Tehnoloģiju jomā situācija vienmēr ir bijusi saspringta un situācija mēdz mainīties visai ātri. Piemēram, atliek vien paskatīties uz Nokia, lai redzētu, kā dažu gadu laikā iespējama kādreizējā tirgus līdera atvadīšanās no troņa. Rodas jautājums – kuras vēl kompānijas tehnoloģiju sektorā varētu piedzīvot ja ne vismaz līdzīgu norietu, tad vismaz mērenu pozīciju zaudēšanu. Viens no aktuālajiem jautājumiem šajā jomā ir pasaules personālo datoru programmatūras flagmaņa Microsoft nākotne. Šajā sakarā gan Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis piebilst, ka kompānijas pozīcija Latvijā ir stabilas.

Daudzi akciju tirgus speciālisti pēdējā laikā nekautrējas pazemināt Microsoft apgrozījuma, peļņas un akcijas cenas prognozes. Viens no galvenajiem faktoriem šādai rīcībai tiek minēts, ka populāro mobilo operētājsistēmu izstrādātāji, piemēram, Apple arvien izteiktāk savos produktos, kuri kļūst arvien jaudīgāki, spēj piedāvāt patērētājiem arvien pilnīgāku produktu klāstu. Tas savukārt vairs nepadara nepieciešamu tradicionālāku Windows produktu iegādi. Īsāk – runa ir par to, ka Microsoft var nokavēt gudro mobilo tehnoloģiju vilni. Šajā sakarā, piemēram, biznesa portāls Barron’s raksta - «beidzot Windows nāksies sastapties ar īstu konkurenci».

Informācija ir viens no vērtīgākajiem resursiem līdzās tādiem cilvēkam vitāli nepieciešamiem resursiem kā, piemēram, ūdens. Rūpīgi vākta, gadiem krāta, slepena, aizsargājama — informācija daudzām nozarēm ir lielākā vērtība. Dati nereti ir tie, kas nodrošina uzņēmējdarbības esamību, piemēram, sociālo tīklu nodrošinātājiem, ražošanas uzņēmumiem un citiem. Tāpēc loģiska ir vajadzība šo pamatlīdzekli attiecīgi sargāt. Ja naudu glabā bankā, par kuru ir pārliecība, ka tā ir droša, tad informāciju glabā datu centrā, kurš ir drošs. Kā, neesot inženierim, zināt, kurš ir drošs un kurš ne? Turpinot vienkāršotu līdzību, — bankām ir neatkarīgi kredītreitingi, datu centriem ir neatkarīgi izdoti sertifikāti.

Pasaulē ir ne mazums organizāciju, kas sertificē datu centrus. Piemēram, Amerikas Sertificēto auditoru institūts (American Institute of Certified Public Accountants — (AICPA)), kas izsniedz SAS70 sertifikātus. Vēl pastāv DCA Datu centru sertifikācija. Ja agrāk akreditāciju varēja atļauties tikai lielbudžeta datu centri, tad tagad programmas DCA Datu centru sertifikācija mērķis ir nodrošināt pieejamu un neatkarīgi auditētu sertifikācijas programmu, kurā ir apkopotas daudzas esošās pamatnostādnes un standarti. Telekomunikāciju nozares apvienības standarts TIA942 ir atzīts par nozīmīgu instrumentu datu centru projektēšanā un investīciju vērtības palielināšanā, un pēc būtības tā ir neatkarīgi auditēta sertifikācijas programma.

Jaunā informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas Microsoft jaunuzņēmumu kūrētāja Centrālās un Austrumeiropas reģionā Elise Sasa vēlas darboties kā tulks starp abām pusēm, kas ne vienmēr viena otru spējušas atrast un sadarboties.

Sasu šim amatam uzrunājusi kompānija Microsoft, kas šai pozīcijai meklējusi cilvēku ar praktisku pieredzi. Viņai piedāvājums šķitis ļoti interesants, jo arī kompānija ir mainījusies. Agrāk kompānija bijusi slēgta, bet tagad cenšas būt atvērtāka, un arī jaunuzņēmumi sāk izvērtēt Microsoft platformu nopietnāk, sprieda kompānijas pārstāve.

Sasas prioritāte ir stādāt ar jaunuzņēmumu komūnu - TechHub Rīgā, Garage48, Startup Wise Guys, Gamefounders Igaunijā, Startup Highway Lietuvā. Līdzīgas komūnas ir Polijā un Balkānos. Viņa vēlas veidot sadarbību pāri robežām, Microsoft iekšienē veidot komunikāciju dažādu valstu ofisos.

Pēc ilgi gaidītās jaunākās Microsoft operētājsistēmas Windows 8 prezentācijas, kompāniju sagaida grūtāks darbs – pārliecināt lietotājus un mobilo ierīču tirgu dot iespēju Windows 8.

Tehnoloģiju nozares ekspertu reakcija saistībā ar Microsoft Windows 8, kā arī planšetdatoru Surface ir dažāda. Analītiķi norāda, ka Windows 8 ir Microsoft «patiesības mirklis», kurš noteiks, vai tehnoloģiju gigantam izdosies nosargāt savu dominējošo vietu tirgū, raksta Wall Street Journal.

Microsoft un tās partneriem ir pietiekoši «dziļas kabatas», lai Windows 8 operētājsistēmas reklamēšanai varētu tērēt miljoniem ASV dolāru. Tomēr eksperti norāda uz patērētāju pagaidām nezināmu reakciju, kā arī Windows 8 piemērotu lietojumprogrammu trūkumu. Tā, piemēram, datoru ražotājs Acer ceturtdien samazinājis savas pārdošanas apjomu prognozes, daļēji norādot uz pircēju zemo interesi par Windows 8. Izaicinājumus rada arī pats tirgus, kurā aizvien nozīmīgāku lomu spēlē tādas mobilās ierīces kā planšetdatori. Šajā jomā Microsoft nāksies spēkoties ar tādiem milžiem kā Apple un Samsung.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Microsoft jaunākā operētājsistēma Windows 8 tirgū parādīsies šā gada oktobrī. Savukārt ierīču ražotājiem Windows 8 būs pieejama augusta pirmajā nedēļā, lai tie varētu operētājsistēmu uzstādīt datoros, planšetdatoros un viedtālruņos, pavēstījusi kompānija.

Šogad īpaša vērība tikšot pievērsta Microsoft jaunākajai operētājsistēmai Windows 8 un biroja programmatūrai Office – īpaši birojam «mākonī» - Office 365. Liels uzsvars šogad tiks veltīts arī Windows Phone 8, Windows Server 2012 un Windows Azure iespējām, jūlijā notiekošajā Microsoft Worldwide Partner konferencē Toronto akcentēja Microsoft vadītājs Stīvs Balmers.

Mēnesī kompānijas «mākoņa» spēkam pievienojas ap 1000 jaunu parteru, norādīja S. Balmers. Viņš atzina, ka pirms pāris gadiem, kad kompānija runāja par «mākoņa» iespējām, viņš bija diezgan piesardzīgs, jo pieļāva, ka daži partneri varētu tam pretoties, tomēr šobrīd var redzēt «mākoņa» spēku pilnā apmērā. Attiecībā uz Office 365 viņš solīja, ka kompānija strādās pie tā, lai šajā jomā partneriem būtu vieglāk sadarboties ar saviem klientiem.

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

SIA Microsoft Latvia pērn apgrozīja 2,77 milj. Ls, kas ir par 3,25% mazāk nekā 2010. gadā, taču uzņēmuma peļņa ir augusi par 13,2%, liecina informācija Lursoft.

2011. gadā Microsoft Latvia pēc nodokļu nomaksas nopelnīja 221,8 tūkst. Ls. Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka peļņas paaugstināšana izdevusies ar «stingrās izmaksu kontroles» palīdzību.

Microsoft Latvia valdē kopš pērnā gada maija darbojas Ēriks Eglītis. Pirms tam kompānija valdē darbojās lietuvietis Mindaugs Glods (Mindaugas Glodas) un Daiga Trumpe, kas uzņēmuma valdē darbojās attiecīgi līdz 2011. gada maijam un 2010. gada augustam.

«Microsoft Latvia gada pārskats atspoguļo iekšējos norēķinus starp SIA Microsoft Latvia un mātes uzņēmumu Amerikas Savienotajās Valstīs, līdz ar to tam nav tieša sakarā ar Microsoft Latvia kā uzņēmuma novērtējumu un biznesa rādītājiem,» Db.lv uzsvēra Ē. Eglītis.

Austrumeiropas un Baltijas valstīs jaunas tehnoloģijas ievieš ātrāk nekā daudzās Rietumu valstīs, arī ja temps pēdējos desmit gados ir samazinājies, norāda Microsoft Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona tehnoloģiju vadītājs Dejāns Cvetkovičs.

«Austrumeiropa ir starp jaunajiem, topošiem tirgiem. Austrumeiropā nav liels tehnoloģiskais mantojums. Rietumu pasaulē šāds novecojušu tehnoloģiju mantojums ir daudz lielāks. Tādēļ Austrumeiropā pēdējos 20 gados bijis liels progress informācijas tehnoloģiju (IT) ieviešanā. Turklāt tas notika daudz ātrākā tempā nekā citur. Arī IT ieviešanas tempi, salīdzinot ar IKP izaugsmi, bija lielāki nekā Rietumos,» Cvetkovičs teica, taču piebilda, ka «patlaban tehnoloģiju ieviešanas tempi ir lēnāki, nekā tie bija 90.gadu beigās un tūliņ pēc 2000.gada».

Cvetkovičs arī teica, ka mazās valstīs, tādās kā Latvija, tehnoloģiju ieviešana notiek ātrāk, jo ir īsāki lemšanas ceļi nekā lielās valstīs, organizācijās vai uzņēmumos. «Mazas valstis mēdz būt veiklākas un vingrākas. Tādēļ tehnoloģiju ieviešana notiek ātrāk. Te arī, šķiet, ir mazāk regulēšanas šķēršļu ātri ieviest tehnoloģiju. Runāju no savas deviņu gadu pieredzes, strādājot šajā reģionā. Tas, ka viss notiek ātrāk, ir īpaši raksturīgs tām mazām valstīm, kas ir Eiropas Savienībā, piemēram, Baltijas valstīm un Slovēnijai,» viņš sacīja.

Microsoft paziņojusi par Nokia mobilo telefonu biznesa iegādi par 3,79 miljardiem eiro, tādējādi pieliekot punktu Nokia trīs desmitgades ilgušajam mobilo telefonu «pārdošanas piedzīvojumam», vēsta Reuters.

Tāpat Microsoft pavēstījusi, ka grasās iegūt Nokia patentu licenci, kā arī iegādāties Somijas kompānijas karšu pakalpojumu. Nokia patentu iegāde Microsoft izmaksās 1,65 miljardus eiro. Tādējādi kopējais Microsoft un Nokia darījums būs 5,44 miljardu eiro apjomā, un paredzēts, ka tas tiks noslēgts 2014. gada pirmajā ceturksnī.

Par vērienīgajām izmaiņām kompānijā paziņots mazāk nekā divas nedēļas pēc tam, kad Microsoft vadītājs Stīvs Balmers (Steve Balmer) pavēstīja par došanos pensijā.

Pasaule ieiet digitālo rīku ērā, ar kuriem cilvēki vadīs savas ikdienas norises - darba uzdevumus, saziņu ar citiem, ceļošanu, izklaidi un daudz ko citu, un šie rīki pamazām aizstās parastos galda un portatīvos datorus, norāda informācijas tehnoloģiju (IT) koncerna Microsoft Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona tehnoloģiju vadītājs Dejāns Cvetkovičs.

Viens veids, kā Microsoft seko digitālo rīku attīstībai, - tas izstrādā mobilo telefonu operētājsistēmu Windows Phone 7, kuru izmanto vairāki mobilo telefonu ražotāji, kā arī īpaši sadarbojas ar telefonu ražotāju Nokia, stāstīja Cvetkovičs.

«Ar Nokia ir ļoti dziļa partnerība, jo tās vadītājs Stīvens Elops bija Microsoft viceprezidents un Darba ražīguma veicināšanas nodaļas vadītājs. Viņš uzraudzīja jaunākā aplikāciju komplekta Microsoft Office attīstību un sagatavošanu tirgum. Microsoft noteikti ir sācis ieiet ierīču pasaulē - gan ar veiktspējīgām, gan mazāk veiktspējīgām ierīcēm,» teica Cvetkovičs.

Palielinoties attālinātā darba popularitātei un pieaugot e-komercijas lomai, uzņēmumiem arvien aktuālāka ir IT sistēmu un datu novietošana datu centros pie IT ārpakalpojumu sniedzējiem un/vai “mākoņos’’. Arī tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Tet ir seši datu centru un mākoņpakalpojumu platforma TetCloud.

Datu centru pakalpojumu veidi un to īpašības

Uzņēmumiem pie lielāka datu apjoma vai tiem, kuri strādā IT jomā, ir nepieciešams serveris, kurā tiek glabāti dati. Ja agrāk populārākais veids bija to uzturēt pašiem, tad šobrīd arvien biežāk tiek izmantotas vēl divas opcijas datu glabāšanai - attālināti datu centri un to ievietošana virtuālajā serverī jeb ‘’mākonī’’. Kādas ir šo trīs opciju īpašības un atšķirības?

● Datu glabāšana uzņēmumā. Lai arī agrāk praktiski vienīgā opcija, tad šobrīd tā uzskatāma par dārgu un laikietilpīgu no apkopes viedokļa. Pārsvarā to izvēlēsies tikai trijos gadījumos - 1. ja nav daudz datu un neparedzētas situācijas neietekmēs uzņēmuma darbības procesu (piemēram, mājaslapa ir uzņēmuma vizītkarte, nevis piedāvā e-komerciju). 2. ja uzņēmums nevar izvest datus ārpus tā telpām juridisku ierobežojumu vai datu specifikas dēļ (piemēram, medicīnas iestādes vai valsts struktūras). 3. citu iemeslu dēļ kā bailes no pārmērīgām izmaksām, neuzticēšanās vai nezināšana par ārpakalpojumu, liek uzņēmumiem atteikties no datu glabāšanas pie trešās puses.

Šobrīd lietotājiem ir pieejami jauni produkti, tāpēc ASV informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas Microsoft vadība aicina privātos lietotājus un sadarbības partnerus pāriet un ikdienā izmantot jaunākos produktus. Microsoft Worldwide Partner konferencē Losandželosā kompānija paziņoja, ka Windows XP, Office 2003 un IE6 sākot no 2014.gada paliks pagātnē un uzņēmums vairs nesniegs šo produktu tehnisko atbalstu un citas iespējas.

«Mums ir jāiet līdzi laikam - mēs nevaram dzīvot pagātnē,» DB norādīja Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis. Tāpēc viņš ir cerības pilns, ka kompānijas sadarbības partneri aktīvi mudinās klientus savlaicīgi pāriet uz jaunākajiem produktiem.

Pēc Microsoft iepriekš sniegtajiem datiem, Latvijā vēl aizvien daudz uzņēmumu izmanto Microsoft Office 2003. Jāatzīmē, ka tehniski uzņēmumi pēc 2014.gada varēs izmantot Microsoft Office 2003, bet atbalsts šiem produktiem no Microsoft puses netiks sniegts.

Vienlaikus Microsoft korporācija savus sadarbības partnerus aicina ikdienas darbā pašiem izmantot Microsoft produktus, Google meklētāja vietā lietot Bing meklētāju, kā arī ieteikt to darīt saviem sadarbības partneriem. Kompānija ir aprēķinājusi, ka Bing tirgus daļa tādējādi pieaugtu daudz straujāk.

ASV tehnoloģiju gigants Microsoft zaudējumos norakstījis 6,2 miljardus ASV dolāru, kurus bija iztērējis, pārņemot interneta reklāmas kompāniju aQuantive Inc. Microsoft lēmums liecinot par to, ka minētā struktūrvienība uzrādījusi sliktākus rezultātus nekā prognozēts.

Microsoft par 6,3 miljardiem ASV dolāru aQuantive iegādājās 2007. gadā, lai mēģinātu sekot Google paraugam un palielinātu ieņēmumus no reklāmas interneta meklētāju rezultātos.

aQuantive pārņemšana kādreiz bija lielākais Microsoft darījums. To pārspēja Skype pārņemšana aizvadītajā gadā. Par populāro interneta telefonijas pakalpojumu nodrošinātāja pārņemšanu Microsoft maksāja 8,5 miljardus ASV dolāru.

Tomēr Microsoft mēģinājums «nokost gabalu no tiešsaistes reklāmas pīrāga» cieta neveiksmi. Kopš brīža, kad Microsoft iegādājās aQuantive, kompānijas tiešsaistes reklāmas struktūrvienība cietusi deviņu miljardu ASV dolāru lielus zaudējumus.

Tehnoloģiju kompānija Microsoft, kopā ar Āzijas partneriem, uzsākusi sava viedtālruņa testēšanu, atsaucoties uz avotiem nozarē, vēsta Wall Street Journal. Microsoft patlaban eksperimentējot ar dažādiem viedtālruņa dizaina risinājumiem.

Avoti nozarē medijam norādījuši, ka Microsoft patlaban pārbauda viedtālruņu modeļus, kas aprīkoti ar četru un piecu collu ekrāniem. Izskanējušo informāciju Microsoft atteikusies komentēt.

Spekulācijas, ka kompānija varētu sākt izgatavot arī savus viedtālruņus, parādījās jau pirms vairākiem mēnešiem, kad Microsoft nāca klajā ar planšetdatoru Surface. Analītiķi norāda uz notikuma pretrunīgumu – tādējādi Microsoft sagādā nevajadzīgu konkurenci saviem partneriem, kas ražo Windows ierīces.

Aizvien lielāku uzmanību pievēršot arī datortehnikas ražošanai Microsoft pamazām pārņem Apple «programmatūra plus dators» pieeju, par kuru pati iepriekš ilgstoši ironizējusi, norāda WSJ.

ASV varasiestādes uzsākušas pirmstiesas izmeklēšanu par tehnoloģiju milža Microsoft iespējamu sadarbību ar kompānijām, kuras tiek apsūdzētas kukuļdošanā ārvalstu valdību pārstāvjiem.

Microsoft, iespējams, piedalījusies kukuļdošanā Ķīnā, Itālijā un Rumānijā, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta The New York Times. Kompānijas darbības šajās valstīs bijušas pretrunā ar 1977. gadā pieņemtu likumu, kura ietvaros ASV uzņēmumiem aizliegts maksāt ārvalstu valdību pārstāvjiem, lai aizstāvētu savas biznesa intereses.

Tehnoloģiju kompānija izskanējušās aizdomas atteikusies komentēt, vien norādot, ka uztver tās nopietni un sadarbosies ar valdības izmeklētājiem. «Tāpat kā visas citas lielās kompānijas, kas strādā visā pasaulē, mēs dažkārt saņemam apsūdzības par potenciāliem mūsu darbinieku vai sadarbības partneru pārkāpumiem. Mēs šādas apsūdzības izmeklējam pilnībā, neskatoties uz to avotu. Tāpat mēs lielu uzmanību pievēršam savu darbinieku apmācībai, lai panāktu augstus ētiskos standartus,» klāstīja Microsoft pārstāvis Džons Frans (John Frank).

Latvijā ir daudz nelielu datu centru, kas liecina par uzņēmumu un iestāžu «viensētas» principu, un pāris lielu spēlētāju, kuri aktīvi kāpina eksportu; klupšanas akmeņi – energoefektivitāte un valsts likumdošana, raksta Dienas bizness.

Lai arī datu centru būvniecība Latvijā ir sākusies pirms pāris gadu desmitiem un šī sfēra attīstās arvien straujāk, pieaugot datu centru skaitam, tomēr joprojām nav izstrādātas valsts vadlīnijas datu centru infrastruktūras attīstībai Latvijā. To apliecina FIMA un Rīgas Tehniskās universitātes veiktais datu centru pētījums, kurā informācija apkopota no 63 datu centriem. Piemēram, nav izstrādātas speciālas prasības vai noteikumi par datu centru infrastruktūras veidošanu valsts un pašvaldības iestādēs, izņemot dažus normatīvos regulējumus, kurus netieši var piemērot datu centriem. Nav arī nacionāla līmeņa politikas datu centru infrastruktūras veidošanā vai attiecīgo pakalpojumu nodrošināšanā. Latvijā nav arī datu par to, cik liels kopumā ir datu centru bizness, lai gan nozares uzņēmēji norāda uz ieņēmumu pieaugumu. DB jau vairākkārt ir rakstījis, ka tieši datu centri ir joma, kurā kāpināt Latvijas IT pakalpojumu eksportu. Latvijas datu centru priekšrocības eksporta tirgos ir spēja runāt klientiem saprotamā valodā, sniegtais serviss, kā arī Eiropas Savienības valsts statuss, pakalpojuma cena un spēja risināt problēmjautājumus.

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Eiropas Savienības (ES) tehnoloģiju gigantam Microsoft piespriesto sodu un izmeklēšanu veicinājusi interneta kompānija Google un Norvēģijas interneta pārlūku izstrādātājs Opera.

Abas kompānijas bija vērsušās Eiropas Komisijā ar ierosinājumu izmeklēt Microsoft darbības, kā arī palīdzējušas ar informāciju ES izmeklētājiem, vēsta Financial Times. To, ka Microsoft konkurenti palīdzējuši ar izmeklēšanu, atzinis Eiropas konkurences komisārs Hoakins Almunija. Komisārs gan nav atklājis konkurentu nosaukumus. Izskanējušo informāciju abas kompānijas gan nav komentējušas.

Db.lv jau vēstīja, ka ES kompānijai Microsoft par pretkorupcijas likumdošanas pārkāpumiem piesprieda 561 miljonu eiro lielu soda naudu. Iepriekš tika prognozēts, ka Microsoft varētu tikt sodīta pat ar vairākos miljardos mērāmu soda naudu.

Latvijas vasaras nav visparedzamākās un vienmēr vispiemīlīgākās no laika apstākļu viedokļa, bet, kad runa ir par datu centru dzesēšanu, tad mūsu vēsais klimats ir gana pateicīgs. Ārējās vides temperatūras izmantošana jeb air-to-air free cooling ir tikai viens no datu centru dzesēšanas veidiem, bet šobrīd tas ir viens no inovatīvākajiem risinājumiem un piedzīvo savu zvaigžņu stundu gan Eiropā, gan Amerikā. Galvenā priekšrocība šim dzesēšanas veidam ir ārkārtīgi zemās lietošanas izmaksas, kas ļauj iegūt līdzekļu ekonomiju ilgtermiņā, turklāt šāds dzesēšanas veids ir viens no videi draudzīgākajiem.

Vispirms jau jāsaka, ka pastāv divas – un visai fundamentāli atšķirīgas – iespējas, kā šo metodi pielietot datu centru dzesēšanai. Viena no iespējām – ielaižot āra gaisu datu centra telpās, to dzesējot vai nedaudz uzsildot. Otrs variants – āra gaiss tiek laists caur siltummaini, kurā temperatūra tiek nodota no āra gaisa uz datu centra gaisu. Āra gaiss netiek novadīts uz datu centra telpu, bet tiek padots uz āru. No tā arī izriet nosaukums air-to-air free cooling, jo pārsvarā dzesēšanas procesā tiek izmantots tikai aukstais āra gaiss, kas ir par brīvu, kā zināms.

Pirmais air-to-air dzesēšanas veids šobrīd piedzīvo savu popularitātes vilni Eiropā un Amerikā, taču tā izmantošanai ir zināmi ierobežojumi. Viens no ierobežojumiem ir mitrums. Ir vietas, kur vidējais mitruma līmenis gadā ir ļoti augsts. Un nemaz nav tālu jāmeklē. Paveramies pa logu. Kas tad tur notiek? Slapjš sniegs, lietus, mitrums. Tādi apstākļi kā pie mums, Baltijas valstīs vai Skandināvijā, diktē savus noteikumus un saka – nē, mums neder air-to-air metode, kur datu centra telpās gaisu ielaiž no āra. Šādos klimatiskos apstākļos šis risinājums nav izmantojams.

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu tajā noteiktās personas datu aizsardzības prasības ir tehnoloģiski neitrālas. Līdz ar to Regula vispārīgi nedz aizliedz, nedz atļauj blokķēžu tehnoloģijas izmantošanu, tāpat kā regula nedz atļauj, nedz aizliedz, piemēram, sociālo tīklu, mobilo aplikāciju, videonovērošanas sistēmu izmantošanu.

Viens no iemesliem kādēļ tika izstrādāta un pieņemta šī Vispārīgās datu aizsardzības regula, bija fakts, ka līdz regulai pastāvošais datu aizsardzības regulējums nebija atbilstošs un piemērots straujajai tehnoloģiju attīstībai un globalizācijai. Līdz ar to bija nepieciešams jauns regulējums, kurš ļautu gan izmatot jaunās tehnoloģiskās iespējas, gan to ietvaros nodrošināt datu aizsardzības prasības. Praktiski vērtējot, vai un kā nodrošināt blokķēžu atbilstību regulai, jāsecina, ka pastāv vairāki izaicinājumi un vienmēr ir jāapsver vismaz šādi ar privātuma aizsardzību un regulas ievērošanu saistītie aspekti:

Vai notiks personas datu apstrāde?

Izbēdzis vai nopludināts bīstams informācijas tehnoloģiju rīka prototips, ar kuru var attālināti darbināt datorus ar Microsoft Windows operētājsistēmu, bez autorizācijas izmantojot attālināto vadības funkciju Microsoft Remote Desktop, raksta vairāki informācijas tehnoloģiju (IT) portāli.

Datu drošības kompānijas IT Centrs vadītājs Agris skaidro, ka rīku varētu izmantot pret nelielu skaitu Latvijas datoru lietotāju, kuri nav ieguvuši Microsoft jaunāko drošības jauninājumu komplektu jeb kārtējos ielāpus. Tos izplatīja 13.martā, kārtējā tā sauktajā ielāpu otrdienā (patch Tuesday), kad Microsoft publisko jauninājumus.

Microsoft Remote Desktop ir rīks, ar kuru autorizēts lietotājs var attālināti internetā darboties ar cita sava datora darba virsmu, atvērt failus un veikt visas darbības, it kā pats sēdētu, piemēram, darbā.

Savukārt portāls InformationWeek Security raksta, ka uzbrukšanas rīka prototipa parādīšanās izraisījusi skandālu datu drošības kompāniju un organizāciju un Microsoft starpā. Tiek uzskatīts, ka Microsoft pats, kā pierasts, sācis rakstīt uzbrukšanas rīku, lai precīzāk saprastu, kā ievainojamību varētu izmantot ļaundari. Taču šis primitīvais rīks, kas domāts Microsoft iekšējai lietošanai, nonācis atklātībā, un tā pirmkods iegūstams internetā.

