedāvāts ļoti daudzos tirgos un esošie un potenciālie klienti izrādīja ļoti lielu interesi par to. Pieprasījums bija daudzreiz lielāks, nekā spējam piedāvāt. Un lai pēc iespējas īsākā laikā šo produktu realizētu visos pasaules tirgos, viens ceļš bija celt jaunu rūpnīcu un pakāpeniski veidot un palielināt apjomus vai otrs ceļš – esošajā sadarbības partnerī, kam vairāk nekā 20 valstīs ir uzņēmumi, kas ražo vairāk vai mazāk līdzīgu produkciju, izvietojot iekārtas un tehnoloģijas, mēs šo lietu apgūstam divos trijos gados. Jaunu un nebijušu produktu virzīšanai tirgū jānotiek strauji un ātri. Ja to dara ilgtermiņā, tam zūd jēga. Jebkurā gadījumā varam teikt – nacionāls uzņēmums no vienas puses, bet no otras puses – jau sen esam Eiropā, Eiropas tirgus ir mūsu tirgus. Līdz ar to svarīgi ir tas, ka uzņēmums turpina strādāt, komanda netiek mainīta un kā viņi deklarē – ne par mata tiesu nedrīkst būt sliktāk, kā līdz šim, tikai uz labo pusi.

Ja pērn ogu bija maz un ogu uzpircēji pie kastēm vairāk garlaikojās, tad šogad par melleņu trūkumu nevar sūdzēties, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Gulbeniete Anita Jansiņa, kuru Dzirkstele pirms pusdienlaika sastapa mežā, lasot mellenes, stāsta, ka ogu šogad pietiekot. Mellenes peļņas nolūkos viņa šogad lasa jau trešo dienu. Tikko ierodoties mežā, kad enerģijas un spēka ir vairāk, pusotras divu stundu laikā izdodas pielasīt pilnu spaini ar ogām. Otrdien uz mežu viņa brauca pat divas reizes. «Ja ogo šādi - atpūšoties, pusdienlaikā paguļot, tad var izturēt arī divreiz dienā braukt uz mežu. Otrdien, divatā lasot ogas, nopelnījām 66 eiro. Cena pagaidām nav liela – par kilogramu melleņu maksā 1,15 eiro. Pirms dažām dienām, kad cena bija vēl zemāka, divatā ogojot nopelnījām 37 eiro,» stāsta A.Jansiņa.

Ir atsevišķas jomas, pārsvarā saistītas ar tirdzniecību, kurās nevar strādāt, nesaņemot īpašu valsts atļauju jeb licenci. Viena no tādām ir, piemēram, alkohola tirdzniecība - par grādīgā dzēriena pārdošanu bez minētā dokumenta draud ļoti nopietna atbildība.

Turklāt dažādi eksperti joprojām nav vienisprātis - vajadzēja savulaik alkohola tirdzniecību nodot privātās rokās vai arī labāk būtu bijis, ja ieviestu tādu sistēmu, kāda piestāv netālu esošajā Zviedrijā, kur attiecīgo produktu pārdod vienīgi specializētos valsts veikalos. Citiem vārdiem sakot, šāda veida licencēšanu parasti attiecina uz īpašām produktu grupām.

Tajā pašā laikā Latvijā ir uzradusies, ja tā var teikt, entuziastu grupa, kas vēlas panākt, lai īpašas licences būtu jāizņem arī meža velšu, piemēram, ogu iepirkšanai. Dīvaini sanāk… Zemenes, avenes, mellenes un tamlīdzīgi labumi nav veselībai kaitīgi, tās nav ne akcizētās preces, ne kaut kas tamlīdzīgs, bet tomēr izskan viedoklis, ka uzpircējiem būtu jāizņem īpaša licence. Turklāt nevis audzētājiem, lasītājiem vai pārdevējiem, bet tieši uzpircējiem. Parasti šis process notiek pēc vienas un tās pašas shēmas. Vieni cilvēki salasa ogas un, ja paši nevēlas sēdēt tirgū, pārdod tālāk uzpircējiem, kuri savukārt nodarbojas ar lielāka mēroga savāktās ražas tirdzniecību, par to maksājot nodokļus. Protams, nevar noliegt, ka pelēkā ekonomika Latvijā sit augstu vilni, un nodokļi tiek maksāti ne vienmēr, bet tā jau ir VID speciālistu kompetence. Proti, pret šādiem nodokļu nemaksātājiem jāvēršas ar tādu pašu bardzību, kā pret jebkurā citā nozarē strādājošo, kurš ir nolēmis nesamaksāt valstij pienākošos daļu.