Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži ir noslēdzis 37 cirsmu pirkuma līgumus uz vienu gadu ar 32 kompānijām, kuriem šogad beidzās ilgtermiņa mežizstrādes līgumu termiņš. Šogad līguma termiņš beidzas 44 ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem ar kopējo platību nedaudz vairāk par 256 000 ha un mežizstrādes apjomu 2002. gadā 515 000 m3, kas ir ap 22 % no visos ilgtermiņa mežizstrādes līgumos izcirstās koksnes. Līdz šim valsts mežu apsaimniekotājs ir noslēdzis 37 cirsmu pirkuma līgumus 205 000 ha platībā (mazākais cirsmas pirkuma līgums 144 ha) ar 32 kompānijām, 7 līgumturētājiem ar kopējo platību 20 000 ha, netika pārslēgti līgumi, norāda valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «Mežs» direktors Edvīns Zakovics. Viņš atgādina, ka no Valsts meža dienesta tika pārņemti visi 347 noslēgtie ilgtermiņa mežizstrādes līgumi. 1999. un 2000. gada laikā 9 ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem ir beidzies to darbības termiņš. Augošus kokus bijušajās ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās pašlaik realizē izsolēs, jo šobrīd netiek slēgti jauni ilgtermiņa mežizstrādes līgumi. Pēc Dienas biznesa rīcībā esošās informācijas pie ilgtermiņa mežistrādes līgumiem var tikt tikai nopērkot tos uzņēmumus, kuriem šādi līgumi ir. Šobrīd spēkā ir 299 ilgtermiņa mežizstrādes līgumu. Mežu konsultatīvās padomes sēdē tika nolemts: ka 2002. gadā valsts mežu apsaimniekotājs neslēgs jaunus un nepārjaunos līdz šim noslēgtos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus — nemainīsies to termiņš un līgumā noteiktā valstu mežu apsaimniekojamā platība. Taču, lai neciestu tie ilgtermiņa mežizstrādes līgumu turētāji, kuru līguma termiņš beidzas šogad, tiem tika dota iespēja noslēgt uz 2003. gadu cirsmu pirkuma līgumus. Līgumi gan tiek slēgti tikai ar tiem uzņēmumiem — ilgtermiņa mežizstrādes līgumu turētājiem, kuri atbilst izvirzītajiem kritērijiem, skaidro E. Zakovics.

Vidējās meža atjaunošanas izmaksas 2018. gadā bija no 509 līdz 669 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2017. gadā izmaksas bija robežās no 438 līdz 567 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 551 līdz 600 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2018. gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos (668,7 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 23,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (508,7 eiro/ha), kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir attiecīgi par 16,2 % lielākas.

2018. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājušās pirmās un trešās meža zemes kvalitātes grupas mežos, bet otrās un ceturtās meža zemes kvalitātes grupas mežos palielinājušās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2018. gadā bija no 199 līdz 261 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos – 261,0 eiro/ha, kas ir par 14,8 % lielākas nekā 2017. gadā, un meža zemes otrās kvalitātes grupas mežos – 260,8 eiro/ha, kas ir par 5,7 % lielākas nekā gadu iepriekš.

2006.gadā valstī kopā atjaunoti 29,5 tūkst. hektāri meža, tai skaitā valsts mežos 10,0 tūkst. hektāri vai 34%, pārējo īpašnieku mežos 19,5 tūkst. hektāri vai 66% - tā liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija par meža atjaunošanu valstī, Db.lv informēja Valsts meža dienesta Meža atjaunošanas un kopšanas daļa.

Salīdzinot ar 2005.gadu, 2006.gadā atjaunotās meža platības valstī kopā samazinājušās par 15%. Atjaunošanas apjoma samazinājums ir izskaidrojams ar to, ka 2006.gadā tika veiktas izmaiņas Meža likumā, ar kurām atjaunošanas termiņš tika pagarināts par gadu un tas deva atelpu meža īpašniekiem un radīja zināmu atslābumu.

Atskatoties atpakaļ uz meža atjaunošanas rezultātiem ilgākā laika periodā, tomēr var secināt, ka atjaunoto meža platību apjomi valstī sāk nostabilizēties.

2006.gadā mežs mākslīgi atjaunots 11,0 tūkst. ha platībā (37%). Valsts mežos mākslīgi atjaunoti 7,3 tūkst. ha vai 73% no valsts mežos kopējās atjaunotās platības, bet pārējo īpašnieku mežos 3,7 tūkst. ha vai 27% no pārējos mežos kopējās atjaunotās meža platības 2006.gadā.

