Ja Mikrouzņēmumu nodokļa likuma sākotnējais mērķis bija sniegt atbalstu un radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai ekonomiskās krīzes laikā bez darba palikušie iedzīvotāji varētu uzsākt uzņēmējdarbību, tad šobrīd esošā situācija rāda pretēju iznākumu, uzskata Finanšu ministrija.

Mikrouzņēmumu skaits no kopējā nodokļu maksātāju skaita jau sasniedzis vairāk kā 11%. Savukārt no pēdējos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaita mikrouzņēmumi veido jau vairāk kā trešdaļu. Šāda dinamika rada vairākus būtiskus riskus.

Mikrouzņēmumu darbības formai ir konstatēti vairāki būtiski trūkumi. Nerunājot par zemo sociālo nodrošinājumu mikrouzņēmumu darbiniekiem, tā rada riskus arī veselīgas uzņēmējdarbības vides un konkurences nodrošināšanai. Redzot straujo mikrouzņēmumu skaita pieaugumu, ir jāpieņem optimāli risinājumi esošo problēmu novēršanai, norāda Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Nākamgad valdības prioritātēm papildus novirzīs 32,6 miljonus eiro, savukārt nozaru ministrijām - 31,6 miljonu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministru kabinets šodien izskatīja FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem. Sadarbojoties ar visām nozaru ministrijām, to budžetos rasti līdzekļi 64,2 miljonu eiro apmērā 2017.gadam un 62,2 miljona eiro apmērā 2018.gadam.

Izdevumu pārskatīšanas rezultātā kopējām valdības prioritātēm papildu tiks novirzīti 32,6 miljoni eiro, tādējādi par šo summu palielinot kopējo 2017.gada fiskālo telpu. Savukārt 31,6 miljoni eiro tiks rezervēti nozaru ministrijām, lai nākamā gada budžetā finansētu to noteiktās prioritātes jeb jaunās politikas iniciatīvas. Darbs pie izdevumu pārskatīšanas norisinājās no šā gada februāra līdz maijam.

Lai gan valsts mudina bez darba palikušos sākt savu biznesu, ir virkne problēmu, kāpēc īpaša aktivitāte mazu uzņēmumu tapināšanā Latvijā nav manāma, ceturtdien raksta Diena.

Eksperti uzskata, ka cilvēkiem ir bailes no jaunā un trūkst uzņēmības, kā arī praktisko iemaņu un izpratnes par biznesu.

Ideja mēdz arī palikt uz papīra, jo tās iedzīvināšanai trūkst naudas. Vairāk gan ar naudas grūtībām saskaras jau strādājoši mazie uzņēmumi, kuri vēlētos dabūt naudu jauna produkta attīstībai vai eksporta sākšanai, bet bankas kredītu nedod.

«Kredītu vienkārši nav,» skaudro situāciju mazo uzņēmumu kreditēšanā iezīmē investīciju fonda Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Valsts mazo uzņēmēju atbalstam ir ieviesusi virkni labu atbalsta pasākumu, kāds būs arī iecerētais mikrouzņēmumu nodoklis, ko Ministru prezidents Valdis Dombrovskis trešdien Saeimas komisijā lūdza pieņemt steidzamības kārtā.

Uzņēmēji, kas nodarbina strādājošos uz pilnu slodzi, maksā labas algas un visus nodokļus, pārāk bieži neiztur zemākās cenas spiedienu publiskajos iepirkumos un tajos neuzvar

Šādu skarbo realitāti DB atklāj Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa. Turklāt uzvarētāji nav uzņēmēji, kas darbojas ēnu ekonomikā, bet gan tās aģentūras, kas atradušas legālu veidu, kā mazināt nodokļus, piemēram, strādājot kā mikrouzņēmumi, vai strādājot vispārējā režīmā, bet nodarbinot pāris darbiniekus uz dažām stundām dienā. B. Liepiņa uzskata, ka ir jārod tiesiski risinājumi, kā publiskajos iepirkumos atsijāt šādus pretendentus, dodot priekšroku tiem uzņēmumiem, kas nodarbina darbiniekus uz pilnu slodzi un maksā darba tirgum adekvātas algas.

