Jaunākais izdevums

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?

Kopš Saeimas vēlēšanām ir pagājušas teju divas nedēļas, bet valdības veidotāji nav tikuši tālāk par ķebli. Par ķebli un to, uz cik kājām tam labāk būt - trim vai četrām. DB ierosina vairāk runāt par darāmo. Jo mums ir sapnis kā teiktu Martins Luters Kings. Sapnis, lai ministru neizvēlētos kādu pirts sarunu laikā, un, cerams, ka augstāk par viņa vai viņas “politisko cenu”, tiktu vērtētas kompetences. Lai būtu analizēti (vai vismaz izlasīti) nacionālās attīstības plāni un tiktu saprasts, ka viss iepriekš uzrakstītais kara ekonomikā īsti neder. Ja Eiropas Komisāru (EK) kandidātus jau tradicionāli “cepina” ar sarežģītiem jautājumiem par nozari, kas tiks pārraudzīta, tad Latvijā pagaidām šāda prakse nav. Ministram jābūt nevis ērtam, bet vērtam. Vērtam ar pieredzi nozarē, zināšanām, izpratni un prasmi vadīt lielu kolektīvu, ne tikai belašu ēstuvi.

Subsīdijas, naudas pabalsti, cenu griesti, peļņas nodokļi – Eiropas vadītāji ķeras pie risinājumiem, kas jau labu laiku tikuši uzskatīti par sliktu politiku, cenšoties novērst politisko, sociālo un ekonomisko sabrukumu. Milzīgas naudas summas tiek ieguldītas enerģētikas krīzes risināšanai, jo Krievijas – Ukrainas karš un dabasgāzes deficīts, nav atstājis lielas izvēles iespējas valstu vadītājiem. 2023. gada ziema arī Latvijas jaunajai valdībai nāks ar stindzinošiem izaicinājumiem, lai saglabātu sabiedrības atbalstu, turot stingru pozīciju valsts drošības jomā un paralēli strādājot pie adekvātas sabiedrības veselības politikas, jo pandēmija vēl diemžēl negrasās atkāpties.

Turpmāk uzskaitītas ministrijas, kuras, mūsuprāt, saņems mantojumā lielākos izaicinājumus nākamajam gadam un to prioritātes.

Finanšu ministrs

Latvija no Eiropas Komisijas nupat saņēma Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda (AF) pirmo maksājumu 201 miljona eiro apmērā. EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) maksājuma saņemšanas pasākumā uzsvēra, ka maksājums ir piešķirts, jo Latvija esot izpildījusi pirmos deviņus šim posmam noteiktos mērķus, piemēram, “pieejamu īres mājokļu būvniecībā, minimālā garantētā pabalsta ikgadējā indeksācijā, platjoslas interneta infrastruktūras ieviešanā reģionos un attālinātajai izglītībai u.c..”

Taču, lai saņemtu nākamo 438 miljonu eiro apmērā, Latvijai jau būšot jāsasniedz 49 mērķu izpilde. Nākamajam finanšu ministram būs jāturpina nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu mājokļu pieejamība reģionos, lai nodrošinātu adekvātu reģionu izaugsmi.

Prioritātes būs sabalansēt enerģētikas neatkarību, kas šajos krīzes apstākļos būs izaicinošs uzdevums, ar klimata mērķu sasniegšanu, vienlaikus īstenojot Latvijas digitalizācijas stratēģijas, kā arī veicot ieguldījumus veselības nozares projektos. Turklāt svarīgi saglabāt vēsu prātu un spēt pieņemt racionālus lēmumus, kad tiek virzītas tik jūtīgas tēmas kā PVN samazinājums medikamentiem – populisms, vai reāla nepieciešamība?

FM kandidātam šobrīd jāspēj saglabāt attiecības ar EK, spējot būt uz viena diplomātijas viļņa ar ES lēmumu pieņēmējiem, vienlaikus pārstāvot visas Latvijas sabiedrības intereses. Tieši vispusīgums un spēja sabalansēt dažādu nozaru prioritātes ir īpašības, kurām jāpiemīt nākamajam finanšu ministram.

Ekonomikas ministrs

No jaunā ekonomikas ministra mēs pieprasām enerģiju. No viņa paša izturētspējas būs atkarīga enerģētikas politika un tarifi. Tas, kā mēs sildīsimies vai salsim, kā un ko ražosim, pārvietosimies. Šādam mērogam vajadzīgas ne tikai zināšanas par gāzi, oglēm un citiem kurināmā veidiem. Te, pirmkārt, vajadzīgas aknas un mugurkauls.