Datu valsts inspekcija (DVI) pērn saņēmusi 362 iedzīvotāju sūdzības par iespējamajiem personas datu aizsardzības pārkāpumiem (2012.gadā – 296), informē DVI.

Palielinājies citu ES dalībvalstu iedzīvotāju sūdzību skaits par personas datu apstrādi, ko veic Latvijā komercdarbību veicošs pārzinis, tādēļ ar katru gadu palielinās to izskatīto lietu skaits, kad nepieciešama sadarbība ar citām ES datu aizsardzības uzraudzības institūcijām pārbaužu lietu ietvaros.

2013.gadā veiktas 677 pārbaudes (2012.gadā tika veiktas 496 pārbaudes).

Pārbaudot sūdzībās ietverto informāciju un veicot pārbaudes, personas datu apstrādes pārkāpumi tika konstatēti un administratīvie sodi tika piemēroti 36 gadījumos – 22 naudas sodi (kopumā par 20,9 tūkstošiem latu 2012.gadā un 18,9 tūkstoši latu pērn) un 14 brīdinājumi. Lielākais piemērotais sods bija 3000 lati, kas piemērots trim dažādiem pārziņiem (atbildīgajiem par personas datu apstrādi) par konstatētajiem Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumiem.

Latvijas IT uzņēmums ALSO Holding ikgadējās Microsoft Partneru dienas ietvaros saņēma apbalvojumu kā labākais Microsoft vairumtirdzniecības partneris pasaulē 2017. gadā, aiz sevis atstājot tādus nozares milžus kā Tech Data, Ingram Micro un Westcoast. Savukārt SQUALIO kļuva par Microsoft Gada partneri Latvijā par IT risinājumu, kas izstrādāts sadarbībā ar SQUALIO cloud consulting un ļāvis samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu uz Latvijas autoceļiem par 42%, informē Microsoft komunikācijas konsultante Gunta Līne.

ALSO Latvia atzinību ieguva, pateicoties tās grupas uzņēmuma izstrādātajai ALSO Cloud platformai, kas ļauj uzņēmumam nodrošināt programmatūras mākoņpakalpojumu tirdzniecību visā pasaulē. ALSO izstrādātais risinājums pašreiz tiek lietots jau 50 valstīs visā pasaulē.

SQUALIO cloud consulting veidotais FITS ITEMS risinājums bija viens no tiem pilotprojektiem, kurus prezentējot Microsoft korporācijas vadībai ASV, Latvijai izdevās pārliecināt Microsoft par Latvijas IT uzņēmumu potenciālu. Tas bija viens no būtiskiem nosacījumiem Latvijas Universitātes un Microsoft Inovāciju centra atvēršanai Latvijā šī gada septembrī.

Viens no vadošajiem Microsoft mākoņpakalpojumu izplatītājiem Baltijā SIA TVG kļuvis par oficiālo Microsoft mākoņpakalpojumu platformas Azure pārstāvi, nodrošinot neierobežotas digitālo risinājumu radīšanas iespējas jebkura biznesa pilnveidošanai.

Agrāk bija ierasts, ka tehnoloģiju uzņēmums ikdienas procesu nodrošināšanai pirka kompleksu risinājumu, taču nereti no visa iegādātā tika izmantots ne vairāk par 20% no resursa iespējamās kapacitātes. Savā ziņā tie ir nelietderīgi tēriņi, jo, kad iegādātais risinājums ir morāli novecojis un nepilda vairs vajadzīgās funkcijas, atkal jāiegādājas jaunas licences. Tādēļ Microsoft klientiem piedāvā visus šos pakalpojumus izmantot mākonī Microsoft Azure, kurā pieejams milzīgs apjoms dažādu pakalpojumu jeb produktu. Strādājot šajā platformā, klients var izmantot precīzi to pakalpojumu un tik lielā apjomā, cik konkrētām biznesa vajadzībām nepieciešams, tādējādi nepārmaksājot, akcentē TVG vadītājs Mārtiņš Reimanis.