Tāpat B. Liepiņa teic, ka mikrouzņēmumi noteikti var darboties nozarē, sniedzot savus pakalpojumus privātajam sektoram, taču tiem nevajadzētu piedalīties publiskajos iepirkumos. Citādi šobrīd sanāk, ka valsts iestādes strādā ar piegādātājiem, kas piedāvājuši zemāku cenu, nenomaksājot valstij paredzētos nodokļus. Savukārt no otras puses, tās pašas valsts iestādes, vēlas palielināt budžeta ieņēmumus par spīti tam, ka praksē rīkojas pretēji.

Eiropas Investīciju fonds (EIF) un nebanku aizdevējs "Noviti Finance" ir parakstījuši portfeļgarantijas līgumu 47 miljonu eiro apmērā, tādējādi mikrouzņēmumiem Latvijā, Lietuvā un Polijā būs iespēja saņemt aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem, informē "Noviti Finance" pārstāvji.

EIF garantija tiek sniegta Eiropas Savienības programmas "InvestEU" ietvaros, un paredzams, ka kopā tiks parakstīti aptuveni 2640 mikrokredītu līgumu.

Mikrouzņēmumi ar ne vairāk kā 10 darbiniekiem un gada ieņēmumiem līdz diviem miljoniem eiro varēs saņemt aizdevumus līdz 50 000 eiro.

Uzņēmumiem netiks prasīts ieķīlāt nekādus aktīvus, un dažos gadījumos aizdevumi tiks piešķirti arī bez nodrošinājuma. Aizdevumi tiks piešķirti gan investīcijām, gan apgrozāmajam kapitālam.

EIF izpilddirektore Marjuta Falksteta norāda, ka jaunais līgums ar "Noviti Finance", ko atbalsta "InvestEU" programma, atbalstīs mikrouzņēmumus, kuriem ir grūtības saņemt tradicionālo aizdevumu un kuri saskaras ar dažādām finansiālām problēmām. Daļa aizdevumu tiks novirzīta arī Polijas tirgum, kur pašlaik mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu finansēšana nav nodrošināta pietiekami.

Ar Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentiem 2020.gadā Covid-19 krīzē Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) sniegts 29 miljardu eiro atbalsts, teikts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par finanšu instrumentu īstenošanu pagājušajā gadā.

No tiem 21,6 miljardi eiro no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), aptverot 478 000 MVU, no kuriem 375 000 ir mikrouzņēmumi, informē EK pārstāvniecības Latvijā Komunikācijas ģenerāldirektorātā.

Tādi finanšu instrumenti kā pašu kapitāls un parāds, aizdevumu garantijas, riska kapitāls un riska dalīšanas mehānismi ir izrādījušies resursu ziņā efektīvs veids, kā izmantot kohēzijas politikas resursus, vēl jo vairāk krīzes laikā.

Covid-19 pandēmija īpaši smagi skāra MVU, un daudzi darba ņēmēji bija pakļauti riskam zaudēt darbu, kad uzņēmumiem bija grūtības izdzīvot. EK uzsvēra, ka finanšu instrumentiem ir bijusi izšķiroša nozīme, lai sniegtu atbalstu MVU, kuriem tas visvairāk nepieciešams, un tādējādi tie palīdzēja mazināt Covid-19 krīzes negatīvo ekonomisko ietekmi ES reģionos un pilsētās. Jo īpaši, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu instrumenti sniedza palīdzību tādu finanšu produktu veidā kā aizdevumi, garantijas un pašu kapitāls.

Mikro un mazie uzņēmumi Latvijā visbiežāk darbojas tādās jomās kā tirdzniecība, pakalpojumi, kā arī nekustamie īpašumi, vēsta Lursoft.

«Ņemot vērā, ka mikro un mazie uzņēmumi veido lielāko daļu no Latvijas kopējo uzņēmumu skaita (94%), ir tikai likumsakarīgi, ka arī populārākā darbības nozare šo uzņēmumu vidū ir tāda pati, kā Latvijā populārākā komercdarbības joma kopumā,» secina Lursoft.

Gandrīz ceturtā daļa jeb 24,5% no visiem Latvijas mikro un mazajiem uzņēmumiem savu pamatdarbību saista ar mazumtirdzniecību vai vairumtirdzniecību (izņemot automobiļus un motociklus).

