Jaunākais izdevums

Padomju laikā masveidā būvēto dzīvojamo mikrorajonu pilsētvides sakārtošanai būtu visas iespējas piesaistīt gan ES finansējumu, gan privātas investīcijas. Lielākās problēmas, kas kavē procesu, ir politiskas gribas trūkums, sarežģītā īpašumu struktūra, kā arī pašu iedzīvotāju nespēja vai nevēlēšanās rast kopsaucēju būtiskos jautājumos, uzskata DB aptaujātie eksperti.

Daudzdzīvokļu ēku mikrorajonu kompleksa sakārtošana joprojām visā valstī ir deklaratīvā līmenī. Arī atsevišķi pēdējos gados realizēti vecā dzīvojamā fonda rekonstrukcijas vai jaunu ēku būvniecības projekti pilsētvides kvalitāti šajos rajonos neuzlabo, daudzos gadījumos tiek panākts pat pretējs efekts.

Attīstība šīm ļoti nozīmīgajām pilsētas daļām pēdējos gadu desmitos ir gājusi garām, tā nav radusi vietu ne vien Rīgas, bet arī citu lielo pilsētu mikrorajonos, atzīst Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis. «Rīgā 70% iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu mājās, un tas ir vērā ņemams skaits, ar ko nevar nerēķināties ne valsts, ne pašvaldības līmenī. Vajadzības ir kliedzošas. Būtu nepieciešama jēdzīga sadarbība valsts, pašvaldības un dzīvokļu īpašnieku līmenī, lai šis process iekustētos. Diskusijas par šo tēmu bijušas daudzas gan profesionāļu, gan lēmuma pieņēmēju vidū, diemžēl reālās darbības nav pārāk daudz,» secina arhitekts.

Šogad Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē arhitekts un pilsētplānotājs Edgars Bērziņš prezentēja informatīvo ziņojumu Dzīvojamo namu apbūves kvalitātes uzlabošanas iespējas Rīgas pēckara mikrorajonos, kā nākamo soli piedāvājot lokālplānojuma izstrādi konkrētam kvartālam Purvciemā starp Dzelzavas un Ūnijas ielu. Tomēr, kā uzsver Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzēvičs, šis informatīvais ziņojums ir palicis tikai arhitekta biroja darba ietvaros, un šobrīd tas pagaidām ne ar kādiem lēmumiem tālāk nav virzīts. Bez tālākas virzības ir arī savā laikā pēc SIA Rīgas pilsētbūvnieks pasūtījuma izstrādātā Ēku energoefektīvas renovācijas koncepcija Juglai starptautiska projekta Urb Energy ietvaros, ko veica SIA Pilsētmāju pārvaldnieks.

Šobrīd galvenās praktiskās aktivitātes saistāmas ar Latvijā pieejamo Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) programmu, kas sedz 50-60% investīciju ēku renovācijai. Jūnijā no ES fondiem vēl bija pieejami 11,5 milj. latu, turklāt maijā Ministru kabinets apstiprināja papildu finansējumu 15 miljonu latu apmērā. Kopējais siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem piešķirtais finansējums ir 47,76 milj. latu. Līdz šā gada 1. jūnijam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra bija saņēmusi 937 projektu iesniegumus līdzfinansējuma saņemšanai māju renovācijai; savukārt līdz šim pilnībā veikta aptuveni 100 māju siltināšana. Jāpiebilst, ka Rīgā no vairāk nekā 28 tūkstošiem māju daudzdzīvokļu ēkas ir aptuveni 12 tūkstoši. Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša uzskata, ka siltināšanas programma ir labi «aizgājusi», arī no valsts budžeta saņemtais papildu finansējums nākamajam gadam garantē, ka programma tiks turpināta arī 2013. gadā. Joprojām nav īstas skaidrības par nākamo ES finanšu plānošanas posmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ober-Haus: īres maksa Rīgas mikrorajonos ir sasniegusi pilsētas centra cenu līmeni

Monta Glumane, 19.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrorajonu dzīvokļu īres maksas ir pietuvojušās centra dzīvokļu īres maksām, un I ceturksnī divu istabu dzīvokļa īres maksa pieprasītākajos Rīgas mikrorajonos svārstījusies no 260 – 400 eiro mēnesī, liecina «Ober-Haus» speciālistu sagatavotais Dzīvojamo platību tirgus pārskats par 2018.gada 1.ceturksni.

Vairāk interesējošie mikrorajoni ir Pļavnieki, Purvciems, Āgenskalns, Teika, Imanta un Ziepniekkalns.

Savukārt, mazāk pieprasītos mikrorajonos vai dzīvokļiem ar ne tik labu atrašanās vietu īres maksu amplitūda divu istabu dzīvoklim ir no 100 – 250 eiro mēnesī.

Īres tirgus 2018. gada pirmajā ceturksnī saglabājis 2017.gada līmeni un raksturojams kā vidēji aktīvs. «Arvien biežāk klienti iegādājas 1–2 istabu dzīvokļus ar mērķi tos izīrēt, līdz ar to regulāri tiek papildināts īres dzīvokļu piedāvājums, jo sevišķi pilsētas aktīvākajos rajonos. Pilsētas centrā joprojām lielākā aktivitāte ir no ārvalstu studentu puses, kuri šeit ieradušies šā gada sākumā un meklē dzīvokļus īrei uz termiņiem, kas nepārsniedz 12 mēnešus, bet lielākoties uz 6 mēnešiem,» informē «Ober-Haus».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju pircēji maksātspējas dēļ lielākoties izvēlas sērijveida dzīvokļus, tomēr pakāpeniski palielinās jaunu mājokļu īpatsvars darījumos, turklāt daudzi tiek pirkti vēl būvniecības stadijā

Tomēr tas nenozīmē, ka atgriezušies «vecie» pirmskrīzes laiki, kad cilvēki steidza pirkt faktiski jebko. Tagad potenciālie pircēji ir ļoti pragmatiski, racionāli pieņem lēmumu, apzinās savas iespējas.

Mikrorajoni – nepārspēti

Skaitliski lielākais darījumu skaits ir ar sērijveida dzīvokļiem, un tā būs vēl diezgan ilgu laiku, jauno projektu vienību īpatsvars proporcionāli nav liels. Turklāt arī īpašumi padomju laika mājās lielākajai iedzīvotāju daļai ir pieejamāki, jo ir lētāki nekā dzīvokļi jaunajos projektos, saka Kristaps Jankovskis, SIA Kivi Real Estate Pārdošanas un īres nodaļas vadītājs.

Viņš akcentē, ka šogad novērojama īpaša tendence, kad jaunās ģimenes izskata iespēju iegādāties privātmājas/rindu mājas vai apbūves zemes gabalus. Šajā segmentā, ņemot vērā pieprasījumu, tuvākajā nākotnē būs lielāks darījumu skaits, prognozē K. Jankovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rungainis par mājokļiem: Rīga salīdzināma ar tārpu sagrauztu sēnes kātiņu

Ingrīda Drazdovska, 04.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno projektu attīstības perspektīvas dažs dēvē par «vājprātu», citi tomēr tās vērtē kā cerīgas, izriet no nekustamā īpašuma konferences diskusijas Jauno projektu spožums un posts.

Investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa, Prudentia partnera skats attiecībā uz nekustamo īpašumu jomu Latvijā ir piesardzīgs. Tam pamatā ir neiepriecinošā demogrāfiskā situācija rokrokā ar augstajiem emigrācijas rādītājiem, kā arī ne visai spožās ekonomikas izredzes. Maksātspējīga pieprasījuma Latvijā tikpat kā nav, atskaitot termiņuzturēšanās atļauju tīkotājus. Cilvēki vai nu jau ir nopirkuši īpašumu, vai arī ilgi vēl nevarēs tādu iegādāties, un daudzi negaida, bet jau tagad dodas uzlabot dzīves apstākļus ārpus valsts, viņš sacīja.

Nekustamā īpašuma fonds Latvijā ir ļoti liels. Daudzi īpašumi ir tur, kur neviens negrib dzīvot un arī nedzīvos, uzskata Ģ. Rungainis. Puslīdz «pieklājīga» vieta ir Rīga, taču patiesībā tā ir salīdzināma ar tārpu sagrauztu sēnes kātiņu. Apkārt mikrorajoni, pa vidu – centrs, vietējā «hārlema», jo, ja paskatās augstāk par pirmā stāva līmeni, centrā vismaz puse māju netiek izmantota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu pēdējo gadu laikā Latvijas nekustamā īpašuma tirgus sadalījies divos segmentos - rezidentiem un nerezidentiem norāda nekustamā īpašuma kompānijas Nira fonds valdes locekle Jevgēnija Markova.

Pirmajā no šiem segmentiem ir vērojama salīdzinoši lēna aktivitāte, turklāt nekustamā īpašuma objektu cena gandrīz nepalielinās, neskatoties uz zināmu darījumu skaita pieaugumu. Otrajā segmentā norisinās aktīva darbība un cenu pieaugums, sacīja eksperte.

Sarunā ar LETA speciāliste pauda uzskatu, ka aktivitāte Latvijas nekustamā īpašuma tirgū lēnām aug, jo darījumu skaits palielinās. 2012.gadā visā Latvijā tika īstenoti 42 000 darījumu, savukārt šā gada pirmajos sešos mēnešos tika noslēgti 25 000 darījumu ar nekustamo īpašumu. Tādējādi, ja pašreizējais temps saglabāsies, gada beigās tiks sasniegti apmēram 50 000 darījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ektornet: Vidējā darījuma summa dzīvokļiem jaunajos projektos augusi par 42%

Žanete Hāka, 10.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos 2013.gadā palielinājies par 37%, vienlaikus vidējai darījuma summai dzīvokļiem jaunajos projektos gada laikā pieaugot par 42%, liecina nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet pārdošanas dati. Darījumu skaitu kompānija gan neatklāj.

