2004. gada sešos mēnešos konstatēti 846 patvaļīgas koku ciršanas gadījumi – valsts mežos 176, pārējo īpašnieku mežos 670 gadījumi, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Kopā tas ir par 25% mazāk kā pērn šādā pat laika posmā, kad tika konstatēts 1121 patvaļīgas koku ciršanas gadījums (valsts mežos – 164, pārējo īpašnieku mežos – 957).Salīdzinot ar 2003. gadu, kopā visos mežos samazinājies gan nelikumīgi izcirstās koksnes apjoms, gan mežam nodarīto zaudējumu apjoms: - 2004.g. 1. pusgadā patvaļīgi izcirsts 39,21 tūkst. m3, kopējie zaudējumi 1 129,6 tūkst. Ls - 2003.g. 1. pusgadā patvaļīgi izcirsts 56,86 tūkst. m3, kopējie zaudējumi 1 373,6 tūkst. Ls Neraugoties uz situācijas uzlabošanos, patvaļīgās koku ciršanas rezultātā šajā pusgadā valstij nodarīto zaudējumu apjoms ir 1 129,6 tūkst. Ls. - 2004.g. 1. pusg. zaudējumi – 1 129,6 tūkst. Ls, (valsts mežos – 375,4 tūkst. Ls, pārējo īpašnieku mežos – 754,2 tūkst. Ls). - 2003.g. 1. pusg. zaudējumi – 1 373,6 tūkst.Ls, (valsts mežos – 67,50 tūkst. Ls, pārējo īpašnieku mežos – 1 306,06 tūkst. Ls) 2004. gada sešos mēnešos tieši pārējo īpašnieku mežos situācija uzlabojusies un konstatēti 670 koku patvaļīgas ciršanas gadījumi, tajā pašā periodā 2003. gadā tika konstatēti 957 patvaļīgas koku ciršanas gadījumi. Pirmajā pusgadā 2004. gadā pārējo īpašnieku mežos patvaļīgi izcirsti 28,8 tūkst. m3 koksnes, nodarot meža videi 754,2 tūkst. Ls lielus zaudējumus, turpretī 2003. gada pirmajā pusgadā patvaļīgi izcirstās koksnes apjoms pārējo īpašnieku mežos bija 52,47 tūkst. m3 un nodarītā zaudējumu summa sastādīja 1 306,1 tūkst. Ls,norādīts Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Patvaļīgas koku ciršanas gadījumu „smaguma centrs” ir pārvietojies uz valsts mežiem, kur 2004. gada sešos mēnešos patvaļīgi izcirsts 10,4 tūkst. m3 koksnes, kopīgo zaudējumu summa sastāda 375,4 tūkst. Ls,norādīts Valsts meža dienesta apkopotā informācija.. Salīdzinot, 2003. gada pirmajā pusgadā konstatēti patvaļīgi izcirsti 4,4 tūkst. m3 koksnes un aprēķinātie zaudējumi bija 67,5 tūkst. Ls, norādīts Valsts meža dienesta apkopotā informācija.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada septiņos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 10,27 milj. kubikmetru koksnes (5,15 milj. kubikmetrs valsts mežos un 5,12 milj. kubikmetru pārējos mežos), Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada septiņos mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešiem, ir palielinājies par 590 tūkst. kubikmetriem. Valsts mežos 2007. gada septiņos mēnešos plānots cirst par 310 tūkst. kubikmetriem vairāk kā tajā pašā periodā 2006. gadā, bet pārējos mežos šajā laikposmā plānotais koku ciršanas apjoms ir pieaudzis par 280 tūkst. kubikmetru. 2007. gadā jūlijā plānots cirst 620 tūkst. kubikmetru koksnes, bez tam – pārējos mežos plānotais koksnes ciršanas apjoms ir vairāk kā divreiz lielāks nekā valsts mežos, kur plānotais koksnes ciršanas apjoms jūlijā ir 170 tūkst. kubikmetru, bet pārējos mežos – 450 tūkst. kubikmetru.

2006.gadā valstī kopā atjaunoti 29,5 tūkst. hektāri meža, tai skaitā valsts mežos 10,0 tūkst. hektāri vai 34%, pārējo īpašnieku mežos 19,5 tūkst. hektāri vai 66% - tā liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija par meža atjaunošanu valstī, Db.lv informēja Valsts meža dienesta Meža atjaunošanas un kopšanas daļa.

Salīdzinot ar 2005.gadu, 2006.gadā atjaunotās meža platības valstī kopā samazinājušās par 15%. Atjaunošanas apjoma samazinājums ir izskaidrojams ar to, ka 2006.gadā tika veiktas izmaiņas Meža likumā, ar kurām atjaunošanas termiņš tika pagarināts par gadu un tas deva atelpu meža īpašniekiem un radīja zināmu atslābumu.