Ievērojami mazāk uzņēmumu, proti, 6,72% apvieno TOP5 otra populārākā darbības joma – operācijas ar nekustamo īpašumu. Starp izplatītākajām nozarēm, kurās visbiežāk izvēlas darboties Latvijas mikro un mazie uzņēmumi, minami arī grāmatvedības

Teju 20% uzņēmumu šogad plāno līzingā iegādāties tehniku, iekārtas vai transportlīdzekļus, liecina bankas Citadele sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Izmantojot līzingu, uzņēmēji izvēlas tehniku ilgtermiņa lietošanai, lai nodrošinātu ražošanas jaudu un konkurētspējas pieaugumu, novērojusi SIA Citadele līzings un faktorings. Pētījums liecina, ka 65,2% uzņēmumu izmantotu finanšu līzingu, bet 24,1% - operatīvo līzingu. Pārsvarā finanšu līzingā tiek iegādātas ražošanas iekārtas, kā arī lauksaimniecības un meža tehnika.

Visbiežāk izmantot līzingu plāno lielie uzņēmumi – 41% uzņēmumu ar apgrozījumu virs viena miljona latu, kā arī 35% to uzņēmumu, kas nodarbina virs 250 cilvēkiem. Vispiesardzīgāk uz līzinga pakalpojuma izmantošanu raugās mikrouzņēmumi, kuros strādā līdz deviņiem darbiniekiem, kā arī uzņēmumi ar mazāko apgrozījumu - līdz 25 tūkstošiem latu, attiecīgi – 14% un 7%.

Gada laikā kopš mikrouzņēmumu nodokļa ieviešanas kā mikrouzņēmuma maksātāji ir reģistrējušies vairāk nekā 13,3 tūkst. uzņēmēju, liecina Labklājības ministrijas apkopotā informācija.

Tādējādi kā mikrouzņēmuma maksātāji, kas izvēlējušies maksāt 9 % lielo mikrouzņēmuma nodokli, ir reģistrējušies aptuveni 37 % jauno uzņēmumu.

Mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumi 2011.gada 1.pusgadā sasnieguši 2,56 milj. latu.

Tomēr Labklājības ministrija konstatējusi, ka mikrouzņēmumi tiek izmantoti, lai optimizētu nodokļu, tostarp sociālā nodokļa maksājumus.

Proti, ierēdņi lēš, ka mikrouzņēmumos nodarbinātajiem socnodokļa objekts ir aptuveni 30 % no faktiskajiem ienākumiem, norādīja Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vadītāja Jana Muižniece.

Lai novērstu situāciju, ka mikrouzņēmumi tiek izmantoti, lai samazinātu budžetā maksājamos nodokļus, Finanšu ministrija tuvāko divu mēnešu laikā nāks klajā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumiem, kas mazinās iespējas nodokļu optimizācijas nolūkā noformēt komercsabiedrību darbiniekus par mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas it kā sniedz pakalpojumus savam kādreizējam darba devējam.

Saeima tuvākajā laikā sāks skatīt likumprojektu paketi, kas paredz mikrouzņēmumu nodokļa (MUV) ieviešanu.

Ceturtdien deputāti atbalstīja šo likumprojektu nodošanu atbildīgajām Saeimas komisijām.

Jau ziņots, ka jaunā nodokļa būtība būs tāda, ka mikrouzņēmumi, individuālie komersanti, zemnieku vai zvejnieku saimniecības varēs izvēlēties maksāt vienotu nodokli, kura likme būs 20% un ar ko tiks aplikts apgrozījums.

SIA maksāto MUV Valsts kase sadalīs pa nodokļu un nodevu veidiem: 3,75 Ls ceturksnī būs uzņēmējdarbības riska nodeva, bet no atlikušās summas 65% valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, 30% - iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet 5% - uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Līdzīgi sadalīsies arī individuālo komersantu un zemnieku saimniecību maksātais MUV, kas nemaksās uzņēmumu ienākuma nodokli, bet kam iedzīvotāju ienākuma nodoklis būs 35% no vienotajā nodoklī samaksātās summas pēc riska nodevas atvilkšanas.

#Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt.

Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt, intervijā DB stāsta zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš vadošais advokāts Māris Brizgo

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Uzņēmēju asociācijas vēlas, lai iepirkumos tiktu dota priekšroka lielajiem godīgajiem uzņēmējiem. Lai neveidotos situācijas, ka ar zemākās cenas piedāvājumu uzvar mikrouzņēmumi vai SIA, kas nodarbina divus darbiniekus uz pusslodzi. Vai nediskriminējot, juridiski korekti var dot priekšroku lielajiem nodokļu maksātājiem? Un vai tas ir godīgi?

