Lai arī dažādu nozaru pārstāvji vēl tikai aprēķina vētras nodarītos zaudējumus, ir skaidrs, ka tā bijusi mazāk postoša nekā 2005. gada vētra. Postījumi, neskatoties uz to, bijuši ievērojami, un vakar valdība bija izveidojusi Krīzes valdības padomi Ventspilī, kuras sēdē ar atbildīgajiem dienestiem pārrunāta situācija valstī.

Tranzīts cieš

Latvijas ostās vētras dēļ ierobežota kuģu satiksme, kā rezultātā uz brīdi kritušies kravu pārkraušanas apjomi. Rīgas ostā kuģu ienākšana vakar uz brīdi bija pat apturēta, savukārt Ventspils ostas kapteiņdienestā norādīja, ka kuģu kustība bijusi ierobežota, jo uz kuģa nevarēja uzkāpt loči.

Valsts dzelzceļa kompānijā Latvijas dzelzceļš (LDz) Db informēja, ka rindā pie Rīgas ostas stāvēja vairāki ogļu vilcieni, kuri gaidīja kad būs iespējams pārkraut ogles. Tiesa, kompānija pauda cerības, ka līdzko situācija normalizēsies, tā kravas tiks pārkrautas. Arī Liepājā vētra ierobežoja ostas darbību.

Liepājas ostas lielākās stividorkompānijas Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks jau iepriekš Db norādīja, ka vētru dēļ krities kravu apgrozījums Liepājas ostā. Iesalnieks skaidroja, ka pārkrauto kravu kritums saistīts ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem - biežo stipro vēju, miglu un citiem.

Aizvadītās nedēļas nogalē pāri Baltijai brāzās spēcīga vētra, kas īpaši lielus postījumus nodarīja Lietuvā. Kaimiņvalsts apdrošinātāja Lietuvos Draudimas dati liecina, ka vētra uzņēmuma klientiem radījusi zaudējumus vairāk nekā 2,2 miljonu litu (436 tūkstošu latu) apmērā.

Latvijā vētras postījumi bijuši salīdzinoši nelieli, informē apdrošināšanas sabiedrība Balta. Apdrošinātāja aplēses liecina, ka Latvijā vētra uzņēmuma klientiem radījusi zaudējumus piecu tūkstošu latu apmērā. Tomēr, tā kā pēc dabas stihijām pieteikumi parasti turpina ienākt ilgākā laika posmā, Balta eksperti prognozē, ka zaudējumu apmērs vēl palielināsies.

Vētra Latvijā skārusi lielākoties Latgales daļu – Daugavpilī apdrošinātājs saņēmis vairākus pieteikumus par kritušiem kokiem, kas sabojājuši automašīnas un ēkas. Krāslavā ticis bojāts saimniecības ēkas jumts. Saņemts arī pieteikums par privātīpašumam uzkritušu koku Jelgavā, kā arī par līdzīgiem zaudējumiem Rīgā, liecina Balta atlīdzību pieteikumu dati.

SIA Deloitte Latvija auditori secinājuši, ka augstākās izglītības studiju programmu īstenotājiem par nekvalitatīvi veiktu darbu var pieprasīt atmaksāt nodarītos zaudējumus, bet, konstatējot noziedzīga nodarījuma pazīmes, pat saukt pie kriminālatbildības.

Vadošās atbildīgās personas Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» bija projekta vadītāja Baiba Rivža un Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra, par viņu iespējamo vainu par pārkāpumiem norāda arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Disciplināratbildība var tikt piemērota AIP locekļiem un AIP priekšsēdētājiem, atsaucot tos no amata. Savukārt civiltiesiskā atbildība par prettiesisku vai nekvalitatīvu savu pienākumu veikšanu var tikt piemērota ne tikai visām AIP amatpersonām, bet arī projektā piesaistītajām personām. Tāpat pret šīm personām var tikt piemērota kriminālatbildība, ja viņu rīcībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Vētras dēļ cilvēki Liepājā nav cietuši – Centrālās slimnīcas traumpunktā pēc palīdzības šajā sakarā neviens nav vērsies, bet vētra pilsētā nogāzusi vairāk nekā 60 kokus, Db.lv informēja Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Vētras dēļ būtiski transporta kustības traucējumi vai elektrības padeves pārtraukumi Liepājā nav bijuši.

Naktī uz pirmdienu, kad Liepājā plosījās stiprs vējš, pilsētā ir izgāzts vairāk nekā 60 koku, apmēram desmit pilsētas ielu apgaismes stabu un daudzviet – arī žogi.

Vētra apmēram 100 kvadrātmetru platībā ir norāvusi Latviešu biedrības nama jumtu Rožu laukuma un Pumpura iela stūrī.

Vienā gadījumā koks ir uzkritis uz mājas pagalmā atstātās vieglās automašīnas.

Dažāda rakstura un pakāpes postījumi ir nodarīti apsaimniekošanas uzņēmuma Vecliepāja apsaimniekotajiem namiem. Postījumus, ko vētra nodarījusi Jaunliepājas un Karostas rajona dzīvojamam fondam, namu apsaimniekošana uzņēmumi šobrīd vēl apzina un novērtē.

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija (LNMA) ir nosūtījusi ministru prezidentam Ivaram Godmanim atklātu vēstuli, lai informētu par krīzes situāciju mežistrādes nozarē Latvijā.

"Augstā inflācija, tirgus situācijas izmaiņas Eiropā un ASV, kā arī citu ekonomisko faktoru ietekmē šodien krīze ir vairākām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Taču atšķirībā no ārējiem faktoriem, kas ietekmējuši daudzus Latvijas uzņēmumus, kas šodien bankrotē, samazina vai aptur savu darbību, Latvijas mežizstrādātājiem bankrota draudus rada Latvijas valsts kompetencē ietilpstoši jautājumi," teikts vēstulē.

LNMA vadītājs Andis Araks atklātajā vēstulē norāda, ka valstij piederošā akciju sabiedrība Latvijas Valsts meži ir izsludinājusi kārtējo pakalpojuma iepirkuma konkursu apaļkoku izstrādei, uzverot satraucošo faktu, vairāku gadu līgumos, kas tiek slēgti ar pakalpojumu sniedzējiem, tiek garantēts, ka tiks kompensēts inflācijas kāpums un dīzeļdegvielas sadārdzinājums. Tas arī vienmēr tiek izpildīts. Taču problēma ir tā, ka uz mežizstrādi nevar attiecināt tos Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes inflācijas aprēķinus, kas raksturo kopējo inflācijas kāpumu valstī, jo Statistikas pārvalde nevāc datus par cenu sadārdzināšanos specifiskās jomās – industriālās tehnikas servisa, rezerves daļu sadārdzināšanos utt.

Gan Mērsraga osta, gan Skultes osta plāno prasīt kompensācijas par vētras nodarītajiem postījumiem, biznesa portālam Db.lv stāstīja ostru pārvaldnieki.

Pagājušajā gadā Mērsraga osta saņēmusi kompensāciju 30 tūkstošu latu apmērā no Eiropas Savienības par 2005.gada janvāra vētras postījumiem, tomēr tādējādi tikusi segta tikai neliela daļa no 100 tūkstošus vērtajiem zaudējumiem, ko ostai radījusi vētra, informēja Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika. Kompensēti esot tikai postījumi, ko vētra radījusi kuģu kanālam. Arī par šīs vētras nodarītajiem postījumiem osta prasīšot kompensāciju. "Ja jau zemnieki tādas var saņemt, kāpēc mēs esam sliktāki," stāstīja J. Budreika, norādot, ka mazajām ostām tikpat kā nav brīvu līdzekļu, ko novirzīt postījumu novēršanai.

Lai pilnībā apzinātu vētras nodarītos postījumus ostai, esot nepieciešams laiks, jo joprojām esot liela viļņošanās, stāstīja J. Budreika. Tomēr pieredze liecinot, ka vētras ietekmē veidojas sanesumi. Patlaban jau esot skaidrs, ka vētra ir noskalojusi krastu un piestātnes, postījumi skāruši arī topošā industriālā parka teritoriju.

Apdrošināšanas kompānijas lielākoties atlīdzību pieteikumus saņēmušas par vētras laikā bojātiem jumtu segumiem un lūstošu koku radītiem postījumiem, kuros cietuši īpašumi - jumti, žogi, ēkas, taču pieteiktas arī atlīdzības par kaitējumu automašīnām, stāsta apdrošinātāji.

AAS Gjensidige Baltic Vispārējo atlīdzību nodaļas vadītājs Aleksejs Kozirs stāsta, ka apdrošinātājs saņēmis 65 īpašuma apdrošināšanas atlīdzības pieteikumus. Jau pirmajā dienā pēc vētras bija iesniegti gandrīz 30 pieteikumi, un joprojām katru dienu cilvēki no visiem Latvijas reģioniem piesaka jaunas atlīdzības. Prognozējams, ka klientiem kopumā par vētras radītajiem zaudējumiem atlīdzībās Gjensidige izmaksās aptuveni 150 – 200 tūkstošus latu.

Bojājumi, ko vētras nodara īpašumam, gadu no gada ir līdzīgi, tāpēc cilvēkiem vajadzētu arī savlaicīgi domāt par drošības pasākumiem, atgādina eksperts, piebilstot, ka lielākoties tie ir ēku jumtu bojājumi. Nereti stiprais vējš tos norauj vispār, kas īpaši raksturīgi runājot par piebūvēm vai verandām. Tāpat mājām tiek izsisti logi. Parasti tajos trāpa kāds zars vai vēja nests priekšmets. Bīstamākie ir tie gadījumi, kad vētra izgāž kokus, īpaši māju vai elektrolīniju tuvumā, jo tad zaudējumi var sasniegt ļoti lielus apmērus, kā arī tiek apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība.

Vētrā cietušo koksni pilnībā Kurzemē, visticamāk, neizcirtīs un neizvedīs no mežiem līdz šā gada 1. jūnijam. Tā secina gan Valsts meža dienesta amatpersonas, gan arī privātmežu īpašnieki. Lai arī ciršanai izsniegti teju vai 60 % no visiem vētrā lauztajiem/gāztajiem kokiem un procentuālā izteiksmē vismazākais vētrā cietušas koksnes izsniegšanas apjoms ciršanai, tikai nepilni 20 % ir Preiļu rajonā, taču viskritiskākā situācija veidojas tieši Kurzemē, kas vētrā cieta visvairāk, liecina Valsts meža dienesta apkoptā informācija. Joprojām milzīgs vētrā cietušās koksnes apjoms nav pat izsniegts ciršanai Kuldīgas rajonā — 878 000 m3 apjomā un nedaudz mazāk — 607 000 m3 — Tukuma rajonā. Toties ciršanai ir izsniegts teju vai viss vētrā cietušas koksnes apjoms Ogres, Aizkraukles, Valkas, Jēkabpils, Balvu, Gulbenes rajonā, kur šie postījumi ir samērā nelieli. Tāpat pēc optimistiskajām prognozēm vētras seku sakopšana sekmīgi norit Jelgavas, Bauskas, Madonas, Rīgas, Limbažu, Alūksnes, Ludzas rajonā. Jāņem vērā, ka vēras postījumi dažādos rajonos ir atšķirīgi.

Grupa Prāta Vētra, kas 17.jūlijā uzstāsies Positivus festivālā Salacgrīvā, īpaši gatavojas savam vienīgajam šā gada koncertam Latvijā. Festivāla organizatori esot saņēmuši grupas idejas skatuves uzbūvei, un tehniskajā ziņā tā būšot krietni iespaidīgāka nekā iepriekšējos festivālos redzētā.

Informēja Positivus festivāla sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Andžāne.

Jūnija vidū Prāta Vētra plānojot klajā laist jaunu singlu.

Prāta Vētra savu vienīgo koncertu šovasar izvēlējusies sniegt Positivus festivālā. Kā galvenie mākslinieki Prāta Vētra uzstāsies festivāla pirmajā dienā, 17.jūlijā. Grupas uzstāšanās sāksies ap plkst. 23:00 uz festivāla galvenās - TELE2 skatuves.

Gaismas tehnikas apjoms, ko savā šovā izmantos gan Prāta Vētra, gan festivāla otrās dienas galvenais mākslinieks MOBY, būšot krietni lielāks un iespaidīgāks nekā iepriekšējos Positivus festivālos redzētais.

Otrdien 24. februārī Latvijas Nacionālajā operā tika pasniegtas Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balvas 2008. Prāta Vētra, kā jau pēdējos gados ierasts, saņēma visvairāk balvas.

Prāta Vētra tika apbalvota četrās kategorijās - Labākais popmūzikas albums, Labākais videoklips, Labākais koncertieraksts un Labākā dziesma. Grupas dziesma Ja tikai uz mani tu paskatītos uzvarēja arī tirdzniecības parka Alfa gada dziesmas balsojumā.

Labākais rokmūzikas albūms aizceļoja pie Dona par albūmu Lelle, savukārt Ellas albūms Welcome to the club tika atzīts par Labāko deju mūzikas albumu.

Balvu par mūža ieguldījumu saņēma Aldis Ermanbriks.

Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas 2008:

Labākais pop albums - Prāta Vētra, Tur kaut kam ir jābūt;

Labākais roka albums - Dons, Lelle;