Tāpat, pēc Ektornet īpašumu pārdošanas datiem, pērn par trešdaļu audzis arī pieprasījums pēc privātmājām, taču vidējās pirkumu summas saglabājušās aptuveni 2012.gada līmenī. Tikpat liels aktivitātes pieaugums bijis arī komerctelpu un industriālo telpu segmentā, kur vidējā darījumu summa palielinājusies divas reizes.

«Salīdzinot ar 2012.gadu, pērn pieprasīti bijuši dārgāki Ektornet mājokļi un komerctelpas, kā arī industriālās telpas. Šāda tendence liecina, ka iedzīvotāji sāk atļauties vairāk, jo ir optimistiskāk noskaņoti par personīgo, kā arī valsts ekonomisko situāciju,» komentē Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ektornet: Gada laikā augušas pārdošanas cenas privātmājām un komercīpašumiem

Žanete Hāka, 12.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā nekustamo īpašumu darījumu summa, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada, palielinājusies par nepilniem 4%, liecina Swedbank Grupa uzņēmuma Ektornet pārdošanas dati.

Pēc nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet pārdošanas datiem, šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmajiem trīs mēnešiem 2013.gadā, par 3% palielinājies privātmāju darījumu skaits, bet zemes gabaliem - par 4%.

Ektornet privātmāju vidējā pārdošanas summa bijusi 85 tūkstoši eiro, kas ir par 12% augstāka nekā 2013.gadā. Savukārt uzņēmuma komercīpašumu, industriālo platību un dzīvojamo namu vidējā pārdošanas summa sasniegusi 342 tūkstošus eiro – proti, par 22% lielāka nekā pirms gada. Tajā pašā laikā dzīvokļu jaunajos projektos un sērijveida namos vidējā pārdošanas summa saglabājusies aptuveni 2013.gada pēdējā ceturkšņa līmenī – 76 tūkstoši eiro un 48 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Privātapbūves sektorā audzis pieprasījums pēc lētākiem zemes gabaliem

Žanete Hāka, 08.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātapbūves zemju sektorā pērnā gada pirmajos trīs ceturkšņos novērots aktivitātes pieaugums, kas skaidrojams ar pieaugošu pieprasījumu pēc lētākiem zemes gabaliem un attiecīgu darījumu skaita palielināšanos minētajā cenu amplitūdā.

Darījumu skaits ar privātapbūves zemēm, kuru platība bija 300 - 3000m² robežās, Rīgā un Pierīgā, salīdzinot ar 2013. gada rādītājiem, palielinājās par 24,4%, norādīts Arco Real Estate privātapbūves zemju tirgus pārskatā.

Atšķirībā no privātmāju segmenta, kur 2014. gada pirmajos trīs ceturkšņos aktivitāte pieauga tikai Rīgā, privātapbūves zemēm līdzīgi pieauguma tempi konstatēti gan Rīgā, gan Pierīgā. Rīgā vidējais darījumu skaits 2014. gada pirmajos trīs ceturkšņos bija par 26,1% lielāks kā 2013. gadā, bet Pierīgā šis rādītājs bija 23,8%.

Pretēji iepriekšējo gadu tendencei, kad privātapbūves zemju segmentā novērota cenu pazemināšanās, aktivitātes pieaugums 2014. gada analizētajos ceturkšņos nav atspoguļojies ievērojamās cenu izmaiņās, kopumā cenu līmeni saglabājot 2013. gada līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Dalītā īpašuma un piespiedu nomas problemātika galvenokārt skar daudzdzīvokļu mājās Rīgā

Dienas Bizness, 22.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts zemes dienestā (VZD) sagatavots nekustamā īpašuma tirgus pārskats Dalītais īpašums un piespiedu noma daudzdzīvokļu mājās Latvijā, kurā analizēti VZD rīcībā esošie dati un sniegta aktuālākā informācija par dalītajiem īpašumiem, tajos iesaistītajiem dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem ne tikai Rīgas pilsētā, bet arī citviet Latvijā.

Dalītais īpašums un piespiedu noma daudzdzīvokļu mājās radās Zemes reformas rezultātā, atjaunojot īpašumtiesības uz zemi bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Izveidojās situācija – dzīvokļu īpašniekiem nepieder zeme, uz kuras atrodas dzīvojamā māja. Pavisam valstī identificētas aptuveni 3300 šādu daudzdzīvokļu mājas, kurās ir aptuveni 100 000 dzīvokļu. Šīs mājas atrodas uz 3 000 zemes vienībām.

Lielākais piespiedu nomā skarto daudzdzīvokļu māju skaits ir Rīgā, kurai seko Jūrmala, Daugavpils, Jelgava un Ogre. Problēma pamatā skar daudzdzīvokļu mājas lielajās pilsētās, jo pārējās pilsētās un lauku teritorijās šādu gadījumu, kad daudzdzīvokļu mājas atrodas uz dzīvokļu īpašniekiem nepiederošas zemes, skaits ir nenozīmīgs – pa kādai mājai mazpilsētā vai pagastā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas arhitektūra, apbūves intensitāte, mikrorajoni un zaļā zona - Db.lv piedāvā no helikoptera bildētās fotogrāfijās aplūkot un atpazīt dažādus Rīgas rajonus.

Komentāri

Pievienot komentāru