Atskatoties atpakaļ uz meža atjaunošanas rezultātiem ilgākā laika periodā, tomēr var secināt, ka atjaunoto meža platību apjomi valstī sāk nostabilizēties.

2006.gadā mežs mākslīgi atjaunots 11,0 tūkst. ha platībā (37%). Valsts mežos mākslīgi atjaunoti 7,3 tūkst. ha vai 73% no valsts mežos kopējās atjaunotās platības, bet pārējo īpašnieku mežos 3,7 tūkst. ha vai 27% no pārējos mežos kopējās atjaunotās meža platības 2006.gadā.

Mežizstrādātāji centīsies pārliecināt Saeimas amatpersonas, komisiju un frakciju vadītājus atbalstīt valdības noraidītos grozījumus akcīzes nodokļa likumā par atlaižu piešķiršanu meža darbu veikšanai, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tā nolemts Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas sēdē. Tāpat, lai pievērstu uzmanību situācijai nozarē, tiks rīkots pikets. Mežizstrādātāji bija sašutuši un neizpratnē par to, kāpēc Ministru kabinets ir noraidījis sagatavotos grozījumus likumā «Par akcīzes nodokli». Bija iecerēts, ka nodokli par dīzeļdegvielas izmantošanu atmaksās par augsnes sagatavošanu meža atjaunošanai; kokmateriālu sagatavošanu cirsmā ar koku gāšanas mašīnu; cirsmā sagatavoto kokmateriālu pievešanu līdz meža ceļam. Tiesa, nodokļa atmaksāšanu tika piedāvāts limitēt, piemērojot dīzeļdegvielas patēriņa normas atkarībā no veiktā darba. Noteikti arī vairāki ierobežojumi, proti, akcīzes nodokļa atmaksa pienāksies tiem, kuri augsnes sagatavošanu meža atjaunošanai veikuši vismaz 5 ha apjomā, bet kokmateriālu sagatavošana cirsmās ar koku gāšanas mašīnu vai cirsmās sagatavoto kokmateriālu pievešanu līdz meža ceļam veikuši vismaz 200 m3 apjomā.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2006. gadā konstatēti 1294 mežpārkāpumi*, tajā skaitā, valsts mežos – 226 gadījumi, pārējos mežos – 1068 gadījumi, Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

2006. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, turpina samazināties patvaļīgas koku ciršanas gadījumu skaits, kas bija pavisam 469 gadījumi (valsts mežos 115, pārējos mežos – 354), bet procentuāli tas joprojām sastāda lielāko daļu no visiem mežpārkāpumiem – gandrīz 36%.

Kopējais mežpārkāpumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies par 3,3%, nozīmīgāks ir patvaļīgas koku ciršanas gadījumu skaita samazinājums – par gandrīz 20%. 2005. gadā tika konstatēti 1338 mežpārkāpumi, no kuriem 583 bija patvaļīgi augošu koku ciršanas gadījumi.

Valsts mežos 2006. gadā koku patvaļīgas ciršanas gadījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 30% (2005.gadā - 164 gadījumi), pārējos mežos – par 15,5% (2005.gadā 419 gadījumi).

2004.gada septiņos mēnešos ir izsniegti 11 360 ciršanas apliecinājumi valsts mežos, 42 771 - pārējos mežos, 54131 - visos mežos kopā. Kopumā apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 9,99 milj.m3 (3,94 milj.m3 valsts mežos un 6,05 milj.m3 pārējos mežos), liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Laika posmā no 2003.gada 1.janvāra līdz 31.jūlijam ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms bija 10,16 milj.m3 ( 3,87 milj.m3 valsts mežos un 6,29 milj.m3 pārējos mežos). Kopumā šā gada septiņos mēnešos salīdzinot ar iepriekšējo gadu ciršanas apjoms ir samazinājies par 0,18 milj.m3 (valsts mežos no 2004.gada 1.janvāra līdz 31.jūlijam uzrādīts par 0,07 milj.m3 vairāk, bet pārējos mežos par 0,25 milj. m3 mazāk),liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada sešos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 9,65 milj. kubikmetru koksnes, Db.lv informēja Valsts meža dienesta komunikācijas daļa.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada sešos mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sešiem mēnešiem, ir palielinājies par 490 tūkst. kubikmetru. Valsts mežos 2007. gada sešos mēnešos plānots cirst par 280 tūkst. kubikmetru vairāk kā tajā pašā periodā 2006. gadā, bet pārējos mežos šajā laikposmā plānotais koku ciršanas apjoms ir pieaudzis par 0,21 milj. kubikmetru. 2007. gadā jūnijā plānots cirst 540 tūkst. kubikmetru koksnes, bez tam – pārējos mežos plānotais koksnes ciršanas apjoms ir divreiz lielāks kā valsts mežos, kur plānotais koksnes ciršanas apjoms jūnijā ir 170 tūkst. kubikmetru, bet pārējos mežos – 370 tūkst. kubikmetru.

