Viens no Latvijas lielākajiem cūkaudzētājiem SIA «Miķelāni bekons» šoruden ir nodevis ekspluatācijā savas dzirnavas un barības ražotni Jēkabpils cūkkopības kompleksā «Miķelāni», samazinot ražošanas izmaksas un uzsākot barības ražošanu uz vietas kompleksā, informē tā pārstāvji.

«Cūkkopībā barība vienmēr rada lielākās izmaksas – aptuveni 50% apmērā no kopējiem izdevumiem. Mēnesī patērējam ap 1500 tonnām graudu. Kamēr barību neražojām uz vietas, bet pirkām gatavu, mēs krietni pārmaksājām,» stāsta SIA «Miķelāni bekons» valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

«Savu dzirnavu izveide bija viens no lielākajiem projektiem, ko uzsākām pērn. Ražotni uzbūvējām par saviem līdzekļiem. Jaunās dzirnavas nodrošina darbu 3 cilvēkiem. Šobrīd, kad dzirnavas nodotas ekspluatācijā, barības ražošanu «Miķelānu» cūkām veicam jaunajā barības ražotnē pašu spēkiem no vietējiem graudiem un zirņiem – ne tikai ietaupām, bet arī uzraugām un kontrolējam procesu,» viņš papildina.

Cūkkopības komplekss Miķelāni bekons tuvāko piecu gadu laikā plāno rekonstruēt 30 kūtis, investējot vairākus miljonus eiro, pastāstīja cūkkopības kompleksa valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

Viņš sacīja, ka Miķelāni bekons pēc divu gadu ilgas saimniekošanas bijušajā Jēkabpils gaļas kombinātā ir sapratis, ka ar pagājušā gadsimta tehnoloģijām un aptuveni 100 darbinieku skaitu nav efektīvs un nevar strādāt rentabli. Tā kā pašlaik liela uzmanība tiek veltīta cūkkopības kompleksa darba efektivitātes celšanai, no sākuma plānots rekonstruēt dzemdību kūti, ieviešot tajā jaunākās tehnoloģijas.

«Miķelānu cūkkopības komplekss atrodas 40 hektāru lielā teritorijā, un tajā ietilpst 40 kūtis, no kurām desmit ir labā stāvoklī, bet pārējām 30 ēkām nepieciešams veikt apjomīgus rekonstrukcijas darbus. Patlaban plānojam pārbūvēt dzemdību kūti, bet kopumā mūsu mērķis tuvāko piecu gadu laikā ir rekonstruēt 30 kūtis, investējot vairākus miljonus eiro,» sacīja cūkkopības kompleksa valdes priekšsēdētājs.

Cūkkopības kompleksa Miķelāni jaunie īpašnieki SIA Miķelāni bekons iegādājušies vienu no kādreiz lielākajiem gaļas kombinātiem Latvijā – Jēkabpils gaļas kombinātu Serho 777, kura atjaunošanā plānots ieguldīt pusmiljonu eiro.

Miķelāni bekons turpmāk darbosies arī mazumtirdzniecībā, šodien Jēkabpilī, līdzās gaļas kombinātam atklājot savas produkcijas veikalu. «Mēs attīstīsim zīmolu Miķelāni bekons, un ar šo zīmolu būs nopērkama Latvijā ražota gaļa, droši zināmas izcelsmes, vietējo cilvēku rokām ar pašu audzētiem graudiem un zirņiem barotu cūku gaļa,» stāsta SIA Miķelāni bekons valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

«Pēc cūku kompleksa Miķelāni iegādes domājām par izaugsmes iespējām un sapratām, ka esošajā tirgus situācijā vēlamies paši iedzīvotājiem piedāvāt savu produkciju, tāpēc pieņēmām stratēģisku lēmumu iegādāties arī kautuvi,» gaļas kombināta iegādi pamato I. Strazdiņš.

Viens no Latvijas lielākajiem cūkaudzētājiem SIA «Miķelāni bekons» par 2 miljoniem eiro iegādājies UAB «Sistem» cūkkopības kompleksu Lietuvā, Ķēdaiņu novadā netālu no Josvaiņu ciema, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tā ir viena no lielākajām cūku fermām kaimiņvalstī ar 26 tūkstošu cūku ietilpību. Jauniegādātā īpašuma pārvaldībai Lietuvā nodibināts uzņēmums UAB «Bekonas LT».

«Cūkkopības nozares un arī SIA Miķelāni bekons lielākais izaicinājums joprojām ir turēties pretī Āfrikas cūku mēra ietekmei. Saistībā ar visiem ierobežojumiem, kas noteikti nozarei, mēs pazaudējām eksporta iespējas uz Poliju, kas veidoja būtiskus ieņēmumus mūsu Jaunbērzes kompleksa darbībā. Risinājumi bija divi – vai nu samazinām ražošanu, vai meklējam alternatīvu, kur realizēt cūkas, ko līdz tam pārdevām eksportā. Lietuvas uzņēmums Sistem nonāca finansiālās grūtībās, tāpēc radās iespēja to iegādāties, ko arī izdarījām,» gandarīts ir SIA «Miķelāni bekons» un arī jaundibinātā «Bekonas LT» valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

Cūkkopības kompleksa Miķelāni un bijušā Jēkabpils gaļas kombināta jaunie īpašnieki SIA Miķelāni bekons 5. maijā Aizkrauklē atklāja gaļas mazumtirdzniecības veikalu, vēsta reģionālais portāls staburags.lv.

Šis ir otrais mazumtirdzniecības veikals, pirmais tika atvērts Jēkabpilī šīgada janvārī — informē SIA Miķelāni bekons mārketinga vadītāja Jolanta Gaudieša.

Uzņēmuma attīstības plāna ietvaros tuvāko divu mēnešu laikā tiks atvērti veikali arī Līvānos un Jēkabpilī. Savukārt rudens pusē plānots atvērt veikalus Jelgavā un tās apkārtnē. Šobrīd SIA Miķelāni bekons strādā 70 darbinieku.

SIA Miķelāni bekons ir SIA Latvi Dan Agro grupas uzņēmums, kas darbojas Jaunbērzē, Džūkstē, Zaļeniekos, Īlē, Salas pagastā Miķelānos un 90—95% saražotās produkcijas realizē Latvijā. Uzņēmuma mērķis ir attīstīt pilna cikla lauksaimniecisko ražošanu, tas nozīmē — pašiem savi sivēni, no kuriem izaudzētas cūkas un iegūta augstas kvalitātes cūkgaļa, pašu izaudzēti graudi un zirņi, no kā gatavot barību, sava laboratorija, biogāzes ražotne un nu arī savs mazumtirdzniecības veikalu tīkls.

2018. gads būtu vērtējams kā izdevies Āfrikas cūku mēra apkarošanā, ja nebūtu slimības uzliesmojuma SIA Druvas Unguri cūku novietnē Saldus novadā, kur augustā vajadzēja likvidēt 15 570 cūku lielu ganāmpulku, uzskata Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Šis slimības uzliesmojums ir rosinājis pārdomas par biodrošību kopumā, kurām nevajadzētu būt. Druvas Unguros biodrošība bija labā līmenī, tomēr slimība izplatījās. Biodrošība šobrīd ir vienīgais ceļš, kā izvairīties no epidēmijas mājas cūkām, vienīgais, ja vēlamies arī turpmāk tirgot un ēst cūkgaļu,» Dienas Biznesam sacīja M. Balodis.

«Druvas Unguru gadījums atkal liek pārdomāt biodrošības efektivitāti. Šādām šaubām nevajadzēja būt,» DB uzsvēra M. Balodis, piebilstot, ka līdz šim Pasaules dzīvnieku veselības aizsardzības organizācijā ir panāktas izmaiņas Āfrikas cūku mēra kodeksā, proti, saslimšana mežacūku vidū automātiski nenozīmē ierobežojumus starptautiskai tirdzniecībai ar mājas cūkām.

Pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma Saldus novada uzņēmumā SIA «Druvas Unguri» visu cūku likvidācija varētu tikt īstenota deviņās dienās, ja nebūs tehnisku aizķeršanos, piektdien intervijā Latvijas Radio prognozēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis. Valdība cūku likvidēšanai piešķīrusi 367 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

M.Balodis stāstīja, ka dienests šobrīd gatavojās sākt cūku likvidāciju saimniecībā. «Apmēri ir tiešām lieli un mūs gaida saspringtas nedēļas,» teica Balodis. Cūkas tiks likvidētas uz vietas saimniecībā, izmantojot humānu metodi - gāzi. Pēc tam dzīvnieku līķi tiks nogādāti uzņēmumā Limbažos, kur tie augstā temperatūrā tiks sadedzināti. Kopumā ir jālikvidē vairāk nekā 15 tūkstoši cūku.

PVD vadītājs uzsvēra, ka «Druvas Unguri» bija viena no paraugsaimniecībām, kurā biodrošības prasības tika ievērotas visaugstākajā līmenī, stingrākas nekā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ Balodis nevarēja pateikt, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. «Pabeigsim akūto fāzi un tad centīsimies saprast, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. Tas gan nebūs viegli,» atzina Balodis. Iespējamība, ka ĀCM vīruss fermā nonācis ļaunprātības dēļ pagaidām netiek izskatīta.

Patlaban Krievijā Brjanskas un Tulas apgabalā izplatās bīstamā slimība Āfrikas cūku mēris, liecina informācija Krievijas federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor mājaslapā.

Šodien mājaslapā ievietota informācija, ka slimība konstatēta Brjanskas apgabalā, kur mēra perēklis atklāts kādā zemnieku saimniecības fermā. Patlaban fermā strādā speciālistu grupa, kā arī tiek veikti nepieciešamie karantīnas pasākumi.

Tiek izvirzīts pieņēmums, ka mēris šajā saimniecībā ticis ievazāts pēc tam, kad fermā nonākuši cūku liemeņi no Tulas apgabala, kur jau iepriekš, 30.janvārī, tika saņemtas ziņas par mēra uzliesmojumu 50 000 cūku lielā fermā Lazarevskaja. Arī šajā fermā tiek īstenoti slimības apkarošanas pasākumi, sadedzinot visu cūkgaļas produkciju un dezinficējot fermu.

Tāpat tiek ziņots, ka veterinārie dienesti ir pārbaudījuši 89 tirdzniecības uzņēmumus un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, kur iepriekš no inficētajām fermām esot nonākuši ap 945 kilogrami gaļas pusfabrikātu un 503 kilogrami gatavās gaļas produkcijas. Ar īpaši izveidotās ārkārtas komisijas lēmumu visa produkcija atsavināta un iznīcināta.

Viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem, Zemgales cūkkopības uzņēmums SIA Latvi Dan Agro, izsolē par 1,2 miljoniem eiro iegādājies Miķelānu cūku kompleksu Salas novada Salas pagastā, kas pirms nonākšanas finansiālās grūtībās bija lielākais cūkkopības uzņēmums Latvijā.

«Esam auguši un attīstījušies tiktāl, ka Zemgalē iespējas turpināt izaugsmi bija ierobežotas, tāpēc pieņēmām stratēģisku lēmumu piedalīties Miķelānu izsolē. Diemžēl kādreiz Latvijā lielākais cūku komplekss Miķelāni pēdējo gadu laikā atradās uz bankrota robežas un bija atklāts jautājums par kompleksa pastāvēšanu. Kaut arī īpašums līdztekus pirkuma cenai vēl prasīja tūlītējas investīcijas, jo tas bija nolaists līdz pēdējam, sapratām, ka vēlamies savu pieredzi un zināšanas likt lietā, lai atjaunotu Miķelānu zīmola agrāko spēku,» stāsta kompleksa jaunais vadītājs, SIA Miķelāni bekons valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

Patlaban Latvijas apdrošināšanas kompānijas atturīgi vērtē iespēju slēgt polises par cūku apdrošināšanu pret Āfrikas cūku mēri (ĀCM), līdz ar to audzētāji sākuši attiecīgas sarunas ar vienu no Eiropas lielākajām apdrošināšanas kompānijām, aģentūru LETA informēja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Apdrošinātāji līdz šim bijuši ļoti uzmanīgi tiklīdz runa ir par tā dēvētajām A klases slimībām, tostarp ĀCM un Klasisko cūku mēri. Polises tiek piedāvātas par samērā augstu cenu un nav izdevīgas. Tādēļ audzētāji paļaujas tikai uz kompensācijām, kuras slimības uzliesmojuma gadījumā pienākas par reģistrētajām cūkām pēc to likvidēšanas, sacīja Lejniece.

Vienlaikus viņa norādīja, ka interesi par sadarbību cūku fermu apdrošināšanā izrādījis kāds no lielākajiem apdrošinātājiem Eiropā.

Esam saņēmuši signālus, ka viena no lielākajām starptautiskajām kompānijām būtu ar mieru mūsu fermas apdrošināt. Patlaban izskatām piedāvājumu un tuvākajā laikā sāksim sarunas, sacīja Lejniece.

Izmaksas par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartās saimniecības Rukas cūku likvidēšanas un dzīvnieku līķu utilizācijas procesā, un kuras tiks izmaksātas no budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, varētu pārsniegt 800 000 eiro.

Kā aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā, rīkojuma projekts par faktiski iztērētajiem līdzekļiem, kas tiek virzīts skatīšanai valdības sēdē 14.februārī paredz, ka SIA "Grow Energy" par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu plānots samaksāt 100 099 eiro.

PVD par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu PVD Dienvidlatgales pārvaldes dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas īpašajā iekārtā Hurican PRO 1000 plānots izmaksāt 5827 eiro. Savukārt par izdevumiem dzīvnieku nogalināšanai Krimuldas pagasta novietnē Rukas PVD varētu saņemt 21 977 eiro.

Tiek arī lēsts, ka saimniecības Rukas apsaimniekotājs SIA Ancers saistībā ar 5023 cūku likvidēšanu no valsts varētu saņemt kompensāciju 695 304 eiro apmērā, ko papildinās kompensācijas par iznīcināto lopbarību, fermas inventāru un dezinfekcijas līdzekļiem. Šīs summas apjoms vēl tiek aprēķināts.

Saldus novada SIA «Druvas Unguriem» izmaksājamā kompensācija par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ, varētu pārsniegt miljonu eiro, sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš skaidroja, lai saimniecība saņemtu kompensāciju, PVD iesniegs Zemkopības ministrijā (ZM) informāciju par «Druvas Unguros» iznīcināto dzīvnieku skaitu. Pēcāk ZM, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, aprēķinās atbalsta likmes - konkrētu daudzumu naudas par konkrētas kategorijas dzīvniekiem. Tad ZM iesniegs valdībā pieprasījumu, lūdzot papildus finansējumu, ko valsts saimniecībai samērā ātri izmaksās.

Balodis piebilda, ka pēcāk daļu līdzekļu valsts atgūs no Eiropas Komisijas (EK). Līdz tam gan paies zināms laiks, kamēr EK veiks aprēķinus. EK Latvijai līdzfinansē izdevumus līdz 75% apmērā par pasākumiem, kas veikti ĀCM uzraudzībā, kontrolē un apkarošanā, taču EK lēmumā par konkrētā gadījumā izmaksājamo atbalsta apmēru ir «griesti».

Lietuvas cūku audzētājs Idavang UAB gadā izaudzē vairāk nekā pusmiljonu cūku, no kurām puse paliek Lietuvā; pēdējā laikā cilvēki vairāk interesējas par vietējo produkciju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kompāniju 1999. gadā nodibināja četri dāņu fermeri, kuri izlēma sākt biznesu Lietuvā, ņemot vērā tās labās lauksaimniecības tradīcijas un eiropeisko kultūru. «Kad kompānija tika dibināta, varbūt sabiedrība uzskatīja, ka tas ir ārzemju uzņēmums, bet tagad visi vēlas vietējo cūkgaļu, un mēs to piedāvājam. Jā, kompāniju ir dibinājuši dāņi, know-how ir no viņiem, bet audzēšana notiek Lietuvā, arī graudus to barošanai iepērkam tepat,» stāsta Sauļus Leonavičs (Saulius Leonavičius), UAB Idavang ģenerāldirektors.

Idavang attīstība bijusi strauja. 2000. gadā uzņēmums Lietuvā izaudzēja 80 tūkstošus cūku, pērn – 310 tūkstošus cūku un 180 tūkstošus sivēnu. «Mēs pirkām vecās kolhozu fermas, rekonstruējām un sākām ražošanu. Tagad mums ir 11 fermas – deviņas lielas un divas mazākas. Šodien ir vajadzīgas lielas investīcijas, lai izveidotu cūku fermu. Zemniekiem ir vieglāk audzēt labību, kur nevajag tik lielus ieguldījumus. Lai gan Eiropā ir labs biznesa klimats, vides regulējums ir visai strikts. Nav viegli uzcelt cūku fermu ne Lietuvā, ne Latvijā, ne kādā citā ES valstī. Tāpēc pēdējo 15 gadu laikā nav uzbūvēts daudz jaunu fermu, tikai dažas. Tagad Lietuvā nav lielu attīstības iespēju, jo nav viegli izveidot jaunas fermas. Tāpēc tagad vairāk investējam fermu atjaunošanā,» teic S. Leonavičs. Uzņēmums ievēro ES vides standartus, tomēr dažviet apkārtnes iedzīvotāji nav apmierināti ar smaku no fermām. «Vides standarti kļūst arvien striktāki, mēs tiem sekojam līdzi. Esam sākuši celt pie fermām biogāzes stacijas, kas samazina vircas smaku. Protams, ferma joprojām ir ferma, bet smaka ir mazāka,» apgalvo S. Leonavičs. Arī dzīvnieku labturībai ir noteiktas prasības – nevar ievietot fermā vairāk cūku, nekā pieļauj standarti. «Cūkām jājūtas labi. Ja tā nav, tās neēd un neaug – pavisam vienkārši,» viņš saka.

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Konkrētu cēloni Saldus novada SIA «Druvas Unguru» mājas cūku saslimšanai ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM), visticamāk, neizdosies noskaidrot, aģentūrai LETA sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš teica, ka «Druvas Unguri» augstā līmenī ievēroja biodrošību, un arī uzņēmuma teritorija bija norobežota. Tik lielā fermā, kāda ir «Druvas Unguri», būs ļoti grūti noskaidrot patieso cēloni mājas cūku saslimšanai un, visticamāk, to arī neizdosies noskaidrot.

«Ir iespējams noskaidrot, kur ĀCM sākās un kad tas sākās. Taču tiešu saslimšanas ar ĀCM cēloni ir ļoti grūti noskaidrot, ja analīzēs skaidri nav redzams, piemēram, tas, ka cūkām ir baroti āboli, zāle vai dzīvnieku kuņģos atrodas neapstrādātā veidā tieši no laukiem nākusi zaļā masa,» viņš teica. PVD ģenerāldirektors piebilda, ka plānots pētīt «Druvas Unguru» dzīvniekus pa grupām, novietnēm, lai noskaidrotu, kad saslimšana ar ĀCM aizsākās un kāda bija tās dinamika.

Ja tuvāko pāris mēnešu laikā Latvijā netiks konstatēts Āfrikas cūku mēra saslimšanas gadījums, Krievija varētu pārskatīt cūkkopības produkcijas importa aizliegumu attiecībā pret atsevišķiem Latvijas pārstrādes uzņēmumiem, atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Viņš norādīja, ka šādu pieņēmumu nupat notikušās Maskavas vizītes laikā viņam izteicis Krievijas pārtikas un veterinārā dienesta Rosseļhoznadzor vadītājs Sergejs Dankverts.

«Krievijas dienesta vadītājs pieļāva, ka dienesti ir gatavi izskatīt atsevišķu pārstrādes uzņēmumu fasētās cūkgaļas produkcijas piegādi Krievijas tirgū. Viņi gatavi atsūtīt inspektorus, kas pārbaudīs produkcijas izsekojamību. Ja tur viss būs kārtībā, varētu tikt atļauta piegāde Krievijas tirgum,» sacīja ministrs.

Viņš arī sacīja, ka patlaban arī Krievijā notiek drakoniska cīņa ar Āfrikas cūku mēri. «Man stāstīja par gadījumu, kad vienā fermā tika sadedzināti 58 000 cūku liemeņu. Tas ir drakonisks paņēmiens, taču šajā situācijā labākais risinājums. Krievijas kolēģi atzina, ka, iespējams, ir nedaudz novēlojuši slimības apkarošanu, tāpēc dara visu, lai nepieļautu tās lielāku izplatību,» sacīja Dūklavs.

Cūku fermā Miķelāni SIA Micro Tech Baltic izvērš kūtsmēslu pārstrādi un karbamīda ražošanu.

Šis ir augstas pievienotās vērtības investīciju projekts, ko Micro Tech Baltic sāka realizēt pirms vairākiem gadiem. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas ap desmit miljoniem eiro, ES finansējums – ap četriem miljoniem eiro.

Micro Tech Baltic ražošanā izmanto Agroplast tehnoloģiju, ko izstrādājusi komanda, kuras sastāvā ir ne tikai zinātnieki un inženieri, bet arī ražošanas uzņēmumu vadītāji, lauksaimniecības un lopkopības eksperti, stāsta Micro Tech Baltic valdes loceklis Tomass Žukovskis. Agroplast tehnoloģija nosaka gandrīz tūlītēju kūtsmēslu savākšanu un pārstrādi, kas nodrošina tīrāku vidi fermās.

Āfrikas cūku mēri Pārtikas un veterinārā dienesta nospraustais zonējums neaptur – mežacūkas turpina pārvietoties, taču apgrūtinājumi ir vienīgi cūkkopības nozarei

Šajā biznesā pašlaik jārēķinās ar divām vājajām vietām – gaļas zemo cenu un Āfrikas cūku mēri (ĀCM), sarunā ar DB atzīst Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Vai situācijas temperatūra cūkkopībā ir tik slimīgi augsta, kā izskan?

Tā ir, jo Eiropas Savienības cūkgaļas pašapgāde ir aptuveni 110%, tātad joprojām jārēķinās ar pārprodukciju. No 10% eksportētā apjoma 24% patērēja Krievija. Situācija ir tāda, ka cena joprojām ir zema visā ES, tāpēc jāmeklē instrumenti situācijas normalizēšanai. Te jārunā par jauniem noieta tirgiem un cūkgaļas privāto uzglabāšanu. Šī gada maijā, kad «iedarbināja» cūkgaļas privāto uzglabāšanu, cena patiešām aizgāja uz augšu. Neskatoties uz to, Eiropas cūkkopji bija bažīgi, vai tas būs uz ilgu laiku. Kad beidzās termiņš, uz kuru bija gaļa ielikta privātā uzglabāšanā un tā atgriezās tirgū, cena uzreiz noslīdēja zem eiro par dzīvsvara kilogramu.

Latvijā tikai divās saimniecībās audzē vietējās Latvijas baltās šķirnes cūkas. Abas saimniecības atrodas Āfrikas cūku mēra apdraudētajā teritorijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

No kādreiz plašās Latvijas baltās cūku populācijas atlikušas vairs tikai 59 sivēnmātes un tikai viena no tām ir 100% tīršķirnes Latvijas baltā, pārējām ir arī neliels citu šķirņu piejaukums. Desmit sivēnmātes mīt Smiltenes novada Bilskas pagasta SIA Druva ganāmpulkā un 49 – Dagdas novada Svariņu pagastā Viktorijas Spilas saimniecībā, noskaidrojis laikraksts.

«Pie mums pagaidām neviens nav bijis, gaidām un ar paniku skatāmies uz katru nepazīstamu tālruņa zvanu. Ministrs gan teica, ka visas esot jākauj nost, ceru, ka tā nebūs. Esam aplecinājuši cūkas zemniekiem Alūksnē, Valmierā, bet nu jau neviens vairs nepirks. Mums pagaidām nav aizliegts izvest dzīvniekus no novietnes, tomēr zemniekiem nav skaidrības, vai cūkas vēl drīkstēs turēt,» emocionāli stāstījusi SIA Druva zootehniķe Rasma Plakane. Viņas cūku fermā ir 50 sivēnmātes, no kurām desmit ir Latvijas baltās šķirnes. Tostarp arī astoņus gadus vecā Gina, kas ir vienīgā tīršķīrnes Latvijas baltā sivēnmāte.

Biodrošības pasākumi putnkopībā, putnu gripu gaidot, pagaidām uzkrauti vienīgi uz lauku uzņēmēju pleciem

Šonedēļ DB rakstīja par draudošajām nepatikšanām saistībā ar siltumnīcas gāzu emisijām un topošo direktīvu, kas solās pamatīgi izpliķēt kā lauksaimniekus, tā mežsaimniekus. Sāpīgākais, ka Latvijai var nākties piekāpties importa piedāvājumam, kam mūsu ražotāju ierobežošana paver iespējas kā vērtējot vienas, tā otras tautsaimniecības lielās nozares nākotni. Tomēr tas nav vienīgais sitiens. Āfrikas cūku mēris, kas šo gadu sācis ar pamatīgām «dzīrēm», arī darbojas kā divi vienā – vienlaikus tukšo fermas un pamudina importētājus. Skat, Latvijas vietējie ražotāji cūkas nobeidz ar gāzi un sadedzina, tātad veikalu plauktos ir prāva šķirba. Apkarojot cūku mēri, visvairāk dabūjuši ciest mūsu cūkaudzētāji, nevis slimība, kas turpina savu gaitu, līdz ar mēra konstatēšanu Ancers fermā Salaspils novadā iztukšojot nu jau otro šī uzņēmuma lielfermu. Kamēr cūkkopji dzīvo trauksmes režīmā, gaidot, kas būs nākamā novietne, kur kā īlens no maisa izlīdīs kāda biodrošības nepilnība, nelaime skārusi arī mūsu putnkopjus. Tāpat kā iepriekš cūku mēris mazpamazām tukšojis sākumā nelielās, bet tagad arī lielās cūkkūtis, arī putnu gripas draudi, pašai slimībai nemaz neesot Latvijā, sola līdzīgu efektu. Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktais trīs mēnešu aizliegums turēt mājputnus laukā ne tikai lielā mērā izskaudīs piemājas putnkopību, bet arī ievērojami iedragās bioloģiskās putnkopības attīstību, kas tieši šogad grasījās uzņemt apgriezienus (plašāk DB 16.01.2017.). Putnu kaitei attīstoties pēc cūku mēra scenārija, neomulīgi jūtas arī lielās putnu fermas, bet ne importa produkcijas ražotāji, kuriem Latvijas piesardzība tikai paver iespējas ienākt mūsu tirgū. Velkot analoģijas ar globālo populistu iecerēm, no šādām sērgām Latviju varētu pasargāt vienīgi augsts mūris pa valsts perimetru un kupols visam pāri.

Eiro gaidās Lietuva piedzīvo paaugstinātu pieprasījumu pēc nekustamajiem īpašumiem. Latvijas cūku fermā Miķelāni SIA Micro Tech Baltic izvērš kūtsmēslu pārstrādi un karbamīda ražošanu.

Rubrikā «Mazais bizness: Mana pieredze» lasiet par restorāna Kuk Buk veidošanu iepirkšanās centra burzmā, Jāņa Rozes grāmatnīcas vidū .

Rubrikā Dienas Biznesa viedoklis šodien lasiet - augstāks NĪN automātiski noved pie tā, ka mazāk naudas paliks precēm un pakalpojumiem, tātad uzņēmējiem, kas šīs vērtības saražo.

Tikmēr Ukraina, Krievija un EDSO esot panākušas saprašanos par situācijas noregulēšanu Austrumukrainā.

Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saistībā ar saņemto informāciju no biedrības Dzīvnieku brīvība par labturības prasību pārkāpumiem cūkkopības uzņēmuma Baltic Pork novietnē tajā veicis pārbaudi un konstatējis ilgstošu grūsno sivēnmāšu turēšanu individuālajos nevis atnešanās aizgaldos, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

«Saņemot informāciju par iespējamiem pārkāpumiem SIA Baltic Pork cūku novietnē, PVD nekavējoties veica pārbaudi, kurā aizdomas par to, ka grūsnās sivēnmātes tiek ilgstoši turētas individuālajos nevis atnešanās aizgaldos, apstiprinājās,» sacīja Meistere. Viņa piebilda, ka par konstatētajiem pārkāpumiem PVD ir sācis administratīvo lietvedību, un uzņēmums Baltic Pork turpmāk būs pastiprinātā PVD uzmanības lokā.

Vienlaikus PVD izvērtēs arī Baltic Pork iepriekš veikto pārbaužu rezultātus un PVD inspektora, kas šīs pārbaudes veicis, atbildību.

Tāpat PVD pievērsīs pastiprinātu uzmanību labturības prasību ievērošanai arī citās cūku novietnēs, veicot biodrošības pārbaudes, pastāstīja Meistere.

Lietuvā turpinot izplatīties Āfrikas cūku mērim (ĀCM), Ķēdaiņu rajonā apdraudēts liels cūku komplekss, kurā tiek turēti 15 000 dzīvnieku.

Lielie cūku audzētāji slimības izplatību skaidro ar pārlieku iecietīgo attieksmi pret mazajām saimniecībām, kuras neievēro ĀCM dēļ noteiktās prasības.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta direktora vietnieks Vidmants Paulausks, slimība Ķēdaiņu rajonā konstatēta trīs nelielās saimniecībās, tādēļ ap tām noteikta trīs kilometru aizsardzības zona un desmit kilometru novērošanas zona. Otrajā ietilpst minētais 15 000 cūku komplekss, kas pieder kompānijai Sistem, un vēl viena ferma ar 500 cūkām, tātad arī šiem cūku audzētājiem tiks noteikti ierobežojumi.

Pēc Paulauska teiktā, šobrīd tiek veikti tīrīšanas un dezinfekcijas darbi, septiņu dienu laikā tiks pārbaudītas visas saimniecības trīs kilometru zonā un pēc tam - arī desmit kilometru zonā, bet pagaidām nav pieņemts lēmums, vai Ķēdaiņu rajona iedzīvotājiem nāksies cūkas izkaut.

Cūku audzēšanas komplekss Cirmas bekons ir nonācis Igaunijas investīciju kompānijas Velmetek Invest OU īpašumā, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmumā.

Kā norādīja Cirmas bekons valdes loceklis Andris Muižnieks, jaunie investori pagaidām atturēšoties komentēt uzņēmuma attīstības plānus.

Akcionāru lēmums paredz nekomentēt iekšējās un ārējās pārmaiņas. Viss ir kārtībā, uzņēmums strādā, sacīja Muižnieks.

Viņš arī atturējās komentēt faktu, ka Cirmas bekons 15.septembrī nodibinājis meitasuzņēmumu SIA Cirmas agro ar 1,59 miljonu eiro pamatkapitālu, taču jau 16.septembrī sākts uzņēmuma likvidācijas process. Muižnieks tajā iecelts kā likvidators.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, Velmetek Invest OU oficiāli par Cirmas bekona 100% īpašnieku kļuvis šā gada 10.martā. Muižnieks ir vienīgais uzņēmuma valdes loceklis.

Nule kā otrā Ancers cūku novietnē konstatētais Āfrikas cūku mēris (ĀCM) viesīs korekcijas biodrošības pasākumos

To trešdien uzsvēra Latvijas Cūku audzētāju asociācijas (LCAA) vadītāja Dzintra Lejniece.

«Visi ir šokā par notikušo, un pagaidām jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Biodrošības pasākumi nav atcelti, un tie stingri jāievēro katram – vai tas būtu liels vai mazs cūkkopis,» pauda Dz. Lejniece.

Pēc bīstamās cūku slimības atklāšanas otrā SIA Ancers fermā Bunči sākta 10 000 lielā ganāmpulka iznīcināšana. Visas cūkas likvidētas ar gāzes palīdzību, savukārt dzīvnieku liemeņus utilizēs uzņēmums, kas to darījis arī iepriekš – SIA Grow Energy. Darbi jau sākti, taču vēl grūti prognozēt to pabeigšanas laiku. Eksperti uzskata, ka šobrīd notiekošais ir liels trieciens nozarei, tāpēc jābūt skaidram rīcības plānam, kā rīkoties tālāk.