Gandrīz trešā daļa jeb 30% aizbraukušo tautiešu neplāno atgriezties Latvijā, liecina Latvijas vēsturē lielākās ārzemēs dzīvojošo latviešu aptaujas rezultāti, kurā piedalījās 14 068 respondenti no 118 valstīm.

Kā žurnālistiem pastāstīja Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces Inta Mieriņa, 4% ārvalstīs dzīvojošo latviešu un Latvijas valstspiederīgo Latvijā varētu atgriezties tuvāko sešu mēnešu laikā, 12% to plāno darīt tuvākajā piecgadē, 14% atzinuši, ka Latvijā atgriezīsies vecumdienās, bet 40% minējuši, ka varētu atgriezties noteiktu apstākļu gadījumā.

Kā uzsvēra Mieriņa, pētījuma rezultāti liecina, ka Latvija emigrācijā dzīvojošo tautiešu vidū «nav norakstīta pavisam». «Situācija varētu mainīties, ja cilvēkiem būs iespēja nodrošināt ģimeni. Tad arī varētu atgriezties vairāk tautiešu, nekā to patlaban plāno,» stāstīja pētniece.

Valdība atbalstījusi grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz uzlabot lēmumu pieņemšanu grūtībās nonākušu kredītiestāžu situāciju risināšanai un panākt, ka tiesiskais ietvars nodrošina sekmīgu kredītiestāžu pārstrukturizāciju.

Lai novērstu iespējamu konkurences kropļošanu, likuma grozījumi paredz kredītiestādei uzlikt par pienākumu, piemēram, uzņemties noteiktus darbības ierobežojumus, lai kompensētu valsts atbalsta sniegšanu, veikt pārstrukturizēšanu, lai īsā termiņā atbrīvotos no valsts atbalsta utt. «Šādi nosacījumi uzliks par pienākumu kredītiestādei savā ikdienas darbībā ievērot virkni ierobežojumu, kas atšķirsies no kredītiestādes darbības normālos komerciālos apstākļos,» skaidro Finanšu ministrijā (FM).

Noteikts, ka finansiālu atbalstu grūtībās nonākusi banka varēs saņemt tad, ja tādējādi tiks novērsts būtisks apdraudējums kredītiestāžu sistēmas stabilitātei un maksājumu sistēmas raitai darbībai.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Daiga Mieriņa (ZZS) nolēmusi rosināt atteikties no būvju tehniskās inventarizācijas lietām, kas, viņas ieskatā, esot nevajadzīgas paliekas no padomju laikiem.

Būvju tehniskās inventarizācijas lietas jeb būvju kadastrālās uzmērīšanas lietas veic Valsts zemes dienests (VZD). Saeimas komisijas sēdē 17.janvārī VZD informēja, ka šobrīd rindā uz ēku un būvju kadastrālo uzmērīšanu ir 7062 pasūtījumi.

Mieriņa skaidroja, ka būtībā šo kadastrālo uzmērīšanu veic, lai iegūtos datus izmantotu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā. Taču šos pašus datus var iegūt arī citādi, piemēram, Būvniecības informācijas sistēmā, kurā tiek ievietoti projekti, kā arī reģistrētas to izmaiņas.

Būvju kadastrālo uzmērīšanu jāveic, ne tikai nododot ēku ekspluatācijā. Ja dzīvoklī tiek pārcelta siena, nepieciešama inventarizācijas lieta, ja gribi lielāku virtuvi - nepieciešama inventarizācijas lieta, uzbūvē garāžu - vajag inventarizācijas lietu, teica Mieriņa.

Finanšu ministrija rosinās grozījumus likumā, lai samazinātu bankas maksātnespējas administratora atlīdzību, sestdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Redzēs, kādi būs tālākie Eiropas Centrālās bankas (ECB) soļi, bet gribam būt gatavi jebkurai situācijai, tādēļ jau esam sagatavojuši un pirmdien lūgsim Saeimu steidzamības kārtā virzīt Kredītiestāžu likuma grozījumus, kas paredz būtiski samazināt maksātnespējas administratora atlīdzību, lai maksimāli daudz līdzekļu paliktu kreditoru izmaksām, nevis starpniekiem,» viņa norādīja.

Konkrēti FM priekšlikums būtu neņemt vērā likvidatora atlīdzību attiecībā uz to bankas aktīvu daļu, kas ir ļoti viegli izstrādājama un jau glabājas Latvijas Bankas kontā. Atlīdzība būtu saņemama tikai par tiem aktīviem, kuri ir ar jāatgūst ar tiesas palīdzību vai līdzīgi.

Ieviešot Eiropas Savienības direktīvas Par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi vairākus apdrošināšanas sektoram (apdrošināšanas sabiedrībām un nedalībvalstu apdrošinātāju filiālēm, kā arī pārapdrošināšanas sabiedrībām) saistošus noteikumus.

Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju maksātspējas kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķināšanas normatīvie noteikumi nosaka maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanas kārtību saskaņā ar standarta formulu, kā arī kvalitatīvās prasības pašu kapitāla noteikšanai un iedalījumam līmeņos.

Apstiprināti arī Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības grupas maksātspējas aprēķina normatīvie noteikumi; tie noteiks grupas maksātspējas noteikšanas vispārīgos principus, aprēķina metodes un to piemērošanas nosacījumus.

Tāpat apstiprināti Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju iekšējo modeļu normatīvie noteikumi, kas definē prasības, kas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir saistošas, ja tā maksātspējas kapitāla prasību aprēķina nevis ar standarta formulu, bet izmantojot iekšējo modeli.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, kas paredz atcelt iespēju bankām neatvērt pamatkontu reputācijas risku dēļ.

Tagad likumā ir noteikts, ka kredītiestāde ir tiesīga atteikt pamatkonta atvēršanu, ja maksājumu konta atvēršana vai apkalpošana var radīt kredītiestādei reputācijas riskus.

Pašlaik likumā tāpat ir rakstīts, ka kredītiestāde ir tiesīga vienpusēji izbeigt standartlīgumu, ja turpmākā pamatkonta uzturēšana rada kredītiestādei reputācijas riskus.

Piedāvātie likuma grozījumi paredz abas šīs normas no likuma izslēgt.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka izmaiņas vajadzīgas, lai personai netiktu atteikta pamatkonta atvēršana, ja maksājumu konta atvēršana vai apkalpošana var radīt kredītiestādei reputācijas riskus.

Pašlaik likumā paredzētais nosacījums neizriet no Eiropas Savienības direktīvas prasībām, bet bija Latvijas nacionālā izvēle 2017.gadā likumā noteikt šādu prasību, skaidro likumprojekta autori Finanšu ministrijā.

Saeimai kādā no tuvākajām sēdēm būs jāskata grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, kas paredz atcelt iespēju bankām neatvērt pamatkontu reputācijas risku dēļ.

Saeimas tuvākā kārtējā sēde varētu tikt sasaukta septembra sākumā, reizē parlamentam ir tiesības pirms tam sasaukt arī ārkārtas sēdes.

Tagad likumā ir noteikts, ka kredītiestāde ir tiesīga atteikt pamatkonta atvēršanu, ja maksājumu konta atvēršana vai apkalpošana var radīt kredītiestādei reputācijas riskus.

Tāpat pašlaik likumā rakstīts, ka kredītiestāde ir tiesīga vienpusēji izbeigt standartlīgumu, ja turpmākā pamatkonta uzturēšana rada kredītiestādei reputācijas riskus.

Piedāvātie likuma grozījumi paredz abas šīs normas no likuma izslēgt. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka izmaiņas vajadzīgas, lai personai netiktu atteikta pamatkonta atvēršana, ja maksājumu konta atvēršana vai apkalpošana var radīt kredītiestādei reputācijas riskus.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) šodien no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) saņēma 2024.gada valsts budžeta projektu.

Budžeta portfeļa tradicionālajā iesniegšanas pasākumā piedalās arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) un Finanšu ministrijas vadības pārstāvji.

Pasniedzot budžeta portfeli Mieriņai, finanšu ministrs Ašeradens kā "ļoti labu" novērtēja Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības sagatavoto "drošības un ilgtspējas budžetu" 2024.gadam.

Finanšu ministrs akcentēja, ka "valdība ir turējusi vārdu", piešķirot līdzekļus arī valsts drošībai, kas ir fundamentāla prioritāte, un ilgtspējīgai izaugsmei veselībā un izglītībā.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka parlaments budžetu izskatīs pēc iespējas agrāk un ka 9.novembrī tiks lemts par tā nodošanu skatīšanai komisijās. Mieriņa apliecināja, ka atšķirībā no iepriekšējās valdības laika prakses šoreiz gan budžets netiks skatīts pa nakti.

Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar LU Ekonomikas un vadības fakultāti ir sācis īstenot apjomīgu pētniecības projektu, kura pamatuzdevumi ir iegūt un analizēt informāciju par Latvijas emigrantiem un izstrādāt instrumentus, kas veicinātu komunikāciju starp emigrantiem un Latvijas darba devējiem, pašvaldībām un valsts institūcijām, informējuši pētnieki Mārtiņš Kaprāns un Mihails Hazans, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Pētniecības projektu Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika atbalsta Eiropas Sociālais fonds, un tā īstenošanā ir iesaistīti sociologi, ekonomisti, politologi un komunikācijas pētnieki. Projekta vadītāja Dr. Inta Mieriņa informējusi, ka pētnieku galvenais uzdevums būs izveidot kvalitatīvu un uzticamu informatīvo bāzi diasporas un reemigrācijas politikas veidotājiem, kas nākotnē palīdzētu pieņemt izsvērtus un iedarbīgus lēmumus, kā arī ļautu novērtēt jau īstenotās rīcībpolitikas efektivitāti. «Projektā fokusējamies uz dažādām rīcībpolitikām – migrācijas uzskaiti, diasporas politiku, reemigrāciju,» skaidrojusi Mieriņa, «tādēļ mēs vēlamies iegūt daudzveidīgu un nepastarpinātu informāciju par emigrantu vajadzībām, cerībām un sadzīvi.»

«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumā plānoti atsevišķi precizējumi, taču prasības pēc būtības netiks mainītas, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka, noslēdzot pirmo gadu komisijas vadītājas amatā, ir liels gandarījums par izdarīto un lietām, kuras ir sāktas. "Ja visu to izvērtē, tad godīgi varu teikt, ka man ir labi padarīta darba sajūta," sacīja Purgaile.

FKTK vadītāja atzīmēja, ka, stājoties amatā, viņa definēja trīs galvenās prioritāte, tostarp pirmā prioritāte bija panākt, lai Latvija neiekļūtu Finanšu darījuma darba grupas (FATF) tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā", kas arī tika paveikts.

Savukārt otra prioritāte, pēc Purgailes teiktā, bija darbs pie rokasgrāmatas jeb skaidrojošā materiāla, lai bankas varētu izpildīt visas starptautiskās prasības naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, bet vienlaikus nepārspīlētu. "Tas bija tāpat kā pašūt kleitas vienā izmērā un tad iedomāties, ka tās derēs ikvienam. Tādēļ rokasgrāmatas uzdevums ir izskaidrot, kādēļ viena vai otra prasība ir ieviesta, kas ar to ir iecerēts un kā šo "kleitu" var pielāgot konkrētiem tirgus dalībniekiem, neķeroties pie pāršūšanas procesa. Šo darbu mēs kopā ar Finanšu nozares asociāciju pabeidzām vasarā. Tas bija ļoti vērtīgs darbs visiem kopā, jo mācījāmies mēs visi," viņa sacīja.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien pirmajam lasījumam skatīs Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un trīs saistītajos likumos, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

EM ir iecerējusi, ka izmaiņas veicinās klientu mobilitāti un kredītdevēju konkurenci, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes, kas Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropā.

Grozījumus paredzēts veikt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Kredītiestāžu likumā, Notariāta likumā un Apdrošināšanas līguma likumā.

EM lēš, ka pēc izmaiņu pieņemšanas pārkreditēšanas process aizņems ne vairāk kā divus mēnešus, un patērētājam tas kļūs vienkāršāks - vajadzēs vērsties pie potenciālā kredītdevēja, izvērtēt viņa piedāvājumu, noslēgt jaunu hipotekāro līgumu un attālināti apliecināt parakstu nostiprinājuma lūgumam par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredīta devējam pie zvērināta notāra. Visu procesu varēs īstenot attālināti.

Saeima ceturtdien, 1.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai varētu īstenot vairākus pasākumus Latvijas finanšu sistēmas stiprināšanai un tās ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai.

Ar grozījumiem noteikts, ka kredītiestādes finanšu pakalpojumu sniegšanā nedrīkstēs tieši iesaistīt personas, kas sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (kamēr sodāmība nav dzēsta vai noņemta), vai tādas personas, kurām ir aktīvs maksātnespējas process. Šāds ierobežojums noteikts, lai veicinātu sabiedrības uzticību finanšu sektoram un nepieļautu noziegumu rašanos pašās kredītiestādēs, tostarp sargātu klientu kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu un mazinātu citus kredītiestādei būtiskus riskus, teikts grozījumu anotācijā.

Kredītiestādēm būs tiesības pārbaudīt savu darbinieku, kā arī to personu, kas pretendēs uz amatu, piemēram, bankā, apstiprinājuma vai nolieguma formā pieprasot Sodu reģistram rakstisku informāciju par to, vai konkrētās personas dati ir iekļauti reģistrā.

Valsts varētu atbalstīt tos hipotekāro kredītu ņēmējus, kuru maksājumi pārsniedz 20% no viņu ienākumiem, tomēr vienlaikus šāda kārtība neattiektos uz ģimenēm ar bērniem, kurām atbalstu varētu sniegt neatkarīgi no maksājuma lieluma attiecībā pret ienākumiem, paredz šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Pēc tam, kad arī Saeima tos atbalstīs otrajā lasījumā, gan komisijai, gan arī Saeimai vēl pie tiem būs jāstrādā arī trešajā, galīgajā lasījumā.

Kredītiestādei būs jāsamaksā nodeva hipotekārā kredīta ņēmējam 30% apmērā no par attiecīgo ceturksni aprēķinātajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no periodam noteiktās procentu likmes, ievērojot, ka samazinātā procentu likme nedrīkst būt zemāka nekā sākotnējā likme.

Precīzā likumprojekta redakcija uz otro lasījumu būs pieejama uz Saeimas sēdi, reizē pašreizējā darba versija paredz, ka atbalsts tiek sniegts tiem patērētājiem, kuriem pēdējais kalendārā mēneša laikā aprēķinātais hipotekārā kredīta līguma maksājums pārsniegs 20% no patērētāja (aizņēmēja kopā ar līdzaizņēmēju) kopējiem rīcībā esošiem vidējiem mēneša neto ienākumiem pēdējo sešu mēnešu laikā.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Kopumā Latvijas kredītiestādes ievēro Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteikto pamatkonta regulējumu, tomēr šajā jomā ir vieta arī būtiskiem uzlabojumiem - to Latvijas Banka secinājusi, apkopojot Latvijas kredītiestādēs veiktā patērētāja pamatkonta atvēršanas un uzturēšanas neklātienes novērtējuma rezultātus.

Pamatkonts ir maksājumu konta veids, kurš paredz nodrošināt patērētājam - fiziskai personai, kurai ir tiesisks pamats uzturēties Eiropas Savienības teritorijā, kā arī personai, kurai nav uzturēšanās atļaujas, bet kuras izraidīšana no Latvijas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nav iespējama, - piekļuvi pamata maksājumu konta pakalpojumu klāstam.

Latvijas Banka ir izvērtējusi kredītiestāžu un dalībvalstu kredītiestāžu Latvijas filiāļu sniegtā pamatkonta pakalpojuma atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajam. Kopumā secināts, ka kredītiestādes pamatkonta pakalpojumā iekļauj tādus pakalpojumus, kādi konkrētajā kredītiestādē ir pieejami. Maksa par patērētāja pamatkonta uzturēšanu ir noteikta atbilstoši likumam, un kredītiestādes informāciju par pamatkontu ir izvietojušas savās tīmekļvietnēs un klientu apkalpošanas centros. Papildus minētajam kredītiestādes nodrošina patērētājam iespēju ierosināt, grozīt vai atsaukt maksājumus.

Vienīgais konstitucionāli tiesiskais veids, kā iekasēt līdzekļus no hipotekārā kredīta devējiem ar nodevu starpniecību, būtu valstij pašai tos administrēt un izmaksāt kredītņēmējiem, teikts Finanšu nozares asociācijas (FNA) vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

FNA valdes priekšsēdētājas Sanitas Bajāres vēstulē norādīts, ka šādu redzējumu asociācija sniedz pie nosacījuma, ja pašlaik izskatīšanai Saeimā esošajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredzētā nodeva patiešām ir iecerēta kā nodeva un Saeima, analizējot datus, secina, ka atbalsta pasākumi kredītņēmējiem patiešām ir nepieciešami un lietderīgi. Asociācijā norāda, ka uz "nodevas" netipisko raksturu norādījis arī Saeimas Juridiskais birojs.

Grozījumi paredz, ka bankām pašām šī nodeva būtu tieši jāmaksā kredīta ņēmējiem. FNA rosina atteikties no šādas netipiskas nodevas ieviešanas, jo tās administrēšana radīs ilgstošu un smagnēju procesu patērētājiem un kredīta devējiem (datu ieguve par bērniem, ienākumu pārbaude, kas gada sākumā ir izteikti neprecīzi).

Mazā biznesa ērtībām no 2022. gada ir paredzēts saimnieciskās darbības ieņēmumu konts, no kurā ienākušās naudas automātiski tiktu pārskaitīts nodoklis; uzņēmēji ideju vērtē pozitīvi, bet šaubās par risinājuma atbilstību pandēmijas apstākļiem.

Lai arī par saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ideju daudz ticis diskutēts, it īpaši, izstrādājot 2018. gada nodokļu reformu, taču tā materializācija iespējama kļūs 2022. gadā, tiklīdz bankas būs šādu risinājumu izstrādājušas un piedāvās klientiem.

Skaidro piemērošanas mehānismu

Valsts ieņēmumu dienests skaidro, ka saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konta risinājums, kas šobrīd paredzēts mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem, paredz nodokļa aprēķināšanu un ieturēšanu atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajām nodokļa likmēm, t.i., mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā – 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, – 40%.

Makroprudenciālo pasākumu pārrobežu atzīšanas mērķis ir nodrošināt vienādu prudenciālo prasību attiecināšanu uz vienādiem riska darījumiem neatkarīgi no finanšu pakalpojuma sniedzēja licencēšanas vietas. Tādējādi tiek veicināta EEZ dalībvalstu nacionālās makroprudenciālās politikas efektivitāte un konsekvence.

Lai to nodrošinātu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kā nacionālā kompetentā iestāde, vienojas par ietvaru, uz kuru tā balstīsies, turpmāk pieņemot lēmumus par citu valstu makroprudenciālo pasākumu atzīšanu, informē FKTK.

FKTK brīvprātīgi atzīst EEZ valstu makroprudenciālos pasākumus, kuri tiek piemēroti noteiktiem riska darījumu veidiem, ar šādiem nosacījumiem: 1) ja dalībvalsts ir paziņojusi, ka šādiem pasākumiem ir nepieciešama savstarpējā atzīšana; 2) ja nepastāv nopietns iemesls to nedarīt, piemēram, ja ietekmes izvērtējums liecina, ka atzītais pasākums potenciāli nemazinās Latvijā ieviesto pasākumu efektivitāti.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien otrajam un galīgajam lasījumam atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā un Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

Likumprojektiem noteikta steidzamība, lai tos varētu pieņemt divos lasījumos.

Deputāte Linda Liepiņa uz komisijas sēdi bija iesniegusi priekšlikumu no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pilnībā svītrot pantu par patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem.

Liepiņa skaidroja, ka, virzot likumprojektu 2018.gadā, nebija paredzēts ierobežot reklāmu. To var lasīt sākotnējā likumprojekta anotācijā, tāpat netika vērtēta aizlieguma ietekme. Priekšlikums aizliegt kreditēšanas reklāmu toreiz parādījies tikai pirms trešā lasījuma, iespējams, lai samazinātu kredītu devēju - banku un nebanku sašutumu par procentu likmju griestiem un citiem ierobežojumiem.

Par iekšējās kontroles sistēmas nepilnībām bankās, tām un to atbildīgajiem darbiniekiem varēs piemērot soda naudu līdz pieciem milj. eiro

To paredz Saeimas akceptētie grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un Kredītiestāžu likumā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izmaiņas arī paredz, ka par darbībām, kuru rezultātā ir pārkāptas normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā (tas attiecas uz klienta identifikāciju un izpēti, ziņošanu par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem, informācijas sniegšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, atturēšanos no darījuma veikšanas un līdzekļu iesaldēšanas, iekšējās kontroles sistēmas izveidi, informācijas glabāšanu un dzēšanu vai normatīvu prasībām attiecībā uz starptautiskajām vai nacionālajām sankcijām, kas nosaka finanšu ierobežojumus), Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) būs tiesīga uzlikt kredītiestādei soda naudu līdz 10% no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējiem pieejamiem pārskatiem. Ja 10% no kopējā gada apgrozījuma ir mazāk par pieciem milj. eiro, FKTK varēs uzlikt kredītiestādei soda naudu līdz pieciem milj. eiro. Vienlaikus FKTK varēs piemērot naudas sodu līdz piecu milj. eiro apmērā arī bankas atbildīgajai fiziskajai personai.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu par brīdinājuma izteikšanu AS Rietumu banka par pārbaudē atklātajām nepilnībām tāda kredītiestādei būtiska riska izvērtēšanā kā reputācijas risks darījumos ar klientu, informē FKTK.

Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma prasībām, bankām jāizstrādā piesardzīga stratēģija un jānodrošina iekšējā kontroles sistēma, kas ļauj savlaicīgi identificēt, novērtēt un analizēt kredītiestādei būtiskus riskus. Tas nozīmē, ka, nodrošinot efektīvu risku pārvaldīšanu atbilstoši savam darbības modelim, bankas pienākums ir atturēties no tādām darbībām, kas varētu pakļaut to vai Latvijas finanšu sistēmu kopumā paaugstinātam riskam, tajā skaitā, reputācijas riskam.

FKTK, veicot uzraudzību, seko tam, lai bankas nepārtraukti pilnveidotu savas iekšējās kontroles sistēmas atbilstoši likumu prasībām un labākās prakses standartiem, lai savlaicīgi identificētu, novērtētu, analizētu un pārvaldītu kredītiestādēm raksturīgus un varbūtējus riskus kā to nosaka Kredītiestāžu likuma 34. pants. Konstatējot AS Rietumu banka pieļautos trūkumus reputācijas riska izvērtēšanā, kā arī ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, FKTK pieņēma lēmumu izteikt bankai brīdinājumu, tādējādi mudinot tirgus dalībnieku izvairīties no līdzīgiem pārkāpumiem nākotnē.

Saeima 15.februārī galīgajā lasījumā pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā, Kredītiestāžu likumā un Notariāta likumā, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

EM iecerējusi, ka izmaiņas veicinās klientu mobilitāti un kredītdevēju konkurenci, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot hipotekāro kredītu likmes, kas Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropā.

Ministrijā lēš, ka pēc izmaiņu pieņemšanas pārkreditēšanas process aizņems ne vairāk kā divus mēnešus, un patērētājam tas kļūs vienkāršāks - vajadzēs vērsties pie potenciālā kredītdevēja, izvērtēt viņa piedāvājumu, noslēgt jaunu hipotekāro līgumu un attālināti apliecināt parakstu nostiprinājuma lūgumam par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredīta devējam pie zvērināta notāra. Visu procesu varēs īstenot attālināti.