2004. gada sešos mēnešos konstatēti 846 patvaļīgas koku ciršanas gadījumi – valsts mežos 176, pārējo īpašnieku mežos 670 gadījumi, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Kopā tas ir par 25% mazāk kā pērn šādā pat laika posmā, kad tika konstatēts 1121 patvaļīgas koku ciršanas gadījums (valsts mežos – 164, pārējo īpašnieku mežos – 957).Salīdzinot ar 2003. gadu, kopā visos mežos samazinājies gan nelikumīgi izcirstās koksnes apjoms, gan mežam nodarīto zaudējumu apjoms: - 2004.g. 1. pusgadā patvaļīgi izcirsts 39,21 tūkst. m3, kopējie zaudējumi 1 129,6 tūkst. Ls - 2003.g. 1. pusgadā patvaļīgi izcirsts 56,86 tūkst. m3, kopējie zaudējumi 1 373,6 tūkst. Ls Neraugoties uz situācijas uzlabošanos, patvaļīgās koku ciršanas rezultātā šajā pusgadā valstij nodarīto zaudējumu apjoms ir 1 129,6 tūkst. Ls. - 2004.g. 1. pusg. zaudējumi – 1 129,6 tūkst. Ls, (valsts mežos – 375,4 tūkst. Ls, pārējo īpašnieku mežos – 754,2 tūkst. Ls). - 2003.g. 1. pusg. zaudējumi – 1 373,6 tūkst.Ls, (valsts mežos – 67,50 tūkst. Ls, pārējo īpašnieku mežos – 1 306,06 tūkst. Ls) 2004. gada sešos mēnešos tieši pārējo īpašnieku mežos situācija uzlabojusies un konstatēti 670 koku patvaļīgas ciršanas gadījumi, tajā pašā periodā 2003. gadā tika konstatēti 957 patvaļīgas koku ciršanas gadījumi. Pirmajā pusgadā 2004. gadā pārējo īpašnieku mežos patvaļīgi izcirsti 28,8 tūkst. m3 koksnes, nodarot meža videi 754,2 tūkst. Ls lielus zaudējumus, turpretī 2003. gada pirmajā pusgadā patvaļīgi izcirstās koksnes apjoms pārējo īpašnieku mežos bija 52,47 tūkst. m3 un nodarītā zaudējumu summa sastādīja 1 306,1 tūkst. Ls,norādīts Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Patvaļīgas koku ciršanas gadījumu „smaguma centrs” ir pārvietojies uz valsts mežiem, kur 2004. gada sešos mēnešos patvaļīgi izcirsts 10,4 tūkst. m3 koksnes, kopīgo zaudējumu summa sastāda 375,4 tūkst. Ls,norādīts Valsts meža dienesta apkopotā informācija.. Salīdzinot, 2003. gada pirmajā pusgadā konstatēti patvaļīgi izcirsti 4,4 tūkst. m3 koksnes un aprēķinātie zaudējumi bija 67,5 tūkst. Ls, norādīts Valsts meža dienesta apkopotā informācija.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada septiņos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 10,27 milj. kubikmetru koksnes (5,15 milj. kubikmetrs valsts mežos un 5,12 milj. kubikmetru pārējos mežos), Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada septiņos mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešiem, ir palielinājies par 590 tūkst. kubikmetriem. Valsts mežos 2007. gada septiņos mēnešos plānots cirst par 310 tūkst. kubikmetriem vairāk kā tajā pašā periodā 2006. gadā, bet pārējos mežos šajā laikposmā plānotais koku ciršanas apjoms ir pieaudzis par 280 tūkst. kubikmetru. 2007. gadā jūlijā plānots cirst 620 tūkst. kubikmetru koksnes, bez tam – pārējos mežos plānotais koksnes ciršanas apjoms ir vairāk kā divreiz lielāks nekā valsts mežos, kur plānotais koksnes ciršanas apjoms jūlijā ir 170 tūkst. kubikmetru, bet pārējos mežos – 450 tūkst. kubikmetru.

Lai mazinātu mežizstrādes jaudu deficītu Latvijā un pēc iespējas ātrāk izstrādātu vētras gāzto/lauzto koku cirsmas, uzņēmēji meklē iespējas iznomāt mežizstrādes tehniku kaimiņvalstīs.Šobrīd valsts mežu apsaimniekotājs ir piesaistījis lauvas tiesu visu Latvijas mežizstrādes jaudu, bet privātīpašniekiem lielākoties vien atliek paļauties uz agrāk noslēgtiem līgumiem ar mežizstrādātājiem vai arī pašiem sakopt vētras radītos postījumus. Turklāt, neraugoties uz milzīgo darba apjomu, peļņā uz Zviedriju ir devušies ne tikai kaimiņvalstu, bet arī Latvijas mežizstrādātāji. Līdz ar to brīvu mežizstrādes jaudu nav ne Latvijā, ne arī kaimiņvalstīs, tomēr, neraugoties uz to, viens no lielākajiem Latvijas mežizstrādātājiem SIA Silva no Igaunijas iznomājis sešus tehnikas komplektus (harvesters + forvarders) ar mātes kompānijas Metsaliitto Igaunijas meitas uzņēmuma palīdzību. «Pirmās tehnikas vienības uz Latviju atceļoja jau martā,» skaidro SIA Silva valdes loceklis Juris Antoņevičs. Viņš norāda, ka tehnika ir iznomāta līdz šā gada 1. jūlijam, taču esot iespējas šo nomas līgumu pagarināt. «Tas izmaksā dārgāk nekā tad, ja šo tehniku iznomātu no Latvijas uzņēmumiem, taču šeit brīvu jaudu nav,» sīkākos komentāros par nomas maksas apjomiem neielaižas J. Antoņevičs. Viņš atzīst, ka iznomātās tehnikas vienības galvenokārt strādās SIA Silva ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās valsts mežos, kuras cietušas no janvāra vētras. Uzņēmums visas jaudas koncentrēja uz ilgtermiņa līgumsaistību izpildi. «Nepiesaistot papildu mežizstrādes jaudas, Silva nevarētu likvidēt vētras postījumus ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās,» atzīst J. Antoņevičs. Viņš norāda — jo ilgāk vētrā lauztā/gāztā koksne atrodas mežā, jo tā arvien vairāk zaudē savas kvalitātes īpašības un līdz ar to arī pielietojumu un cenu tirgū. «Ņemot vērā siltos laika apstākļus, ilgi vilcināties nav laika, jo vētras gāztie koki sāk bojāties un to kvalitāte strauji pazeminās,» uzsver SIA Silva valdes loceklis. Viņš atgādina, ka, tikai sakopjot vētras postījumus, ir iespējams novērst kaitēkļu savairošanos nesakoptās mežaudzēs un ugunsbīstamības risku. Turklāt, strādājot vējgāzēs un vējlauzēs, krasi pazeminās darba ražīgums un līdz ar to arī mežizstrādes apjoms. Tāpēc arī, pēc J. Antoņeviča teiktā, pat iznomājot papildus sešus tehnikas komplektus, uzņēmuma mežizstrādes apjoms mēnesī no 55 000 m3 pieaugs līdz 75 000 m3. Šobrīd Silva mežizstrādē izmanto 10 harvesterus, kamēr janvārī uzņēmuma rīcībā bija tikai 2 harvesteri un pāri par 300 koku gāzējiem. «Faktiski līdz šim esam piesaistījuši 8 tehnikas komplektus, no kuriem 6 ir iznomāti no Igaunijas un, ja situācija to prasīs, tad varētu iznomāt vēl kādu,» uzsver J. Antoņevičs.

