Egļu astoņzobu mizgrauži nav Latvijas kokrūpniecības nozares lielākās galvassāpes, intervijā atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš norādīja, ka saistībā ar mizgraužiem Latvijā jau otro gadu pēc kārtas ir paveicies ar laika apstākļiem. Tostarp šā gada pavasarī, kas bija netipiski auksts bez nekādiem siltuma periodiem, mizgrauži salīdzinoši vēlu izlidoja un salīdzinoši slikti vairojās.

"Situācija šogad ir daudz labāka, nekā mēs domājām, ka būs. Tas gan nenozīmē, ka mizgrauzis būs pazudis," sacīja LKF izpilddirektors.

Viņš arī minēja, ka kopumā nozarei tiek pārmesta pārāk drūmas ainas zīmēšana, taču atliek aizbraukt uz Gaujas Nacionālā parka biotopu teritoriju, kur aizliedza veikt preventīvas darbības un būtiskus pretpasākums pret mizgraužiem. "Šajās teritorijās, kur agrāk bija dzīvu egļu biotopi, tagad ir nokaltušu egļu masīvi," norādīja LKF izpilddirektors.

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir dabisks mežu iemītnieks Eiropā un Āzijā. Kaitēkļa galvenais mērķis ir nobriedušas egles, kas vecākas par 50 gadiem. Līdz ar to – jo vecāks koks, jo iekārojamāks mērķis mizgrauzim.

Vesela egle spēj tikt galā ar nelielu kaitēkļu intensitāti, taču, pieaugot mizgrauža izplatības apjomiem, cilvēkam jāpalīdz dabai saglabāt tās vērtības. Bezrūpīga nostāja veicina mizgrauža izplatību visā valstī un devalvē mūsu zaļā zelta – meža – vērtību.

Lai ierobežotu mizgrauža izplatību Latvijas teritorijā, egļu mežaudzēs no 1. aprīļa līdz 31. augustam noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Klimata pārmaiņas, ilgstošs sausums un karstums, bet visvairāk vējgāzes veicina mizgrauža vairošanos un izplatību. Tāpēc jārēķinās ar to, ka šādi pasākumi kaitēkļa izplatības mazināšanai visdrīzāk kļūs par normu. Vai tas nozīmē, ka nokavēts pēdējais brīdis, lai rīkotos? Nebūt ne! Nevar noliegt, ka vispiemērotākais brīdis stāties pretī mizgrauzim bija pirms 20 gadiem. Bet tieši tagad ir nākamais labākais brīdis!

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izstrādā jaunu Gaujas Nacionālais parka (GNP) dabas aizsardzības plānu, pret kuru saņemti arī skarto zemes īpašnieku iebildumi.

Kā informēja DAP Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa, iepriekš izstrādātais GNP dabas aizsardzības plāns nav aktuāls, tā termiņš ir beidzies, tādēļ ir nepieciešams izstrādāt jaunu.

GNP ir dibināta 1973.gadā, lai aizsargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības. Kopš 2004.gada GNP ir iekļauts ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā - "Natura 2000". Atbilstoši ES dabas direktīvām, kas pārņemtas ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, šādām teritorijām ir jāizstrādā "Natura 2000 dabas aizsardzības plāns".

Dabas aizsardzības plāns ir teritorijas apsaimniekošanas plāns, kas nosaka nepieciešamos apsaimniekošanas un aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu ilgtermiņa aizsardzību tām dabas vērtībām, kam teritorija izveidota. Apsaimniekošanas plānā jāietver zinātnisko informāciju par aizsargājamo teritoriju, pamatojumu funkcionālajam zonējumam un jānosaka vienotus visas teritorijas apsaimniekošanas pasākumus, lai sasniegtu tās aizsardzības mērķus, norāda DAP.