«2005. gads tieši vētras dēļ ir unikāls mežizstrādātājiem, jo tāds nav ilgi bijis un ar iepriekšējo — 1967. un 1969. gada vētras seku savākšanas pieredzi var lepoties tikai neliels skaits cilvēku,» secina Latvijas mežizstrādātāju savienības izpilddirektors Andrejs Cunskis. Viņš arī atgādina, ka tirgus ekonomikas apstākļos tik liela — ap 7.4 milj. m3 — vētras seku likvidācija līdz šim nebija bijusi. Pagājušā gada janvārī — maijā pieprasījums pēc mežizstrādes pakalpojumiem ievērojami pārsniedza esošās mežizstrādes jaudas Latvijā, bet vēlāk, kad mežu īpašnieki (apsaimniekotāji), lai panāktu koksnes cenu pieaugumu, pieturēja koksni, to necērtot, tad atkal daudziem mežizstrādātājiem nācās iztikt ar uzkrātiem «taukiem», ja vien tādi bija. «Mašinizētā (izmantojot harvesterus) mežizstrādē Latvijā tiek izcirsta apmēram trešdaļa no visa apjoma, tāpēc vēl joprojām nevarētu teikt, ka šāda veida mežizstrādes jaudu Latvijā būtu pārāk daudz un tās «sausuma laikā» stāvētu pie sētas,» atzīst A. Cunskis. Viņš norāda, ka mežizstrādātāju vidū turpinās zināma noslāņošanās, kad ir daži Latvijas mērogiem ļoti lieli mežizstrādātāji, bet lielākā masa tomēr joprojām ir nelielie — ar vienu vai diviem hārvesteriem vai vispār bez tiem, skaidro A. Cunskis. Viņaprāt, ir savas priekšrocības un trūkumi gan lielajiem, gan arī mazajiem mežizstrādātājiem. Proti, ja mazais neuzvar, piemēram, a/s Latvijas valsts meži mežizstrādes pakalpojumu konkursa kādā sadaļā, tad viņam jau rodas problēmas un ir jādomā, kam un par kādu cenu sniegt šos pakalpojumus, lai izvairītos no dīkstāves, kamēr lielajiem ir lielākas variācijas iespējas un atsevišķa mehānisma ierobežotais noslogojums varbūt nerada tik paliekošas sekas. Savukārt mazie bieži ir daudz fleksiblāki nekā lielie.

Grupas «Prāta vētra» turnejas «Skārdu bungu tūre» koncertu Mežaparka lielajā estrādē 17.augustā varētu apmeklēt aptuveni 50 000 cilvēku, sacīja grupas pārstāve Aija Auškāpa.

Viņa pauda, ka līdz šim atjaunotajā Mežaparka estrādes skatītāju laukumā vēl nav noticis neviens tāda veida koncerts. «Teorētiski izskatās, ka varētu būt vieta 50 000 cilvēku. Mēs gan rēķināsim vēlreiz, lai noteiktu precīzāku skaitu,» sacīja Auškāpa, piebilstot, ka šogad pieprasījums uz «Prāta vētras» koncertiem Latvijā ir lielāks nekā iepriekšējos gados.

Grupas pārstāve skaidroja, ka šāds apmeklētāju skaits ir iespējams, jo, gatavojoties koncertam, Mežaparka estrādē uz laiku tiks demontēti visi soli.