Ar iecerētā apaļkoku sortimentu pārdošanas modeļa ieviešanu Latvijas valsts mežos tiks veikta gan mežizstrādes pakalpojumu, gan arī iegūtās apaļkoksnes pārdale, kurā zaudētāji būs mazie un vidējie uzņēmumi. Tā savā pilnsapulcē secināja Latvijas mežizstrādātāju savienības (LMS) biedri. Tāpēc arī Latvijas mežizstrādātāju savienība neuzskata par iespējamu apspriest valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) sagatavotos apaļkoksnes sortimentu pārdošanas normatīvos aktus, jo tie voluntāri no iespējām strādāt valsts mežos izslēdz mazos un vidējos uzņēmumus. To rāda mežizstrādātāju analīze par izvirzītajām prasībām mežizstrādes un sagatavotās apaļkoksnes transportēšanas pretendentiem. Piemēram, nosacījums, ka, lai konkursā pretendētu uz mežizstrādes darbu pakalpojumiem, ir jānodrošina sagatavoto sortimentu elektroniska uzmērīšana, faktiski izvirzītās prasības pieprasa koksnes ciršanai izmantot hārvesterus, nevis kokgāzējus ar motorzāģiem utt. Tādējādi ar dažādu prasību noteikšanu mākslīgi samazina konkurenci šo pakalpojumu sniedzēju vidū. «Valsts a/s Latvijas valsts meži izvirzot šādus nosacījumus, faktiski mākslīgi lobē hārvesteru tirgotājus un diskriminē pārējos,» secina a/s Talsu MR un a/s Tukuma MRS prezidents Nikolajs Iškovs. Ar šādu daļēji pat slēptu hārvesteru masveida ieviešanu valsts struktūra palielinās bezdarbu un radīs pārdali mežizstrādes pakalpojumu tirgū. N. Īškovs pieļauj, ka ar laiku izveidosies viena vai vairākas kompānijas ar lielu hārvesteru skaitu, kuras strādās valsts mežos. Savukārt pārējie harvesteru īpašnieki, maskējoties ar visdažādākajiem nosacījumiem, tiks atstumti no strādāšanas valsts mežos vai arī atstāti nelielu mežizstrādes apjomu veikšanai.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2006. gadā konstatēti 1294 mežpārkāpumi*, tajā skaitā, valsts mežos – 226 gadījumi, pārējos mežos – 1068 gadījumi, Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

2006. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, turpina samazināties patvaļīgas koku ciršanas gadījumu skaits, kas bija pavisam 469 gadījumi (valsts mežos 115, pārējos mežos – 354), bet procentuāli tas joprojām sastāda lielāko daļu no visiem mežpārkāpumiem – gandrīz 36%.

Kopējais mežpārkāpumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies par 3,3%, nozīmīgāks ir patvaļīgas koku ciršanas gadījumu skaita samazinājums – par gandrīz 20%. 2005. gadā tika konstatēti 1338 mežpārkāpumi, no kuriem 583 bija patvaļīgi augošu koku ciršanas gadījumi.

Valsts mežos 2006. gadā koku patvaļīgas ciršanas gadījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 30% (2005.gadā - 164 gadījumi), pārējos mežos – par 15,5% (2005.gadā 419 gadījumi).

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

2004.gada septiņos mēnešos ir izsniegti 11 360 ciršanas apliecinājumi valsts mežos, 42 771 - pārējos mežos, 54131 - visos mežos kopā. Kopumā apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 9,99 milj.m3 (3,94 milj.m3 valsts mežos un 6,05 milj.m3 pārējos mežos), liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Laika posmā no 2003.gada 1.janvāra līdz 31.jūlijam ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms bija 10,16 milj.m3 ( 3,87 milj.m3 valsts mežos un 6,29 milj.m3 pārējos mežos). Kopumā šā gada septiņos mēnešos salīdzinot ar iepriekšējo gadu ciršanas apjoms ir samazinājies par 0,18 milj.m3 (valsts mežos no 2004.gada 1.janvāra līdz 31.jūlijam uzrādīts par 0,07 milj.m3 vairāk, bet pārējos mežos par 0,25 milj. m3 mazāk),liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada sešos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 9,65 milj. kubikmetru koksnes, Db.lv informēja Valsts meža dienesta komunikācijas daļa.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada sešos mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sešiem mēnešiem, ir palielinājies par 490 tūkst. kubikmetru. Valsts mežos 2007. gada sešos mēnešos plānots cirst par 280 tūkst. kubikmetru vairāk kā tajā pašā periodā 2006. gadā, bet pārējos mežos šajā laikposmā plānotais koku ciršanas apjoms ir pieaudzis par 0,21 milj. kubikmetru. 2007. gadā jūnijā plānots cirst 540 tūkst. kubikmetru koksnes, bez tam – pārējos mežos plānotais koksnes ciršanas apjoms ir divreiz lielāks kā valsts mežos, kur plānotais koksnes ciršanas apjoms jūnijā ir 170 tūkst. kubikmetru, bet pārējos mežos – 370 tūkst. kubikmetru.

Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis uzskata, ka sava daļa vainas par nevajadzīgas nervozitātes un spriedzes radīšanu meža nozarē ir jāuzņēmas LVM vadībai. Proti, pirms dažiem gadiem tika prezentēta augošu koku pārdošanas stratēģija valsts mežos 2001. — 2003. gadā, kas paredz augošu koku tirdzniecību un partnerattiecību attīstību uz ilgtermiņa mežizstrādes līguma pamata 70 %, bet izsolēs – 30 %, taču jau 2002. gadā sāka plānot jaunu apaļkoku sortimentu pārdošanu, kas samazinās augošas koksnes iegādi ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās. LVM vadība prezentēja arī darba uzsākšanu pie kritēriju un procedūru izstrādes jaunu ilgtermiņa mežizstrādes līgumu slēgšanai, jo kopš 1998. gada šādu līgumu slēgšanai valdība bija noteikusi moratoriju. Tiesa, ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji, kuriem šie līgumi beidzas, to, LVM vadības solīto, pagarināšanu tā arī nav sagaidījuši. Tikai pēc Meža konsultatīvās padomes attiecīga lēmuma 2001. gadā tika nolemts tos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, kuriem termiņš beidzās 2001. gadā (47 līgumi), pagarināt līdz 2002. gada nogalei (pagarināja tikai 32). Savukārt 2002. gadā pēc Meža konsultatīvās padomes spiediena tiem, kuriem ilgtermiņa līgumi beidzās (kopā 44), tika piedāvāts noslēgt cirsmu pirkuma līgumus uz 2003. gadu (noslēdza 37). Arī šobrīd nav īsti skaidrs, ar ko būtu jārēķinās tiem, kuriem šie ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, kā arī noslēgtie cirsmu pirkuma līgumi beidzas. Ja būtu šāda ilgtermiņa attīstības stratēģija, tad no šādas biznesam traucējošas neziņas un raustīšanās varētu izvairīties, bet iecerētās radikālās pārmaiņas visus nostādītu vienādā situācijā un tās būtu prognozējamas. A. Cunskis pieļauj, ka spriedze varētu būt mazāka, ja vien LVM neuzvestos kā zilonis trauku veikalā — jūtot, ka nesodīti var darīt ko vien vēlas, un neievērot paša noteiktos spēles noteikumus. «Nepārtrauktas stratēģijas pārmaiņas valsts mežos augošas koksnes iegūšanā rada neprognozējamu uzņēmējdarbības attīstību,» skaidro A. Cunskis. Līdzšinējā pieredze, agrāk deklarēto nostādņu maiņā, A. Cunskim nerada pārliecību, ka arī pašreiz izstrādātātajā LVM korporatīvās attīstības stratēģijas projektā līdz 2006. gadam iekļautie koksnes pārdošanas nosacījumi nemainīsies, skeptisks ir A. Cunskis.

Potenciālais celulozes rūpnīcas investors – Metsäliitto – vēlas ne tikai diktēt, kā un kas Latvijas valstij jādara tai piederošajos mežos, bet arī veikt būtisku pārdali valsts meža resursu ieguvē.Šādu secinājumu var izdarīt, izvērtējot Somijas koncerna Metsäliitto Latvijas valstij parakstīšanai piedāvāto Koksnes nodrošinājuma līgumprojektu. Neraugoties uz pērn valdības nolemto garantēt celulozes rūpnīcai papīrmalkas piegādes 1.2 milj. m3 apmērā (30 % no apaļkoksnes eksporta 2001. gadā), investors turpina prasīt valsts mežu nodošanu apsaimniekošanā, kaut arī celulozes ražošanai ir vajadzīga tikai papīrmalka. Tiek prasīts, lai tos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, kuri beidzas, vai arī tos, kuri kādu iemeslu dēļ tiek lauzti, celulozes rūpnīcas — Ozolsalas apkaimē nodotu Metsäliitto grupai. Ja pieņem, ka papīrmalkas pārvadājumi ar autoransprtu ir ekonomiski izdevīgi līdz 100 —150 km, tad faktiski lielākā daļa Vidzemē, Latgalē un daļēji Zemgalē esošo ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pakāpeniski nonāks Metsaliitto pārziņā. Prasība par to, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumi Latvijas valstij ir jāpagarina, uzņēmējprāt ir saistīta ar to, ka Metsäliitto pēc Thomesto iegādes pieder Latvijas lielākā mežizstrādātāja SIA Silva kontrolpakete, kur arī daļai no šiem līgumiem tuvākajā laikā beidzas termiņš. Tas arī viņuprāt vieš skaidrību, kāpēc Metsäliitto netieši iegādājas to uzņēmumu kontrolpaketi, kuriem šo līgumu termiņš drīzumā beigsies. Projekts paredz, ka Latvijas valstij ir jāsaglabā pašreizējie nosacījumi valsts mežu resursu ieguvē — respektīvi, jāturpina pārdot augoša koksne (33 % — izsolēs, bet 67 % — ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem), kaut arī tas ir pretrunā ar Latvijas valsts politiku par pakāpenisku atteikšanos no šiem līgumiem. Latvijai, parakstot šo līgumu, faktiski tiktu liegta iespēja turpināt meklēt citus koksnes pārdošanas veidus. Tādējādi arī būtu jāpārtrauc valsts mežu apsaimniekotāja iecerētā augošu koku pārdošanas aizstāšana ar jau sagatavotu apaļkoku tirdzniecību. Līdz ar to valstij būtu jāatsakās arī no lielākiem valsts ienākumiem no savos mežos izaugušas koksnes, jo ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem augoša koksne tiek pārdota turpat vai divas reizes lētāk nekā izsolēs. Metsäliitto prasa, lai Latvijas valsts apņemtos savos mežos nekad nenodarboties ar mežizstrādi un apaļkoku tirdzniecību. Tāpat no Latvijas tiek pieprasīts palielināt mežu ciršanas apjomus.