Jaunajam ekonomikas ministram arī jāspēj domāt daudzās dimensijās. Ne sētas līmenī. Bet globāli, pat kosmosa un kibertelpas apmērā. Ne vienas industrijas rāmī. Pie durvīm klauvē metaverss. Mākslīgais intelekts ir ikdiena. Par strauju pavērsienu ekonomikā nupat paziņoja EK. Pirms nedēļas Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums paziņoja, ka ir atlasīti seši objekti, kuros tiks izvietoti pirmie Eiropas kvantu datori. Šie objekti atrodas Čehijā, Vācijā, Spānijā, Francijā, Itālijā un Polijā. Ne Latvijā. Lietojumu klāsts ir plašs, tiem ir rūpnieciska, zinātniska un sociāla nozīme Eiropā, jo šie datori ļaus daudz ātrāk un efektīvāk izstrādāt jaunas zāles, izveidojot cilvēka ķermeņa “digitālo dvīni”, uz kura, piemēram, veikt virtuālus zāļu izmēģinājumus, risināt sarežģītas loģistikas un plānošanas problēmas, lai palīdzētu uzņēmumiem ietaupīt laiku un degvielu, virtuālā vidē izstrādāt un testēt tādus jaunus materiālus kā polimēri lidmašīnām, automobiļu katalītiskie neitralizatori, saules elementi vai tādi supravadītāji istabas temperatūrā, kas enerģiju varētu uzglabāt nenoteiktu laiku.

Protams, ekonomikas ministram jāspēj risināt daudzus citus izaicinājumus – atbilstoši Eurostat datiem, laikā no 2010. līdz šim brīdim īres cenas ES ir kāpušas par 18%, bet mājokļu cenas – par 48%. Latvija ir viena no valstīm, kur kopā ar Luksemburgu, Austriju, Igauniju mājokļu cenas ir dubultojušās. Kas jaunajam ministram būs sakāms būvniecības un saistīto nozaru jomā?

Kā jaunais ministrs domās inovāciju kontekstā? Piesaistīs kripto investorus ar Bitkoina ieleju kā Hondurasa? Veicinās unikālu lietu ražošanu no atkritumiem? Sekmēs aprites ekonomiku?

Pasaules Ekonomikas foruma globālo risku 2022.gada ziņojums tapa vēl pirms Ukrainas kara. Un jau tad vien 3.7% no aptaujāto ekspertu bija pozitīvi par ekonomikas situāciju pasaulē, bet vairāk nekā 84% - satraukti un norūpējušies par turbulencēm globālajā ekonomikā.

Izdevums Time kontekstā ar 2022. gada riskiem to dēvē par “tehnopolāru pasauli”, kur “nav nulles kovida” un kur speram “divus zaļus soļus uz priekšu, vienu atpakaļ”, bet “korporācijas zaudē kultūras karos”, jo patērētāji un darbinieki, “cancel kultūras” spēcināti ar sociālo mediju palīdzību radīs korporācijām un to regulējošām valdībām jaunas prasības.

Tas nozīmē, ka ekonomikas ministram jāsaprot - katram eiro, ko finanšu ministrs ir atnesis no ES, ir jārada investīciju atdeve. Tāpēc jaunajam ministram jāspēj klausīties cilvēkos, kas veido ekonomiku. Un analizēt.

Veselības ministrs

Iepriekšējā ministra radītās politikas un pieņemto lēmumu sekas saistībā ar Covid-19 nāksies likvidēt jaunajam ministram vai ministrei. Visticamāk, Valsts kontrolei ātrāk vai vēlāk tiks lūgts vērtēt miljonu vērtos iepirkumus, kuros iegādātas nelietderīgi daudz vakcīnas. Kā arī visas infrastruktūras izveide un uzturēšana prasa rūpīgu analīzi, ņemot vērā, ka iepriekš šo nozari vadīja un lēmumus steidzamības kārtā pieņēma cilvēks bez profesionālas izpratnes par tēmu, iespējams, balstoties vairāk uz intuīciju, nevis pieredzes un pragmatiskas vīzijas.

Nākamajam veselības ministram būs jāspēj tikt galā ar Latvijas veselības nozari brīdī, kas Latvijai ir jābūt vienlaikus gatavai provokācijām (iespējams, pat militāram konfliktam), kā arī jāspēj ātri reaģēt Covid nākamā viļņa iespējamajam uzliesmojumam šajā ziemā. Turklāt tas jāpaveic, neaizmirstot, ka valstī ir vēl daudz citu prioritāšu veselības jomā, piemēram, bērnu mazkustīgums, kas veicina aptaukošanos, atkarības, diabēts, vēža saslimstība, sirds un asinsvadu slimības, medikamentu pieejamība un citas problēmas, kuras pēdējā gada laikā īpaši aktualizētas un nedrīkst atstāt novārtā.

Turklāt, kā norādījis sabiedrībā zināmais ārsts Pēteris Apinis, šīm prioritātēm būs jāpievēršas, ievērojot arī konceptu – veselība visās politikās. Pasaules Veselības organizācija norādījusi, ka šī pieeja nozīmē sinerģiju starp dažādām jomām, kuras mūsdienās ir grūti atraujamas viena no otras - pilsētplānošana, reģionālā attīstība un lauksaimniecība, transports, vides politika, izglītība, finanšu (tai skaitā nodokļu jautājumi). Tagad arī militārā sagatavotība un rezervju uzkrājumi nevar tikt skatīti atrauti no veselības nozares. Ilgtspējīgus lēmumus veselības jomā iespējams pieņemt tikai spējot saredzēt kopsakarības un izprast to, kā izmaiņas vienā politikas jomā iespaido kādu citu.

Arī viena no ES prioritātēm šajā plānošanas periodā ir sabiedrības veselība – programmai EU4Health atvēlēts 5,3 miljardu eiro budžets 2021.-27. gadam. Tās ietvaros ir četri vispārēji mērķi. 1. Uzlabot un veicināt veselību; 2. Cilvēku aizsardzība (piemēram, profilakse, sagatavotība un reaģēšana uz pārrobežu veselības apdraudējumiem; valsts krājumu papildināšana ar krīzes situācijām svarīgiem būtiskiem produktiem; medicīnas, veselības aprūpes un atbalsta personāla rezerves izveide); 3. Piekļuve zālēm, medicīnas ierīcēm un ar krīzi saistītiem produktiem (turklāt nodrošināt pieņemamu cenu); 4.Stiprināt veselības aprūpes sistēmas.

Varam vien pasapņot, pie cik no šiem mērķiem Latvija iedziļinoties sākusi strādāt iepriekšējo pāris gadu laikā. Diemžēl tēma par medicīnas rezervēm tika izcelta saulītē tikai šī gada vasarā, kad pēkšņi tika konstatēts, ka medicīnas rezerves Latvijai pietiek vien trim mēnešiem un gan slimnīcas, gan loģistika un kopējā infrastruktūra nav gatavas krīzes situācijām.

Piekļuve zālēm – diemžēl iepriekšējās VM vadības laikā iesākts darbs pie pretējā, cenšoties manīt aptieku izvietojuma kritērijus tā, lai pārdalītu tirgu starp spēlētājiem, nevis rūpējoties par to, lai medikamenti būtu pieejami visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgi visā Latvijā. Finansējums vēža slimniekiem, profilaktiskie pasākumi un veselības aprūpes sistēmas stiprināšana – šo mērķu sasniegšana atstāta VM pēctecim – glābt, kas glābjams ar tām budžeta atliekām, kas pāri palikušas pēc šķērdēšanās ar vakcīnu iepirkumiem. Kurš ministru kandidāts tiks galā ar situāciju, kad mantojumā līdz ar troni tiek nodoti aptaukojušies un mazaktīvi skolas vecuma bērni, atkarību nomocīta sabiedrība, bardaks ar slimnīcu budžetiem, pārtēriņš vakcīnu iepirkumos, medikamentu uzkrājumu neesamība un infrastruktūras nesagatavotība? Lai nenotiek tā, ka veselības ministrs (e) jaunā e-veselības iepirkumā uzvar kāds bijušais vīrs vai cita pietuvināta persona, par sabiedrības maksātajiem nodokļiem liderīgi nopērkot nelietojamus “e-mēslus”.

Aizsardzības ministrs

Nez, vai jaunajam aizsardzības ministram izdosies gūt tādu cieņu no savas armijas kā nelaiķei Lielbritānijas karalienei Elizabetei II. Jaunībā viņa pati bija britu armijas palīgdienestā, armijas disciplīna visas dzīves gaitā bija viņas vadmotīvs. Ne velti viens no lielākajiem pazemojumiem, kas varēja notikt pašas dēlam un mazdēlam – aizliegt uzvilkt uniformu. Mūsu ministram jāprot soļot. Soļot parādē un izsoļot cauri daudzajiem iepirkumiem, kas gaidāmi saistībā ar valsts militarizāciju. Stingra stāja un spēks, spēja izdzīvot apstākļos, kad vairāk par lidināšanos biznesa klasē pa gudrām konferencēm nepieciešama spēja “tvert lauku”. Mežā. Purvā. Gaisā. Tam jābūt cilvēkam, kas nevis spoguļojas un daudz runā, bet gan iedvesmo ar savu spēku. Mēs redzējām, kas notiek, ja armijas rūdījumu neguvušiem vīriešiem Krievijā paziņoja par mobilizāciju. Viņi bēga. Lai tā nenotiktu, cilvēkus ir jāiedvesmo ar savu piemēru būt dzimtenes patriotam. Tirliņš šajā amatā nederēs. Mums vajag ministru, kas nebaidās mesties uz zemes un nosmērēties ar dubļiem. Arī ar virtuālajiem mēsliem, ko metīs virsū prokrieviskā opozīcija. Un galvenais – kam nevar iestāstīt, ka veci dzelži vien ir vajadzīgi. Lūk, piemērs no tās pašas Lielbritānijas – vasarā Aizsardzības zinātnes un tehnoloģijas laboratorija izsludināja 1.5 miljonu mārciņu finansējumu jaunām idejām par to, kā ar bioloģijas spēku risināt aizsardzības izaicinājumus.

Paskaidrojums tiem aizsardzības ministrijas ierēdņiem, kam, cerams, neizdosies grozīt jauno ministru, kā vien iegribas - sintētiskā bioloģija ir dabiskajā pasaulē neeksistējošu biokomponentu un sistēmu radīšana reālās pasaules vajadzībām, piemēram, jauna veida bateriju komponentēm, iepakojumam, elektrības avotiem, vieglākiem materiāliem, acu aizsardzībai, modernai kamuflāžai un sensoru tehnoloģijām.

Tomēr pats pirmais uzdevums šim ministram būs saglabāt mieru. Mieru, kas pārējiem ministriem ļauj gādāt par savu nozari un virzīt sabiedrību uz tiem racionālajiem NAP mērķiem, kas tika izstrādāti vēl pirms pandēmijas un kara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sākoties intensīvākai valdības koalīcijas veidošanas sarunu fāzei, kad jau jāpanāk vienošanās par konkrētiem darbiem un amatiem valdībā un Saeimā, pamazām iezīmējas iespējamais amatu sadalījums jeb tā skelets, tomēr nopietnākās diskusijas vēl tikai priekšā, liecina apkopotā publiski izskanējusī un kuluāros pārrunātā informācija.

Vairākuma koalīciju 14.Saeimā gatavojas veidot "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), lielāko amatu skaitu atbilstoši proporcionalitātes principam atvēlot JV. Jaunajā parlamentā JV ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, tātad koalīcijai būtu 54 balsis.

JV ieguvusi teju tik pat daudz mandātu kā abi pārējie partneri kopā. JV kā vēlēšanu uzvarētājai paredzēts uzticēt valdības vadīšanu, kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi, nozīmētu, ka partija nevar pretendēt arī uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, un tas pienāktos otro lielāko balsu skaitu saņēmušajai koalīcijas partijai - šoreiz AS.

Ministru portfeļos būs smagi izaicinājumi 

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?...

Ja pieņem, ka, ieskaitot premjera un Saeimas priekšsēdētāja krēslu un jaunveidojamo klimata ministra amatu, koalīcijai jāsadala 16 augstākie amati, JV varētu pretendēt uz septiņiem, AS - uz pieciem, bet NA - uz četriem posteņiem. Papildus gan vēl parasti tiek vērtēts amatu sadalījums Saeimas komisijās un dažās citās pozīcijās.

Pagaidām oficiāli nav spriests par personālijām, kas dažādus amatus varētu ieņemt, un iespējamas visdažādākās kombinācijas, tomēr arī šajā ziņā ir vairāki favorīti.

Ministru prezidenta amatu jaunajā valdībā varētu saglabāt Krišjānis Kariņš (JV), un gandrīz neviens nešaubās, ka ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt ilggadējais ārlietu resora vadītājs Edgars Rinkēvičs (JV). Labus vārdus par Rinkēviča līdzšinējo darbu jau izteicis arī Valsts prezidents Egils Levits.

Arī finanšu ministra amats tradicionāli pienākas Ministru prezidenta partijai, un patlaban par reālāko kandidātu uz to tiek uzskatīts apvienību JV veidojošās partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Kā otra kandidāte uz šo amatu tiek minēta JV politiķe Evika Siliņa.

Viņas vārds tiek piesaukts arī saistībā ar citu ministriju vadību, piemēram, Iekšlietu ministrijas (IeM). Tiesa, kā reālāka kandidāte uz iekšlietu ministres amatu gan kuluāru sarunās tiek minēta pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Kā tikai ceturto lielāko balsu skaitu vēlēšanās saņēmusī partija NA vairs neplāno pretendēt uz Saeimas priekšsēža amatu, tādēļ Mūrniece tiek uzlūkota kā kandidāte uz kādu no tā dēvētajām spēka ministrijām.

Šo tā dēvēto spēka ministriju - Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu - sadalījumā būtu jāparedz līdzsvars koalīcijas partneru starpā, tādēļ militārā resora vadībā tiek prognozēts bijušais šī amata ieņēmējs Raimonds Bergmanis (AS).

Iepriekš bija izskanējis, ka parlamenta spīkera amatu teorētiski varētu piedāvāt Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), tomēr, kā jau minēts, lai nodrošinātu balansu starp partneriem, divus no trim valsts augstākajiem politiskajiem amatiem diez vai uzticēs vienai partijai. Līdz ar to Lībiņa-Egnerei drīzāk varētu pavērties iespējas ieņemt trešās "spēka ministrijas" vadītājas jeb tieslietu ministres amatu.

Savukārt kā Saeimas priekšsēdētāju partneri redz ekspremjeru Māri Kučinski (AS). Neoficiāli ticis pieļauts, ka uz šo amatu varētu apsvērt arī Edvarda Smiltēna (AS) kandidatūru, tomēr tas tiek uzskatīts par mazticamu variantu, ņemot vērā Smiltēna sarežģītās vēsturiskās attiecības ar JV.

Neoficiāli tikusi minēta iespēja, ka Mūrniece varētu kļūt arī par aizsardzības ministri, Bergmanis varētu ieņemt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, bet Kučinskis pretendētu uz iekšlietu ministra amatu. Tad mainītos arī politiskais aprēķins par to, kam pienāktos Saeimas priekšsēdētāja amats, taču šī tiek uzskatīta par mazticamu versiju.

To, ka Mūrniece varētu ieņemt kādu no "spēka ministriju" amatiem, intervijā laikrakstam "Diena" šonedēļ paudis arī viens no NA līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, ko atbilstoši JV piedāvājumam varētu pārveidot par reģionālās attīstības un digitālo lietu ministra posteni, patlaban politikas aizkulisēs prognozē tagadējam Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam (AS). Kā labklājības ministra amata kandidāte tiek uzlūkota bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV), bet kultūras ministra amatā varētu palikt Nauris Puntulis (NA).

JV varētu pretendēt arī uz izglītības un zinātnes ministra amatu, un šī amata kontekstā arī tiek minēts Ašeradens, jo viņš 13.Saeimā vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tādā gadījumā finanšu ministra amatu, kā jau minēts, varētu ieņemt Siliņa.

Pagaidām neviens no partneriem ne publiski, ne neoficiāli nav izrādījis interesi par Veselības ministriju.

Vislielākā neskaidrība ir par tā dēvētā saimnieciskā bloka ministriju sadalījumu. Tajā ietilpst Satiksmes ministrija (SM), Zemkopības ministrija (AM), Ekonomikas ministrija (EM) un potenciāli jaunveidojamā Enerģētikas un klimata jeb zaļā kursa ministrija.

Neoficiāli izskanējis, ka Kariņš vairs nevēlas strādāt kopā valdībā ar NA pārstāvi, tagadējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš nepiedalījās vēlēšanās. Līdzīgi JV jau paziņojusi, ka ministra amatu nevarēs ieņemt to pārstāvošais tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai kļūtu par 14.Saeimas deputātu.

Ja par satiksmes jomu būtu atbildīgs AS, tad kā iespējamie reālākie pretendenti uz šo amatu tiek minēti Saeimā ievēlētais uzņēmējs Andris Kulbergs un bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars.

EM vadību, iespējams, varētu saglabāt arī pašreizējā ministre Ilze Indriksone (NA), bet kā jauno enerģētikas un klimata ministru daudzi min pašreizējo Ministru prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku (JV), kurš tagad saņēmis vēlētāju uzticību un ticis ievēlēts parlamentā.

Kā ziņots, pēc trīs sarunu kārtām JV ir piedāvājusi NA un AS parakstīt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem. Trešdien JV tiksies gan ar NA, gan AS pārstāvjiem. Tiek pausta cerība memorandu parakstīt vai nu jau trešdien vai ceturtdien, 27.oktobrī.

Sadarbības memorands paredz politisko spēku gatavību uzņemties atbildību par valsts attīstību un tautas labklājību un vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem - valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību, norādīja JV pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Viļņā notiks viena no lielākajām e-komercijas konferencēm Baltijā “Ecomexpo’22”

Reklāmraksts, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 29. septembrī Viļņā, izstāžu centrā “Litexpo”, jau desmito reizi norisināsies e-komercijas gadatirgus, kas šogad ir atjaunots un mainījis nosaukumu. Šogad konference un izstāde būs vēl plašāka, un dalībniekiem no visām Baltijas valstīm to būs iespējams vērot gan klātienē, gan tiešraidē internetā angļu valodā. Šā gada galvenā pasākuma tēma un fokuss ir e-komercijas eksports.

“E-komercija pandēmijas laikā pacēlās nebijušos augstumos, taču situācija gan pasaulē, gan Baltijas valstīs ir sākusi normalizēties un atgriezties pirmspandēmijas līmenī. Tas nozīmē, ka daudziem tirgotājiem pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Šādā situācijā svarīgākais ir meklēt veidus, kā tos atdzīvināt, un viens no instrumentiem ir ģeogrāfiskā paplašināšanās,” stāsta “Ecomexpo’22“ organizators un "All Digital group" uzņēmumu grupas vadītājs Deivids Talijūnas.

“Tāpēc šā gada konferenci veltām e-komercijas eksportam. Konferencē pieredzē dalīsies lielie tiešsaistes tirgi, kas eksportē e-komerciju, uzņēmumi un digitālā mārketinga eksperti. Paralēli konferencei notiek arī gadatirgus, kas ar katru gadu piesaista arvien lielāku uzmanību un kļūst arvien veiksmīgāks. Gadatirgus ir lieliska platforma, lai dibinātu jaunus kontaktus un atrastu pakalpojumu sniedzējus, jo dalībnieku vidū ir lielākie e-komercijas uzņēmumi un ar tirdzniecību saistīti Baltijas un Eiropas zīmoli,” piebilst D.Talijūnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits šodien "Jaunās vienotības" (JV) politiķi, pašreizējo premjeru Krišjāni Kariņu oficiāli nominēs Ministru prezidenta amatam.

Levits par Kariņa nominēšanu šodien paziņoja preses konferencē, piebilstot, ka attiecīgu dokumentu vēl parakstīs vēlāk dienas gaitā.

Prezidents stāstīja, ka iepazinies ar topošo valdības deklarāciju un esot guvis "pilnīgi skaidru pārliecību", ka topošā koalīcija ir pietiekami stabila un ka tai ir pietiekami daudz kopīgu uzstādījumu, kas var būt par pamatu nākamās valdības darbībai nākamajos četros gados.

Abi politiķi tikšanās laikā esot pārrunājuši valdības deklarācijas pirmo melnrakstu, informēja Levits. Kariņš dokumentu esot nosūtījis prezidentam izskatīšanai jau pirmdien. Deklarācijā ir paredzēti pieci bloki. Viens no tiem ir drošība un ārpolitika, kurā iezīmēta valdības rīcība šajās jomās. Nākamais bloks ir izglītība, kas, prezidenta ieskatā, ir ārkārtīgi svarīga joma. Viņaprāt, topošās valdības partiju pārstāvjiem pie šīs sadaļas būtu rūpīgāk jāpiestrādā - īpaši pie augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu nozares interešu pārstāvniecību, Latvijas Kokrūpniecības federācijā izveido prezidiju, kurā kopā ar organizācijas prezidentu Induli Kovisāru strādās divi viceprezidenti — SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks un līdzšinējais federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kura vietā šajā amatā darbu sāks Artūrs Bukonts.

Tā nolemts Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) kopsapulcē.

Pārmaiņu mērķis ir papildināt LKF vadības komandu ar pieredzējušiem meža nozares profesionāļiem, kuru uzdevums būs gan regulāri uzraudzīt LKF darbu, gan un iesaistīties interešu pārstāvniecībā. Prezidiju veidos LKF prezidents, par ko atkārtoti ievēlēts Indulis Kovisārs, un divi viceprezidenti – Andis Araks un Kristaps Klauss.

Viceprezidentiem ir izdalītas arī atsevišķas atbildības jomas – Anda Araka kompetencē būs mežsaimniecības pakalpojumu, kā arī mazo un vidējo kokapstrādes uzņēmumu interešu pārstāvniecība, savukārt Kristaps Klauss pievērsīsies Zaļā kursa un citiem Eiropas Savienības līmeņa jautājumiem, kas tieši ietekmē meža nozari Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VIDEO: Latvijas tehnoloģijas audzē pašmāju ražotāju konkurētspēju

Māris Ķirsons, 01.12.2022

SIA Zippy Vision līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Gundars Kuļikovskis.

Ekrānšāviņš no video

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kompānijas SIA Zippy Vision izstrādātās un ražotās koka brusu un zāģmateriālu optimizācijas līnijas, kas ļauj palielināt gatavās produkcijas iznākumu, nepalielinot pārstrādājamās koksnes daudzumu, pašlaik sekmīgi izmanto vairāki kokapstrādes uzņēmumi Latvijā, bet tuvāko mēnešu laikā tiks uzsākts to eksports uz Ziemeļeiropas valstīm.

„Pašlaik ir sarunas ar ārvalstu dīleriem, kuriem jau ir padomā vairāki šajās zemēs strādājošie kokapstrādes uzņēmumi, kuriem ir nepieciešamas mūsu izstrādātās koksnes pārstrādes optimizācijas sistēmas, risinājumi un iekārtas,” situāciju skaidro SIA Zippy Vision līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Gundars Kuļikovskis.

Viņš atzīst, ka kompānijai ir paveicies ar pirmajiem klientiem, jo kokapstrāde ir salīdzinoši konservatīva un tajā labākais pārdošanas risinājums ir strādājoša un sevi pierādījusi iekārta. Vienlaikus, lai no ieceres un laboratorijas izmēra prototipa nonāktu līdz reālai, sekmīgi strādājošai sistēmai, ir vajadzīgs ne tikai laiks, bet arī resursi. „Būtībā nav tāda iekārtas prototipa, kas spēt izturēt sadursmi ar reālu ražotni, kurā ir viss — skaidas, putekļi, vibrācija utt. -, tāpēc bijuši nepieciešami ļoti daudzi uzlabojumi un jārisina problēmiņas, par kurām sākotnēji neiedomājāmies,” skaidro G. Kuļikovskis. Viņš norāda, ka viss sācies ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta pasūtījumu, tomēr, ienākot ar savām iekārtām reālajā ražošanā, tās nācies pilnveidot, uzlabot ne tikai atbilstoši pasūtītāju vēlmēm un biznesa uzstādījumiem, bet arī atbilstoši videi, kādā attiecīgajām iekārtām jāstrādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā jūras piekraste Šķēdes kāpās turpinās jūras būnas būvdarbi. Patlaban jau ir izbūvēti 120 metri, plānots, ka līdz gada beigām taps atlikušie 105 metri.

Būna tiek būvēta perpendikulāri krastam, lai pasargātu to no erozijas. Jau tagad vēl nepabeigta būve ir pierādījusi savu efektivitāti - kopš pērnā gada beigām aiz būnas smilšu krasts ir ievērojami pieaudzis.

Liepājas jūras būna patlaban ir vienīgā šāda veida celtne Baltijā, tās funkcija ir apturēt smilts migrāciju, pasargājot krastu no noskalošanas vai erozijas.

Liepājas jūras krasta intensīvas noskalošanās rezultātā apmēram 30 gadu laikā vairāki pilsētas infrastruktūras objekti ir nonākuši krasta tiešās noskalošanas zonā. Atbilstoši ekspertu vērtējumam, neveicot krasta nostiprināšanas pasākumus, nākamo 10-20 gadu laikā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, Latvijā lielākais holokausta upuriem veltītais memoriāls, kā arī kapi tiks ieskaloti jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 3.novembrī, plkst.10 Jelgavā notiks 7. starptautiskā Latvijas mežu sertifikācijas padomes konference "Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos".

Konference būs vērojama tiešraidē portālā www.db.lv, zemeunvalsts.lv, konferences.db.lv.

Konferences programma:

10.00 – 10.15 Konferences atklāšana

Irīna Pilvere, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes rektore

Edvards Ratnieks, Zemkopības ministra padomnieks

Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

Dr.silv. Linards Sisenis, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes Meža fakultātes dekāns

1. SESIJA STRATĒĢISKAIS REDZĒJUMS KONKURĒTSPĒJĪGAI UN KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAI JAUNAJOS APSTĀKĻOS – UZŅĒMĒJDARBĪBAS UN ZINĀTNES KORELĀCIJA

10.15 – 10.40 Latvijas skatījums atjaunojamo energoresursu izmantošanā mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) pirmdien iepazīstinājusi ar jauno Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu (VTĀI), kura mērķis ir turpmāku ārkārtas situāciju gadījumā ES saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti, personu brīvu pārvietošanos un svarīgu preču un pakalpojumu pieejamību, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Lai gan vienotais tirgus ir apliecinājis sevi kā mūsu labākais aktīvs krīzes pārvarēšanā, Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi strukturālus trūkumus, kas kavē ES spēju efektīvi un saskaņoti reaģēt uz ārkārtas situācijām. Vienpusēji pasākumi ir izraisījuši sadrumstalotību, vēl vairāk saasinājuši krīzi un īpaši smagi skāruši mazos un vidējos uzņēmumus.

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons norādījis, ka pēdējos gados piedzīvotajās krīzēs smagi strādāts, lai saglabātu netraucētu vienotā tirgus darbību, turētu robežas un piegādes ķēdes atvērtas un nodrošinātu to produktu un pakalpojumu pieejamību, kas mūsu iedzīvotājiem bija vajadzīgi.

"Mums jābūt labāk sagatavotiem, prognozējot nākamo krīzi un reaģējot uz to. Vienotā tirgus ārkārtas instruments nevis paļausies uz tūlītējām, improvizētām darbībām, bet būs strukturāls risinājums, kas nebaltās dienās palīdzēs saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti un cilvēku brīvu pārvietošanos. VTĀI nodrošinās labāku koordināciju ar dalībvalstīm, palīdzēs novērst un ierobežot potenciālās krīzes ietekmi uz rūpniecību un ekonomiku un nodrošinās Eiropai mehānismus, kas ir mūsu globālajiem partneriem, bet nav mums," uzsvēris Bretons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ruņģis: Energokrīzē no atbalsta saņēmēju loka ir izslēgti visi Latvijas alus ražotāji

Db.lv, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Esmu ļoti sarūgtināts, ka tikko Ministru kabineta apstiprinātajā likumprojektā par atbalstu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku mazināšanai no atbalsta saņēmēju loka ir izslēgti visi Latvijas alus ražotāji, tostarp arī mazās alus darītavas. Valdība ar šo lēmumu pasaka, ka mazajiem alus darītājiem Latvijā šajā grūtajā laikā nepalīdzēs, tā pakļaujot viņus iznīcībai".