Grupas dalībnieki Renārs Kaupers, Kaspars Roga, Māris Mihelsons un Jānis Jubalts šodien preses konferencē aicināja atbalstītājus uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu, vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu iespējami mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Lai mazinātu mežizstrādes jaudu deficītu Latvijā un pēc iespējas ātrāk izstrādātu vētras gāzto/lauzto koku cirsmas, uzņēmēji meklē iespējas iznomāt mežizstrādes tehniku kaimiņvalstīs.Šobrīd valsts mežu apsaimniekotājs ir piesaistījis lauvas tiesu visu Latvijas mežizstrādes jaudu, bet privātīpašniekiem lielākoties vien atliek paļauties uz agrāk noslēgtiem līgumiem ar mežizstrādātājiem vai arī pašiem sakopt vētras radītos postījumus. Turklāt, neraugoties uz milzīgo darba apjomu, peļņā uz Zviedriju ir devušies ne tikai kaimiņvalstu, bet arī Latvijas mežizstrādātāji. Līdz ar to brīvu mežizstrādes jaudu nav ne Latvijā, ne arī kaimiņvalstīs, tomēr, neraugoties uz to, viens no lielākajiem Latvijas mežizstrādātājiem SIA Silva no Igaunijas iznomājis sešus tehnikas komplektus (harvesters + forvarders) ar mātes kompānijas Metsaliitto Igaunijas meitas uzņēmuma palīdzību. «Pirmās tehnikas vienības uz Latviju atceļoja jau martā,» skaidro SIA Silva valdes loceklis Juris Antoņevičs. Viņš norāda, ka tehnika ir iznomāta līdz šā gada 1. jūlijam, taču esot iespējas šo nomas līgumu pagarināt. «Tas izmaksā dārgāk nekā tad, ja šo tehniku iznomātu no Latvijas uzņēmumiem, taču šeit brīvu jaudu nav,» sīkākos komentāros par nomas maksas apjomiem neielaižas J. Antoņevičs. Viņš atzīst, ka iznomātās tehnikas vienības galvenokārt strādās SIA Silva ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās valsts mežos, kuras cietušas no janvāra vētras. Uzņēmums visas jaudas koncentrēja uz ilgtermiņa līgumsaistību izpildi. «Nepiesaistot papildu mežizstrādes jaudas, Silva nevarētu likvidēt vētras postījumus ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās,» atzīst J. Antoņevičs. Viņš norāda — jo ilgāk vētrā lauztā/gāztā koksne atrodas mežā, jo tā arvien vairāk zaudē savas kvalitātes īpašības un līdz ar to arī pielietojumu un cenu tirgū. «Ņemot vērā siltos laika apstākļus, ilgi vilcināties nav laika, jo vētras gāztie koki sāk bojāties un to kvalitāte strauji pazeminās,» uzsver SIA Silva valdes loceklis. Viņš atgādina, ka, tikai sakopjot vētras postījumus, ir iespējams novērst kaitēkļu savairošanos nesakoptās mežaudzēs un ugunsbīstamības risku. Turklāt, strādājot vējgāzēs un vējlauzēs, krasi pazeminās darba ražīgums un līdz ar to arī mežizstrādes apjoms. Tāpēc arī, pēc J. Antoņeviča teiktā, pat iznomājot papildus sešus tehnikas komplektus, uzņēmuma mežizstrādes apjoms mēnesī no 55 000 m3 pieaugs līdz 75 000 m3. Šobrīd Silva mežizstrādē izmanto 10 harvesterus, kamēr janvārī uzņēmuma rīcībā bija tikai 2 harvesteri un pāri par 300 koku gāzējiem. «Faktiski līdz šim esam piesaistījuši 8 tehnikas komplektus, no kuriem 6 ir iznomāti no Igaunijas un, ja situācija to prasīs, tad varētu iznomāt vēl kādu,» uzsver J. Antoņevičs.

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

Ziemeļeiropas vētras dēļ izmaiņas notikušas arī starptautiskajā lidostā "Rīga" ielidojošajos un izlidojošajos avioreisos, tādēļ ceļotāji tiek aicināti sekot līdzi aktuālajam lidojumu sarakstam, informē lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka vētras dēļ Eiropā ir atcelti vairāki reisi uz citām lidostām, tostarp arī Rīgas. Karnīte papildināja, ka aviokompānijas ir atcēlušas vai paziņojušas par izlidošanas kavēšanos arī vairākiem reisiem no Rīgas uz vētras skartajiem galamērķiem Eiropā, patlaban galvenokārt Apvienotajā Karalistē.

Karnīte uzsvēra, ka pasažieriem jāseko aviokompāniju sniegtajai informācijai par tālāko rīcību. Reisu izmaiņu vai atcelšanas gadījumos ceļotāji tiek aicināti sazināties ar attiecīgo aviokompāniju.

Jau ziņots, ka, Ziemeļeiropai sākot izjust spēcīgas ziemas vētras ietekmi, svētdien tika saņemtas ziņas par avioreisu atcelšanu un dzelzceļa satiksmes ierobežojumiem.

Spēcīgajā vētrā, kas ceturtdien plosījās Eiropas ziemeļos, dzīvību zaudējuši vismaz seši cilvēki, divi pazuduši jūrā un tūkstošiem bijuši spiesti pamest savas mājas bailēs no iespējamajiem plūdiem.

Vētra Ksavjers Eiropu skāra ceturtdien, atstājot tūkstošiem mājsaimniecību bez elektrības un ievērojami apgrūtinot satiksmi.

Skotijā, spēcīgā vēja dēļ apgāžoties smagajai automašīnai, dzīvību zaudējis viens cilvēks. Kravas mašīna uzgāzusies divām vieglajām automašīnām. Bojā gājis kravas mašīnas šoferis. Savukārt kādam vīrietim, kas braucis ar motorolleru, Anglijas vidienē uzkritis koks.

Zviedrijas austrumu piekrastē no kuģa jūrā ieskaloti divi jūrnieki. Glābējiem viņus nav izdevies atrast.

Dānijas rietumos dzīvību zaudējusi 72 gadus veca sieviete, kad spēcīgā vējā apgāzies furgons, kurā viņa atradās.

Vēl pirms salīdzinoši neilga laika noteiktas valsts institūcijas, sākot ar Latvijas Banku un beidzot ar Drošības policiju, visai neiecietīgi izturējās teju pret katru spriedelējumu par to, kā tas nu būtu — devalvēt latu.