Eiropas uzdotos klimata mērķus Latvija plāno sasniegt, izcērtot vecos mežus un stādot jaunaudzes, atsaucoties uz Latvijas ministriju plāniem, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tuvāko septiņu gadu laikā Eiropas valstīm strauji jāsamazina kaitīgo siltumnīcas efekta gāzu emisijas atmosfērā. Latvija to plāno darīt, vecus mežus nomainot ar jaunaudzēm, kas ir vienīgais valdības plāns.

Saskaņā ar Eiropas regulām un direktīvām valstīm jākļūst klimata neitrālām un visu oglekli, ko izlaiž atmosfērā, jāsavāc un jānoglabā. Pagaidām pētīt glabāšanas tehnoloģijas valsts neļauj, bet tā plāno izcirst vecus mežus un to vietā stādīt jaunaudzes, kas absorbē daudz oglekļa.

Līdz 2030.gadam CO2 jeb oglekļa dioksīda emisijas Latvijai jāsamazina par 17%, bet līdz 2050.gadam jāpanāk klimata neitralitāte. Plāns, kā to izdarīt, vēl nav gatavs, bet ministriju gaiteņos iezīmējušās tā aprises, atzīmē raidījums.

Pēc nesenajiem Ministru kabineta grozījumiem, kas ļauj samazināt galvenās cirtes caurmēru mežsaimniecībā, pastāv bažas, ka Latvija var saskārties ar jaunu privāto mežu īpašumu pārdošanas vilni. Daudzi īpašnieki nav informēti par pienākumu obligāti atjaunot šādi izcirstos mežus trīs gadu laikā.

Tāpēc, pienākot termiņam, īpašniekiem var nebūt vairs finanšu resursu šo prasību izpildīšanai, kas varētu novest pie mežu pārdošanas.

Saskaņā ar VIDI Woods apkopotajiem datiem, 2023. gadā aptuveni 40% cirsmu tika realizētas ar samazinātu koku caurmēru. Tas nozīmē, ka visiem šo cirsmu īpašniekiem trīs gadu laikā jāatjauno savi meži.

Teju ikviens meža īpašnieks ir informēts par samazinātajām koku caurmēru prasībām galvenajai cirtei. Tomēr par pēcāk pieņemtajām izmaiņām, kas izvirzījušas arī jaunas prasības mežu īpašniekiem, uzliekot pienākumu mākslīgi atjaunot mežus trīs gadu laikā pēc ciršanas, ja kailcirte veikta atbilstoši jaunajiem caurmēriem, ‒ nē.

Stādot selekcionētus koku stādus, par 15–25% var iegūt lielāku koksnes krāju un vajadzīgs īsāks laiks, lai tie sasniegtu ciršanas izmēru.

To apliecina Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava meža selekcijas iegūtie rezultāti. Selekcionētus koku stādus Latvijā lielākoties stāda valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži, privātmežu apsaimniekotāji šajā jomā būtiski atpaliek, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Valsts meža dienesta datiem, parasti agrāk izcirsto mežu atjauno tieši valsts mežu apsaimniekotājs. Saskaņā ar a/s Latvijas valsts meži datiem šogad iestādīti gandrīz 26 milj. stādu, kopumā apmežojot aptuveni 9000 ha.

Palielina meža vērtību

«Mūsdienās mežsaimniecībā īpaša nozīme ir prasmei izveidot un kopt ne tikai ražīgas, bet arī veselīgas un vitālas mežaudzes, kas spēj pielāgoties un pretoties klimata pārmaiņu izaicinājumiem, tostarp meža slimību un kaitēkļu ietekmei. Izmantojot selekcionētus koku stādus, uzņēmums ne tikai palielina apsaimniekotā meža vērtību, bet arī uzlabo tā veselību un samazina riskus, nodrošinot augošus ieņēmumus uzņēmumam un tā īpašniekam – valstij,» skaidro a/s Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. No kokrūpniecības un visas tautsaimniecības viedokļa selekcionēto stādu izmantošana nākotnē dos vairāk koksnes, turklāt ar labāku kvalitāti – šie koki izaugs taisnāki, būs mazāk zaru.

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Dažos Krievijas apgabalos, kuri stipri cietuši no ekonomiskās krīzes, varas iestādes gandrīz par velti piešķir kokmateriālus māju celtniecībai un zemes gabalus apstrādāšanai. Par to vēstī The Wall Street Journal (WSJ).

Kādā no ciemiem Vologdas apgabalā pretkrīzes programmas ietvaros iedzīvotāji, samaksājot tikai 200 rubļus (3.26 lati), var tikt pie kokmateriāliem visas mājas celtniecībai. Tiesa, koki ir jāgāž pašiem un noteikti jāceļ māja. Tomēr pusi no par atvieglotām cenām iegādātajiem materiāliem tiek atļauts pārdot. Ir saņemti jau 1800 pieteikumi. Citos reģionos bez darba palikušajiem cilvēkiem piešķir zemes gabalus apstrādāšanai.

Tādējādi, pēc WSJ domām, federālais centrs cenšas izvairīties no tautas nemieriem augstā bezdarba dēļ, kas pēc datiem aprīlī pārsniedzis 10%.

Šo varas iestāžu iniciatīvu WSJ korespondents uzskata par «sekmīgu Krievijas pūļu simbolu cīņā ar finanšu krīzi». «Šai cīņai jau ir atvēlēts ļoti daudz, taču rezultāts diez kāds nav,» viņš piebilst.

Uģim Zaļkalnam mežs ir dzimtā, saknēs, asinīs. Abi vecāki ir mežsargi, no bērna kājas gājis viņiem līdzi darbos un jau mazotnē zinājis, ko nozīmē dastošana, stigošana, mežu stādīšana, priežu ravēšana ar kapli.

Tāpēc grūti man sevi iedomāties Rīgā, birojā sēžot,» viņš atzīst. Tagad Uģis ir uzņēmuma Meža vērtētājs īpašnieks.

Dodot bērniem brīvību

Tūkstošgades sākumā, uzreiz pēc studijām, Uģis sāka strādāt meža inventarizācijas jomā. Darbu atrada Gundara Skudriņa uzņēmumā, kas taksēja gan VAS Latvijas valsts meži, gan privātos mežus. Taču pēc laika Valsts meži sāka to darīt paši saviem spēkiem. Pakalpojums vairs nebija tik pieprasīts, taksēt privātos mežus vien nebija izdevīgi. Daudzi taksatori sāka veidot savus uzņēmumus, apvienojoties mazās grupiņās vai sākot strādāt patstāvīgi. Tas bija 2006. gadā. Uģis izveidoja SIA Meža vērtētājs. Sākumā uzņēmumā bija vairāki darbinieki, bet tagad viņš strādā viens. Neatkarība ir noteicošais faktors, kāpēc izvēle krita par labu savas firmas dibināšanai. Šādi var plānot pats savu laiku – gan darbalaiku, gan brīvos brīžus, uzsver Uģis. Ir bijušas iespējas strādāt Valsts mežos, darīt to pašu darbu, ko tagad, taču negribas būt «piesietam». Dibināt uzņēmumu tieši Pāvilostā izvēlējās ne tāpēc, ka šeit apkārt daudz mežu. Vietai, kur reģistrēta šāda profila firma, patiesībā nav lielas nozīmes, īpašnieks apgalvo. Darbs pārsvarā ir izbraukumā. Kādreiz dzīvoja Liepājā, braukāja taksēt mežus gan uz Pāvilostu, gan Rucavu un citām tuvējām vietām. Tā kā pats dzimis, audzis pāvilostnieks, izvēlējās šeit dzīvot. No pilsētas pārcelties atpakaļ uz dzimto vietu nolēma, jo vecākais dēls izauga līdz bērnudārza vecumam, piedzima otrs puika. «Pats esmu no lauku vides, gribējās arī viņiem to pašu dot – lai var skriet visu dienu apkārt, lai man kā vecākam nav daudz jāuztraucas, kur un ar ko pavada savu laiku. Šeit ir drošības sajūta, kādu Liepājā nevaru iedomāties,» saka Uģis.

