Šogad AAS BTA Insurance Company SE divkāršojies saņemto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par automašīnu degšanas gadījumiem.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos BTA saņēmis 21 KASKO atlīdzību pieteikumu par automašīnu degšanas gadījumiem. Pērn visa gada laikā apdrošināšanas kompānija saņēma 24 atlīdzību pieteikumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šā gada septiņos mēnešos BTA par automašīnu degšanas gadījumiem apdrošināšanas atlīdzībās kopumā izmaksājusi 56,87 tūkstošus latu, savukārt pērn visa gada laikā – 71,7 tūkstošus latu. Visbiežāk spēkrati deguši Rīgā un Rīgas rajonā, savukārt visvairāk atlīdzību pieteikumus BTA šogad saņēma aprīlī (pieci pieteikumi). Šogad lielākā apdrošināšanas atlīdzība – 19 tūkstoši lati – izmaksāta par negadījumu, kad aprīlī Liepājā, iespējams, trešo personu ļaunprātīgas rīcības rezultātā, tika aizdedzinātas vairākas automašīnas, tai skaitā BTA apdrošinātā automašīna Audi A8, kas degšanas rezultātā bija norakstāma.

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā, bet iebilst pret ieskatu, ka kūdras atradņu zemes nomas maksas indeksāciju, iespējams, varēja īstenot ātrāk.

Uzņēmuma informācijā norādīts, ka a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus Zemkopības ministrijai derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā un aktīvi līdzdarbosies to ieviešanā, tostarp sadarbojoties ar nozares atbildīgajām ministrijām zemes dzīļu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāna izstrādē. Tomēr uzņēmums noraida Valsts kontroles ziņojumā ietvertos pārmetumus. Proti, a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) ieskatā Valsts kontroles piedāvātais kūdras nozares kopējā eksporta apjoma salīdzinājums ar uzņēmuma gūtajiem kūdras atradņu zemes nomas maksas ieņēmumiem ir nekorekts un rada nepatiesu iespaidu par nozares efektīvu pārvaldību.

Ar jaunāko tehnoloģiju izstrādājumiem apģērbj gan Islandes policiju, gan Dinamo Rīga un KHL.

Aktīvās atpūtas apģērbu ar Islandes zīmolu 66°North, kas apzīmē šīs valsts atrašanās koordinātes, uz 22 pasaules zemēm, tostarp pašu Islandi, eksportē no Saldus. Latvijā pavisam ir trīs termoregulējošā apģērba ar zīmolu 66°North ražotnes – Saldū, Aizputē un Kuldīgā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Mēs esam lielākie 66°North zīmola produkcijas ražotāji pasaulē,» stāsta SIA 66°North Baltic komercpilnvarniece Silva Landmane, informējot, ka vēl daži 66°North apģērbi, piemēram, T–krekli tiek ražoti Portugālē, bet dūnu jakas – Ķīnā. «Mēs sākām darbu 25 cilvēki, šobrīd esam izauguši līdz 250 cilvēku lielam kolektīvam,» par izaugsmi lepojas S. Landmane. Šobrīd uzņēmums ražo teju vai tūkstoti dažādu apģērbu un aksesuāru (cimdu, cepuru, šaļļu u.c.) modeļus. «Uzņēmumā tiek ražoti apģērbi no termoregulējošajiem materiāliem, kas nodrošina efektīvu aizsardzību pret dažādiem nelabvēlīgiem laika apstākļiem, elpo, nelaiž cauri ne lietu, ne sniegu, ne vēju, garantē nevainojamu siltuma izolāciju un ir viegli kā pūkas. Pēc speciāliem pasūtījumiem šujam apģērbus Islandes policijai, medicīnas personālam un glābēju komandām,» stāsta Silva Landmane.

SIA “Rīgas meži” 4.aprīlī parakstīja līgumu ar SIA “Stiga RM” par kokzāģētavas “Norupe” pārdošanu.

