Ražošana

Mežizstrādes uzņēmumu pārstāvjus apsūdz par 23 krāpšanas gadījumiem

Žanete Hāka, 27.06.2016

Jaunākais izdevums

Cēsu rajona prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu, kurā mežizstrādes uzņēmumu pārstāvji apsūdzēti par 23 krāpšanas gadījumiem personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu iegūstot svešu mantu – naudu – kopsummā 78 610,47 eiro apmērā, informē prokuratūra.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai divas apsūdzētās personas, īstenojot krāpšanu, izmantoja divus viņu izveidotus mežistrādes uzņēmumus, iesaistot darījumos trešo apsūdzēto, kurš bija viņu uzņēmuma pilnvarotā persona.

Lai piesaistītu kokmateriālu pārdevējus, viens no minētajiem uzņēmumiem bija ievietojis sludinājumus laikrakstos un internetā, norādot tajos kokmateriālu iepirkšanas cenas, kas bija augstākas nekā citiem komersantiem.

Uzpērkot kokmateriālus, no cietušajiem tika noslēpti patiesie nolūki iegūt kokmateriālus, tos realizēt bet saņemto naudu neatdot cietušajiem.

Gadījumos, kad apsūdzētie uzņēmās veikt cirsmu izstrādes pakalpojumus, no cietušajiem tika noslēpts patiesais nocirsto koku daudzums.

Nolūkā izvairīties no samaksas, nopirktie kokmateriāli no viena minētā uzņēmuma uzreiz tika nodoti otram minētajam uzņēmumam, kas tos pārdeva kokmateriālu pircējiem. Ar uzņēmuma kontā ieskaitīto naudu apsūdzētie rīkojās kā ar sev piederošu un veica cietušo interesēm pretējas darbības, lai izvairītos no samaksas par nopirktajiem kokmateriāliem.

Minētie noziedzīgie nodarījumi tika īstenoti laika periodā no 2014. gada novembra līdz 2015. gada jūlijam 14 Vidzemes teritorijas novados, tostarp, Amatas novadā, Burtnieku novadā, Ērgļu novadā, Jaunpiebalgas novadā, Limbažu novadā, Mazsalacas novadā, Vecpiebalgas novadā un Valkas novadā.

Viena apsūdzētā persona pie kriminālatbildības saukta par Krimināllikuma 177. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, savukārt divi apsūdzētie pie kriminālatbildības saukti pēc Krimināllikuma 177. panta otrās daļas, Krimināllikuma 177. panta trešās daļas.

Lieta izskatīšanai nodota Cēsu rajona tiesai.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par sadegušiem traktoriem saņem 103 tūkstošu eiro lielu apdrošināšanas atlīdzību

Žanete Hāka, 05.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zaudējumiem, kas kādam uzņēmējam Latgalē radušies, sadegot traktortehnikai, apdrošināšanas kompānija Ergo izmaksājusi šogad lielāko atlīdzība lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas apdrošināšanā – 103,1 tūkstoti eiro, informē apdrošinātājs.

Nodeguši vairāki traktori, kas pēc negadījuma vairs nebija atjaunojami.

Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības Ergo dati, visbiežāk zaudējumus lauku, meža vai būvtehnikai nodara akmeņi, izsitot logu vai kabīnes durvis. Tāpat, strādājot uz lauka un uzbraucot uz akmens, nereti tiek nolauzts arkls vai bojāta ritošā daļa. Labības kulšanas laikā mēdz uzbraukt kādam nepamanītam priekšmetam, kas var tikt ierauts labības kulšanas mehānismā. Ergo praksē ir bijuši negadījumi ar tehnikas apgāšanos, kas var atgadīties pat nelielā grāvī. Vidējā atlīdzība par šādiem negadījumiem mērāma 2500 eiro robežās. Taču vislielākos finansiālos draudus rada ugunsgrēki, kad tehnika pilnīgi gājusi bojā, kā arī zādzības un ceļu satiksmes negadījuma rezultātā radīti bojājumi. Lielākā atlīdzība, kas Ergo izmaksāta par bojā gājušu tehniku, ir 214 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2017. gada 1. ceturksnī valstī bija 886 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 59 eiro jeb 7,2 %, kas ir straujāks kāpums nekā vidēji 2016. gadā (5,0 %).

2017. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 648 eiro, kas ir par 6,4 % vairāk nekā 2016. gada 1. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

No 2017. gada 1. janvāra samazinājās minimālais neapliekamais minimums, kas tiek piemērots darba vietā, - no 75 uz 60 eiro, bet valstī noteiktā minimālā alga pieauga no 370 līdz 380 eiro jeb par 2,7 %.

Straujais patēriņa cenu kāpums par 3,2 % 2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju - reālā neto darba samaksa pieauga tikai par 3,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Papildināta - Mežsaimniecībā visā Latvijā izsludina katastrofas situāciju

LETA, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.

Papildināta visa ziņa!

Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka viņš minētajā jautājumā ir konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.

Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību - neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības mežu un dabas teritoriju apsaimniekotāja SIA «Rīgas meži» pamatkapitāls palielināts par 174 tūkstošiem eiro, un tagad tas ir 114 749 950 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma pamatkapitāls bija 114 575 950 eiro. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 17.decembrī.

SIA «Rīgas meži» dibināta 2008.gadā, un tā vienīgais īpašnieks ir Rīgas pilsētas pašvaldība. Uzņēmuma galvenie darbības veidi ir mežsaimniecība, mežistrāde un koksnes pārstrāde - tam pakļautas piecas mežsaimniecības, kokaudzētava un kokzāģētava «Norupe». SIA «Rīgas meži» arī apsaimnieko Rīgas dārzus un parkus un kultūras un atpūtas parku «Mežaparks».

2017.gadā SIA «Rīgas meži» strādāja ar apgrozījumu 18,458 miljonu eiro apjomā, uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 2,162 miljoni eiro. Uzņēmums pagājušajā gadā vidēji nodarbināja 444 darbiniekus un tā kopējie veiktie maksājumi valsts kopbudžetā bija 3,035 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas meži» apgrozījums pagājušajā gadā bija 20,013 miljoni eiro, kas ir par 8,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 45,3% - līdz 3,141 miljonam eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka peļņas kāpumu, neraugoties uz pieaugušajiem izdevumiem, uzņēmumam pērn nodrošināja efektīvā mežistrāde, labvēlīgā situācija apaļkoku tirgū un augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošana un pārdošana.

Tikmēr uzņēmuma apgrozījuma pieauguma pamatā, pēc «Rīgas mežu» vadības skaidrotā, ir ieņēmumu kāpums par 10% no cirsmu, apaļkoku un zāģmateriālu pārdošanas.

«Rīgas mežu» vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma mežizstrādes apmēri pērn bija mazāki nekā gadu iepriekš. Pērn izstrādāts kopumā 196 641 kubikmetrs salīdzinājumā ar 218 444 kubikmetriem 2017.gadā.

Vienlaikus kompānijas vadība atzīmē, ka, samazinoties realizētā apaļkoka apmēriem, bet, pieaugot vidējai cenai, ieņēmumi par apaļkokiem 2018.gadā bija par vairāk nekā pusmiljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš. Savukārt zāģbaļķu cenas kompānija spēja noturēt virs vidējā tirgus līmeņa. Arī mazvērtīgajam sortimentam cenas kāpa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildot šobrīd esošajam pieprasījumam, arī industriālā marķējuma ražotājs "Silmor" sācis sejas aizsargvairogu ražošanu.

Uzņēmuma kapacitāte ir 1000 vairogi astoņu stundu maiņā. Ja pieprasījums pārsniegs uzņēmuma jaudu, tas ir gatavs veidot papildu maiņu.

"Drīzumā gaidām jaunu iekārtu, kas palīdzēs divkāršot jaudu. Taču mēs sagaidām, ka arī citi uzņēmumi būs atsaucīgi un papildus ikdienas produktu plūsmai uzsāks sabiedrībai vajadzīgu produktu ražošanu, kā jau to dara daudzi uzņēmumi, kas uzsākuši ražot dezinfekcijas līdzekļus. Šobrīd ir nenopietni domāt par konkurenci. Visiem ir jāmetas iekšā, lai nodrošinātu pieprasījumu ar atbilstošu piedāvājumu. Ikvienam Latvijas uzņēmumam ir jārada produkti un sadarbības, kas var palīdzēt sabiedrībai - jo ātrāk, jo labāk. Jau šobrīd medijos ir ziņas, ka "Shield48" ir problēmas ar kapacitāti, kas ir pamatoti, jo izmantotā 3D tehnoloģija nav piemērota un rada lielas izmaksas, ja runājam par lielu tirāžu un ātru ražošanu. Mēs koncentrējamies, lai tehnoloģija atbilstu produktam, ražošanas laiks būtu īss, efektīgi pielietoti droši materiāli, kas gala rezultātā spētu nodrošināt adekvātu cenu un pieejamību gana īsā laikā. Pasaulē dažādiem produktiem, kas var palīdzēt pandēmijas apkarošanā, ir noņemti jebkādi patenti un ražošanas ierobežojumi. Tas ir loģiski, jo šobrīd prioritāte ir veselība, drošība un cilvēku aizsardzība," apgalvo Jānis Siliņš, SIA "Silmor" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru