Sākta pensiju (vecuma, apgādnieka zaudējuma, izdienas pensiju, kas piešķirtas saskaņā ar nolikumu Par izdienas pensijām) pārskatīšana cilvēkiem, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta 2010. gadā, informē Labklājības ministrija (LM).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pārskatīs tās pensijas, kas ir piešķirtas vai pārrēķinātas laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim. Proti, pārskatīs pensijas, kuru aprēķināšanā piemērots 2009. gada negatīvais apdrošināšanas iemaksu algas kapitāla indekss.

«Tiesiski ir atrisināts jautājums, kad strauju darba tirgus svārstību ietekmē, tiek būtiski ietekmēts pensijas apmērs. Turpmāk negatīva kapitāla indeksa gadījumā piemēros izlīdzināšanas metodi. Tas nozīmē, ka negatīvos indeksus aizstās ar skaitli 1 līdz laikam, kad negatīvo un pozitīvo indeksu reizinājums būs lielāks par skaitli 1,» atzīst labklājības ministrs Jānis Reirs.

Vecgada vakarā un Jaungada naktī Taxify mobilajā platformā plānots palielināt tarifus četras līdz septiņas reizes, pārsniedzot Rīgas domes saistošajos noteikumos noteiktos maksimālos tarifus, noskaidroja aģentūra LETA.

Platformas pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka Taxify lietotnē Vecgada vakarā un Jaungada naktī piemēros augstākus tarifus, ņemot vērā vēsturiski augsto klientu pieprasījumu. Tarifu mērķis ir arī motivēt vadītājus, lai visiem klientiem, kuri to vēlas, būtu pieejami taksometri. Par tarifiem gan vadītāji, gan klienti būs informēti iepriekš e-pastos, kā arī katra taksometra tarifs vienmēr ir redzams Taxify lietotnē pirms taksometra izsaukšanas.

«Vecgada vakarā taksometru klientu pieprasījums ir ievērojami lielāks nekā ikdienā. Vienlaikus vadītājiem tā ir nakts, kuru viņi pavada darbā, nevis tuvinieku lokā. Tāpēc augstāks tarifs ir pamatots solis, kas ir pieņemams abām iesaistītajām pusēm. Vienlaikus mūs ļoti satrauc satrauc starp citiem taksometru vadītājiem, kuri nepaaugstina tarifus, pastāvošā prakse Jaungada naktī mudināt pasažierus vienoties par brauciena maksu neoficiāli un braukt, izslēdzot skaitītāju. Tā kā mums rūp mūsu klientu drošība un maksājumu caurspīdība, mēs šādu praksi nepieļaujam un tieši tāpēc esam noteikuši oficiālu paaugstināto tarifu lietotnē, lai reģistrēti tiktu visi braucieni,» skaidroja Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš.

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

2016. gadā pakāpeniski uzsāks pensiju (vecuma, apgādnieka zaudējuma, izdienas pensiju, kas piešķirtas saskaņā ar nolikumu Par izdienas pensijām) pārrēķinu cilvēkiem, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta 2010. gadā, informē Labklājības ministrija (LM).

Pārrēķins turpināsies līdz 2016. gada augustam.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pārrēķinās tās pensijas, kas ir piešķirtas vai pārrēķinātas laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim, proti, kuru aprēķināšanā piemērots 2009. gada negatīvais apdrošināšanas iemaksu algas kapitāla indekss.

VSAA pārskatīs pensijas, ņemot vērā to piešķiršanas secību 2010. gadā. Tas nozīmē, ka vispirms pārskatīs tās pensijas, kas piešķirtas vai pārrēķinātas 2010. gada pirmajā ceturksnī, pēc tam secīgi arī tās pensijas, kas piešķirtas nākamajos gada periodos.

2010. gadā piešķirtās pensijas pārskatīs, pārrēķinot pensijas kapitālu, proti, 2009. gada negatīvā kapitāla indeksa vietā piemērojot skaitli 1. Šīs pensijas VSAA pārskatīs līdz 2016. gada augustam. Ja pensija pēc pārskatīšanas būs lielāka nekā iepriekš, tad pensijas starpību par laika posmu no 2016. gada 1. janvāra līdz mēnesim, kad VSAA reāli veiks konkrētās pensijas pārskatījumu, cilvēks saņems pēc lēmuma pieņemšanas, bet ne vēlāk kā 2016. gada augustā.