«Saimnieciskās darbības aprobežojumi ne tikai tiek piešķirti, bet arī atcelti,» uzsver Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Otto Žvagiņš. Dažādu organizāciju speciālistiem veicot īpaši aizsargājamo meža iecirkņu izvērtēšanu, daudzām teritorijām šis statuss un pastāvošie saimnieciskās darbības aprobežojumi tika atcelti, jo šajās teritorijās netika konstatētas īpaši aizsargājamās sugas vai biotopi. Atsevišķām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām tika apstiprināti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Tādējādi valstī par 1700 ha samazinātas meža platības ar mežsaimnieciskās darbības aizliegumu un par nepilniem 5000 ha samazinātas platības ar galvenās cirtes aizliegumu, secina O. Žvagiņš. Viņš norāda, ka šobrīd Latvijā kopā ir 72 000 ha meža jeb 2.4 % no visas meža platības, kuros aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība.Vissmagākais režīms — mežsaimnieciskās darbības aizliegums ir noteikts Madonas rajonā — 10603.4 ha(no tiem valsts mežos – 10 283.2 ha) un Cēsu rajonā — kopā 10 289.1 ha (no tiem 9187.3 ha valsts mežos), rāda Valsts meža dienesta dati. Savukārt otrs vissmagākais galvenās un kopšanas cirtes aizliegums ir Ventspils rajonā — 9609 ha (no tiem valsts mežos — 8285.1 ha), Tukuma rajonā — 6081.3 ha (no tiem valsts mežos — 5843.9 ha), Talsu rajonā — 4616.1 ha (no tiem valsts mežos — 4216.9 ha), Jēkabpils rajonā — 3611.3 ha (no tiem valsts mežos — 3518.3 ha), Limbažu rajonā — 3330.8 ha (no tiem valsts mežos — 2240.3 ha), Liepājas rajonā — 3235.8 ha (no tiem valsts mežos — 2254.1 ha).

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2005. gada septiņos mēnešos meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 101 974 koku ciršanas apliecinājumi (31 715 – valsts mežos, 70 259 – pārējos mežos). Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 11,50 milj. kubikmetri koksnes (5,03 milj. kubikmetri valsts mežos 6,47 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Plānotais ciršanas apjoms kopumā šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, ir palielinājies par 1,52 milj. kubikmetru, valsts mežos no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam uzrādīts par 1,09 milj. kubikmetru vairāk, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi palielinājušies par 0,43 milj. kubikmetru. Turpinās vētras postījumu likvidācija mežos, līdz ar to ir izskaidrojama plānotā ciršanas apjoma palielināšanās valsts mežos, jo tur notiek intensīvāka darbība vēja gāzto un lauzto koku izstrādē, norādits Valsts meža dienesta informācijā. VMD Meža resursu daļas vadītājs Arnis Muižnieks skaidro, ka, lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms ir pieaudzis līdz 11,50 milj. kubikmetriem, no tiem 5,69 milj. kubikmetrus koksnes paredzēts iegūt mežaudzēs, kurās bijuši vētras postījumi. Pagājušā gada janvārī - jūlijā, kad nebija vētras postījumu, tika izsniegti ciršanas apliecinājumi 9,98 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 5,81 milj. m3. Šie skaitļi joprojām ir apliecinājums īpašnieku vēlmei sakopt vēja postītās platības, norādits Valsts meža dienesta informācijā.

2004. gada astoņos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 10.53 milj.m3 (tajā skaitā, valsts mežos – 4.01 milj.m3, pārējos mežos – 6.52 milj.m3), liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. 2003. gadā tādā pašā laika posmā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms bija 10.78 milj.m3 (4.01 milj.m3 valsts mežos un 6.52 milj.m3 pārējos mežos). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šā gada astoņos mēnešos plānotais ciršanas apjoms kopumā ir samazinājies par 0.25 milj.m3 , lai gan valsts mežos no 2004. gada 1. janvāra līdz 31. augustam uzrādīts par 0.02 milj.m3 vairāk, bet pārējos mežos savukārt uzrādīts par 0.27 milj.m3 mazāk plānotais ciršanas apjoms, skaidro Valsts meža dienesta Meža resursu daļas vadītājs Arnis Muižnieks. Ciršanas apliecinājumos tiek uzrādīts tikai plānotais koku ciršanas daudzums, tas nenozīmē, ka tāds apjoms tiešām tiks izcirsts, jo, piemēram, var izņemt ciršanas apliecinājumu, bet ieplānoto teritoriju kādu apsvērumu dēļ var arī nenocirst. Kopumā no 2004. gada 1. janvāra līdz 31. augustam ir izsniegti 57 765 ciršanas apliecinājumi, no tiem 11 746 – valsts mežos un 46 019 – pārējos mežos, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija.

No šā gada 1. janvāra līdz 28. februārim meža īpašnieku un tiesisko valdītāju izņemtajos apliecinājumos koku ciršanai uzrādītais plānotais koksnes ciršanas apjoms ir 3,08 miljoni kubikmetru, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija.

Februārī izņemtajos apliecinājumos koku ciršanai uzrādītais plānotais koksnes ciršanas apjoms ir 1,23 miljoni kubikmetru, valsts mežos 0,29 miljoni kubikmetru, pārējos mežos – 0,94 miljoni kubikmetru. Pārējos mežos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms ir vairāk nekā trīs reizes lielāks nekā plānotais ciršanas apjoms valsts mežos.

Salīdzinājumam – iepriekšējā gadā februāra mēnesī izņemtajos apliecinājumos koku ciršanai uzrādītais plānotais apjoms ir bijis tikai nedaudz lielāks – pavisam 1,3 miljoni kubikmetru, no kuriem valsts mežos tika plānots cirst 0,24 miljonus kubikmetru, bet pārējos mežos – 1,06 miljonus kubikmetru.

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Celulozes rūpnīcas investora Metsäliitto piedāvājums pagarināt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus esot sabiedroto meklēšana Latvijas mežizstrādātājos, kuriem šadi līgumi beidzas tuvākajos gados un to pastāvēšanai ir ļoti būtiski. Tā apgalvoja vairāki meža nozares uzņēmēji, kuri vēlējās palikt nezināmi plašākai publikai. Viņi norāda, ka Metsaliitto ar šo savu priekšlikumu ir trāpījis šobrīd ļoti sāpīgajā strīdā starp Latvijas valsts mežu apsaimniekotāju un mežizstrādātājiem, kuriem ir ilgtermiņa mežizstrādes līgumi. Latvijas valsts meži ir deklarējis, ka netiks pagarināti tie ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, kuri beidzas, un pakāpeniski tiks attīstīta apaļkoku pārdošana, kura ļaušot palielināt valsts kā īpašnieka ieņēmumus no saviem mežiem. Jāatgādina, ka pērnā gada nogalē apaļkoku pārdošana tika prezentēta kā veids, kā nodrošināt celulozes rūpnīcu ar papīrmalku 1,2 milj. m3 apmērā, kuru garantētu valdība. Šobrīd, kā izriet no Metsalitto priekšlikuma, tādas nepieciešamības vairs nav. Tādējādi investors, piespiežot valsti pagarināt ilgtermiņa līgumus, varētu ļaut palielināt to uzņēmumu tirgus vērtību, kuriem sakarā ar šo līgumu termiņa beigu tuvošanos, šī vērtība kritās un tālākā pastāvēšana būtu probelāmtiska. Iedzenot ķīli meža nozares uzņēmējos, investoram vairs nebūs jāsastopas ar masveida nozares uzņēmēju pretestību savu interešu realizācijai Latvijā. Tiesa, daži mežizstrādātāji atzīst, ka, nostājoties pret Metsaliitto priekšlikumu, faktiski ir jāatbalsta apaļkoku tirdzniecība valsts mežos, taču šis modelis ir joprojām esot nesaprotams. Tāpat tiek norādīts, ka mežizstrādātāji savulaik jau piedāvāja ilgtermiņa mežizstrādes līgumus un, ja nepieciešams, arī augošu koku izsoles apgrūtināt ar papīrmalkas piegādēm celulozes rūpnīcai, taču tas netika ņemts vērā. «Nozares uzņēmējiem celulozes rūpnīca ir vajadzīga kā sabiedrotais, kurš iegādāsies papīrmalku, kā arī kokapstrādes procesā radušās koksnes atliekas, paaugstinās to konkurētspēju, bet nav nepieciešama rūpnīca, kuras investors pakāpeniski vēlas iegūt kontroli pār lielu daļu valsts mežos augošās koksnes un to pārdalīt sev par labu,» uzsver uzņēmējs, kurš vēlējās, lai tā vārds netiktu atklāts. Jāatgādina, ka Db jau rakstīja par Metsäliitto vēlmēm — pagarināt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus tiem, kuriem tie beidzas, taču Ozolsalas apkaimē tos līgumi, kuri beidzas, vai arī tos, kuri kādu iemeslu dēļ tiek lauzti, celulozes rūpnīcas būtu jānodod Metsäliitto grupai. Tāpat tiek pieprasīts lai Latvijas valsts apņemtos savos mežos nekad nenodarboties ar mežizstrādi un apaļkoku tirdzniecību. Tāpat no Latvijas tiek pieprasīts palielināt mežu ciršanas apjomus.