Biedrības Zemnieku saeima valdes sēdē diskutēts par aktualitātēm Latvijas reģionos, kā arī turpmākajiem piena nozares situācijas stabilizācijas pasākumiem, informē biedrības pārstāvji.

Vēlreiz tika apstiprināts, ka Latvijas robežās vienlaikus var pastāvēt ļoti dažādi klimatiskie apstākļi. Kamēr Kurzemes Dienvidu daļā un Zemgalē ir sākusies sēja, Latgales un Vidzemes laukus vietām vēl klāj sniegs. Ir reģioni, kur sals ziemājus nav saudzējis. Visvairāk cietis ir rapsis Jēkabpils pusē, savukārt graudaugi, kā piemēru minot kviešus, ir pārziemojuši salīdzinoši veiksmīgi.

SIA Gavsene saimnieks Aigars Zadiņš no Dundagas stāsta, ka zeme ir pietiekami sausa un pākšaugu un auzu sēja ir sākusies. Ziemāji Kurzemē ir pārziemojuši labi. Tiesa, staltbriežu populācija kļūst arvien lielāka, un tie arī pēc sniega nokušanas turpina mieloties ar ziemājiem. Piena iepirkuma cena Dundagas pusē ir 21 eirocents par litru piena, kas tiek noturēta, pateicoties Dundagas pienotavas aktīvajam darbam vietējā tirgū.

Ārlietu ministrija informē, ka Itālijas vidienē Umbrijas reģionā 24. augusta rītā notika 6,2 magnitūdas stipra zemestrīce, kurai sekoja vairāki pēcgrūdieni.

Saskaņā ar Itālijas Civilās aizsardzības pārvaldes sniegtajām ziņām skarti ir Lacio (Lazio), Markes (Marche), Umbrijas (Umbria) un Abruco (Abruzzo) reģioni. Starp stiprāk cietušajām pilsētām ir Amatriče (Amatrice), Akumoli (Accumoli), Norča (Norcia), Posta (Posta), Peskara del Tronto (Pescara del Tronto), Arkuata del Tronto (Arquata del Tronto) un Kastelsantandželo sul Nera (Castelsantangelo sul Nera).

Ārlietu ministrija iesaka atturēties no braucieniem uz skartajiem reģioniem un sekot līdzi informācijai vietējos plašsaziņas līdzekļos.

Ja atrodaties zemestrīces skartajā reģionā un nepieciešama konsulārā palīdzība, ministrija aicina nekavējoties sazināties ar Latvijas Republikas vēstniecību Itālijā vai Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežurantu pa tālruni: +371 26 33 77 11 vai e-pastu: [email protected].

Labdarības koncerts «Uzcel savu baznīcu!» Bruknas muižā pulcēs mūziķus, dziedātājus un māksliniekus.

Svētdien, 10. jūnijā, pirms koncerta no plkst. 14.00 Bruknas muižas dārzā būs atvērtas radošās darbnīcas, kuras vadīs mākslinieces Elita Patmalniece un Ilze Patmalniece, kā arī gleznotāja Ieva Bondare. Ieplānota arī cepļa atvēršana. Par to parūpēsies podnieks Artis Kleinbergs. Savukārt biedrība «homo ecos:» piedāvās radošas darbnīcas - veidu, kā apgūt jaunas dabai draudzīga dzīvesveida zināšanas.

Pirms lielā koncerta operdziedātāja Ilona Bagele plkst. 15.00 Bruknas baznīcā uzstāsies kopā ar ērģelnieci Larisu Carjkovu. Plkst. 16.00 Bruknas muižā koncertā «Uzcel savu baznīcu!» piedalīsies Intars Busulis un Abonementa orķestris, Aija Andrejeva, Marts Kristiāns Kalniņš, Olga Rajecka, Aivars Hermanis, Ralfs Eilands, Aija Vītoliņa, Elza Rozentāle, Ieva Akurātere, Jānis Lūsēns, Atis Ieviņš, grupa «Putnu Balle», koris «Laiks» un citi Latvijā pazīstami mākslinieki. Koncertu vadīs Maija Kalniņa.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kuģniecības nodaļas vadītājs šodien dosies apskatīt Rīgā, Bolderājas apkaimē, netālu no Daugavgrīvas mola jūras krastā izskaloto vēsturisko kuģa vraku, informēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja muzejpedagoģe Solvita Kokina.

Viņa pastāstīja, ka par kuģa vraku uzzināja trešdienas, 4.jūlija, vakarā, saņemot zvanu un bildes no aculiecinieka Artūra Nikolājeva, savukārt ceturtdien muzeja pārstāvis devās aplūkot vraku klātienē.

«Visticamāk, ka vraks ir no liela kuģa, par ko liecina smagnējās brangas jeb ribas. Taču ir grūti pateikt, vai tas ir mūsu pašu kuģis vai ārzemju, jo savienojumu vietas ir no koka, kas liecina par 17. vai vēlāku gadsimtu. Lai noskaidrotu precīzas detaļas, nepieciešami speciālisti, kas uz vietas izmērītu un precizētu. Jādomā arī, kā vraku saglabāt, un ko ar to darīt tālāk,» skaidroja Kokina.

Viņa uzsvēra, ka, ja kuģis ir no ozola vai jebkura kokmateriāla, tad, izcelts no ūdens, tas sāktu strauji bojāties. «Iepriekš, 1930.gados, kad tika atrasts Rīgas upē noslīkušais kuģis, tās detaļas tika apstrādātas ar ķimikālijām, lai varētu ilgstoši saglabāt. Taču muzeja Kuģniecības nodaļā nemācēja teikt, vai ir tāds speciālists, kas varētu tagad apstrādāt kuģa vraku,» teica Kokina.

Pirms krīzes kamīni Grieķijā kalpoja par vidējās klases statusa simbolu, līdzīgi kā otra automašīna vai platekrāna televizors. Pašlaik, kad ekonomiskā situācija mainījusies, malkas kurināšana ir daudzu grieķu vienīgais glābiņš cīņā pret aukstumu, raksta AP.

Apkures izmaksu straujais pieaugums licis daudziem grieķiem atteikties no centrālās apkures un kā kurināmo izmantot malku. Pieprasījums pēc salīdzinoši lētākā kurināmā radījis vairākas citas problēmas – nelegālie malkas cirtēji posta mežus, kuri jau līdz šim cietuši svelmes radītos ugunsgrēkos. Tāpat valsts lielākajās pilsētās palielinājies piesārņojums, ko rada dūmi no krāsnīm, kā arī pieaudzis arī ugunsgrēku skaits.

Grieķijas galvenā medicīnas aģentūra jau pieprasījusi samazināt piesārņojumu, tomēr centieni mazināt smogu, kas naktīs pārklāj Atēnas, vienkārša iemesla dēļ tikuši ignorēti – malkas apkure ir aptuveni divas reizes lētāka nekā centrālās apkures pakalpojumu izmantošana.

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1.aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdība otrdien apstiprināja ZM rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 novadu 230 pagastos, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

Koksnes tirgu aprīlī un maijā joprojām diktēja aprīļa sākumā izsludinātais ārkārtas stāvoklis cīņai ar mizgrauzi. Atbilstoši noteiktajiem ārkārtas situācijas ierobežojumiem vēl līdz jūnija beigām egļu cirsmas būs stingri ierobežotas, kas nozīmē, ka sarūk ne tikai Latvijas koksnes apjoms tirgū, bet stagnē arī mežu izstrādes nozare.