Pārdošanas process īstenots, ievērojot labas pārvaldības principus, saskaņā ar SIA “Rīgas meži” padomes, dalībnieku sapulces un pašvaldībā lemto, kā arī atbilstoši Valsts kontroles un Konkurences padomes norādījumiem par tirgus un konkurences kropļošanas novēršanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu, pašvaldības uzņēmums pārdod visu kokzāģētavas biznesu kopumā, nedalot to daļās. Darījuma summa ir seši miljoni eiro (summa bez PVN). Tā tiks precizēta brīdī, kad darījums tiks pilnībā pabeigts, atbilstoši faktiskajai situācijai.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, darījums pilnībā stāsies spēkā pēc tam, kad, ievērojot šādu darījumu procedūras, tiks saņemta Konkurences padomes atļauja izpildīt šajā līgumā noteikto kokzāģētavas pārdošanas darījumu.

Ikvienam uzņēmumam nav svarīgāka uzdevuma, kā attīstīt rentablu un ilgtspējīgu ražošanu no vietējiem resursiem. Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp Eiropas pilsētām un trešā lielākā Latvijas mērogā pēc valsts un viena privāta mežu īpašnieka, uzņēmuma Rīgas meži kopējā apsaimniekoto mežu platība ir 61 726 ha. Dziļākas pārstrādes attīstība un modernizācija nodrošina lielāku pievienoto vērtību, strauji augošus ieņēmumus SIA Rīgas meži, tādēļ uzņēmums par savu galveno uzdevumu uzskata arī turpmāku ilgtspējīgu saimniekošanu mežā un aprites ekonomikas principu ievērošanu ražošanā, jo tikai tā iespējams nodrošināt stabilus un augošus ieņēmumus.

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Nenotikušā festivāla Pestivals organizētāji SIA Ideju parks sola naudu biļešu pircējiem atdot gada laikā, savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzskata, ka viena gada termiņš nav adekvāts.

Jāatgādina, ka festivāls Pestivals bija paredzēts 12. un 13. jūlijā Mežaparkā, tomēr aptuveni nedēļu pirms norises laika Mežaparka apsaimniekotājs SIA Rīgas meži izplatīja paziņojumu, ka pasākums nenotiks. Uzņēmums skaidroja, ka jau pērn, organizējot pasākumu, SIA Ideju parks pieļāva būtiskas organizatoriskas kļūdas, piemēram, netika laicīgi veikta samaksa par apsardzes firmas pakalpojumiem, kā rezultātā apsardzes darbinieki neieradās savlaicīgi, kā arī ar lielu kavējumu tika veikta samaksa par pasākumam iznomāto Lielās estrādes teritoriju. Tādēļ starp festivāla rīkotājiem un SIA Rīgas meži radās nopietnas domstarpības.

Naktī Rīgas pilī notikušajā ugunsgrēkā tās kompleksā esošajiem muzeja krājumiem neatgriezeniski bojājumi nav nodarīti. Dzēšanas darbos visvairāk cietis Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kuram tur atradās aptuveni miljons vērtīgu objektu, no tiem cietuši aptuveni 40 tūkst., bet tie nav cietuši neatgriezeniski. Rakstniecības un mūzikas muzejam krātuvē atradās 900 tūkst. eksponātu, no kuriem ūdens skāris 20 tūkst. vienību. piektdien žurnālistiem sacīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

Apdraudētākās ekspozīcijas pārvietotas uz drošām telpām, bet uguns nodarīto seku apzināšana patlaban vēl turpinās.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājums nelaimē nav cietis ne no uguns, ne ūdens.

Kā ziņots, pēc 16 stundu darba šodien plkst.14. 21 ir izdevies pilnībā likvidēt ugunsgrēku, kas vakar vakarā izcēlās Rīgas pilī, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele.