Valsts meža dienesta ģenerāldirektors O. Žvagiņš atzīst, ka valsts mežos pašlaik tiek cirsti 50 — 60 % no ikgadējā koksnes pieauguma un tādēļ pastāv iespēja šo apjomu valsts mežos palielināt, nenodarot kaitējumu mežam. 2000. gada nogalē meža nozare vienojās ciršanas tāmes aprēķinam izmantot Moisejeva algoritmu, kura būtība ir panākt cirtes aprites laikā (piemēram priedei— 100 gados) mežaudžu vecumstruktūras izlīdzinājumu, norāda Valsts meža dienesta ģenerāldirektors. Viņš atzīst, ka diemžēl vairāku karu, kā arī pēckara saimnieciskās darbības dēļ (bērzus neaudzēja vispār, priedes bojāja aļņi un mežkopji daudzviet priedes vietā stādīja egli ) vecumstruktūra ir izteikti nevienmērīga un pielietotais algoritms samazina ciršanas apjomu valsts mežos. «Šie secinājumi liecina, ka lai gan valsts mežos noteiktas daudzas jaunas aizsargājamas teritorijas, kurās ir saimnieciskās darbības ierobežojumi, valsts mežos joprojām var izpildīt šobrīd noteikto ciršanas tāmi,» skaidro O. Žvagiņš. Viņš norāda, ka 2005. gadā Valsts meža dienests veiks jaunu tāmes aprēķinu, lai noteiktu valsts mežos cērtamās koksnes maksimāli pieļaujamo apjomu 2006. — 2010. gadam. «Meža nozarei un valsts institūcijām kopīgu nozares un sabiedrības interešu un mērķu sasniegšanai ir jāvienojas, pēc kādiem principiem tiks veikts tāmes aprēķins valsts mežos, jo līdz šim lietotais Moisejeva algoritms nav vienīgais,» norāda O. Žvagiņš. Viņš atgādina, ka 2000. gadā, redzot lielo pāraugušo apšu audžu īpastvaru, tika nolemts uz to neattiecināt Moisejeva algoritmu ciršanas apjoma ierobežošanai. Viņš pieļauj, ka tas pats būtu jādara arī attiecībā uz bērziem, jo ir daudz pāraugušu bērza audžu, kurās pakāpeniski samazinās koksnes kvalitāte.