Celulozes rūpnīcas investora Metsäliitto piedāvājums pagarināt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus esot sabiedroto meklēšana Latvijas mežizstrādātājos, kuriem šadi līgumi beidzas tuvākajos gados un to pastāvēšanai ir ļoti būtiski. Tā apgalvoja vairāki meža nozares uzņēmēji, kuri vēlējās palikt nezināmi plašākai publikai. Viņi norāda, ka Metsaliitto ar šo savu priekšlikumu ir trāpījis šobrīd ļoti sāpīgajā strīdā starp Latvijas valsts mežu apsaimniekotāju un mežizstrādātājiem, kuriem ir ilgtermiņa mežizstrādes līgumi. Latvijas valsts meži ir deklarējis, ka netiks pagarināti tie ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, kuri beidzas, un pakāpeniski tiks attīstīta apaļkoku pārdošana, kura ļaušot palielināt valsts kā īpašnieka ieņēmumus no saviem mežiem. Jāatgādina, ka pērnā gada nogalē apaļkoku pārdošana tika prezentēta kā veids, kā nodrošināt celulozes rūpnīcu ar papīrmalku 1,2 milj. m3 apmērā, kuru garantētu valdība. Šobrīd, kā izriet no Metsalitto priekšlikuma, tādas nepieciešamības vairs nav. Tādējādi investors, piespiežot valsti pagarināt ilgtermiņa līgumus, varētu ļaut palielināt to uzņēmumu tirgus vērtību, kuriem sakarā ar šo līgumu termiņa beigu tuvošanos, šī vērtība kritās un tālākā pastāvēšana būtu probelāmtiska. Iedzenot ķīli meža nozares uzņēmējos, investoram vairs nebūs jāsastopas ar masveida nozares uzņēmēju pretestību savu interešu realizācijai Latvijā. Tiesa, daži mežizstrādātāji atzīst, ka, nostājoties pret Metsaliitto priekšlikumu, faktiski ir jāatbalsta apaļkoku tirdzniecība valsts mežos, taču šis modelis ir joprojām esot nesaprotams. Tāpat tiek norādīts, ka mežizstrādātāji savulaik jau piedāvāja ilgtermiņa mežizstrādes līgumus un, ja nepieciešams, arī augošu koku izsoles apgrūtināt ar papīrmalkas piegādēm celulozes rūpnīcai, taču tas netika ņemts vērā. «Nozares uzņēmējiem celulozes rūpnīca ir vajadzīga kā sabiedrotais, kurš iegādāsies papīrmalku, kā arī kokapstrādes procesā radušās koksnes atliekas, paaugstinās to konkurētspēju, bet nav nepieciešama rūpnīca, kuras investors pakāpeniski vēlas iegūt kontroli pār lielu daļu valsts mežos augošās koksnes un to pārdalīt sev par labu,» uzsver uzņēmējs, kurš vēlējās, lai tā vārds netiktu atklāts. Jāatgādina, ka Db jau rakstīja par Metsäliitto vēlmēm — pagarināt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus tiem, kuriem tie beidzas, taču Ozolsalas apkaimē tos līgumi, kuri beidzas, vai arī tos, kuri kādu iemeslu dēļ tiek lauzti, celulozes rūpnīcas būtu jānodod Metsäliitto grupai. Tāpat tiek pieprasīts lai Latvijas valsts apņemtos savos mežos nekad nenodarboties ar mežizstrādi un apaļkoku tirdzniecību. Tāpat no Latvijas tiek pieprasīts palielināt mežu ciršanas apjomus.

2014. gadā Latvijā vidējās meža atjaunošanas izmaksas bija no 557 līdz 662 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinoši 2013. gadā tās bija no 566 līdz 630 eiro uz vienu hektāru.

2014. gadā vislielākās meža atjaunošanas vidējās izmaksas, kurās ietilpst augsnes sagatavošana, stādu un stādīšanas izmaksas, bija meža zemes trešās kvalitātes grupas1 mežos (662,35 eiro/ha), bet viszemākās – meža zemes pirmās kvalitātes grupas1 mežos (557,73 eiro/ha).

2014. gadā meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, Latvijā bija vidēji no 218 līdz 240 eiro par hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas 2014. gadā bija meža zemes trešās kvalitātes grupas mežos (239,90 eiro/ha).