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Pirms deviņiem mēnešiem šīs Saeimas deputāti ar skaļām runām atvēra Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, taču acīmredzot bija par kūtriem, lai nepieciešamos likuma grozījumus arī pieņemtu.

Minētajos likuma grozījumos runa bija par visnotaļ atbalstāmu ideju – mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums nepārsniedz 100 tūkstošus eiro gadā un kam nav vairāk par pieciem darbiniekiem, ļaut arī turpmāk maksāt 9% lielu nodokļu likmi. Attiecīgi mazliet lielākiem mikrouzņēmumiem tika piedāvāts piemērot 10% un 11% mikronodokļa likmi. Taču 100 gudrās galvas Jēkaba ielā izrādījās tikai naskas runātājas tajā brīdī, kad Mikrouzņēmumu nodokļa likums bija jāatver un kad ne viens vien tautas kalps iedomājās ar krāšņām atbalsta runām diferencētajam mikronodoklim krājam plusiņus pie saviem vēlētājiem. Sekojošos deviņos mēnešos Saeimas deputāti par šo ideju vairs nelikās ne zinis, kas nozīmē vien to, ka no nākamā gada mikronodokļa likme visiem šī nodokļa maksātājiem būs 11%, lai pēc tam pakāpeniski pieaugtu līdz 15%, tādējādi pilnībā degradējot šīs uzņēmējdarbības formas ideju, proti, pie tik augstas nodokļu likmes dibināt mikrouzņēmumu vairs nebūs nekādas jēgas. Jāpiebilst, ka ne jau Mikrouzņēmuma nodokļa likums ir vienīgais, kas šajā parlamenta sasaukumā pazuda Saeimas «melnajā caurumā». Līdzīgi gāja, piemēram, arī ar prioritāro nozaru saraksta paplašināšanu un Maksātnespējas likuma grozījumiem.

«Vai vēlamies, lai ēnu ekonomikai atkarotie 240 miljoni latu gadā tajā atgriežas?» komentējot deputātes Elīnas Siliņas priekšlikumu samazināt mikrouzņēmumu maksimāli pieļaujamā apgrozījuma slieksni no pašreizējiem 70 tūkst. latu līdz 40 tūkst. latu gadā un mikrouzņēmuma nodokļa likmi paaugstināt no pašreizējiem 9% līdz 15 % no apgrozījuma, atzina Latvijas Tirdzniecība un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsvēra, ka LTRK kategoriski iebilst pret E. Siliņas priekšlikumiem.

«LTRK iespējamo mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanu uzskata par esošu klajā pretrunā Finanšu ministrijas un uzņēmējus pārstāvošo organizāciju noslēgtajai vienošanās par Nodokļu politikas stratēģiju 2011. - 2014. gadam. Šāds solis būtu izteikti negatīvs signāls Latvijas mazajai uzņēmējdarbībai un potenciālajiem uzņēmējdarbības uzsācējiem, turklāt sekmētu ēnu ekonomikas sektoru pametušos uzņēmējus tajā atgriezties,» teica J. Endziņš.

Viņš norādīja, ka uzņēmēji pilnībā atbalsta Nacionālās apvienības deputāta Romāna Naudiņa priekšlikumus mikrobiznesa sekmēšanai - mikrouzņēmuma apgrozījuma slieksni paaugstināt līdz 100 tūkst. latu gadā un palielināt mikrouzņēmumos nodarbināto skaitu, likumā nosakot, ka mikrouzņēmumi drīkst nodarbināt desmit, nevis vien piecus cilvēkus, kā tas ir patlaban. J. Endziņš norādīja, ka šāds darbinieku skaits atbilst Eiropas Savienības nostājai par mikrouzņēmumiem.

Eiropas Investīciju fonds un Latvijas valstij piederoša attīstības finanšu institūcija Altum Eiropas Savienības (ES) Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) ietvaros parakstījuši mikrofinansēšanas garantijas līgumu, informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste.

Šo jauno finansēšanas līgumu nodrošinājis Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kas ir kodols Investīciju plānam Eiropai. ES sponsorētās programmas ietvaros mikrouzņēmumi spēs saņemt samazinātu procentu likmju aizdevumus ar zemākām nodrošinājuma prasībām.