ASV šomēnes noteiks jaunus muitas tarifus Eiropas Savienības (ES) ražojumiem pēc Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) lēmuma, kas ļauj ASV šādi reaģēt uz subsīdijām Eiropas aviobūves uzņēmumam «Airbus», trešdien paziņoja ASV Tirdzniecības pārstāvja birojs (USTR).

Saskaņā ar PTO lēmumu ASV drīkst noteikt muitas tarifus ES ražojumiem 7,5 miljardu ASV dolāru (6,86 miljardu eiro) vērtībā, lai kompensētu šo subsīdiju radītos zaudējumus. Šie ir lielākie pretpasākumi, kādus PTO jebkad ir atbalstījusi tirdzniecības strīdā.

Summu noteica PTO arbitrāža pēc tam, kad organizācija 2018.gada maijā atzina par pamatotu ASV nostāju, ka ES valstu piešķirtās subsīdijas un aizdevumi «Airbus» bijuši nelikumīgi.

USTR paziņoja, ka ES ražotajiem lidaparātiem tiks noteikts 10% tarifs, bet bloka valstu eksportētajiem pārtikas produktiem un alkoholiskajiem dzērieniem, piemēram, sieram, olīvām, apelsīniem, miltiem, vīnam un viskijam - 25% tarifs.

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, Ķīnai ar muitas tarifu piemērošanu ASV precēm atbildot uz ASV plāniem piemērot tarifus gandrīz visam Ķīnas importam.

Sevišķi strauji kritās akciju cenas Volstrītā, valdot bažām, ka gadu ilgais ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikts var tālāk saasināties.

Indekss «Nasdaq Composite» piedzīvoja šī gada lielāko kritumu pēc Ķīnas valdības paziņojuma, ka tā no 1.jūnija piemēros muitas tarifus ASV precēm 60 miljardu dolāru (53,4 miljardu eiro) vērtībā, šādi reaģējot uz Vašingtonas plāniem tarifus piemērot gandrīz visam Ķīnas importam.

Ķīnas valdība norādīja, ka tā piemēros muitas tarifus no 5% līdz 25% vairākām ASV ražotām precēm.

Jaunākais sarunu raunds starp Vašingtonu un Pekinu piektdien noslēdzās bez vienošanās, un ASV prezidents Donalds Tramps no 10% līdz 25% paaugstināja muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā. Turklāt Tramps devis rīkojumu sākt procesu, lai noteiktu jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm vēl 300 miljardu dolāru vērtībā.

Pēdējā gada laikā pakalpojumu tarifi lielākā vai mazākā mērā pieauguši teju visās regulējamajās nozarēs, ar augstām cenām, visticamāk, sabiedrībai nāksies sadzīvot arī turpmāk, norāda Alda Ozola, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja.

Krievijas karš Ukrainā izraisījis būtisku energoresursu cenu pieaugumu, kā rezultātā palielinājies gan kopējais produktu un pakalpojumu cenu līmenis valstī, gan arī regulējamo nozaru pakalpojumu tarifi, pauž A.Ozola. Viņa stāsta, ka elektroenerģijas, dabasgāzes, biomasas un citu resursu sadārdzināšanās sevišķi ietekmējusi siltumenerģijas un ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus, kā ietekmē šajā apkures sezonā par siltumu dārgāk nāksies maksāt lielākajā daļā Latvijas pašvaldību. Visgrūtāk siltuma rēķinus varētu būt samaksāt to pašvaldību, kuras kā kurināmo izmanto dabasgāzi, iedzīvotājiem, spriež A.Ozola.

Fragments no intervijas

Ja kādreiz SPRK ziņoja arī par kāda tarifa samazināšanos, tad pēdējā laikā šķiet, ka visas regulējamās nozares tarifus tikai audzē. Vai tā tiešām ir?

Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumu tarifu paredzamība ilgtermiņā varētu veicināt globālo tirgus dalībnieku interesi par Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) piedāvātajiem pakalpojumiem.

To intervijā DB uzsver AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Viņa stāsta, ka nākamā gada janvārī fiziski sāks darboties savienojums starp Igauniju un Somiju, kas nozīmē, ka krātuvē esošo dabasgāzi bez papildu maksas varēs piegādāt arī Somijas tirgum. Z. Kotāne domā, ka šis fakts kombinācijā ar savlaicīgi apstiprinātiem tarifiem varētu piesaistīt jaunus spēlētājus, kas līdz šim šajā reģionā nav darbojušies.

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

2019. gads sākts ar apstiprinātiem dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifiem – ko tas nozīmē gāzes tirgus dalībniekiem?

Administratīvā apgabaltiesa tiesa ir noraidījusi biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) pieteikumu par Konkurences padomes (KP) pagājušā gada lēmuma atcelšanu, ar kuru AKKA/LAA bija uzikts naudas sods 11 134 latu apmērā.

Apgabaltiesa spriedumā atzīst, ka pārsūdzētajā KP lēmumā pamatoti konstatēts Konkurences likuma pārkāpums AKKA/LAA darbībā un KP pieņemtais lēmums ir tiesisks, uzliktais naudas sods ir samērīgs un pamatoti noteikts tiesisks pienākums izbeigt konstatētos pārkāpumus, kas izpaužas, piemērojot netaisnīgus autoratlīdzības tarifus.

Lietu KP ierosināja, pamatojoties uz Henrika Danusēviča vadītās Latvijas Tirgotāju asociācijas vēstuli KP pagājušā gada janvārī, kurā izteikti iebildumi par AKKA/LAA piemēroto autoratlīdzības tarifu par muzikālo darbu publisku izpildījumu lielumu un noteikšanas kritērijiem.

Būtiskas domstarpības Saeimā izraisījis jautājums - vajag vai nevajag ierobežot neregulāros pasažieru pārvadājumus. Vienkārši latviski sakot, runa ir par mikriņiem, kuri, nereti pārvietojoties ātrāk un arī piedāvājot lētāku pakalpojumu, mēdz nolasīt pasažierus kompānijām, kuru maršrutus dotē pašvaldības.

Turklāt šī konkurence, protams, notiek komerciāli izdevīgākajos maršrutos, jo neizdevīgajos minētie mikriņi pat nerādās, kas ir tikai loģiski - neviens taču negrib ciest zaudējumus. Saeimas deputāti ierobežojošos grozījumus Autopārvadājumu likumā noraidīja, kas nozīmē, ka cīņa par katru pasažieru tā saucamajos labajos maršrutos turpināsies tāpat, kā līdz šim.

Protams, tādējādi tiek saglabāta brīvā konkurence, tomēr nākas atzīt, ka īsti kārtībā viss šajā sakarā tomēr nav. Jāņem vērā, ka valsts un pašvaldību uzdevums ir nodrošināt, lai cilvēkiem būtu pieejams vairāk vai mazāk regulārs sabiedriskais transports faktiski jebkurā nostūrī. Arī tur, kur braukt, tērēt degvielu un lauzt autobusu totāli neatmaksājas. Būtu loģiski, ja, apkalpojot komerciāli izdevīgākos maršrutus, tiktu uzkrāti līdzekļi, kurus novirzīt nerentablo uzturēšanai. Tomēr to, kā jau minēts, sarežģī mikriņu darbība. Rezultātā, starp citu, pastarpināti jācieš visiem nodokļu maksātājiem, jo daļu maršrutu nākas subsidēt. Un, spriežot pēc Saeimas lēmuma, arī nāksies subsidēt.

Rīgas domes (RD) apņemšanās sakārtot mikroautobusu maršrutus un uzlabot pārvadājumu kvalitāti nerit tik gludi, kā cerēts, vēsta laikraksts Diena.

Kopš janvāra, kad sākās reforma, dažs maršruts gan mainīts pat divreiz, taču pamatproblēmas saglabājušās - mikroautobusos cilvēki stāv kājās, lai gan tas ir aizliegts, mikriņi pietur ne tikai pieturvietās, kaut gan citur it kā nedrīkstētu, bet šoferiem reizēm gadās piemirst izsniegt braukšanas biļetes.

Gada pirmajos sešos mēnešos ar minibusiem Rīgā pārvadāti pieci miljoni pasažieru, liecina RD dati. Reformu mikroautobusu lauciņā Rīgas dome uzsāka, no janvāra šos pārvadājumus nododot SIA Rīgas satiksme (RS) pārziņā. Realitātē gan nekas neesot mainījies – par galvaspilsētas ielām brauc to pašu firmu mikroautobusi, kas līdz šim.

Jelgavas Autobusu parka (JAP) «mikriņi» ražoti kravu pārvadāšanai un pielāgoti pasažieriem, bet sēdekļi domāti ķīniešiem, tāpēc pasažieri saspiesti un brauciena laikā kratās, šodien raksta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Izbaudījuši braucienu uz Rīgu vai atpakaļ, arvien vairāk pasažieru iebilst JAP vadības solījumam, ka jaunie Mercedes mikroautobusi ir ērtāki un siltāki par iepriekšējiem Ford «mikriņiem». Braucēji norāda - sēdekļi šauri un jāsēž saspiestiem, ikvienā bedrītē autobusu krata, grīdas slidenas, kājās stāvētāji nevar jēdzīgi pieturēties un agresīvu šoferu dēļ krīt, situāciju apraksta izdevums.

Naudas pelnīšanas līdzeklis, nedomājot par pasažieru ērtībām, - tā sacījis jelgavnieks Āris, kurš katru dienu dodas uz darbu Rīgā. «Kāpēc JAP iepērk kravas autobusus un pārtaisa par pasažieru mikroautobusiem?» viņš paudis neizpratni un stāstījis par braucienā pieredzēto.

Lai gan Rīgas satiksmes organizētais «mikriņu» konkurss faktiski finišējis, pārvadātāji nav apmierināti un ir gatavi tiesāties.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme konkursā par pasažieru pārvadājumiem paaugstināta servisa maršruta tīklā galvaspilsētā tika saņemti divi piedāvājumi, kurus iesniegušas pārvadātāju uzņēmumu apvienības. Šobrīd abi iesniegtie pieteikumi ir reģistrēti, tomēr, kad tie varētu tikt izskatīti un kad tiktu pieņemts lēmums, šobrīd vēl nav zināms, norāda SIA Rīgas satiksme.

Līdz ar to nav zināms, kad varētu tikt arī noslēgti līgumi ar uzvarētājiem. Vienu piedāvājumu ir iesniegusi pārvadātāju apvienība, kurā ir trīs pašreizējie pārvadātāji, proti, SIA Centība N, SIA DMK un SIA Bland. Savukārt otras apvienības nosaukums ir Rīgas maršrutu satiksme. Tomēr, iespējams, procesā varētu parādīties jaunas grūtības, jo šā brīža pārvadātāji ir gatavi arī tiesāties.

AS "Rīgas siltums" (RS) no 2.oktobra plāno dubultot siltuma tarifu galvaspilsētā, liecina uzņēmuma pieteiktās tarifu izmaiņas.

Siltumenerģijas gala tarifu plānots palielināt no esošajiem 85,45 līdz 170,59 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa. Tarifa ietvaros būtiskākais kāpums plānots siltumenerģijas ražošanas komponentei - par 118%. No 2023.gada 15.augusta gala tarifā plānots nebūtisks samazinājums - par 51 centu.

"Spēkā esošā siltumenerģijas tarifa pieaugums ir saistīts ar dabasgāzes un pirktās siltumenerģijas cenu kāpumu," tarifa izmaiņas pamato RS.

Kā ziņots, 1.septembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka ir apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas tarifus AS "Latvenergo" ražotnēm TEC-1 un TEC-2, kas būs vairākkārt lielāki par esošajiem. Šiem tarifiem ir būtiska ietekme uz RS siltuma tarifu.

Salīdzinot ar aprīli, vidējā elektroenerģijas cena Nord Pool Estlink cenu reģionā maijā samazinājās par 2,7 procentiem, bet Latvijā apstiprina jaunus tarifus, paredzot pieaugumu.

Šādu informāciju izplatījis igauņu elektroenerģijas tirgotājs Latvijā SIA Enefit. Plūdi Zviedrijā, kas otrajā maija pusē izraisīja lielāko ūdens pieplūdumu hidroenerģijas rezervēs kopš 1995. gada, bija galvenais iemesls cenu kritumam Skandināvijas un Igaunijas cenu reģionos. «Maijā diemžēl piepildījās mūsu jau martā izteiktās prognozes par to, ka obligātās iepirkuma komponentes paaugstināšanai sekos arī citu tarifu pieaugums. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir apstiprinājusi jaunos AS Augstsprieguma tīkls tarifus, kas nosaka, ka no nākamā gada 1.janvāra pārvades tīkla tarifs tiks paaugstināts par aptuveni 50 procentiem. Šī tarifa paaugstināšana aizsāk lavīnveida procesu, jo AS Augstsprieguma tīkls tarifs tieši ietekmē AS Sadales tīkls tarifu, kura paaugstināšanas projektu pašlaik izskata Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija,» tā Enefit rīkotājdirektors Jānis Bethers. Viņš uzsver, ka, lai ganpagaidām publiski ir izskanējuši solījumi necelt elektroenerģijas gala tarifu regulētajā tirgū līdz 2011.gada aprīlim tomēr esot jānorāda, ka, pirmkārt, atvērtajā tirgū visi tarifi tiks piemēroti, tiklīdz tie stāsies spēkā, un patērētāji, kas darbojas atvērtajā tirgū, tiek atkārtoti diskriminēti, otrkārt, regulētā tirgus dalībnieki nevar vienaldzīgi noskatīties uz šo tarifu celšanu, lai arī sekas tie tūlītēji neizjutīs. «Brīdī, kad pārskatīs regulēto gala tarifu, būs par vēlu diskutēt par samērību un caurspīdīgumu tarifu aprēķinos, jo atsevišķās gala tarifa komponentes jau būs apstiprinātas un tas būs pietiekams pamatojums gala tarifa celšanai,» skaidro J. Bethers.

Neskatoties uz to, ka viesabonēšanas cenas patērētājiem ir ievērojami samazinājušās, joprojām netiek piedāvāti tarifi, kas būtu ievērojami zemāki par ES noteikumos paredzētajiem, tādēļ secināts, ka ES viesabonēšanas tirgū konkurence nav pietiekami liela, lai piedāvātu patērētājiem labāku izvēli un vēl izdevīgākus tarifus, teikts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā.

Viesabonēšanas zvanu izmaksas kopš 2005. gada ir samazinājušās par vairāk nekā 70 %, savukārt īsziņu sūtīšana uz kādu no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm izmaksā par 60 % mazāk.

Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa, kura atbild par digitālās programmas īstenošanu, norāda, ka mobilo tālruņu un ierīču lietošanas izmaksas ārzemēs, ceļojot pa ES valstīm, ir nepārtraukti mazinājušās, kopš tika pieņemti pirmie viesabonēšanas noteikumi. Tomēr pēc trim gadiem kopš šo noteikumu ieviešanas lielākā daļa operatoru piedāvā mazumtirdzniecības cenas, kas ir tuvu tiesību aktos noteiktajiem maksimālajiem ierobežojumiem. «Lielāka konkurence ES viesabonēšanas tirgū patērētājiem nodrošinātu labāku izvēli un vēl izdevīgākus tarifus,» tā viņa.

AS Latvenergo pārsūdzējusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kas noteica, ka Latvenergo elektroenerģijas tarifi neatbilst Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) nostiprinātajam principam, proti, ka tarifiem jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām un jānodrošina uzņēmuma rentabilitāte.

«Gan sabiedrība, gan AS Latvenergo ir ieinteresēti tiesiskā un samērīgā tarifu tiesvedības gala risinājumā - tādēļ uzskatām, ka juridiskā ceļā iespējams iegūt skaidras atbildes, kas palīdzēs noteikt arī piemērotāko rīcību atbilstoši gala spriedumam. To, ka spriedums nav bijis viennozīmīgs un pieļauj dažādus viedokļus, apstiprina arī sabiedriskā rezonanse, dažkārt neiedziļinoties sprieduma patiesajā būtībā. Analizējot Administratīvās apgabaltiesas sprieduma, kas tika pasludināts š.g. 25.jūnijā, argumentus, jāsecina, ka tas ir pretrunīgs un nenodrošina samērīguma principu un AS Latvenergo tiesisko interešu aizsardzību, pietiekami neanalizējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmuma, ar kuru tā atcēla iepriekšējos tarifus, juridisko dabu, tādējādi nevar viennozīmīgi apgalvot, ka ir izvēlēta pareizā pieeja, lai apturētu tarifu piemērošanu,» paziņojumā presei norāda AS Latvenergo valdes loceklis Arnis Kurgs.

Administratīvā apgabaltiesa ir izskatījusi Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) pieteikumu par Konkurences padomes (KP) pagājušā gada lēmuma atcelšanu un nolēma, ka spriedums lietā būs pieejams 3.decembrī, Db.lv informēja tiesas priekšsēdētājas palīdze Līga Trubiņa.

Db.lv jau ziņoja, ka KP pieņēma lēmumu par naudas soda 11 134 latu apmērā un tiesiskā pienākuma izbeigt konstatētos pārkāpumus piemērošanu AKKA/LAA par ļaunprātīga dominējošā stāvokļa izmantošanu, piemērojot netaisnīgus autoratlīdzības tarifus par muzikālo darbu publisko izpildījumu.

Lietu KP ierosināja, pamatojoties uz Henrika Danusēviča vadītās Latvijas Tirgotāju asociācijas vēstuli KP pagājušā gada janvārī, kurā izteikti iebildumi par AKKA/LAA piemēroto autoratlīdzības tarifu par muzikālo darbu publisku izpildījumu lielumu un noteikšanas kritērijiem.

Līdz pagājušā gada 31. decembrim AKKA/LAA autoratlīdzības tarifi par muzikālo darbu publisku izpildījumu kafejnīcās, veikalos, skaistumkopšanas iestādēs un citos līdzīgos uzņēmumos noteikti par galveno kritēriju izmantojot uzņēmuma ģeogrāfisko atrašanās vietu un sadalot uzņēmumus pēc atrašanās vietas šādās kategorijās: Rīgas centrs, Rīgas rajoni, rajonu centri, pilsētas (kas nav rajonu centri), pagasti u.c. apdzīvotas vietas. Šādu atlīdzības noteikšanas modeli AKKA/LAA piemēroja, pamatojoties uz to, ka ir ļoti atšķirīgs eventuālo iestādes apmeklētāju skaits (un līdz ar to cilvēku skaits, kuri klausīsies iestādē skanošo mūziku), piemēram, Vecrīgas kafejnīcā un kāda nomaļa pagasta kafejnīcā. Tāpat atšķirīga ir arī dažādu reģionu ekonomiskā situācija un cenu līmenis, ko apliecina arī AKKA/LAA regulāri veiktie pētījumi.

Ķīnas valdība pirmdien paziņoja, ka no 1.jūnija piemēros muitas tarifus ASV precēm 60 miljardu dolāru (53,4 miljardu eiro) vērtībā, šādi reaģējot uz Vašingtonas plāniem tarifus piemērot gandrīz visam Ķīnas importam.

Ķīnas valdība norāda, ka tā piemēros muitas tarifus no 5% līdz 25% vairākām ASV ražotām precēm.

Jaunākais sarunu raunds starp Vašingtonu un Pekinu piektdien noslēdzās bez vienošanās, un ASV prezidents Donalds Tramps no 10% līdz 25% paaugstināja muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā.

Turklāt Tramps devis rīkojumu sākt procesu, lai noteiktu jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm vēl 300 miljardu dolāru vērtībā.

Savukārt pirmdien Tramps savā tvitera kontā aicināja Pekinu neīstenot pretpasākumus.

«Ķīnai nevajadzētu īstenot pretpasākumus, tas situāciju tikai pasliktinās,» rakstīja Tramps.

Taču Ķīna atbildi parādā nav palikusi, un valsts Ārlietu ministrijas preses pārstāvis preses brīfingā pirmdien sacīja, ka «Ķīna nepadosies ārējam spiedienam».

Otrdien, 21. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par tarifu, kas saistīti ar maksājumu kontu, salīdzināšanas mehānisma izveidi, informē FM.

Tas paredz saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Padomes un Parlamenta direktīvas prasībām līdz 2018. gadam Latvijā nodrošināt bezmaksas pieeju vismaz vienai tīmekļa vietnei, kas salīdzina tarifus, kurus maksājumu pakalpojumu sniedzēji noteikuši maksājumu konta apkalpošanai.

Šobrīd Latvijā finanšu sektorā tirgus piedāvā tiešsaistē salīdzināt tikai apdrošināšanas produktu veidus un tarifus, “ātro kredītu” tarifus un patērētāju kreditēšanas tarifus. Tiek piedāvāts salīdzināt arī maksājumu karšu tarifus un depozītu kontu noguldījumu procentu likmes, bet šī informācija netiek regulāri atjaunota. Šobrīd informācija par tarifiem, kas saistīti ar maksājumu kontu, ir nepārskatāma un meklējama pie katra maksājumu pakalpojumu sniedzēja individuāli. Tādējādi patērētājam tiek apgrūtināta iespēja veikt kvalitatīvu tarifu salīdzinājumu un daļa patērētāju izvēlas nemainīt savu maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 15. decembrī atzinusi AS “Gaso” dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifus par metodikai atbilstošiem.

Jaunie tarifi spēkā stāsies 2023. gada 1. janvārī un paredz izmaiņas visās lietotāju grupās mainīgajai un fiksētajai daļai, kā arī sezonālajam sadales tarifam. Tarifi būs spēkā tarifu periodam līdz 2023. gada 31. decembrim.

Sadales pakalpojuma tarifu izmaiņas saistītas ar ievērojamu dabasgāzes cenas pieaugumu, kā arī būtisku lietotājiem nodotās dabasgāzes daudzuma kritumu. SPRK apstiprinātie AS “Gaso” tarifi ir spēkā kopš 2021. gada 1. jūlija.

Gaso no nākamā gada plāno palielināt dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus 

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai...

“Dabasgāzes cenas straujais pieaugums ietekmējis AS “Gaso”, gan paaugstinot tā tehnoloģiskā patēriņa un zudumu izmaksas, gan arī veicinot patēriņa samazināšanos. Šo faktoru kopums atbilst tiem kritērijiem, kas dod AS “Gaso” tiesības tarifus pārskatīt un tuvināt tos ekonomiski pamatotām faktiskajām izmaksām,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola.

Sadales tarifa ietekme uz lietotājiem

Tarifu fiksētā daļa (maksa par pieslēgumu) visām lietotāju grupām pieaugs vienādi – par 22%, savukārt tarifu mainīgās daļas (atkarīga no dabasgāzes patēriņa) palielinājums katrai patēriņa grupai (kopā ir astoņas) ir atšķirīgs, jo to ietekmē katras tarifu grupas trīs gadu vidējā dabasgāzes patēriņa apjoma izmaiņas. Izmaiņas skars arī sezonālā tarifa patērētājus (85% no dabasgāzes apjoma patērē no 1. maija līdz 30. novembrim).

Savukārt AS “Gaso” tarifu izmaiņu ietekme uz AS “Latvijas Gāze” saistīto lietotāju (mājsaimniecību) gala rēķinu būs salīdzinoši neliela. Ņemot vērā AS “Latvijas Gāze” š.g. 9. decembrī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētos saistīto lietotāju (mājsaimniecību) tarifus 2023. gada 1. pusgadam (kuros ietverti arī jaunie AS “Gaso” tarifi), lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai (ar patēriņu 4 m3 mēnesī), ikmēneša maksājums palielināsies par 1,53 eiro (14%), savukārt lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei (ar patēriņu 200 m3 mēnesī), – 4,50 eiro (2%).

Lai precīzi uzzinātu, kāda būs konkrētās mājsaimniecības mēneša maksa par patērēto dabasgāzi, stājoties spēkā jaunajiem tarifiem, SPRK aicina izmantot AS “Latvijas Gāze” tīmekļvietnē pieejamo tarifu kalkulatoru.

Izmaiņas AS “Gaso” sadales sistēmas pakalpojuma tarifos ietekmēs arī pārējos dabasgāzes sistēmas lietotājus, tai skaitā siltumapgādes komersantus, kuri jaunās izmaksas ietvers līdz ar nākamo tarifu pārskatīšanu.

Sadales tarifa izvērtējums

Dabasgāzes sadales operators AS “Gaso” diferencēto dabasgāzes sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķinu un pamatojumu jaunajiem tarifiem SPRK iesniedza š.g. 24. novembrī, kā arī 25. novembrī publicēja oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Izvērtējot AS “Gaso” tarifu aprēķinu nākamajam tarifu periodam (2023. gada 1. janvāris līdz 2023. gada 31. decembris), SPRK secina, ka tie ir aprēķināti atbilstoši metodikai, ņemot vērā regulatīvā rēķina atlikumu par pirmo tarifu periodu (2021. gada 1. jūlijs līdz 2022. gada 31.decembris), uz nākamo tarifu periodu attiecināmo ieņēmu korekcijas daļu un veikto lietotājiem nodotā dabasgāzes daudzuma korekciju.

Dabasgāzes cena biržā ir viena no piecām komponentēm, kas veido kopējo lietotāja maksājumu par dabasgāzi (ko nevar ietekmēt SPRK), turklāt arī ievērojami lielākā daļa – šobrīd vairāk nekā 90%. Lietotāja maksājums par dabasgāzi atkarīgs arī no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma, savukārt pārējos maksājumā ietvertos pakalpojumus un nodokļus regulē nacionālā līmenī.

SPRK nosaka dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku un apstiprina šos tarifus, kā arī dabasgāzes tarifa aprēķināšanas metodiku saistītajiem lietotājiem (mājsaimniecībām), savukārt akcīzes un pievienotās vērtības nodokli nosaka valstī pastāvošā likumdošana. Ar dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tiek nodrošināta noteikta dabasgāzes daudzuma transportēšana no dabasgāzes pārvades sistēmas līdz dabasgāzes apgādes sistēmas piederības robežai, tajā skaitā sadales sistēmas jaudas uzturēšana un attīstīšana.

Uzņēmums Krievijas dzelzceļš prasīs valdībai 2012.gadā palielināt tarifus par 23% vai arī izmaksāt uzņēmuma kompensāciju par negūto peļņu 147 miljrd. rubļu, ziņo lenta.ru.

Pie plānotā tarifu pieauguma 7,4% Krievijas uzņēmumu sagaida remonta ceļu samazinājums un 42 tūkst. cilvēku atlaišana.

Dokumentos Krievijas dzelzceļš uzsver, ka 2009. – 2010. gadā uzņēmuma tarifu līmenis noturējies, lai atbalstītu ekonomiku krīzes laikā, tajā pat laikā uzņēmums saņēmis arī kompensāciju. Savukārt 2012.-2013.gadā kompensācija vairs nav paredzēta, bet tarifiem jāpieaug tikai par 7,6% un 6,4%.

Krievijas dzelzceļš uzskata, ka 2012.gadā tarifi jāceļ par 23%, bet 2013.gadā par 7,5%. Tādā gadījumā uzņēmuma peļņa būs 108,2 miljrd. un 133,6 miljrd. rubļu. Savukārt, saglabājot patlaban apstiprinātos tarifus, uzņēmumu sagaida zaudējumi. Tāpēc Krievijas dzelzceļš piedāvā valdībai vai nu piekrist straujam tarifu kāpumam, vai arī kompensēt uzņēmuma zaudējumus no valsts budžeta.

Pēc katastrofas Fukušimas AES visā pasaulē ir pieaugušas bažas par kodolenerģijas drošu izmantošanu, tas var ievērojami palielināt pieprasījumu pēc videi draudzīgas un drošas enerģijas, raksta Bloomberg.

Tādi saules enerģijas ieguves iekārtu ražotāji kā Panasonic Corp. un Sharp Corp., pateicoties pieaugošajam pieprasījumam, nākamajos desmit gados varēs nopelnīt virs 100 miljardiem ASV dolāru.

Pērn jūnijā Japāna paziņoja par plāniem līdz 2020. gadam uzcelt deviņus kodolreaktorus, tomēr pēc Fukušimas katastrofas Japānas premjers ir norādījis, ka valsts pārskatīs šos plānus. Tas nozīmē, ka Japāna pastiprinās centienus ieviest alternatīvu enerģijas avotu izmantošanu, uzskata Japānas analītiķi. Saules enerģija varētu būt labākais risinājums, jo vēja vai termoelektrostaciju celtniecības vietas ir ierobežotas.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) pazeminājusi Grieķijai piešķirto reitingu no CC līdz «selektīvai maksātnespējai». Tādējādi šī valsts kļuvusi par pirmo eirozonas dalībnieci, kurai piešķirts šāds reitings.

S&P «ir samazinājusi [Grieķijas] CC ilgtermiņa un C īstermiņa kredītreitingus līdz SD (selektīva maksātnespēja),» norādīja reitingu aģentūra, vēsta AFP.

Aģentūra skaidro, ka reitings samazināts ņemot vērā Grieķijas vienošanos ar parāda vērtspapīru īpašniekiem par tā norakstīšanu. S&P norādīja, ka, Grieķijas parāda restrukturizācijas procesam beidzoties, aģentūra pārskatīs valsts reitingu no jauna un, iespējams, to paaugstinās līdz CCC. Tiek prognozēts, ka līdzīgi rīkosies arī citas reitingu aģentūras, ieskaitot Moody’s Investors Service un Fitch Ratings.

Grieķijas valdība norāda, ka šāds solis bija gaidīts un tas neietekmēs banku nozari. «Šim reitingam nav nekādas ietekmes uz Grieķijas banku sistēmu,» uzsvēra valsts finanšu ministrija.

Inflācijas kompensēšanai Labklājības ministrija (LM) piedāvā dažādus atbalsta mehānismus sabiedrības mazaizsargātajām grupām, tai skaitā tiek rosināts mainīt pabalstu apmērus un izmaksas nosacījumus.

Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ pašlaik visā pasaulē, tostarp Latvijā, ir vērojama strauja inflācija, tostarp augot gan energoresursu, gan pārtikas cenām. Šādos apstākļos arī Latvijas valdība domā par mehānismiem, kā kompensēt straujo cenu kāpumu, tostarp tiek uzsvērts, ka īpaši nepieciešams mērķēts atbalsts sabiedrības nabadzīgākajai un sociāli vismazāk aizsargātajai daļai, norāda LM.

Ministrijas izstrādātajā un valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā noteikts, ka no nākamā gada paredzēts palielināt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni 50% no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi veidojot 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Patlaban trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.