Tāpat, pretēji gaidām, zāģbaļķu cenas maijā piedzīvoja mērenu kritumu, un zemā pieprasījuma dēļ tirgū sāk veidoties uzkrājumi. Savukārt kurināmās koksnes cena, kā iepriekš prognozēts, maijā piedzīvoja zemāko punktu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Gaidas pēc būvniecības sezonas atsākšanās aprīlī sev līdzi nesa cerību, ka pieprasījums pēc skujkoku zāģbaļķiem maijā varētu palielināties, līdz ar to tā vērtībai tirgū palielinoties. Taču pretēji tam gan inflācijas pieaugums, gan Eiropas Centrālās bankas procentu likmju celšana atstājusi būtisku ietekmi uz būvniecības nozari – būvniecība kļuvusi dārgāka un jaunu mājokļu celtniecība samazinājusies. Rezultātā mazinājies pieprasījums pēc gataviem koksnes izstrādājumiem, kā, piemēram, brusām vai dēļiem. Ķēdes reakcijas ietekmē sarūk arī pieprasījums pēc apaļkoksnes, tāpēc zāģbaļķu cena koksnes tirgū, lai arī mēreni, taču samazinās. Kopējo koksnes tirgus dinamiku turpmāk ir grūti prognozēt.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Mežizstrādes uzņēmums SIA "PK mežs", piesaistot bankas "Citadele" aizdevumu, investēs divus miljonus eiro jaunu mežu iegādē un tehnikas atjaunošanā, informē bankā.

Plānots, ka 1,5 miljonus eiro uzņēmums tuvākajā laikā ieguldīs, paplašinot meža īpašumu portfeli Bauskas, Aizkraukles un Neretas teritorijās, savukārt atlikušie 500 000 eiro tiks novirzīti, lai iegādātos divas traktortehnikas vienības, kas paredzēta mežaudžu retināšanai.

"Iegādājoties mežu īpašumus, pievēršam uzmanību tiem, kas ir mūsu zemēm pieguļošajās teritorijās. Tas palīdz vēlāk būt pēc iespējas produktīvākiem apsaimniekošanas procesā. Lai arī mūsu īpašumā ir zemes ar jaunaudzēm, biežāk mēdzam iegādāties mežus, kas ir zāģējami salīdzinoši drīz, nevis pēc vairākiem gadiem," min "PK mežs" līdzīpašnieks Edgars Keičs.

Viņš arī norāda, ka jaunā mežizstrādes tehnika palīdzēs apstrādāt un apkopt salīdzinoši mazākas mežaudzes, ko sarežģītāk paveikt ar lielajām tehnikas vienībām, kas parasti izmantojamas plašās kailcirtēs.

Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijā ir viena no labākajām meža apsaimniekošanas praksēm, norāda uzņēmuma valdes loceklis Edvīns Zakovics, paskaidrojot, ka šāds apgalvojums ir objektīvs un nepārspīlēts, neskatoties uz emocionālām kampaņām, kas izskanējušas publiskajā telpā.

«Protams, nevar salīdzināt ciršanas apjomus, jo valstīm ir dažādi izmēri un meža platības,» intervijā portālam Nozare.lv norāda Zakovics.

Pēc viņa teiktā, salīdzinot ar Zviedriju, kailciršu vidējās platības Latvijā ir krietni mazākas. Lielākā daļa, 68%, no tām ir mazākas par diviem hektāriem. Zviedrijā lielāko īpatsvaru aizņem 15 līdz 20 hektārus plašas kailcirtes, kā arī esot pieņemta prakse ir kailcirtes, kas pārsniedz 50 hektārus. Arī Lietuvā un Igaunijā ir kailciršu saimniecības.

«Nākas dzirdēt, ka Latvijai, ja ne visu, tad lielāko daļu meža vajadzētu izstrādāt izlases cirtēs, kas neradītu kailciršu platības. Taču Latvijai šī prakse nav īsti piemērota. Riski uz atlikušo audzes daļu un atjaunošanu izlases cirtēs ir krietni lieli. Šeit pirmkārt ir jāmin vēja iedarbība uz atlikušo audzes daļu, it sevišķi uz mitrajām augsnēm rudens un pavasara laikā. Daļēji šis ciršanas veids ir izmantojams noturīgās priežu audzēs sausos augšanas apstākļos, ko arī LVM plāno un veic, noturot izlašu ciršu apjomu 10% apjomā no kopējā galvenās cirtes apjoma. Protams, visu platību, ko nocērtam, arī pilnībā atjaunojam,» uzsver eksperts.