Šis jaunais EaSI garantijas līgums nākamajos trīs gados ļaus Altum nodrošināt aizdevumus 600 mikrouzņēmumiem visā Latvijā. ES sponsorētās programmas ietvaros mikrouzņēmumi spēs saņemt samazinātu procentu likmju aizdevumus ar zemākām nodrošinājuma prasībām. Altum galvenokārt koncentrēsies uz jaunuzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

«Ar ES finansējuma palīdzību Altum uzlabos piekļuvi finansējumam aptuveni 600 mikrouzņēmumiem Latvijā, daudzi no tiem saskaras ar grūtībām saņemt kredītus no tradicionālajiem banku avotiem. Šis jaunais EaSI garantijas līgums nodrošinās iespēju mikrouzņēmumiem saņemt aizdevumus ar labvēlīgiem nosacījumiem. Tas kārtējo reizi norāda uz to, ka Eiropas Komisija ar EaSI programmas atbalstu ir pilnībā apņēmusies veicināt nodarbinātību Eiropā un iesaistīt vairāk cilvēku darba tirgū,» stāsta Marianna Teisena, ES nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre.

Pērnā gada beigās 94% no Latvijas uzņēmumiem bija mikro un mazie uzņēmumi, liecina Lursoft apkopotie dati.

Rīgā un Pierīgas reģionā atrodas 67% no visiem Latvijas mazajiem uzņēmumiem un 71% - no mikrouzņēmumiem.

Kā skaidro Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, mikrouzņēmumu skaits reģionos pieaug, turklāt pērn salīdzinājumā ar 2009.gadu palielinājies arī mikrouzņēmumu apgrozījums, tomēr vēl aizvien tas nesasniedz 2007.gada līmeni.

Savukārt mazie uzņēmumi visā Latvijā parāda izaugsmes tendenci - pērn apgrozījums palielinājies, pārsniedzot 2007.gada līmeni, bet vislielākā peļņa bijusi Rīgas un Pierīgas reģionā – 10,5 tūkstoši latu apmērā.

Savukārt mikrouzņēmumi Rīgas un Pierīgas reģionā pērn strādājuši ar zaudējumiem – vidējais zaudējumu apmērs bija 100 lati, bet citos reģionos – ar peļņu. Lielākā peļņa bijusi Vidzemes reģiona uzņēmumiem – 19 lati.

Valdība akceptējusi mikrouzņēmumu nodokļa (MUV) izveidi - 20 % no uzņēmuma apgrozījuma, un virzīs jaunā likuma skatīšanu Saeimā.

Jaunā nodokļa būtība būs tāda, ka mikrouzņēmumi, individuālie komersanti, zemnieku vai zvejnieku saimniecības varēs izvēlēties maksāt vienotu nodokli, kura likme būs 20% un ar ko tiks aplikts apgrozījums. Šis nodoklis aizstās iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī uzņēmējdarbības riska nodevu.

SIA maksāto MUV Valsts kase sadalīs pa nodokļu un nodevu veidiem: 3,75 Ls ceturksnī būs uzņēmējdarbības riska nodeva, bet no atlikušās summas 65% valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, 30% - iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet 5% - uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Pašlaik pilnā sparā norit nākamā gada budžeta sagatavošanas process. Līdz budžeta projekta iesniegšanai Saeimā 14. oktobrī vēl ir laiks piestrādāt pie detaļām un novērst nepilnības, bet valsts finanšu plānošanā ir novērojamas vairākas pozitīvas iezīmes.

Pirmkārt, minama vēl pērn uzsāktā un šā gada pavasarī veiktā budžeta izdevumu pārskatīšana. Pirms ķerties pie jauna finansējuma meklēšanas un dalīšanas – tika veikta esošā jeb bāzes finansējuma izlietojuma efektivitātes analīze, rodot līdzekļus aktuālāku valsts vajadzību finansēšanai. Latvijas Banka jau vairākkārt norādījusi uz šādu nepieciešamību, un pozitīvi, ka t. s. bāzes izdevumu izvērtēšana beidzot ir aizsākta, turklāt iedibinot to kā pastāvīgu budžeta veidošanas procedūru.

Vajadzību pārskatīšana ir arī labs precedents tam, ka par gadskārtējo budžetu sākam domāt laikus. Meklējumi pēc ielāpiem, ar ko aizlāpīt iepriekš sazīmētās vajadzības, nenovēršami noved pie neilgtspējīgu lēmumu pieņemšanas. Prātīgs saimnieks vajadzības ierobežo pieejamo līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā, atsakoties no mazāk degošiem tēriņiem. Esošo izdevumu pārskatīšana parādīja, ka šāda pieeja var nest augļus un liels uzsvars liekams uz šīs procedūras iestrādāšanos un uzlabošanos. Jo tomēr diez vai atrastie ~60 milj. eiro, kas ir mazāk nekā 1% no budžeta, ir maksimālā summa, ko varētu atrast visās gadu gaitā uzkrātajās izdevumu pozīcijās. Darbs šajā virzienā jāturpina!