Šā gada janvārī — februārī ciršanai izsniegti 6.52 milj. m3, kas ir par 0.38 milj. m3 jeb 6.2 % vairāk nekā analogā laikā pērn. To liecina apkopotie Valsts meža dienesta dati. Valsts mežos ciršanai izsniegti 3.17 milj. m3, bet privātīpašnieku mežos – nedaudz vairāk — 3.35 milj. m3. Salīdzinot 2004. un 2003. gada pirmajos divos mēnešos ciršanas apliecinājumos uzrādīto izcērtamās koksnes apjomu, jāsecina, ka lielākais ciršanai izsniegtā apjoma pieaugums ir noticis galvenokārt uz valsts mežu — par 0.26 milj. m3, kā arī uz privātmežu īpašnieku rēķina — par 0.12 milj. m3. «Ciršanai izsniegtās koksnes daudzums vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz arī tiek izcirsts, jo līdzšinējo gadu pieredze rāda, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto,» norāda Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Otto Žvagiņš. Viņš uzsver, ka privātīpašnieku mežos ciršanai izsniegtās koksnes apjoms ir pieaudzis tikai nedaudz, krietni lielāks tas ir valsts mežos (lielākā daļa uz valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži rēķina) ciršanas atļaujas izņemtas par 3.13 milj. m3 koksnes. Pēc O. Žvagiņa domām, šāds izsniegumu apjomu pieaugums ir saistīts ar koksnes cenu veidošanās nosacījumiem valsts mežos un ar to saistīto ažiotāžu šā gada sākumā. Valsts meža dienesta apkopotie dati rāda, ka vismaz šā gada pirmajos divos mēnešos pēc caurmērta koksne ciršanai privātmežos ir izsniegta 163 481 m3, bet valsts mežos — tikai 6885 m3 apmērā. Vairāki kokrūpnieki uzskata, ka ciršanai izsniegtās koksnes pieauguma iemesls — tas pats, kas pēdējā pusgada laikā — ir koksnes resursu, jo īpaši zāģbaļķu, samērā augstās cenas. Viņuprāt ciršanai izsniegtās koksnes apjomu kāpums nav mazinājis konkurenci par zāģbaļķu iegādi, jo pašreizējās koksnes mehāniskās pārstrādes jaudas jau pārsniedz Latvijas mežos legāli iegūstamo zāģbaļķu daudzumu.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2006. gada 2 mēnešos ir izsniegti 27 279 koku ciršanas apliecinājumi, t.sk., valsts mežos – 8 882, bet pārējos mežos – 18 397. Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 6,07 milj. kubikmetri koksnes (3,37 milj. kubikmetri valsts mežos un 2,7 milj. kubikmetri pārējos mežos). Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms kopumā šā gada divos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada diviem mēnešiem, ir samazinājies par 1,28 milj. kubikmetru. Valsts mežos no 2006. gada 1. janvāra līdz 28. februārim plānots cirst par 0,29 milj. kubikmetru vairāk kā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi samazinājušies par 1,57 milj. kubikmetriem. Kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms janvārī un februārī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri/februāri, ir samazinājies, tas ir tāpēc, ka lielu ietekmi uz plānoto ciršanas apjomu 2005. gada sākumā atstāja vētra. Tomēr 2006. gada janvārī/februārī ciršanas apliecinājums uzrādītā plānotā koku ciršanas apjoma samazinājums ir tikai uz pārējo mežu rēķina, kur samazinājums ir lielāks par trešdaļu (36,8 %), bet valsts mežos plānotais ciršanas apjoms, salīdzinājumā ar 2005. gada šo pašu periodu ir palielinājies norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Apkopotie dati rāda, ka 2005. gada pirmajos divos mēnešos ciršanas apliecinājumos uzrādītais kopējais plānotais cērtamais koksnes apjoms bija 7,35 milj. kubikmetri, bet tajā skaitā 3,13 milj. kubikmetri koksnes tika plānots cirst vējgāzes nopostītajās mežaudzēs, bet 2006. gada janvārī/februārī ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms vētras neskartajās platībās ir par 1,85 milj. kubikmetriem lielāks, kā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā, kad vētras neskartajās platībās tika plānots cirst 4,22 milj. kubikmetrus, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ciršanas apjomu samazinājums pērn salīdzinājumā ar 2003. gadu ir novērots gan valsts, gan arī privātīpašnieku mežos. Vislielākais kritums ir tieši privātajos mežos, kur izcirsto kokmateriālu apjoms 2004. gadā salīdzinājumā ar aizpērno gadu ir samazinājies par 0.72 milj. m3 jeb 9.6 %, savukārt valsts mežos ciršanas apjomi kritušies par 0.2 milj. m3 jeb 4.9 %. «Ciršanas apjomu kritums ir vairāku iemeslu rezultāts,» secina Valsts meža dienesta Meža resursu daļas vadītājs Arnis Muižnieks. Viņaprāt, un arī pēc uzņēmēju domām, viens no būtiskiem iemesliem bija nelabvēlīgie laikapstākļi mežizstrādei 2004. gada nogalē, kad bija slapjš un nebija sala. Savukārt kā otru iemeslu A. Muižnieks min ciršanas liegumu noteiktajā termiņā neapmežoto mežu īpašniekiem, jo, neraugoties uz mežu atjaunošanas pieaugumu, tomēr aug arī noteiktajā laikā neapmežoto izcirtumu daudzums, kas liedz ciršanu arī līdzās agrākajiem izcirtumiem. A. Muižnieks kā nozīmīgu faktu min kailcirtes vidējās platības samazināšanos, kas pērn bijusi 1.1 ha (1.8 ha valsts mežos un 1.0 ha pārējos mežos), kamēr 2003.gadā — 1.3 ha (1.9 ha valsts mežos un 1.2 ha pārējos mežos).

Valsts meža dienesta apkopotā informācija par mežpārkāpumiem liecina, ka valstī joprojām saglabājas tendence samazināties patvaļīgi izcirstajam koksnes daudzumam un ciršanas rezultātā mežam nodarītajiem zaudējumiem. 2006. gada sešos mēnešos konstatēti 185 patvaļīgas koku ciršanas gadījumi, no tiem valsts mežos - 41, pārējos mežos - 144 gadījumi. Koku patvaļīgas ciršanas gadījumu skaits 2006. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu iepriekšējā gadā, valstī kopumā samazinājies par 46 % (2005. gada sešos mēnešos – 345 gadījumi). Valsts mežos samazinājums ir par 53 % (2005. gada sešos mēnešos valsts mežos - 87 gadījumi), pārējos mežos samazinājums par 44 % (2005. gada sešos mēnešos 258 gadījumi). Līdz ar patvaļīgas ciršanas gadījumu skaita mazināšanos, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, samazinājušies arī izcirstie apjomi un mežam nodarītie zaudējumi. Valstī kopā patvaļīgi izcirsto koku apjoms 2006. gada sešos mēnešos bija 9,7 tūkst. kubikmetri (2005. gada pirmajā pusgadā 15,1 tūkst. kubikmetri), no tiem – 0,8 tūkst. kubikmetri valsts mežos un 8,9 tūkst. kubikmetri pārējos mežos.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Latvijā esošie meži audzē Skandināvijas pensionāru ienākumus, savukārt pašmāju pensiju fondi mežos neiegulda.