2014. gadā viena kubikmetra koksnes vidējās mežizstrādes izmaksas galvenajā cirtē bija 16,44 eiro, bet starpcirtē – 20,78 eiro. Mežizstrādes izmaksas attiecas uz galveno cirti, kurā meža gabals tiek izcirsts gandrīz pilnībā, un starpcirti (kopšanas, rekonstruktīvā, sanitārā), kurā cirte tiek veikta daļēji. Katra no cirtēm ietver kokmateriālu sagatavošanu, pievešanu līdz ceļam un transportēšanu līdz iepirkšanas punktam.

Kopējās meža atjaunošanas vidējās izmaksas 2013. gadā Latvijā bija no 566 līdz 630 eiro uz hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

2012. gadā šīs izmaksas bija no 392 līdz 595 eiro uz hektāru.

Meža atjaunošanas vidējās izmaksās uz hektāru ietilpst augsnes sagatavošanas un stādu un stādīšanas izmaksas. Augsnes sagatavošanas un stādīšanas izmaksas 2013. gadā vislielākās bija meža zemes 2. kvalitātes grupas mežos, bet viszemākās meža zemes 4. kvalitātes grupas mežos.

Meža kopšanas izmaksas 2013.gadā Latvijā vidēji bija no 210 līdz 232 eiro uz hektāru. Meža kopšanas izmaksās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana. Vislielākās meža kopšanas izmaksas 2013. gadā bija meža zemes 1.kvalitātes grupas mežos.

Visiem vienādi «Projekts visos mežos noteiks vienādas darba drošības prasības mežizstrādē,» secina Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis. Viņš norāda, ka pašlaik valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži izvirza augstas prasības mežizstrādē un mežsaimniecībā, kamēr privātīpašnieku mežos bieži vien netiek ievērotas nekādas darba drošības prasības. A. Cunskis atzina, ka nelaimes gadījumi mežizstrādē ir saistīti ar kokgāzējiem, tāpēc arī, lai novērstu vai vismaz samazinātu nelaimes gadījumu skaitu un ar motorzāģiem mežos nestrādātu gadījuma cilvēki, tiem tiek izvirzītas noteiktas prasības. Cilvēka dzīvība ir svarīga, un tāpēc darba drošība mežizstrādē ir jāievēro, kaut arī privātmežu īpašniekiem varētu nepatikt, ka viņi pēc šo noteikumu pieņemšanas vairs nevarētu veikt mežizstrādi savos mežos, ja viņiem nav, piemēram, motorzāģa vadītāja apliecības un būs jāizvēlas apgūt konkrētu mācību programmu un iegūt dokumentu vai arī mežizstrādes darbu veikšanai piesaistīt cilvēkus, kuriem ir attiecīgās zināšanas un dokumenti, norāda A. Cunskis.

«Saimnieciskās darbības aprobežojumi ne tikai tiek piešķirti, bet arī atcelti,» uzsver Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Otto Žvagiņš. Dažādu organizāciju speciālistiem veicot īpaši aizsargājamo meža iecirkņu izvērtēšanu, daudzām teritorijām šis statuss un pastāvošie saimnieciskās darbības aprobežojumi tika atcelti, jo šajās teritorijās netika konstatētas īpaši aizsargājamās sugas vai biotopi. Atsevišķām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām tika apstiprināti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Tādējādi valstī par 1700 ha samazinātas meža platības ar mežsaimnieciskās darbības aizliegumu un par nepilniem 5000 ha samazinātas platības ar galvenās cirtes aizliegumu, secina O. Žvagiņš. Viņš norāda, ka šobrīd Latvijā kopā ir 72 000 ha meža jeb 2.4 % no visas meža platības, kuros aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība.Vissmagākais režīms — mežsaimnieciskās darbības aizliegums ir noteikts Madonas rajonā — 10603.4 ha(no tiem valsts mežos – 10 283.2 ha) un Cēsu rajonā — kopā 10 289.1 ha (no tiem 9187.3 ha valsts mežos), rāda Valsts meža dienesta dati. Savukārt otrs vissmagākais galvenās un kopšanas cirtes aizliegums ir Ventspils rajonā — 9609 ha (no tiem valsts mežos — 8285.1 ha), Tukuma rajonā — 6081.3 ha (no tiem valsts mežos — 5843.9 ha), Talsu rajonā — 4616.1 ha (no tiem valsts mežos — 4216.9 ha), Jēkabpils rajonā — 3611.3 ha (no tiem valsts mežos — 3518.3 ha), Limbažu rajonā — 3330.8 ha (no tiem valsts mežos — 2240.3 ha), Liepājas rajonā — 3235.8 ha (no tiem valsts mežos — 2254.1 ha).

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2005. gada septiņos mēnešos meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 101 974 koku ciršanas apliecinājumi (31 715 – valsts mežos, 70 259 – pārējos mežos). Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 11,50 milj. kubikmetri koksnes (5,03 milj. kubikmetri valsts mežos 6,47 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Plānotais ciršanas apjoms kopumā šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, ir palielinājies par 1,52 milj. kubikmetru, valsts mežos no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam uzrādīts par 1,09 milj. kubikmetru vairāk, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi palielinājušies par 0,43 milj. kubikmetru. Turpinās vētras postījumu likvidācija mežos, līdz ar to ir izskaidrojama plānotā ciršanas apjoma palielināšanās valsts mežos, jo tur notiek intensīvāka darbība vēja gāzto un lauzto koku izstrādē, norādits Valsts meža dienesta informācijā. VMD Meža resursu daļas vadītājs Arnis Muižnieks skaidro, ka, lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms ir pieaudzis līdz 11,50 milj. kubikmetriem, no tiem 5,69 milj. kubikmetrus koksnes paredzēts iegūt mežaudzēs, kurās bijuši vētras postījumi. Pagājušā gada janvārī - jūlijā, kad nebija vētras postījumu, tika izsniegti ciršanas apliecinājumi 9,98 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 5,81 milj. m3. Šie skaitļi joprojām ir apliecinājums īpašnieku vēlmei sakopt vēja postītās platības, norādits Valsts meža dienesta informācijā.

2004. gada astoņos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 10.53 milj.m3 (tajā skaitā, valsts mežos – 4.01 milj.m3, pārējos mežos – 6.52 milj.m3), liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. 2003. gadā tādā pašā laika posmā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms bija 10.78 milj.m3 (4.01 milj.m3 valsts mežos un 6.52 milj.m3 pārējos mežos). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šā gada astoņos mēnešos plānotais ciršanas apjoms kopumā ir samazinājies par 0.25 milj.m3 , lai gan valsts mežos no 2004. gada 1. janvāra līdz 31. augustam uzrādīts par 0.02 milj.m3 vairāk, bet pārējos mežos savukārt uzrādīts par 0.27 milj.m3 mazāk plānotais ciršanas apjoms, skaidro Valsts meža dienesta Meža resursu daļas vadītājs Arnis Muižnieks. Ciršanas apliecinājumos tiek uzrādīts tikai plānotais koku ciršanas daudzums, tas nenozīmē, ka tāds apjoms tiešām tiks izcirsts, jo, piemēram, var izņemt ciršanas apliecinājumu, bet ieplānoto teritoriju kādu apsvērumu dēļ var arī nenocirst. Kopumā no 2004. gada 1. janvāra līdz 31. augustam ir izsniegti 57 765 ciršanas apliecinājumi, no tiem 11 746 – valsts mežos un 46 019 – pārējos mežos, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija.

No šā gada 1. janvāra līdz 28. februārim meža īpašnieku un tiesisko valdītāju izņemtajos apliecinājumos koku ciršanai uzrādītais plānotais koksnes ciršanas apjoms ir 3,08 miljoni kubikmetru, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija.

Februārī izņemtajos apliecinājumos koku ciršanai uzrādītais plānotais koksnes ciršanas apjoms ir 1,23 miljoni kubikmetru, valsts mežos 0,29 miljoni kubikmetru, pārējos mežos – 0,94 miljoni kubikmetru. Pārējos mežos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms ir vairāk nekā trīs reizes lielāks nekā plānotais ciršanas apjoms valsts mežos.

Salīdzinājumam – iepriekšējā gadā februāra mēnesī izņemtajos apliecinājumos koku ciršanai uzrādītais plānotais apjoms ir bijis tikai nedaudz lielāks – pavisam 1,3 miljoni kubikmetru, no kuriem valsts mežos tika plānots cirst 0,24 miljonus kubikmetru, bet pārējos mežos – 1,06 miljonus kubikmetru.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pateicības pasākumā Sadarbības partneris 2006, par labu sociālās partnerības praksi, balvu piešķīra Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) un tās prezidentam Vitālijam Gavrilovam, Db.lv informēja LDDK korporatīvās pārvaldes eksperte Agnese Alksne.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs pauž gandarījumu par iegūto balvu un uzsver, ka organizētas pilsoniskās sabiedrības pamatā ir ilgtermiņa sadarbība, par ko liecinot noslēgtā Ģenerālvienošanās starp LDDK un LBAS, kā arī aizvadītā gada rezultāti, kopīgi darbojoties Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomē.

"Latvijā ir unikāla situācija, kad regulāri pie viena galda sēžas darba devēji, darba ņēmēji un valsts, kā arī šo padomi vada valdības vadītājs - ministru prezidents, kura aktīvais atbalsts apliecina valsts ieinteresētību sociālā dialoga veidošanā un reālu pasākumu ieviešanā, veicinot drošas un sakārtotas biznesa vides veidošanos," uzsver V.Gavrilovs.

2004. gadā valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) apaļkokus pārdos 760 000 m3 apmērā, kā arī nepagarinās ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, kuru termiņš ir beidzies. Tā nolēmis zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Paredzēts, ka lielākā daļa no apaļkokiem — 700 000 m3 tiks izcirsti galvenajā cirtē, bet 60 000 m3 starpizmantošanas cirtē. Koksne, kura tiks iegūta tajās valsts mežu platībās, kurās šogad beidzās ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (27 līgumi ar kopējo platību 81 000 ha) vai cirsmu pirkuma līguma (kopā 32) termiņš, tiks pārdota jau sagatavotu apaļkoku sortimentu izsolēs, bet atlikusī daļa — augošu koku izsolēs. Tādējādi 2004. gadā augošu koku cirsmu izsolēs pēc aptuveniem aprēķiniem tiks pārdoti 1.6 milj. m3 koksnes un ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem (kuriem līgumu termiņš vēl nav beidzies) arī 1.6 milj. m3. Jāatgādina, ka LVM vadība vēlējās pārdot 881 000 m3 koksnes jeb apmēram 22 % no kopējā koksnes pārdošanas apjoma, taču bija iebildumi, ka šo īpatsvaru gada laikā nevajadzētu tik strauji palielināt (2003. gadā apaļkokus plānots pārdot tikai 9 % apmērā (367 000 m3) no kopējās realizējamās koksnes daudzuma). Db jau rakstīja, ka meža nozares uzņēmēju vidū nav vienprātības par šo soli. Daļa nozares uzņēmēju iestājas par to, lai netiktu pagarināti ilgtermiņa mežizstrādes līgumi un tiktu palielināts koksnes apjoms, kas tiek pārdots apaļkoku veidā, bet daļa iestājās par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pagarināšanu. Diskusijās tika norādīts, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumi ir sava veida valsts atbalsts, kurš dažiem ir, bet lielākajai daļai meža nozares uzņēmēju nav. Turklāt pēdējo gadu laikā ilgtermiņa mežizstrādes līgumi tiekot koncentrēti, tos pārpērkot. Tiesa, tika arī norādīts, ka nevar pieņemt konkrētu lēmumu, pirms darba grupa devusi savu gala slēdzienu par valstij perspektīvāko koksnes realizācijas modeli.