Valdība otrdien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) ierosinājumu precizēt un pilnveidot I un II grupas invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtību. Savukārt izmaiņas pensiju indeksācijā un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanas jautājumu valdība vienojās skatīt kontekstā ar 2016.gada budžeta izstrādi šī gada vasarā, informē LM.

Līdz ar to LM virzītais likumprojekts Par valsts pensijām būs jāsadala un diskusijas par iespējamām izmaiņām pensiju indeksācijā un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanā turpināsies.

Labklājības ministrs Uldis Augulis uzsver, ka šodien valdībā pieņemtais lēmums nav taisnīgs pret pensionāriem un veicina sabiedrības neuzticību valdības solījumiem uzlabot pensijas vecuma cilvēku stāvokli. «Joprojām neatbalstu likumprojekta sadalīšanu, jo tajā iekļautie pasākumi no politikas attīstības viedokļa ir vienlīdz svarīgi un novērstu gan krīzes radītās sekas, gan mazinātu nabadzību un uzlabotu pensionāru dzīves kvalitāti. Turklāt valsts budžeta iespēju kontekstā nav korekti pretnostatīt dažādas sabiedrības grupas, jo visvairāk nabadzības riskam šobrīd ir pakļauti tieši pensionāri. Mans uzdevums ir pildīt valdības deklarācijā noteikto, tāpēc diskusijas vēl turpināsim nākamā gada budžeta veidošanas procesā,» akcentē U.Augulis.

Mazajiem uzņēmumiem teju vai visās Eiropas valstīs ir ieviesti dažādi nodokļu stimuli – atvieglojumi. Latvijas mikronodoklis ar 9% likmi nav sliktākais, taču vēl dāsnāka bijusi Lietuva, arī Rumānija. To apliecina SIA BDO Tax pētījums par nodokļu stimuliem Eiropas valstīs mazā un vidējā biznesa veicināšanai.

Ir dāsnāki stimuli

«Faktiski visas Eiropas valstis ir ieviesušas nodokļu stimulus mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem, lai sekmētu uzņēmējdarbību. Kaut arī nodokļu stimulu mērķis katrā valstī atšķiras, kopumā tas domāts, lai atbalstītu jaunos un mazos uzņēmējus,» pētījuma rezultātu skaidro SIA BDO Tax valdes locekle un nodokļu eksperte Marina Bičkovska. Viņa uzsver, ka vairākas valstis – Beļģija, Itālija, Īrija, Spānija, Ungārija – ieviesa vai paplašināja pašreizējo nodokļu režīmu 2013.gadā, Latvijā tas notika 2010. gada 1. septembrī.

M. Bičkovska kā interesantu piemēru min Ungāriju, kura ieviesa pat divas nodokļu shēmas mazajiem uzņēmumiem: KATA un KJVA. Saskaņā ar KATA sistēmu mikrouzņēmumi maksā fiksēto summu aptuveni 179 eiro mēnesī ienākuma un algas nodokļu vietā, bet KJVA sistēmu var izvēlēties uzņēmumi ar 25 vai mazāk darbiniekiem un gada apgrozījumu zem 1,79 miljoniem eiro. Šajā gadījumā neto apgrozījumam piemērota fiksēta likme 16% apmērā, kas aptver ienākuma un algas nodokļus.

Jauni ierobežojumi mikrouzņēmumu dalībai iepirkumos netiek izstrādāti; cīnās par likmi, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izņemot jau pašlaik noteiktās prasības uzņēmumu dalībai publiskajos iepirkumos, jauni ierobežojumi mikrouzņēmumiem netiek izstrādāti, jāsecina no Finanšu ministrijas (FM) skaidrotā DB. Jāatgādina, ka valdība oktobra beigās izskatīja ziņojumu, kur cita starpā rosināts liegt mikrouzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.