Lielākais privātais mežu īpašnieks Igaunijā ir Zviedrijas uzņēmējs Jonass Valstroms (Jonas Wahlstrom), un viņam Igaunijā pieder aptuveni 23 tūkst. hektāru zemes, lielākoties mežu, citējot laikrakstu Äripäev, ziņo BBN.

J. Valstroms iepircis mežus Igaunijā aptuveni desmit gadu garumā, tomēr mežu iegādes mērķi viņš nevēlas atklāt un, Igaunijas biznesa laikrakstam uzrunājot uzņēmēju, viņš no komentāriem atteicās, raksta medijs.

Pagājušajā nedēļā J. Valstroms gan sniedza interviju Igaunijas laikraksta Äripäev mātes kompānijas avīzei Zviedrijā Dagens Industri, kurā sniegts neliels ieskats par zviedru uzņēmēja plāniem Baltijas valstī. J. Valstromam pieder kompānija Metsnik OU, un viņš stāstīja, ka uzņēmums investē zemes iegādē kopš 1987. gada. J. Valstroms jau Zviedrijā izpelnījies noslēpumaina uzņēmēja, kurš apmeties kādā Dienvideiropas valstī, slavu.

No 4,43 miljoniem hektāru Latvijas mežu zemes pašlaik ārzemniekiem pieder 1,57 miljoni hektāru jeb vairāk nekā 30%, ziņo Latvijas Avīze.

Latvijas novados un pagastos ārzemniekiem pārdotas ievērojamas mežu zemes platības. Valsts zemes dienesta dati liecina, ka dažu pagastu un novadu lauku teritorijas pilnībā pieder ārzemniekiem. Proti, ārvalstu pilsoņiem pilnībā pieder Pilskalnes pagasta mežu zemes, bet Auces lauku teritorijā – 98%.

Ārzemnieki mežus iegādājušies arī pilsētu teritorijās, piemēram, no 659,6 hektāriem pilsētas mežu zemes Siguldā 99,64% jeb 657,2 hektāri pieder ārvalstu privātpersonām.

Līdzīga, tomēr nedaudz labāka situācija ir arī ar lauksaimnieciski izmantojamām zemes platībām. Proti, visiespaidīgākās ārzemnieku izpirktās platības ir Auces lauku teritorijā, kur ārvalstu privātpersonu īpašumā ir 73,59% no 3 751 hektāriem lauksaimnieciski izmantojamās zemes.

Man nav nekādu bažu par Latvijas gāzes vietu Latvijas tirgū - kā ir atzinuši arī Eiropas līmeņa eksperti, Latvijas gāze ir viens no labākajiem enerģētikas uzņēmumiem. Mani uztrauc, ka Latvijas gāze tiks sadalīta tādā veidā, ka būs lielas problēmas ar apgādi, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks un akcionārs Juris Savickis.

Vai ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikumi par draudiem un šantāžu neliecina, ka ir apstājies dialogs starp valsti un LG akcionāriem un situācija virzās uz tiesāšanos?

Vispār negribu tiesāties pats ar savu valsti. Bet jāsaka, ka dialoga faktiski nav bijis. Notiek viedokļu apmaiņa ar LG vadību, diemžēl ministre negrib ieklausīties profesionālos cilvēkos. Caur medijiem tiek taisīta propaganda, lai, maldinot par īstajiem situācijas apstākļiem un patieso līgumu saturu, savā pusē dabūtu politisko vilkmi. Tomēr cerams, ka vistuvākajā laikā dialogs notiks.

Sakiet, vai jūs esat par vai pret gāzes tirgus liberalizāciju?