Katrā ziņā būtu vismaz dīvaini, ja Drošības policijas darbinieki uzliktu roku dzelžus premjeram Valdim Dombrovskim, kurš ir skaidri un gaiši paziņojis — Starptautiskais valūtas fonds atbalstītu lata devalvāciju, bet tam pretojas Latvijas valdība, centrālā banka un Eiropas Komisija, turklāt šī atšķirīgā nostāja tiek dēvēta par klupšanas akmeni. Kamēr par lata devalvācijas iespēju izteicās ekspremjers Andris Šķēle, kurš diez vai domā tālāk par sava biznesa iespējām, to vēl varēja uzskatīt par viena cilvēka personīgo vēlmju paušanu.

Nopietnāk tas jau bija brīdī, kad par šo tēmu sāka izteikties vienas otras ārvalstu bankas eksperts, bet daļai Latvijas kompāniju to ārzemju mātes uzņēmumi silti ieteica savu naudas atlikumu pārvērst no latiem uz eiro, lai gan konvertācijas rezultātā tika zaudētas pietiekami lielas summas. Ja attiecīgi izsakās un rīkojas privātuzņēmēji, dažādi eksperti utt., tā ir viena lieta. Savukārt augsta līmeņa valsts amatpersonu izteikumiem svars jau ir ievērojami lielāks.

Deviņu mēnešu laikā ir izcirsti 5.18 milj. m3 jeb 70 % no šā gada janvāra vētrā cietušā kopējā koksnes apjoma, tādējādi vētras seku likvidēšana faktiski ir beigusies. To liecina Valsts meža dienesta dati pēc stāvokļa uz šā gada 1. oktobri. Privātīpašnieku mežos izcirsti 2.97 milj. m3 jeb 67 % no vētrā cietušās koksnes, valsts mežos — 2.21 milj. m3 jeb 73 % no vētrā cietušās koksnes šajos mežos. Tādējādi kopumā joprojām ciršanas apliecinājumi nav izņemti 1.46 milj m3 un reāli nebija izcirsti 2.27 milj. m3. «Tas nozīmē, ka tie, kuri vēlējās un spējuši izcirst vētrā cietušo koksni, to ir izdarījuši,» skaidro Valsts meža dienesta Komunikāciju daļas vadītāja vietniece Selva Šulce. Viņa norāda, ka daļa vētrā cietušās koksnes nav izstrādāta ne tikai konkrētu mežu īpašnieku vai valdītāju dēļ, bet arī dabas aizsardzības nosacījumu un saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ. Proti, vairākās vētras cietušajās teritorijās koksni, saskaņā ar konkrētajā teritorijā noteiktajām dabas aizsardzības prasībām, nemaz nedrīkstēja savākt, un tā paliks sapūšanai. Kā vēl vienu vētras postījumu nesavākšanas iemeslu S. Šulce min to, ka daļa īpašnieku vienkārši šo koksni nevar izstrādāt bez kārtīga sala, it īpaši, ja konkrētie meži ir purvos un citās mitrās vietās. Viņa arī nenoliedz, ka atsevišķi mežu īpašnieki vai valdītāji kaut kādu iemeslu dēļ nav likušies par postījumiem ne zinis, tomēr tādu neesot daudz.

«Drīsim visu iespējamo, lai līdz 1. jūnijam visa vētrā cietusī koksne būtu izcirsta un izvesta no valsts mežiem, kaut arī katram kokam pakaļ neskriesim – kaut kas ir jāatstāj arī dabas daudzveidībai,» uzsver valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) prezidents Roberts Strīpnieks. Viņš atzīst, ka šobrīd LVM apsaimniekojamos mežos ir pārdots 59% jeb vairāk, nekā 0.97 milj. m3 vētrā cietušās koksnes, bet vēl jāpārdod 0.67 milj.m3 un līdz 1. jūnijam ir atlikušas vairs nu jau mazāk par 9 nedēļām. LVM prezidents norāda, ka vētrā cietušas koksnes pārdošana un izstrāde pagaidām vislēnāk notiek ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāju platībās, kur vēl jāpārdod 51 % no kopumā vētrā nopostītā jeb 321 000 m3. Cirsmu izsolēs, kur pārdošana notiek ar lejupslīdošu soli, vēl jāpārdod 33% no kopumā vētrā nopostītā jeb 167 000 m3. R. Strīpnieks norāda, ka pēc 1. jūnija tiks veikta detalizēta analīze par vētras seku novākšanas gaitu un tad varēs izdarīt secinājumus par katra atsevišķa koksnes pārdošanas veida efektivitāti. «Skaidrs ir viens – brūkoša koksnes tirgus situācijā augošas koksnes cenas ir nokritušās daudz straujāk, nekā gatavo apaļkoksnes sortimentu cenas un pircēji, pretēji augošu koku izsolēm, aizvien saglabājuši lielu interesi par gatavo sortimentu piegādēm no LVM», secina R. Strīpnieks. Jautāts par to, ko un kā darīs LVM ar tiem ilgtermiņa mežizstrādes ilgtermiņa līgumturētājiem, kuri savās platībās nebūs izcirtuši vētras lauztos/gāztos kokus, LVM prezidents atsakās komentēt LVM iespējamo rīcību attiecībā uz katru ilgtermiņa līgumu, apstiprinot, ka LVM rīkosies individuāli, atbilstoši katra no iepriekšējās mežu apsaimniekošanas sistēmas pārņemtā līguma nosacījumiem.