Labklājības ministrijas (LM) un Finanšu ministrijas (FM) sadarbībā izstrādātajā ziņojumā tika atzīts, ka ir jāpārskata mikrouzņēmuma kā uzņēmējdarbības formas saturs un nosacījumi. Vienlaikus ar mikrouzņēmumu nosacījumu pārskatīšanu tika rosināts noteikt turpmākus mikrouzņēmumu dalības ierobežojumus, tai skaitā liegt mikrouzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.

Strauji tuvojas gada pārskatu par 2010. gadu iesniegšanas termiņš – 30. aprīlis.

Gada pārskatu likuma 66.panta 1.punkts nosaka, ka sabiedrība gada pārskatu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Sabiedrībām, kuru bilances kopsumma ir 1 milj. Ls, neto apgrozījums 2,4 milj. Ls un pārskata gadā vidējais darbinieku skaits bijis 250 (jāatbilst diviem no trim kritērijiem), un uzņēmumiem, kuri ir koncerna mātes sabiedrības, kuras gatavo konsolidēto gada pārskatu, gada pārskati jāiesniedz līdz 31.jūlijam.

Gada pārskati nav jāiesniedz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, ja to ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 tūkst. Ls.

Sākta pensiju (vecuma, apgādnieka zaudējuma, izdienas pensiju, kas piešķirtas saskaņā ar nolikumu Par izdienas pensijām) pārskatīšana cilvēkiem, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta 2010. gadā, informē Labklājības ministrija (LM).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pārskatīs tās pensijas, kas ir piešķirtas vai pārrēķinātas laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim. Proti, pārskatīs pensijas, kuru aprēķināšanā piemērots 2009. gada negatīvais apdrošināšanas iemaksu algas kapitāla indekss.

«Tiesiski ir atrisināts jautājums, kad strauju darba tirgus svārstību ietekmē, tiek būtiski ietekmēts pensijas apmērs. Turpmāk negatīva kapitāla indeksa gadījumā piemēros izlīdzināšanas metodi. Tas nozīmē, ka negatīvos indeksus aizstās ar skaitli 1 līdz laikam, kad negatīvo un pozitīvo indeksu reizinājums būs lielāks par skaitli 1,» atzīst labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pārskatot ministriju izdevumus nākamajam gadam, papildus rasti 61,3 miljoni eiro, un būtiska daļa no papildu līdzekļiem gūta, aktualizējot apstākļus un pārdalot finansējumu.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) šodien Saeimas deputātiem skaidroja, ka, piemēram, citām vajadzībām būs iespējams novirzīt 15,7 miljonus eiro, kas bija paredzēti aizsardzības nozarei, lai šīs nozares finansējuma apmērs virzītos uz 2% no iekšzemes kopprodukta. Taču ekonomika neaug tik strauji, kā lēsts iepriekš, līdz ar to aizsardzībai nebūs nepieciešams novirzīt tik daudz finansējuma, kā iepriekš paredzēts.

Kopumā «apstākļu aktualizācijas» rezultātā nākamā gada budžetā papildus rasti 21,6 miljoni eiro, bet 2018.gada budžetā - 20,2 miljoni eiro, teikts šodienas Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēdē izskatītajā Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā dokumentā.

Nākamnedēļ stājas spēkā grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, kas paredz biedrību un nodibinājumu gada pārskatu iesniegšanu tikai Valsts ieņēmumu dienestam.

Iepriekš gada pārskati biedrībām un nodibinājumiem bija jāiesniedz gan Uzņēmumu reģistram, gan Valsts ieņēmumu dienestam. Gada pārskati arodbiedrībām joprojām jāiesniedz gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan Uzņēmumu reģistram. Reliģiskajām organizācijām gada pārskatus par finansiālo darbību ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, bet gada pārskati par reliģisko darbību ir jāiesniedz Tieslietu ministrijai, nosūtot pa pastu uz Brīvības bulvāri 36, Rīga, LV-1536.

Kopš 2008. gada visi komersanti gada pārskatus iesniedz tikai Valsts ieņēmumu dienestam, kas gada pārskata kopiju elektroniskā formā nodod Uzņēmumu reģistram. Ja laikus netiek iesniegts gada pārskats, likums paredz administratīvo sodu, kad tiesa var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 200 latiem. Uzņēmumu var arī likvidēt. Gada pārskati nav jāiesniedz individuālajiem uzņēmumiem, ģimenes uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, individuālajiem komersantiem, ja to gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem nepārsniedz 200 tūkst. latu pārskata gada sākumā.