Latvijā nav maz uzņēmīgu cilvēku, kuri paši privātā kārtā pērk zemes un tās apmežo vai arī iegādājas mežus, kuri būtībā pildīs sava veida pensiju fonda funkciju. To, ka ārzemnieku pensiju nauda tiek ieguldīta Latvijas mežos un tā arī ģenerē labus ienākumus (peļņu), apliecina tikai šā gada vasaras darījums vien, kurā tika pārdotas otras lielākās mežsaimniecības kompānijas (SIA Foran Real Estate) kapitāldaļas un īpašnieku vidū bija Zviedrijas SPP Pension& Forsakring (piederēja 29,37034%), kas šajā kompānijā ienāca akciju kapitāla palielināšanas rezultātā 2008. gadā.

Akciju kapitāla palielinājuma rezultātā iegūtos līdzekļus Foran Real Estate izmantoja atsevišķu meža īpašumu iegādei un nelielu meža īpašumu portfeļu iegūšanai visā Latvijas teritorijā, norādīts uzņēmuma mājaslapā. SIA Foran Real Estate pārziņā bija nedaudz vairāk kā 54,2 tūkst. ha, no kuriem 40,27 tūkst. ha – mežu platība, 10,37 tūkst. ha – lauksaimniecības zeme un 3563 ha – citas zemes. Foran Real Estate piederošajos mežos esošo kokaudžu krājas kopējais apjoms ir vairāk nekā 4,5 milj. m3. Arī iepriekš Latvijā ir bijuši darījumi ar mežiem, to apsaimniekojošajām kompānijām, kuru dalībnieku vidū ir bijuši ārvalstu pensiju fondi.

Pirms septiņiem gadiem Rīgas Meža aģentūras izveidotais briežu dārzs Rīgas brieži nu ir sasniedzis savu optimālo blīvumu, kas ļauj zināmu skaitu dzīvnieku vai nu pārdot, vai izlaist apkārtējos mežos, un lēmums par to vēl tiks pieņemts.

Briežu dārzs tika izveidots 2006. gadā, kopumā tajā ieguldot aptuveni 250 tūkstošus latu. Kā iepriekš rakstīja mediji, līdzekļi tika novirzīti piebraucamo ceļu ierīkošanai, vairākus kilometrus gara žoga izveidei, meliorācijas sistēmas sakārtošanai. Dārza darbības sākumā tajā tika izlaisti desmit brieži – pieci no zinātniekam G. Skribam piederošās briežaudzētavas Staltbrieži Līgatnē un vēl pieci no V. Dreimenim piederošās briežaudzētavas Strautiņi Kandavā. Pēc kāda laika tika ielaisti vēl desmit brieži. Viena brieža cena tolaik svārstījās no 300 līdz 1000 latiem, iepriekš vēstīja Diena. Pašlaik dārzā dzīvo aptuveni 40 staltbrieži – 9-14 buļļi, 9-14 govis un 12 pērnie un šā gada teļi, Db.lv stāstīja SIA Rīgas meži pārstāve Elga Zēģele.

