Jaunākais izdevums

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbinieki Elmārs Martinsons un Māris Strads šodien uzņēmuma Partneri un pakalpojumi rīkotajā maksas seminārā četrarpus stundu garumā skaidros vasarā pieņemtos grozījumus Augstskolu likumā. Interesentiem dalība tajā izmaksās 50 latu, par kuriem pienākas arī izdales materiāli un kafijas pauze, vēsta laikraksts Diena.

«Šiem abiem džentlmeņiem ir brīvdiena,» par ierēdņu piepelnīšanos darba dienā sacījis IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics. Nekādu risku tajā viņš nesaskata.

Citādi domājot valsts kontroliere Inguna Sudraba, kura norāda, ka likumu skaidrošana ir pašas IZM kompetence, tāpēc nav skaidrs, kālab ministrija to nedara pati, bet iesaista darbiniekus kā lektorus maksas semināros.

Par konkrētu iemeslu, kādēļ IZM Juridiskās nodaļas vadītājam E. Martinsonam un Augstākās izglītības departamenta Augstākās izglītības politikas nodaļas juriskonsultam piešķirtas brīvdienas, M. Gruškevics personāldaļā nav interesējies, taču tas noteikti neesot saistīts ar semināru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

To, ka ir likuma subjekti, nereti uzņēmēji uzzina tikai VID pārbaudes laikā

Sintija Radionova, ZAB PRIMUS DERLING zvērināta advokāte, partnere, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?!

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Prezidents strīdīgos tautas nobalsošanas likuma grozījumus atgriež Saeimā

Zanda Zablovska, 28.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Andris Bērziņš parakstījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kurā saskaņā ar Satversmi prasa grozījumu likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu otrreizēju caurlūkošanu.

Jāatgādina, ka Saeimas atbalstītie likuma grozījumi no 2015. gada 1.janvāra paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, nosakot, ka vēlētāju iniciatīvām nepieciešamie vienas desmitās daļas paraksti jāsavāc pašiem iniciatvas autoriem. Grozījumi tika izstrādāti pēc referenduma par krievu valodas statusu Latvijā.

Likuma grozījumi nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu un likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu, argumentē prezidents.

Grozījumi esot solis pareizā virzienā, jo mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam dienas kārtību referendumos. Turklāt to apliecina arī fakts, ka Satversmē attiecībā uz Latvijas pilsoņu tiesībām ir paredzēts citām Eiropas Savienības valstīm netipisks regulējums. Proti, Saeimā noraidot likuma ierosinājumu, automātiski tiek rīkots referendums par vēlētāju iesniegtā likumprojekta pieņemšanu. «Līdz ar to ir pamatoti izvirzīt pietiekami augstas prasības attiecībā uz nepieciešamo parakstu skaitu likumprojekta iesniegšanai,» skaidro A. Bērziņš. Vienlaikus Valsts prezidents pauž bažas par to, ka noteikums vēlētājiem ar pašu spēkiem un iniciatīvas grupas atbalstu savākt vienu desmito daļu vēlētāju parakstu prasīs tik būtisku finansiālu ieguldījumu, kas tikai palielinās naudas varu politikā un atņems iespējas pilsoniskajai sabiedrībai pašai būt aktīvai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazinās lauksaimnieku iebildumi pret pretrunīgi vērtētajiem grozījumiem Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, šodien pēc OCTA konsultatīvās padomes sēdes žurnālistiem sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) šodien žurnālistiem atzina, ka iepriekš problēmas ar likuma grozījumu tālāku virzību radās tāpēc, ka nenotika viedokļu apmaiņa un trūka informācijas. Tomēr šodien FM, apdrošinātāji un lauksaimnieki vienojās likuma grozījumus turpināt skatīt darba grupā, kas vērtēs OCTA polises nepieciešamības principus lauksaimniecības, mežsaimniecības u.c. tehnikai, kas nepiedalās autoceļu satiksmē.

LOSP vadītājs pauda nožēlu, ka līdzīgas sanāksmes nenotika pirms likuma grozījumu izskatīšanas valdībā, tāpēc lauksaimniekiem nebija izpratne par likuma grozījumu piemērošanu. Tomēr pēc šodien sanāksmes lauksaimnieku iebildumi pret OCTA grozījumiem esot mazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Zvērināti revidenti var nespēt glabāt komercnoslēpumu

Māris Ķirsons, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļaujot jebkuram izmeklēšanas resoram (izmeklētājam) pratināt zvērinātu revidentu bez tiesas nolēmuma (kas vajadzīgs pašlaik), tiek apdraudēta revidenta spēja nodrošināt revidēto kompāniju komercnoslēpumu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) valdes priekšsēdētāja Sandra Vilcāne.

LZRA nav saprotama plānoto likuma grozījumu nepieciešamība un pamatojums, jo, piemēram, Vācijā, Lietuvā un citās ES valstīs zvērinātu revidentu pratināšana ir iespējama tikai un vienīgi ar tiesas sankciju. Arī Latvijā līdz šim 25 gadus pastāvēja tieši šāda kārtība, kas tika noteikta Revīzijas pakalpojuma likumā - ja lietas izmeklēšanai ir nepieciešamas zvērināta revidenta liecības vai darba materiāli, tad tam ir nepieciešams tiesas nolēmums. Minēto iemeslu dēļ LZRA uzrakstījusi vēstules Saeimas deputātiem un cer uz parlamentāriešu izpratni par situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nevar apgalvot, ka kāds no tirgotājiem ignorē pieņemto grozījumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteiktās normas, kas ir stājušās spēkā no 2014. gada 1. janvāra. Likuma normas piemērošanas interpretācija ir pietiekoši plaša. Tāpēc, kā parasti šādos gadījumos, paiet nedaudz laika līdz likuma normas ne tikai pēc likuma burta, bet arī pēc likuma gara tiek iedzīvinātas,» mierina Noris Krūzītis, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors.

Asociācijā ietilpst lielie tirdzniecības tīkli Maxima, Rimi un Narvesen.

Lielie tirgotāji ignorē jaunās Alkoholisko dzērienu aprites likuma normas, aģentūrai LETA iepriekš norādīja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāve Arta Baumane. LTA informēja, ka janvāri stājās spēkā stingrāki ierobežojumi alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai. Pieņemtie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā nosaka, ka, sākot no 2014.gada 1.janvāra, tie jāizvieto nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā. Jauno tiesību normu mērķis ir mazināt vieglu pieejamību alkoholiskajiem dzērieniem, īpaši nepilngadīgām personām un jauniešiem, kas apmeklē veikalu, lai pirktu citas preces. Taču dominējošie nozares uzņēmumi, izrādās, vispār var ignorēt šīs normas, uzsvēra LTA. Piemēram, tirdzniecības tīklā Rimi alkoholiskie dzērieni novietoti brīvi pieejami tirdzniecības zālē līdzās citām pārtikas precēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima atbalsta apjomīgus Imigrācijas likuma grozījumus; vairākus rosinājumus noraida

LETA, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Referendumus tik viegli sarīkot vairs nevarēs; ZZS vērsīsies pie prezidenta

Zanda Zablovska, 21.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2015. gada 1.janvāra ierosināt likumus vai Satversmes grozījumus varēs ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.

Izmaiņas parakstu vākšanas kārtībā vēlētāju iniciatīvām nosaka grozījumi likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, kurus galīgajā lasījumā atbalstīja 52 deputāti, bet 39 bija pret. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāte Iveta Grigule pēc balsojuma paziņoja, ka ZZS izmaiņas neatbalsta un lūgs Valsts prezidentu likuma grozījumus neizsludināt.

Likumā paredzēts,ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju būs tiesības iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Pašlaik Latvijā paraksti kādai vēlētāju iniciatīvai tiek vākti divos posmos – ne mazāk kā 10 tūkstošiem balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt CVK likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, bet parakstu vākšanas otro posmu turpina CVK par valsts budžeta līdzekļiem. Lai grozījumu projektu iesniegtu izskatīšanai Saeimā, projektu jāparaksta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlētāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Zvērinātu advokātu padome: Grozījumi Maksātnespējas likumā ir juridisks brāķis

Latvijas Zvērinātu advokātu padome, 09.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki grozījumi Maksātnespējas likumā, kuriem jāstājas spēkā 2015.gada 1.martā, ir juridisks brāķis un nepieļaujama likumdošanas prakse, uzskata Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska.

ZAP aicina gan tieslietu ministru, gan Saeimas deputātus atbildīgi izvērtēt grozījumos pieļautās kļūdas un risināt situāciju, kamēr nav iestājušās paredzamās negatīvās sekas.

«Pirmkārt, Maksātnespējas likuma grozījumi nostāda administratorus teju augstāk par tiesu. Tajos ir iecere dot iespēju maksātnespējas procesa administratoriem spriest par tiesas nolēmumu pareizību un šķirot kreditorus gadījumos, kad administratoram kāds prasījums šķiet aizdomīgs, rezultātā uz laiku liedzot šādam kreditoram balsstiesības. Šādas administratora privilēģijas ir riskantas, jo administratora kļūdas gadījumā tiek apdraudēta procesa likumīga norise,» norāda G. Kaminska.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Problēma ir nesodāmībā, nevis personas statusā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniecea, 29.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai pieņemot Maksātnespējas likuma grozījumus, būtu bijis svarīgi, nospraust valstisko virzību, nevis mēģināt izlēkāt līdzi dažādu interešu grupu iebildēm.

Saeimā divu gadu garumā šurpu turpu stumdītie grozījumi Maksātnespējas likumā pieņemti tipiskā priekšvēlēšanu gaisotnē un formā un līdz ar to nepatīk nevienai no iesaistītajām interešu grupām. Protestējot pret nolikto atslēgu principa ieviešanu, vairākas komercbankas piedraudējušas pārtraukt hipotekāro kredītu izsniegšanu. Savukārt maksātnespējas administratori jūtas nesaprasti, jo viņiem tagad piekabināts amatpersonas statuss labās cerībās, ka tas kaut ko glābs. Nemierā ir arī kredītņēmēji, kuriem laiks parādsaistību segšanai pēc mantas pārdošanas joprojām ir pārāk garš. Tā kā Maksātnespējas likuma grozījumi tagad ir nonākuši Valsts prezidenta Andra Bērziņa rokās, tad viņam būs jāizdara samērā sarežģīta izvēle par šo grozījumu tālāko likteni. Nevar teikt, ka prezidentam līdz šim jau nebūtu bijis jāizšķiras par vai pret strīdīgu grozījumu izsludināšanu. Tāds strīdus ābols ir bijis gan daudz kritizētais subsidētās elektroenerģijas nodoklis, gan Imigrācijas likuma un Mikrouzņēmuma nodokļa likuma grozījumi, bet Maksātnespējas likuma grozījumu gadījumā prezidentam Bērziņam varētu būt īpaši sarežģīti izlemt, jo viņš pats diezgan ilgu laiku ir vadījis lielu Latvijas komercbanku, kas cita starpā izsniedz arī hipotekāros kredītus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Atgriežas pie diskusijām par referendumu rīkošanu

Zanda Zablovska, 05.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strīdīgie tautas nobalsošanas likuma grozījumi, kas paredzēja atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, nodoti otrreizējai caurlūkošanai Saeimas Juridiskajai komisijai.

Saeimas atbalstītie grozījumi likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu no 2015. gada 1.janvāra paredz noteikt, ka vēlētāju iniciatīvām nepieciešamie vienas desmitās daļas paraksti jāsavāc pašiem iniciatīvas autoriem. Grozījumi tika izstrādāti pēc referenduma par krievu valodas statusu Latvijā.

Plānots, ka Saeimas sēdē tie atkārtoti tiks izskatīti šā gada 26. jūlijā.

DB jau rakstīja, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš parakstījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kurā saskaņā ar Satversmi prasa grozījumu likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu otrreizēju caurlūkošanu. Prezidents savu lēmumu pamatoja ar to, ka likuma grozījumi nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu un likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Norādot uz pretrunām, Vējonis neizsludina grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos

LETA, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, jo tajā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī pretrunā ar citiem likumiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Saeimas 23.martā pieņemtie grozījumi paredz izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos fiziskām un juridiskām personām. Valsts prezidents uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas.

«Nevajadzētu radīt situāciju, kad neskaidras prasības sarežģī mūsu zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties,» uzsver Vējonis.

Vējonis norāda, ka, pieņemot grozījumus, Saeima ir novērsusi Eiropas Komisijas līdzšinējos iebildumus saistībā ar lauksaimniecības zemes pircējiem noteiktajām prasībām par attiecīgas pieredzes vai izglītības nepieciešamību. Tomēr pretrunas rada likumā noteiktās jaunās prasības lauksaimniecības zemes pircējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Paši pūta, paši dega Finanšu ministrijas izpildījumā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 01.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pozitīva ziņa, ka Finanšu ministrija nolēmusi «nesaprātīgi bieži» turpmāk negrozīt nodokļu likmes, tomēr jājautā kurš gan cits, ja ne Finanšu ministrija līdz šim ir nodarbojusies ar šo likmju grozīšanu

Kā jau tas pieder priekšvēlēšanu laikam, katra ministrija, kas taču ir konkrēta politiskā spēka pārvaldībā, cenšas sevi parādīt no šokolādes puses. Vienai tas izdodas labāk, citai – tieši otrādi. Pēdējā valdības sēdē pirms Saeimas vēlēšanām no vēlmes izcelties nav varējusi atturēties arī Finanšu ministrija un sagatavojusi grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām». Šo grozījumu anotācijā Finanšu ministrija nāk klajā ar uzņēmēju ausīm ļoti patīkamām, lai arī ne sevišķi oriģinālām atziņām par to, ka ir nepieciešams «garantēt nodokļu maksātājiem nodokļu sistēmas stabilitāti, vienkāršību, skaidrību un atbilstību ekonomiskajai situācijai valstī», noteikt principus, «kas jāievēro, uzliekot konkrētu nodokli vai palielinot vai samazinot konkrēta nodokļa likmi», ka nodokļa likme jānosaka «skaidri un nepārprotami». To visu lasot, varētu padomāt, ka līdz šim mums nodokļu politikā ir valdījusi pilnīga patvaļa un likmes tikušas noteiktas, kā nu kuram ierēdnim kādā brīdī iegribas. Taču, tā kā gluži tik ļauni, šķiet, nav bijis, Finanšu ministrijas ierēdnim, kurš šīs vārsmas ir sacerējis, varētu ieteikt pievienot tām vēl dažas tādas pašsaprotamas lietas kā to, ka «Finanšu ministrijas juridiskā adrese tiešām ir Rīgā, Smilšu ielā 1», ka «LR Finanšu ministrija atrodas uz planētas Zeme, nevis, piemēram, uz Marsa» un galu galā, ka «likumā ir jāieraksta, ka ir jāpieņem likums».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likuma iecerētie grozījumi ir pretrunā banku uzraudzības principiem, paredz tūlītēju pašreizējās padomes nomaiņu un neizslēdz banku likvidācijas scenārijus

FKTK likuma grozījumus pirmajā lasījumā Saeimā paredzēts pieņemt 2. maija Saeimas plenārsēdē. Bez klajām amatpersonu un politķu norādēm, ka likumprojekts paver ceļu apšaubāmai kārtībai, Dienas Bizness no neoficiāliem avotiem saņēmis informāciju par to, ka likuma izmaiņas iepriekš plānotas ar mērķi gūt peļņu no likvidējamām bankām, tostarp paredzot iespēju pārskatīt ABLV Bank pašlikvidāciju. Pēc sniegtās informācijas, aiz vairākām saistītām darbībām, kurās ietilpst ne tikai likumu maiņa, stāv vairāku politiķu un amatpersonu grupējums.

Izmaiņas ar steigu

Saeimas Budžeta un finanšu komisija 25. aprīlī konceptuāli atbalstīja iecerētās izmaiņas FKTK likumā, kas galvenokārt paredz jaunu FKTK padomes locekļu iecelšanas kārtību. Konkrēti tie paredz mainīt FKTK padomes priekšsēdētāja, vietnieka un padomes locekļu nominēšanas un iecelšanas kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Jurista komentārs: Par plānotajiem grozījumiem Darba likumā

Andis Burkevics, ZAB SORAINEN zvērināts advokāts, 21.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi interesenti, kam svarīgi būt informētiem par iespējamām izmaiņām Darba likumā jau to tapšanas stadijā, būs dzirdējuši, ka Labklājības Ministrija ir izstrādājusi likumprojektu «Grozījumi «Darba likumā», kas 14. martā tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lielāko daļu no reāli neatgūstamā 833,8 miljonu eiro nodokļu parāda ir radījuši tirdzniecības uzņēmumi

LETA, 27.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko daļu no reāli neatgūstamā 833,8 miljonus eiro lielā nodokļu parāda ir radījuši vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Saskaņā ar pārskatu Ziņas par nodokļu parādu struktūru uz 2014.gada 1.decembri kopējā nodokļu maksātāju parāda summa 833 815 160 eiro apmērā klasificēta kā reāli nepiedzenamais parāds, jo parādniekiem «nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu».

VID informē, ka lielākais reāli nepiedzenamais parāds izveidojies šādās nozarēs strādājošiem nodokļu maksātājiem: vairumtirdzniecībā, izņemot automobiļus un motociklus, (28,17%) un mazumtirdzniecībā, izņemot automobiļus un motociklus, (9,51%).

Tāpat starp nepiedzenamajiem parādiem ir tādas nozares kā ēku būvniecība (5,92%), specializētie būvdarbi (5,66%), automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts (5,50%), sauszemes transports un cauruļvadu transports (4,53%), operācijas ar nekustamo īpašumu (3,10%), ēdināšanas pakalpojumi (2,29%), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana (2,04%), reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi (1,98%), apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana (1,96%), juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi (1,89%), mežsaimniecība un mežizstrāde (1,67%), iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (1,48%), pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana (1,34%), pārtikas produktu ražošana (1,33%) un citas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kārtējie likuma grozījumi, ar ko zāģējam sev kājā

Biznesa augstskolas Turība lektore Anna Medne, 11.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017. gada 1. janvāra spēkā stāsies grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas sākotnēji tika plānoti kā grozījumi, kuri attieksies tikai uz mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, taču pēc grozījumu apstiprināšanas kļuvis skaidrs – tie tiks piemēroti visiem.

Iemaksu starpību segs darba devējs

Saskaņā ar grozījumiem 2017. gadā minimālo obligāto iemaksu objekts par personām, kas noteiktas šā likuma 20.3 panta pirmajā un otrajā daļā - tas ir darba līguma gadījumā, ja bruto alga ir aprēķināta mazāka par valstī noteikto minimālo algu - būs ¾ no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt, personām, kas noteiktas šā likuma 20.3 septītajā un astotajā daļā, t.i., ja darba devējs ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, puse no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Izveidojušos starpību būs jāsedz darba devējam no saviem līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 16. novembrī deputāti pieņēma lēmumu par Ogres novada teritorijas plānojuma 2012. – 2024.gadam grozījumu izstrādes uzsākšanu, informē Ogres novada dome.

Galvenie teritorijas plānojuma grozījumi skar nosacījumus nekustamā īpašuma apsaimniekošanai un paredz noteikt īpaša režīma zonu transportlīdzekļu iebraukšanai Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā, kas nozīmē – par iebraukšanu Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā citu novadu iedzīvotājiem tiks noteikta nodeva. Šādu kārtību plānots ieviest ar mērķi ierobežot tranzīta satiksmes plūsmu caur Ogres pilsētas teritoriju, tādējādi ierobežojot izplūdes gāzu radīto negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti un nodrošinot sabiedrības veselības aizsardzību, samazinot satiksmes intensitātes radītos draudus gājēju un velosipēdistu drošībai, veicinot videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu, kā arī lai veicinātu pilsētvides un publiskās ārtelpas kvalitātes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas «Ogres Zilie kalni», kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzību, kūrorta un tūrisma infrastruktūras attīstībai labvēlīgas vides veidošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Viedoklis: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā veikti nepārdomāti

Žanete Hāka, 08.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1. janvārī ir stājušies spēkā visnotaļ apjomīgi grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, taču jāteic, ka grozījumi ir veikti nepārdomāti, bez rūpīgas esošās situācijas analīzes, kas var radīt daudz nepatīkamu brīžu gan nekustamā īpašuma attīstītājiem, gan dzīvokļu īpašniekiem, norāda Sorainen eksperti.

No attīstītāju viedokļa raugoties, būtiskākās izmaiņas skārušas Likuma 4. pantu, kur pie kopīpašuma domājamās daļas sastāva uzskaitījuma ir noteikts, ka visiem elementiem jāatrodas atsevišķā dzīvojamā mājā.

Citiem vārdiem, likums vairs nepieļauj iespēju, ka dzīvokļa īpašumos tiek sadalīts īpašums, kas sastāv no, piemēram, viena zemes gabala un divām dzīvojamām mājām. Šādu grozījumu mērķis ir saprotams un atbalstāms – novērst situācijas, kad vienu dzīvokļu īpašnieku kopību veido vairāku ēku dzīvokļu īpašnieki, kas Likumā noteikto lēmumu pieņemšanu faktiski paralizē, jo, piemēram, par apsaimniekošanas pakalpojumiem jāvienojas abu māju dzīvokļu īpašniekiem kopīgi. Tomēr maz ticams, ka grozījumi savu mērķi sasniegs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000 eiro apjomā, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par atlaisto parādu.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē akceptētie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Iecerēts, ka vairāku likumprojektu pakete – "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumprojekts, grozījumi Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Notariāta likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā spēkā stāsies 2021.gada 1. janvārī. Atbildīgās komisijas deputātiem iebildumu nebija un attiecīgie grozījumi tiks skatīti Saeimas plenārsēdē. Likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām" izstrādāts tādām finansiālās grūtībās esošām personām, kuras vēlas, bet nespēj segt savas parādsaistības, un kurām objektīvi nav iespējams piekļūt Maksātnespējas likumā regulētajam fiziskās personas maksātnespējas procesam. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Turpmāk, lai tiktu pie termiņuzturēšanās atļaujas, būs jāpērk par 100 tūkstošiem eiro dārgāks īpašums

LETA, 17.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošo partiju koalīcija vienojusies no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma vērtību, par kura iegādi piešķir termiņuzturēšanās atļauju, šodien pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Reformu partijas (RP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK valdes loceklis Roberts Zīle pauda, ka tas būs «solis uz priekšu». Viņš skaidroja, ka koalīcija ir arī vienisprātis, ka jāatceļ iepriekš paredzētais, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ne vairāk kā pieciem gadiem, ja viņš valsts budžetā ir veicis iemaksu 50 000 eiro.

Nacionālā apvienība tāpat uzskata, ka būtu jāsaglabā iepriekš likumprojektā atbalstītās kvotas, bet pārējo koalīcijas partneru viedoklis ir, ka tās nevajag ieviest, norādīja valdību pārstāvošo partiju politiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Aicina Instagram «influencerus» reģistrēt saimniecisko darbību un nepārkāpt reklāmas likumu

Db.lv, 22.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa Latvijas interneta «influenceru» jeb privātpersonas ar tūkstošos mērāmu sekotāju skaitu «Instagram», «Youtube», «Facebook» un «Twitter», nav reģistrējuši savu saimniecisko darbību un nav sakārtojuši grāmatvedību, svētdien ziņoja raidījums «LNT TOP10».

Šie «influenceri» pieņem finansiālus un bartera labumus no uzņēmumiem apmaiņā pret preču un pakalpojumu reklamēšanu un slavinošo recenziju izvietošanu šo privātpersonu sociālo mediju kontos.

Digitālā mārketinga eksperti Artūrs Mednis un Deniss Ševeļovs raidījumam pieļāva, ka Latvijā varētu būt ap kādiem desmit «influenceru», kuriem sponsorētā satura veidošana, lielākoties «Instagram», kļuvusi par pilnas slodzes darbu un galveno ienākumu avotu, un kuriem ar grāmatvedību viss kārtībā. Pārējie vairāki simti privātpersonu piepelnās brīvajā laikā no parastā darba. Un te arī sākas problēmas.

«Šeit ir runa par saimniecisko darbību un tā ir jāreģistrē pirms to uzsāk. Šajā gadījumā ir jāaprēķina iedzīvotāju ienākumu nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas,» uzsvēra VID Fizisko personu nodokļu daļas galvenā inspektore Santa Renerte. Tas nozīmē, ka privātpersonām ir jādeklarē visi ienākumi no izvietotā sponsorētā satura savos sociālajos kontos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Saeima lems par jaunu Latvijas Bankas prezidentu

Zane Atlāce - Bistere, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 12.decembrī, skatīs lēmuma projektu par Mārtiņa Kazāka ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidentu, informē Saeimas Preses dienests.

Latvijas Bankas pašreizējā prezidenta Ilmāra Rimšēviča amata pilnvaru termiņš beidzas 21.decembrī. M.Kazāks patlaban pilda Latvijas Bankas padomes locekļa amata pienākumus. Iepriekš viņš bijis AS "Swedbank" galvenais ekonomists, kā arī Fiskālās disciplīnas padomes biedrs. M.Kazākam ir Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds ekonomikā, kā arī maģistra un doktora grāds ekonomikā Londonas Universitātē un diploms ekonomikā Kembridžas Universitātē.

Vēl Saeima šodien galīgajā lasījumā lems par jauna Privāto pensiju fondu likuma projektu. Tāpat galīgajā lasījumā kā steidzamu deputāti rīt skatīs grozījumu Administratīvās atbildības likumā. Tas paredz par likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju.

Komentāri

Pievienot komentāru