«2003. gads bija lūzuma gads, jo valdība nolēma jaunus ilgtermiņa mežizstrādes līgumus neslēgt un esošos nepagarināt, turklāt būtiski palielināt apaļkoku sortimentu tirdzniecību valsts mežos,» secina Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis. Viņš norāda, ka tādējādi mežizstrādātājs Latvijā labākajā gadījumā kļūst par pakalpojuma sniedzēju valsts mežu apsaimniekotājam, nevis uzņēmums, kurš pērk augošus koku, tos izstrādā un pārdod gatavu sortimentu. «Tieši šī iemesla dēļ, ka beidzās ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, vairāki uzņēmumi likvidēja savu mežizstrādes biznesu, bet tiem, kuriem bija savas pārstrādes jaudas, ķērās pie aktīvas koksnes izejvielu meklēšanas ārpus Latvijas,» skaidro A. Cunskis. Viņš norāda, ka šo faktoru rezultātā pieauga koksnes importa apjomi no tuvākajām ārzemēm. «Valsts ar saviem lēmumiem ir radījusi nestabilu situāciju mežizstrādē, un pat lielu, stipru un konkurētspējīgu uzņēmumu īpašnieki un vadība sāk nodrošināties pret visādām nejaušībām,» skaidro A. Cunskis. Šī iemesla dēļ mežizstrādes uzņēmumos mainās kapitāldaļu īpašnieki, jo neredzot perspektīvu izdevīk pārdot vēl strādājošu nekā jau bankrotējošu uzņēmumu, secina A. Cunskis. Viņš pieļauj, ka minēto apsvērumu dēļ pērn viena no Latvijas lielākā mežizstrādes uzņēmuma ievērojamu kapitāldaļu īpašnieks Varis Sīpols pārdeva tās otram līdzīpašniekam — Zviedrijas kompānijai Korsnas. A. Cunskis arī prognozē, ka minēto iemeslu dēļ mežizstrādes uzņēmumos turpināsies īpašnieku maiņa.

Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija ir izveidota kā pretsvars Latvijas mežizstrādātāju savienībai un tās biedru viedoklim jautājumā par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pagarināšānu. Tā atzīst tikko nodibinātās Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, mežizstrādes SIA Aktīvs direktors Ivars Krūtainis. Viņš norāda, ka asociāciju dibinājuši (16) nelielie mežizstrādātāju un ar mežizstrādi saistīto pakalpojumu sniedzēji, lai aizstāvētu savas intereses valsts institūcijās. Tāpēc arī Zemkopības ministrijas vadībai nosūtīts lūgums par jaunās asociācijas pārstāvja iekļaušanu Meža konsultatīvajā padomē un darba grupā valsts meža resursu tirdzniecības modeļa izvērtēšanai. Pēdējo gadu laikā strauji attīstījušies daudzi jauni uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus mežizstrādes un koksnes transporta jomās. Taču šo uzņēmumu turpmākā attīstība ir apdraudēta, jo Latvijas mežizstrādes tirgū ir būtiski ierobežota konkurence, norāda I. Krūtainis. Daļa Latvijas mežizstrādes uzņēmumu (ko pārstāv Latvijas mežizstrādātāju savienība), kuri bija tikuši pie ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem (IML), protestē pret to, ka viņiem šie līgumi, kam šobrīd beidzas darbības termiņi, netiek pagarināti vai atjaunoti, mēģinot nosargāt savas intereses un panākt šo līgumu slēgšanu un agrāk noslēgto pagarināšanu.Taču pēc I. Krūtaiņa teiktā, IML nenodrošina visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus koksnes ieguvē valsts mežos, jo tiem kuriem ir šie līgumi, ir garantēta pieeja koksnes resursiem un tie maksā lētāk nekā pārējiem. Liela daļa IML aizstāvju ir uzņēmumi, kas meža nozarē būtībā ir starpnieki starp meža īpašniekiem un kokapstrādātājiem, pie tam ilgtermiņa līgumi pašlaik strauji koncentrējas lielo uzņēmumu rokās, kuru īpašnieki bieži vien ir ārzemju koncerni. Uzņēmumiem, kuriem nav IML, ir ļoti grūti konkurēt tirgū ar šo līgumu turētājiem, asociācijas dibināšanas iemeslus atklāj I. Krūtainis. Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas biedri SIA Aktīvs SIA Tezei S SIA Jaunlauciņi Z/s Vecrauskas SIA AVE MTP SIA 108 OM SIA Vikkers SIA Beaverss Z/s Vairogi SIA Nekas SIA Lielauto SIA Tilbe SIA Alfis SIA Vikars un Ko SIA Artavs SIA LDK Avots: Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija