«Tiešām – no aptuveni 1000 mūsu autoceļu tiltiem gandrīz puse ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Bet tas nenozīmē, ka kustība pa tiem jau ir bīstama. Katru gadu tiek veikta apsekošana, ja konstatējam pilnas slodzes bīstamību, satiksme pār tiem tiek ierobežota, piemēram, slēgta vienā joslā,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
«Vistuvākajā laikā šis jautājums tiks skatīts valdībā. Paredzēts visus 400 tiltus savest kārtībā septiņu gadu laikā. Naudas izteiksmē tie ir 150 miljoni eiro.
Tātad patlaban tiešas bīstamības uz tiltiem nav. Ja tāda parādīsies, nāksies attiecīgos ceļa posmus daļēji vai pilnībā slēgt. Bīstamu tiltu ekspluatāciju mēs nepieļausim,» intervijā apliecinājis ministrs.
Runājot par policijas darbu, A. Matīss norādījis: «Policijas darbs pašlaik ir krietni aktīvāks, ekipāžu uz ceļiem vairāk. Un tas dara braucējus uzmanīgākus. Nevajag jau obligāti apturēt, sodīt – klātbūtnes efekts vien ir ļoti iedarbīgs.
Bīstamie – iereibušie, bez tehniskajām apskatēm – saņēmuši draugu brīdinājuma zvanus vai SMS, vienkārši no savām mītnēm vairs nelien laukā, un nepieciešamais rezultāts ir sasniegts arī bez sodīšanas.»
«Kas attiecas uz ātruma kontroli – iespējams, ka tai nevajadzētu būt tik «piekasīgai» uz jauniem, labiem ceļiem, labos laika apstākļos. Pieļauju pat, ka Latvijā ir vietas, kur ātruma limitu varētu paaugstināt tuvāk tiem braucēju vairākuma faktiski izvēlētajiem skaitļiem, kurus fiksē Latvijas valsts ceļu uzskaites punkti,» paudis ministrs.
«Tajā pašā laikā ļoti aktuāls ir jautājums par pareizu ātruma izvēli uz līkumotiem grants ceļiem. Tur limitu, iespējams, derētu pazemināt. Tas nāktu par labu drošībai, turklāt juridiski mazinātu attiecīgā ceļa īpašnieka un kustības organizatora atbildību. Ja limits noteikts «90», bet avārija notiek pie, teiksim, «80» – nav izslēgti cietušā mēģinājumi novelt vainu uz ceļa saimnieku. Diskusija par ātrumu ir sākusies, un tā noteikti jāturpina,» intervijā Latvijas Avīzei teicis A. Matīss.