Vētra varētu būt radījusi vismaz 11 miljonu zaudējumus, LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Viņš norādīja, ka zaudējumi lēšami 11 miljonu apmērā.

Vienlaikus Sprindžuks akcentēja, ka tas ir vien šobrīd "saskaitītais zaudējumu apmērs" un to veido 54 pašvaldību īpašumi un ap 2500 mājsaimniecības dažādos novados. Lielāko posto vētra nesusi Dobeles novadā.

LETA jau rakstīja, ka 7.augustā Latviju šķērsoja pērkona negaiss un stipra vētra, kas dažviet atnesa ļoti lielu krusu un intensīvas lietusgāzes, gāžot kokus, izpostot būves, transportlīdzekļus un infrastruktūru. Īpaši lielus postījumus vētra nesa Dobeles novadam.

Tāpat vēstīts, ka valsts varēs uzņemties līdz 90% izdevumu, nodrošinot lielāku finansiālo atbalstu tām pašvaldībām, kuru teritorijās negaiss ir nodarījis lielākos postījumus, ceturtdien ārkārtas sēdē nolēma Ministru kabinets (MK), atbalstot Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus MK noteikumos "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas".

Vētras rezultātā Rimi lielveikalā Kuldīgā ap vieniem naktī pazudusi elektrība, kā rezultātā nav strādājušas aukstumiekārtas - ledusskapji un saldētavas - un radušies neparedzēti produkcijas zudumi, biznesa portālu Db.lv informēja SIA Rimi Latvia pārstāve Zane Eniņa. Elektrības padeves traucējumi radušies arī Elvi un Maxima veikaliem.

Vētra ietekmējusi Rimi lielveikala Kuldīgā darbu - ap vieniem tajā pazuda elektrība. Līdz ar to nestrādāja aukstumiekārtas (ledusskapji un saldētavas), kā rezultātā radās arī neparedzēti produkcijas zudumi, un veikals pircējiem tika atvērts tikai pulksten 11.00, stāstīja Z. Eniņa.

Nelieli elektrības padeves traucējumi ap pulksten sešiem no rīta bijuši arī Rimi lielveikaliem Talsos un 14.janvārī īsi pirms slēgšanas pulksten 21.00 - Rimi hipermārketam Ventspilī, taču tie nav ietekmējuši veikalu darbību.

Z. Eniņa stāstīja, ka līdz šim piegādes noritējušas laicīgi, un, tā kā vētra Latviju skāra naktī, pircēju aktivitāti tā nav ietekmējusi.

Vētras radīto skujkoku zāģbaļķu pārprodukcija kokzāģētavās ir radījusi būtiskus uzkrājumus, un tiek meklēti risinājumi, kā racionālāk izmantot šos baļķus, kā viena no iespējām tiek minēta — eksports.«Esam nosūtījuši pirmo eksperimentālo priedes zāģbaļķu kravu ar kuģi ar nedaudz vairāk nekā 3000 m3 uz Poliju Swedwood uzņēmumam,» skaidro kokapstrādes SIA Swedwood Latvia apaļkoksnes iepirkšanas vadītājs Juris Menniks. Viņš atzīst, ka eksportēt vētrā cietušos priedes zāģbaļķus būtu varējis jau ātrāk, ja vien būtu bijušas ekonomiski pamatotas cenas. Priedes zāģbaļķu cenas bijušas tādas, ka, tām pieskaitot glabāšanas, transportēšanas izdevumus, pircējam cena bija ap 50 eiro/m3. «Šobrīd notiek pārrunas par iespējām eksportēt vētrā cietušo koksni, taču tagad pavasarī ir pieaudzis risks, ka no vētrā cietušajām audzēm izcirstie priedes baļķi var zaudēt savas kvalitātes īpašības un sākt zilēt,» norāda J. Menniks. Viņš atzīst, ka liela daļa zāģētavu ir iekrautas baļķu grēdās, bet Valsts meža dienesta dati rāda, ka izcirsta maija nogalē bija tikai puse no visa vētrā cietušā koksnes apjoma. Ir jādomā, kā panākt, lai siltajā laikā baļķi nezaudētu savas kvalitātes īpašības, jo palielināt pārstrādes jaudas, kas strādā maksimāli iespējmamajā režīmā, vairāk nav iespējams, tāpēc eksports ir viena no reālajām iespējām samazināt baļķu krājumus.

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Naktī valsts piekrasti plosījusi spēcīga vētra. Spēcīgā vēja dēļ elektroapgāde šorīt traucēta vairāk nekā 100 tūkstošiem mājsaimniecību, bet glābēji saņēmuši vairāk nekā 130 izsaukumu. Elektrības piegāde ievērojami traucēta Ventspilī, Kuldīgā un Talsos. Stiprā vēja dēļ Liepājā nogruvusi jaunceltne un gruveši apbēruši mikroautobusu. Cilvēki negadījumā nav cietuši. Savukārt Rīgā daudzviet nestrādā luksofori, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

No nabaga rokaspuiša līdz lielrūpniecības īpašniekam — tāds ir Augusta Dombrovska panākumu stāsts. Kad 19. gadsimta beigās latviešu rūpniekiem piederēja galvenokārt kokapstrādes, minerālvielu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi, lielākā to vidū bija Dombrovska kokzāģētava Mīlgrāvī.

Kas mudināja Augustu Dombrovski kļūt par turīgu vīru? Vai pretīgums pret siļķi, kad bērnībā gadiem ilgi tā bija vienīgais galdā celtais ēdiens? Kas mudināja viņu ar dāsnu roku balstīt pretalkohola kustību? Dzērāja tēva skurbumā raidītās dunkas? Vai tēva krogus brāļu uzjautrināšanās, ar varu lejot mazā Augusta rīklē degvīnu? Kas mudināja kļūt par filantropu, uzturot izglītības iestādes un pabalstot latviešu kultūras darbiniekus? Īstās atbildes vairs nepateiks neviens, taču arī bez tām stāsts par uzņēmēju Augustu Dombrovski ir ievērības cienīgs.

Savādais bagātnieks

Ir 1919. gads. Latvijas Konservatorijas atklāšanas svinības. Mariss Vētra vēro, ka Jāzeps Vītols pastaigājas kopā ar savādu vecīti.

Četru mēnešu laikā ir izcirsti 3.75 milj. m3 jeb 50% no šā gada janvāra vētrā cietušā kopējā koksnes apjoma valstī, tādējādi vētras seku likvidēšana turpināsies arī vasarā. To liecina Valsts meža dienesta dati pēc stāvokļa uz šā gada 20. maiju. Privātīpašnieku mežos izcirsti 2.33 milj. m3 jeb 53% no vētrā cietušās koksnes, valsts mežos —1.42 milj. m3 jeb 47 % no vētrā cietušas koksnes šajos mežos. «Jo īsākā laikā vētras nodarītos postījumus likvidē, jo labāk gan pašiem mežu īpašniekiem, gan arī valsts dienestiem, jo būs mazāks meža kaitēkļu savairošanās un ugunsbīstamības risks,» skaidro Valsts meža dienesta Meža aizsardzības sektora vadītāja Aiva Jansone. Viņa pieļauj, ka klimatiskie apstākļi — dziļš sniegs, daudziem īpašniekiem arī izpratnes darīt trūkums par darāmo bremzēja ātrāku vētras seku likvidāciju. Turklāt A. Jansone norāda uz Db vairākārt minētajām problēmām, ka tik liela koksnes daudzuma momentālai izstrādei pietrūka mežizstrādes jaudu, it īpaši, ja strādājot vējgāzēs un vējlauzēs, krasi pazeminās darba ražīgums un līdz ar to arī mežizstrādes apjoms. Tomēr neraugoties uz minētajiem faktoriem privātīpašnieki spējuši izcirst 2.33 milj. m3 jeb 53% no vētrā cietušas koksnes šajos mežos (tas ir 77.7% no ciršanas apliecinājumos uzrādītā plānotā cērtamā koksnes apjoma vējgāžu skartajās platībās), secina A. Jansone. Viņa norāda, ka, ņemot vērā siltos laika apstākļus, šobrīd vilcināties nav laika, jo gāztos un lauztos kokus sāk invadēt meža kaitēkļi un koku kvalitāte strauji pazeminās, tādējādi arī īpašniekiem samazinās izstrādātās apaļkoksnes sortimentu realizācijas iespējas un cenas, tāpēc jācenšas atlikušos postījumus savākt pēc iespējas ātrāk. Viņa piekrīt mežu īpašnieku viedoklim, ka vētras postījumu likvidēšanu bremzē arī skujkoku realizācijas cenu kritums un mežizstrādes cenu kāpums.