SIA Latsin valdes loceklis un direktors Varis Sīpols tāpat kā vairāki citi mežizstrādātāji atzīst, ka pēdējā gada laikā būtiski mežizstrādātājus ietekmē valsts mežu apsaimniekotāja īstenotā politika un pieņemtie lēmumi. Proti, apaļkoku sortimentu tirdzniecības modelī viņi kļūst par vienkāršu pakalpojumu mežizstrādes un mežsaimniecisko darbu veicējiem. Tā kā līdz šim mežizstrādātāji tika līgti tikai uz vienu gadu (tikai pērnā gada nogalē radās ilgāka termiņa līgumi uz 3 gadiem), tiem, kuri investēja mežizstrādes tehnikā — hārvesteros un forvarderos —, nebija garantijas par šādu pakalpojumu iegūšanu nākamajamā gadā. Tas palielināja gan šo kompāniju tālākās izaugsmes risku, gan jau ieguldīto līdzekļu (kredītu, līzingu) atpelnīšanu, kas lielākoties kā Damokla zobens karājās pār ne vienu vien uzņēmumu. Tā kā valsts mežu apsaimniekotāja mežizstrādes pakalpojumu konkursantiem tiek pieprasīta izziņa par to, ka nav nodokļu parādu, nevis cik ir samaksāts nodokļos, tad vairākiem mežizstrādātājiem tas liek izteikt pieņēmumu par to, ka, lai noturētos tirgū, vairāki mežizstrādātāji ir spiesti veikt mežizstrādes pakalpojumus par ekonomiski maz pamatotu cenu, kura labākajā gadījumā nodrošina izdzīvošanu, bet nevis attīstību. Pēc daļas aptaujāto domām, neuzvarot valsts mežu apsaimniekotāja mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas konkursā, mežizstrādātājiem būs grūti izdzīvot. «SIA Latsin nevar attīstīties pie šādas valsts mežu apsaimniekotāja politikas nosacījumiem, taču kas tā par nozari, ja tā nevar ģenerēt līdzekļus attīstībai un jāmeklē kāds cits rūpals,» atzīst V. Sīpols. Viņaprāt, nav normāla situācija, kad mežizstrāde jāsāk stutēt, piemēram, ar koktirdzniecību, granulu ražošanu utt., tad tas vairs nav bizness, bet gan sociāla joma. Šobrīd daļa jaunās — kontraktoru sistēmas agrāko piekritēju jau esot «aplauzušies» un uz savas ādas izbaudījuši šīs sistēmas priekšrocības un trūkumus. V. Sīpols ir pārsteigts par to, ka par šīs spožās medalas otro negatīvo pusi liecināja arī Igaunijas pieredze, taču to Latvijā ignorējot un brīnoties, kāpēc šajā jomā ir problēmas. Labiem kadriem ir jāmaksā pienācīga alga, taču to vismaz legāli maksājot visus nodokļus nevar izdarīt, ja ir maza samaksa par mežizstrādes pakalpojumiem, tāpēc kvalificēta darabaspēka noturēšanai ir nepieciešamas subsīdijas no kādiem citiem biznesa veidiem, skaidro V. Sīpols.

Nākamajā piecgadē (no 2006. līdz 2010. gadam) Latvijas valsts mežos varēs cirst par 3.861 milj. m3 jeb 23.3 % vairāk nekā no 2001. līdz 2005. gadam. Šāda vienošanās panākta ne tikai nozaru ekspertu, bet arī meža nozares uzņēmēju asociāciju, vides aizsardzības un valsts institūciju vidū. Lai sagatavotais maksimālais koku ciršanas apjoma projekts 2006. — 2010. gadam stātos spēkā, tas ir jāakceptē valdībai. Kopumā tiek piedāvāts piecos gados gados atļaut galvenajā cirtē valsts mežos izcirst 20.446 milj. m3 (šajā piecgadē — 16.585 milj. m3) koksnes, no kuriem vairums — 19.67 milj. m3 (šajā piecgadē 15.933 milj. m3)— valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži apsaimniekojamajās platībās. Tādējādi no 2006. līdz 2010. gadam ik gadu valsts mežos galvenajā cirtē varēs izcirst 16 083 ha (šajā piecgadē — 13 506 ha) mežu un iegūt 4.089 milj. m3 (šajā piecgadē — 3,31 milj. m3) koksnes. Vides ministrijas institūciju pārziņā esošajos mežos galvenajā cirtē nākamjā piecgadē varēs izcirst 276 520 m3 koksnes, valsts zinātniskās izpētes mežos drīkstēs izcirst 482 527 m3 koksnes, bet Aizsardzības ministrijas mežos drīkstēs izcirst 15 495 m3 koksnes.

Valsts sekretāru sanāksmē Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2001.gada 28.februāra rīkojumā Nr.117 Par koku ciršanas maksimālo apjomu 2001.-2005.gadam». Grozījumi precizē koku ciršanas apjomu sadalījumu pa valdošajām koku sugām galvenajā cirtē valsts mežos, VAS «Latvijas valsts meži» valdījumā esošajos valsts mežos un zinātniskās izpētes mežos,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā. Zinātniskās izpētes mežos Saldus rajonā ir konstatētas mežaudzes, kuras to sanitārā stāvokļa dēļ būtu jānocērt galvenajā cirtē pēc Vasts meža dienesta sanitārā atzinuma, lai samazinātu meža bojājumu iespējamību un ierobežotu to izplatību. Konstatētā nocērtamā platība un apjoms pārsniedz atlikušo atļauto maksimālo ciršanas apjomu Saldus rajonā. Lai atrisinātu situāciju, nepieciešams mainīt maksimālo koku ciršanas apjomu galvenajā cirtē zinātniskās izpētes mežos, samazinot to Jelgavas rajonā, bet palielinot Saldus rajonā. Valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» valdījumā esošajos mežos no 2000. - 2004.gadam ir veikta īpaši aizsargājamo meža iecirkņu inventarizācija, izveidoti mikroliegumi un jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un paplašinātas esošās. Ir mainījies ciršanai pakļauto mežaudžu īpatsvars un valdošo koku sugu struktūra tāpēc ir nepieciešams izmainīt koku ciršanas maksimālo apjomu sadalījumā pa administratīvajiem rajoniem, nemainot kopējo apjomu,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.