Mežsaimniecība

Mežsaimnieks biedri augustā pārdevuši kokmateriālus par vairāk nekā miljonu eiro

Db.lv, 23.09.2021

Jaunākais izdevums

Izmantojot šīs vasaras koksnes tirgus situāciju, meža īpašnieku kooperatīva "Mežsaimnieks" biedri, kopā realizējot kokmateriālus, pirmo reizi kooperatīva pastāvēšanas vēsturē pārsnieguši miljona eiro ienākumus (1 020 557 eiro) viena mēneša ietvaros.

Kooperatīva mērķis ir īstenot biedru meža īpašumu ekonomiski izdevīgu apsaimniekošanu, kas sākas ar kvalitatīva meža izaudzēšanu, organizējot mežkopības darbus, un turpinās ar krājas kopšanas cirtēm un atjaunošanas cirtēm. Kooperatīvā stiprā puse ir spēja strauji reaģēt un saviem biedriem ieteikt, kā savā labā izmantot koksnes tirgus jeb spot market situāciju.

Šovasar kooperatīvs savus biedrus aicināja pirmkārt izvēlēties skujkoku cirsmas, jo pieprasījums pēc skujkoku apaļkokiem bija neraksturīgi augsts. Vienlaicīgi biedriem tika ieteikts cirsmas ar bērzu kā dominējošu sugu atlikt uz rudeni, kad kooperatīva koksnes tirdzniecības daļas vadītājs un valdes loceklis Mārcis Saklaurs prognozēja cenu kāpumu, kas šobrīd arī ir noticis.

“Tirgū šobrīd bērzs ir īpaši pieprasīts. Finierkluču vidējās kravas vērtības sasniedz 90 eiro/m3, dažos gadījumos pat vairāk nekā 100 eiro/m3. Ostās bērza papīrmalkas pieprasījums ir būtiski audzis sasniedzot pat 50 eiro/m3 kraujot uz kuģi. Šobrīd noteikti jāizmanto tirgus situācija un iesakām organizēt gan galvenās cirtes, gan krājas kopšanas cirtes audzēs, kur galvenā suga ir bērzs. Pēc vasarā sasniegtā cenu pīķa skujkoku zāģbaļķiem, resnās dimensijas (18+cm) joprojām maksā aptuveni 100 eiro/m3, savukārt, tievā (14-18 cm) aptuveni 80 eiro/m3. Gulšņi (zemas kvalitātes zāģbaļķi) maksā no 70 līdz 82 eiro/m3. Cenas joprojām saglabā augstāko līmeni, kādas tās ir bijušas pēdējos 30 gadus pirms Covid -19 uzliesmojuma. Joprojām tirgū ir liels trūkums pēc kvalitatīviem apses zāģbaļķiem visos Latvijas reģionos,“ komentē M. Saklaurs.

Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (MPKS) “Mežsaimnieks” ir lielākais un vecākais meža īpašniekus apvienojošais kooperatīvs Latvijā. Kooperatīvā uz 2021. gada septembri ir apvienojušies 851 privāto meža īpašnieki no visas Latvijas teritorijas, kas kopā apsaimnieko 16’101ha meža.

Kooperatīvam ir trīs reģionālie biroji Kuldīgā, Valmierā un Rēzeknē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīva "Mežsaimnieks" valdes priekšsēdētāju iecelts Māris Dreija, informē organizācijā.

Paplašināta arī kooperatīva valde. Izmaiņas paredz, ka kooperatīva valde no līdzšinējās pārstāvniecības vienas personas apmērā paplašināta līdz trim - valdes priekšsēdētāja un diviem valdes locekļiem.

Par kooperatīva valdes locekli iecelts Andis Malējs, kurš turpmāk būs "Mežsaimnieks" Biznesa sistēmu risinājumu un mārketinga nodaļas vadītājs, un Mārcis Saklaurs, kurš turpmāk būs Mežizstrādes nodaļas un ražošanas procesa vadītājs.

Līdz šim kooperatīva valdē strādāja Grigorijs Rozentāls.

2020.gadā kooperatīvs "Mežsaimnieks" strādāja ar 5,123 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 29,7% mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī kooperatīvs cieta zaudējumus 88 601 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Meža cena – augsta vai zema?

Māris Ķirsons, 30.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža īpašumu cena Latvijā ir zemākā ne tikai salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm, bet arī Baltijas kaimiņvalstīm; prognozē cenu pieaugumu.

To rāda SIA Latio pētījums. Meža nozare un tās bāze – meži – ir Skandināvijas un arī Baltijas valstu tautsaimniecību būtiska sfēra. Baltijas jūras reģionā mežu jomā vadošā ir Skandināvija.

"Pētot pēdējā laikā notikušos darījumus, secinājām, ka augstākās cenas par vienu hektāru meža īpašumu šobrīd ir Zviedrijā. Salīdzinot starp valstīm, pie mums tirgus cena par hektāru meža īpašumu bija viena no zemākajām Baltijas jūras reģionā. Reālā tirgus situācija rāda, ka Baltijā augstākās cenas par līdzīgiem meža īpašumiem ir Igaunijā," iegūtos datus rāda SIA Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins.

Zviedrijas rekordi

Pētījumā secināts, ka cenu ziņā līderis ir Zviedrijas dienvidu reģions, kur par hektāru maksāts gandrīz 11 000 eiro. Savukārt zemākās summas par darījumiem ir Latvijā, Zviedrijas ziemeļos un Somijas vidusdaļā – vidēji 2800 eiro. "Zviedrijā spēcīgā kokapstrādes rūpniecība ir ilgstoši veicinājusi augsto meža īpašumu cenu, Somijā tā ir stabila ar nelielu 18% pieaugumu pēdējā desmitgadē, bet Baltijā cenas tieši Igaunijā ir strauji kāpušas – pēdējā piecgadē pat dubultojušās," stāsta S.Lūkins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik koksnes tirgū ir vērojams cenu kritums skujkoku apaļkoksnei, kas no jūlija līdz septembrim kritusi līdz pat 23%, liecina Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Mežsaimniecības projektu vadītāja Arta Misiņa apkopotā informācija.

Viņš skaidro, ka tādējādi skujkoku apaļkoksnes cena nostabilizējas tādā līmenī, kāda tā bija pirms straujā cenu kāpuma, ko ietekmēja gan Covid-19, gan citi globāli procesi.

Vienlaikus apkopotā informācija arī liecina, ka lapkoku apaļkoksnei no jūlija līdz septembrim ir vērojams cenu kāpums, cenai pieaugot līdz pat 17%.

Tāpat Misiņš norāda, ka būvniecības sektorā patlaban notiek pieaugošs pieprasījums pēc koksnes, kā arī atgriežas pieprasījums koksnes enerģijas un celulozes sektoros, kas atspoguļojas papīrmalkas cenas kāpumā.

Pēdējo trīs mēnešu cenu izpēte liecina, ka no jūlija līdz septembrim procentuāli skujkoku apaļo kokmateriālu cenas ir kritušas vidēji par 13%, bet lapkoku apaļo kokmateriālu cenas ir kāpušas vidēji par 6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) kopsapulce, kurā uz trim nākamajiem gadiem ievēlēja valdi deviņu locekļu sastāvā. Savukārt, valdes locekļi no sava vidus vienprātīgi izvirzīja un par LLKA valdes priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo LLKA valdes priekšsēdētāju un graudu nozares kooperatīva "VAKS" vadītāju Induli Jansonu, informē LLKA.

Savukārt, par viņa vietnieci ievēlēja piena kooperatīva "Viļāni" valdes priekšsēdētāju Aiju Kiserovsku.

Arī turpmāk, pārstāvot graudu nozari, darbu turpinās līdzšinējie LLKA valdes locekļi - kooperatīva "Durbes grauds" vadītājs Sandris Bēča un kooperatīva "Saimnieks V" valdes priekšsēdētāja Mārīte Ķikure.

Piena nozari valdes sastāvā pārstāvēs līdzšinējais LLKA valdes loceklis un kooperatīva "Piebalga" vadītājs Jānis Razminovičs, savukārt, no jauna valdē tika ievēlēts Eiropas kooperatīvās sabiedrības "SCE E-PIIM" Padomes loceklis Mārtiņš Neibergs.

Arī pārējās valdē pārstāvētajās nozarēs ir ievēlēti jauni valdes locekļi - augļu un dārzeņu nozarē turpmāk LLKA valdes sastāvā darbosies kooperatīvās sabiedrības "Mūsmāju dārzeņi" valdes priekšsēdētājs Edgars Brakše, mežsaimniecību pārstāvēs kooperatīva "Mežsaimnieks" vadītājs Grigorijs Rozentāls, bet gaļas, putnkopības un mājražotāju intereses LLKA valdē aizstāvēs mājražotāju kooperatīva "Kuldīgas labumi" vadītāja Gunita Šternberga.

Komentāri

Pievienot komentāru