Informāciju par to, ka no Rīgas pils jumta redzami dūmi, VUGD saņēma plkst. 22.11. Struktūrvienības uz notikuma vietu jau sākotnēji tika izsūtītas pēc īpaši paaugstināta notikuma ranga, kas nozīmē vairāk nekā desmit autocisternas un citi specializētie ugunsdzēsības transportlīdzekļi. Pirmā struktūrvienība notikuma vietā ieradās jau pēc četrām minūtēm un, veicot izlūkošanu, konstatēja, ka degšana jumta konstrukcijās un bēniņos ir izplatījusies apmēram 100 kvadrātmetru platībā.

Nordea bankas Latvijas filiāle ir piešķīrusi kredītlīniju 10 miljonu latu apmērā AS Latvijas valsts meži, informēja bankas pārstāvji.

Uzņēmums piešķirto finansējumu paredz izmantot stabilas naudas plūsmas nodrošināšanai - dividenžu un citiem maksājumiem. Šis ir lidz šim pirmais tik apjomīgs AS Latvijas valsts meži darījums ar Nordea.

Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks uzsver, ka mežsaimniecība vēsturiski bijusi viena no vadošajām tautsaimniecības nozarēm Latvijā, turklāt tai ir būtiska loma Latvijas eksporta tirgū - koka un papīra izstrādājumu ražošana pērn veidoja 11,1% no kopējā eksporta apjoma, turklāt paredzams, ka šogad šo nozaru nozīme pieaugs vēl vairāk.

Latvijas valsts meži nodrošina darba vietas ap 1000 darbiniekiem.

Rīgas pašvaldības aģentūru Rīgas dārzi un parki pašvaldībai piederošajam mežu apsaimniekotājam Rīgas meži plānots pievienot līdz pavasarim – nākamā gada 1.aprīlim, atklāj Rīgas vicemērs Andris Ameriks.

Viņš klāstīja, ka pašlaik Rīgas meži pārvalda ārpus pilsētas esošās Rīgas pašvaldībai piederošās mežu teritorijas, kas ir divreiz lielākas par Rīgu – pašlaik Rīgas platība ir 30 tūkstoši hektāru, bet aiz Rīgas pilsētai pieder vēl 56 tūkstoši hektāru plašu teritoriju.

Par līdzekļiem, ko Rīgas meži nopelna no mežu izmantošanas, tiek kopti Rīgas pilsētas teritorijā esošie meži – Mežaparkā, Biķerniekos, Mangaļos un citviet, informēja vicemērs un norādīja, ka pašlaik "Rīgas meži" to dara ar saviem darbiniekiem un savu tehniku. Precīzi to pašu dara arī Rīgas dārzi un parki, tikai šī aģentūra pļauj un uztur kanālmalas un pilsētas parkus. «Rīgas dārzu un parku rīcībā ir tieši tāda pati tehnika kā Rīgas mežiem, lai gan to atbildībā ir nevis 4,5 tūkstoši hektāru pilsētas mežu, bet 270 hektāru kanālmalu, parku un skvēru teritoriju. Manuprāt, traktoriņš, ar ko tiek veikti šie darbi, varētu piederēt vienai organizācijai un vienu dienu sakopt vienu pilsētas zaļo zonu, bet citā kādu citu,» viņš paskaidroja.

Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ANO klimata sarunās Parīzē ir jāpanāk apņemšanās līdz 2030.gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus, un palielināt finansējumu klimatam, EP norāda trešdien vakarā pieņemtajā rezolūcijā.

EP deputāti iesaka novirzīt EU oglekļa dioksīda tirgus ienākumus klimata finansēšanai, savukārt aviācijas un kuģniecības nozarēm līdz 2016.gada beigām sākt pasākumus izmešu samazināšanai, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

«Mūsu priekšā ir gadsimta cīņa. Ja neizdosies noturēt globālo sasilšanu 2 grādu robežās, mēs pieredzēsim arvien vairāk sausuma, plūdu, kūstošu ledāju un lauksaimniecībai piemērotu platību izzušanu. Turklāt klimata pārmaiņas būs vēl viens faktors migrācijas problēmu saasināšanā,» pēc balsojuma teica EP deputāts Gilles Pargneaux (S&D, Francija), kurš izstrādāja rezolūciju.

Stenfordas Universitāte pētījumi liecina, ja ārā gaisa temperatūra ir 33°C, tad automašīnā, kas novietota stāvēšanai, tā pēc 20 minūtēm jau sasniedz 50°C, bet pēc 40 minūtēm – gandrīz 60°C. Pat tad, ja ārā temperatūra ir tikai 21°C, tiešos saules staros atstāta automašīna var uzkarst tik ļoti, ka rada draudus veselībai un dzīvībai.

Tieši tāpēc bērnu vai mājdzīvnieku atstāšana automašīnā bez uzraudzības var izraisīt nopietnus draudus viņu veselībai, pat nāvi. Augstai temperatūrai automašīnas salonā ir negatīva ietekme uz autovadītāja koncentrācijas spējām un fizisko pašsajūtu, kas, savukārt, palielina satiksmes negadījumu risku.

Saule var uzsildīt auto salonu līdz dzīvībai bīstamai temperatūrai nieka 30 minūšu laikā, turklāt pat samērā vēsā dienā. Tas skaidrojams ar to, ka temperatūra automašīnas salonā ir atkarīga no saules gaismas daudzuma, nevis temperatūras ārpusē. “Pat ja ārā gaisa temperatūra nav tik augsta, automašīnas salonā, pateicoties saules gaismai, tā pieaug. Loga atvēršana ne vienmēr būtiski samazina temperatūru, jo gaisa apmaiņa, automašīnai stāvot, notiek ļoti lēni. Turklāt atvērta loga atstāšana automašīnā, kas novietota stāvēšanai, ir bīstama,” skaidro Renault Braukšanas Skolas direktors.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) šodien, plkst. 15:06 saņēmis informāciju, ka Rīgas Centrāltirgus Piena paviljonā ir spēcīgs sadūmojums.

Ierodoties notikuma vietā un veicot izlūkošanu, ugunsdzēsēji glābēji konstatējuši, ka uz Piena paviljona jumta veikti remontdarbi,

pielietojot atklātu liesmu, kā rezultātā notikusi aizdegšanās.

Kopējā degšanas platība bijusi 5m2. Ugunsgrēks likvidēts vēl pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tomēr, lai pārliecinātos, ka liesmas ir pilnībā nodzēstas, ugunsdzēsēji glābēji degšanas vietā izjaukuši jumta konstrukcijas.

Ugunsdzēsējiem glābējiem ierodoties notikuma vietā, Piena paviljonā vairs neatradās cilvēki, jo Rīgas Centrāltirgus darbinieki

saviem spēkiem operatīvi bija veikuši cilvēku evakuāciju.

Ugunsgrēks, kas šodien izcēlās tirdzniecības centra Galerija Centrs sestajā stāvā, Kolonna Spa telpās, ir nodzēsts, patlaban tiek veikti telpu kontroles un uzkopšanas darbi, informēja Galerija Centrs īpašnieka LinstowCenterManagement pārstāve Ieva Stūre.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inga Vetere sacīja, ka pēc ugunsdzēsēju terminoloģijas ugunsgrēks pagaidām vēl neskaitās likvidēts, bet tikai lokalizēts. «Notiek telpu saliešana ar ūdeni, kā arī pārbaudes, bet degšana vairs nenotiek. Pēc terminoloģijas par likvidētu ugunsgrēks varēs tikt nosaukts tikai tad, kad ugunsdzēsēji būs beiguši visus darbus,» sacīja Vetere.

Negadījumā nav cietuši apmeklētāji vai veikalu darbinieki, kuri tikuši evakuēti desmit minūšu laikā.

Apsardzes kompānijas SIA Grifs AG korporatīvo klientu apsardzes vadītājs Uģis Začs informēja, ka piedūmojuma rezultātā saindējies ar dūmiem viens no ugunsgrēka likvidēšanas darbos iesaistītajiem apsargiem, kura veselībai briesmas nedraud, taču veselības pārbaudes nolūkos apsargs ir nogādāts ārstniecības iestādē.

Kuldīgas novada Turlavas pagastā kokzāģētavas uzņēmumā naktī uz pirmdienu nodegusi kalte, bet Talsu novada Laucienes pagastā svētdien degusi koku mizu kaudze, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

VUGD norāda, ka svētdien izcēlušies vairāki paaugstinātas bīstamības ugunsgrēki. Naktī no svētdienas uz pimdienu VUGD saņēma informāciju, ka Kuldīgas novada Turlavas pagastā deg z/s Ciemgaļi piederoša kokzāģetavas kalte. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka kalte deg ar atklātu liesmu un liesmas jau bija pārmetušās uz vēl četrām ēkām.

Kopumā ugunsgrēkā sadega gatavā produkcija (115m3 apmērā), nodega kokzāģētavas kalte (150m2), divas gatavās produkcijas noliktavas (500m2) un divas gatavās produkcijas nojumes dega daļēji (100m2 un 30m2 platībā). Ugunsgrēks tika lokalizēts plkst. 04:39, bet pilnībā likvidēts šorīt plkst. 06:39. Ugunsgrēka dzēšanas darbos piedalījās Kuldīgas, Skrundas, Alsungas un Aizputes ugunsdzēsēji glābēji.

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas meži» apgrozījums pagājušajā gadā bija 20,013 miljoni eiro, kas ir par 8,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 45,3% - līdz 3,141 miljonam eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka peļņas kāpumu, neraugoties uz pieaugušajiem izdevumiem, uzņēmumam pērn nodrošināja efektīvā mežistrāde, labvēlīgā situācija apaļkoku tirgū un augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošana un pārdošana.

Tikmēr uzņēmuma apgrozījuma pieauguma pamatā, pēc «Rīgas mežu» vadības skaidrotā, ir ieņēmumu kāpums par 10% no cirsmu, apaļkoku un zāģmateriālu pārdošanas.

«Rīgas mežu» vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma mežizstrādes apmēri pērn bija mazāki nekā gadu iepriekš. Pērn izstrādāts kopumā 196 641 kubikmetrs salīdzinājumā ar 218 444 kubikmetriem 2017.gadā.

Vienlaikus kompānijas vadība atzīmē, ka, samazinoties realizētā apaļkoka apmēriem, bet, pieaugot vidējai cenai, ieņēmumi par apaļkokiem 2018.gadā bija par vairāk nekā pusmiljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš. Savukārt zāģbaļķu cenas kompānija spēja noturēt virs vidējā tirgus līmeņa. Arī mazvērtīgajam sortimentam cenas kāpa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Gandrīz visās Latvijas pilsētās ievērojami samazināts ielu apgaismojums un dažviet līdz gada beigās to varētu samazināt vēl vairāk, ziņo Latvijas radio.

Jau tagad Valmierā nedeg katra otrā spuldze un dažas stundas nakts otrajā pusē visā pilsētā pilnībā atslēdz apgaismojumu, tāpat visa Rēzekne ieslīgst tumsā no pulksten diviem līdz četriem naktī, Cēsīs pēc pusnakts deg tikai trešdaļa laternu, arī Jēkabpilī deg tikai katra trešā spuldze, tāpat ievērojami samazinājumi ir Limbažos un Valkā. Ventspils no pusnakts līdz sešiem rītā atslēdz vienu fāzi visam pilsētas apgaismojumam. Talsos jau tagad deg tikai 20-30 procentu laternu, taču Talsu domes izpilddirektors Normunds Tropiņš pieļauj, ka līdz gada beigām, taupot naudu, apgaismojumu var nākties samazināt vēl vairāk. «Es domāju, ka pilnīgi iespējams, ka mums vēl nāksies daļēji samazināt apgaismojumu,» teica Tropiņš.

Veselības apdrošināšanas tirgus nonācis neapskaužamā situācijā, jo tajā izmaksāto atlīdzību apjoms par 4.2 miljoniem latu pārsniedz iekasētās bruto prēmijas.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka šogad 9 mēnešos veselības apdrošināšanā prēmijas parakstītas par 36.5 miljoniem latu, kas ir par 18 % mazāk nekā šajā laika periodā pirms gada, bet atlīdzības izmaksāti 40.67 miljoni latu – par 44 % vairāk nekā pirms gada. Tas nozīmē, ka veselības apdrošināšanas nozare cieš lielus zaudējumus.

Tomēr tas, ka šāda situācija iestājusies visā tirgū kopumā, signalizē par nopietnām problēmām veselības apdrošināšanā daudzās kompānijās.

Viens no iemesliem šādai situācijai tirgū izveidojās, jo sākotnēji privātie uzņēmumi, bet pēcāk arī valsts pārvaldes uzņēmumi taupības nolūkos paziņoja par atteikšanos no veselības apdrošināšanas polisēm. Tas veicināja pārmērīgu esošo veselības apdrošināšanas polišu izmantošanu īsā laika periodā, proti, tā tika izlietotas bez vajadzības, bet tāpēc, ka «nākamgad nebūs». Turklāt «eļļu ugunij» pielēja medicīnas pakalpojumu sadārdzināšanās.

Likvidējamās pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki 132 darbinieki noslēguši darba līgumu ar pašvaldības SIA Rīgas meži, kas pārņem aģentūras funkcijas. Darba līgumos saglabāti visi iepriekšējie nosacījumi. Plānots, ka uzņēmuma pārņemšana tiks realizēta līdz 1.aprīlim.

Saskaņā ar Rīgas domes šā gada janvāra lēmumiem aģentūra Rīgas dārzi un parki tiek likvidēta un tās funkcijas tiek nodotas SIA Rīgas meži. Tas tiekot darīts, lai Rīgas dārzu un parku apsaimniekošanu padarītu efektīvāku, un plānots, ka šādā veidā varēs ietaupīt apmēram 500 tūkst. Ls.

SIA Rīgas meži apsaimnieko pašvaldībai piederošos mežus vairāk nekā 56,7 tūkst. hektāru platībā ārpus pilsētas robežām. Par līdzekļiem, ko Rīgas meži nopelna no mežu izmantošanas, tiek kopti Rīgas pilsētas teritorijā esošie meži – Mežaparkā, Biķerniekos, Mangaļos un citviet, iepriekš informēja Rīgas vicemērs Andris Ameriks un norādīja, ka pašlaik Rīgas meži to dara ar saviem darbiniekiem un savu tehniku.

Amatu zaudējis SIA "Rīgas meži" ilggadējais vadītājs Aivars Tauriņš, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Amatu zaudējis ne tikai uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, bet arī vēl viens valdes loceklis Juris Buškevics.

Šāds lēmums pieņemts uzņēmuma kapitāla daļu turētāja sapulcē. Pašvaldību uzņēmumu kapitāla daļu turētāji ir pašvaldību izpilddirektori.

Tauriņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka no šodienas ir zaudējis amatu. Viņš atzina, ka nav guvis pilnu informāciju par to, kādēļ šāds lēmums pieņemts.

Viņš esot informēts, ka lēmums par viņa atlaišanu saistīts ar trauksmes cēlāja ziņojumu par "Rīgas mežu" vides izglītības projektu "Zaļā klase".

Tauriņš aģentūrai LETA piebilda, ka īpašniekam ir visas tiesības pieņemt un atlaist uzņēmumu vadītājus, līdz ar to viņš esot nolēmis necīnīties par palikšanu amatā. Taču, ja jaunā Rīgas domes vadība ķeršoties klāt viņa izlolotajam vides izglītības projektam, tad gan viņš "gulšoties uz sliedēm".

SIA Rīgas meži vērtējums par 2019.gada otro ceturksni (un pirmo pusgadu) un redzējums par nākotnes tendencēm lielā mērā atspoguļo zāģmateriālu un apaļkoka tirgus ainu, ar kādu saskaras un rēķinās visi tirgus dalībnieki, neatkarīgi no saražotajiem apjomiem, specializācijas, iepriekš noslēgtiem līgumiem, īpašnieku struktūras vai līdzšinējās pieredzes. Tirgu var raksturot vienā vārdā – lēns.

Zāģmateriāli

Otrais ceturksnis ir iezīmējies ar lēnu zāģmateriālu tirgu visos virzienos. Joprojām aktīvākais ir bijis Āzijas virziens. Eiropa, tajā skaitā arī Anglija, ir turējusi salīdzinoši zemas cenas un pieprasījums ir bijis neliels. Šobrīd redzams, ka aizvien lielāka daļa no pircējiem kavē maksājumus un pat atsakās no līgumiem, ja tiek kavēti piegādes termiņi. Tas rada zināmu nedrošību ražotāju pusē, jo ražošanas process mēdz būt atkarīgs no dažādiem aspektiem, piemēram, neplānotiem iekārtu remontiem u.c.

Zāģmateriālu tirgus iekšējiem cenas un pieprasījuma regulācijas mehānismiem pievienojušies arī globālu tirdzniecības konfliktu izraisīti faktori. Ja Ķīna ceturkšņa sākumā bija tirgus, kurā joprojām varēja realizēt zāģmateriālus – diskutējama bija cena, bet līgumus bija iespējams noslēgt un strādāt – tad jūnijā jau tapa skaidrs, ka tirdzniecības konflikts starp Ķīnu un ASV ir samilzis un radījis situāciju, kurā dažas Ķīnas rūpnīcas ir spiestas pārtraukt ražošanu, jo noliktavas ir pārpildītas, bet lielākais eksporta tirgus tām ir slēgts.

Trešdien, 25.novembrī, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, pašvaldības SIA Rīgas meži kapitāla daļu turētājs Andris Ameriks apmeklēja uzņēmuma Daugavas mežniecību, kā arī kokaudzētavu un kokzāģētavu Norupe, informē Rīgas dome.

Vizītes laikā Daugavas mežniecībā tika novērtēts SIA Rīgas meži mežizstrādes darbs - cirsmas izstrāde ar hārvesteru un kokmateriālu pievešana ar forvarderu. Uzņēmums iegādājies savu mežizstrādes komplektu un kopš šā gada aprīļa cirsmu izstrādi un kokmateriālu pievešanu nodrošina saviem spēkiem. Mežniecības apmeklējuma ietvaros apskatīja arī ceļmalu un grāvju apauguma pļaujmašīnas darbu, kā arī iepazinās ar uzņēmuma kokaudzētavas teritorijā izveidoto pārākās pakāpes priežu sēklu plantāciju. Savukārt SIA Rīgas meži kokzāģētavā Norupe klātesošie iepazinās ar kokmateriālu ražošanas ciklu, ražošanas iekārtu darbību, jaudām un saražoto produkciju – apdares dēļiem un mēbeļu sagatavēm.

Ugunsgrēkā visvairāk cietusi Rīgas pils daļa, kurā atradās Prezidenta kanceleja. Tas ir arī pēdējo laiku sarežģītākais un lielākais ugunsgrēks, kas noticis Rīgā, sacīja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.

Intervijā raidījumam Labrīt, Latvija! viņš norādīja, ka dienestam dzēšanas laikā nācies saskarties ar tehniskām grūtībām, jo glābējiem ir novecojusi tehnika, bet pils uzbūve ir sarežģīta. Tāpat viņš atzina, ka lielās uguns izplatības dēļ esot grūti prognozēt tā izcelšanās iemeslus.

Savukārt kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende sarunā ar Labrīt, Latvija! sacīja, ka vismazāk ir cietusi rakstniecības muzeja daļa, tāpat naktī izdevies pārvietot uz drošāku vietu Nacionālā vēstures muzeja 100 nacionālos dārgumus.