Tā paziņojumā presei norāda “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

"Alus darīšana ir energoietilpīga, jo alus ir gan jāvāra, gan jādzesē. Pērn "Valmiermuižas alus" elektrības patēriņš sasniedza 600 MWh, un tās izmaksas bija 64 000 eiro, bet gāzes izmaksas sasniedza 108 000 eiro par 2500 MWh. Šogad elektrības un gāzes kopējās izmaksas pieaugušas vairāk kā trīs reizes un sasniegs 526 000 eiro. Tādēļ pilnībā atbilstam energoietilpīga ražotāja kritērijiem, kas nosaka, ka pērn jābūt patērējušam vairāk nekā 500 MWh gāzes, lai saņemtu valsts atbalstu. Mūsu gāzes patēriņš ir piecas reizes lielāks nekā minimālais slieksnis, kas nosaka, vai uzņēmums ir energoietilpīgs," norāda A.Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas papīra salmiņi izkonkurē poļu un vācu ražotājus

Armanda Vilciņa, 06.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienīgais papīra salmiņu ražotājs Latvijā, SIA Live Paper, vien pāris mēnešu laikā iekarojis Latvijas un Igaunijas tirgus un šobrīd raugās eksporta virzienā, cerot tuvāko gadu laikā pieckāršot ražošanas apjomu.

Šobrīd Live Paper ražotie salmiņi atrodami apmēram 1200 Latvijas un 300 Igaunijas bāros, kafejnīcās un restorānos, stāsta Marta Norde, Live Paper valdes locekle, uzsverot, ka šādus panākumus uzņēmumam galvenokārt izdevies gūt, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar SIA Gemoss. Pašlaik Gemoss ir mūsu lielākais izplatītājs, kas uzreiz bija gatavs atteikties no poļu un vācu ražotajiem papīra salmiņiem, dodot priekšroku vietējam uzņēmumam, stāsta M.Norde, piebilstot, ka šobrīd Live Paper aktīvi gatavojas nākamajai vasaras sezonai un meklē iespējas, kā samazināt Horeca nozares sezonālā pieprasījuma ietekmi uz salmiņu ražošanas apjomiem. Viena no atbildēm ir eksports, tāpēc pašlaik raugāmies Lielbritānijas un Vācijas virzienā, kas ir lielākie papīra salmiņu patērētāji Eiropā, kā arī apsveram iespējas sadarboties ar Spāniju, Itāliju un citām siltajām zemēm, kur sezonalitāte kafejnīcu, bāru un restorānu segmentā nav jūtama tik izteikti, atzīmē Live Paper valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži peļņa 2022. gada deviņos mēnešos pirms nodokļu nomaksas sasniedza 186,4 miljonus eiro, kas ir par 87,7 milj. eiro vairāk, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn.

A/s Latvijas valsts meži” (LVM) skaidro, ka to galvenokārt ietekmējusi par 24,36 EUR/m3 jeb 47% augstāka vidējā apaļkoksnes sortimentu pārdošanas cena meža nozarē.

«Uzņēmums ir ne vien sasniedzis augstus peļņas rādītājus, bet arī spējis ievērojami palielināt enerģētiskās šķeldas piegādes apjomus Latvijas siltuma ražošanas uzņēmumiem. Tāpat pozitīvi vērtējams šajā periodā piegādātais augstais minerālo materiālu apjoms ceļu būvētājiem, īstenojot nozīmīgus valsts infrastruktūras objektus. Tomēr turpmākajā periodā iezīmējas arī vairāki būtiski izaicinājumi – arvien asāk izjūtam kvalitatīvu mežizstrādes pakalpojumu sniedzēju trūkumu, jo īpaši meža kopšanas darbos, savukārt globālās ekonomikas bremzēšanās neapšaubāmi ietekmēs arī koksnes tirgu,» situāciju skaidroja LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 3. novembrī, notiks konference Latvijas Bankas simtgades konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku". Uz to pulcēsies Eiropas finanšu sektora līderi – Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, ECB Padomes loceklis un Banque de France prezidents Fransuā Vileruā de Galo, ECB Valdes loceklis Frenks Eldersons, ECB Padomes loceklis un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un daudzi citi. Pirms konferences Uldis Rutkaste apraksta būtiskākos eiro zonas izaicinājumus, ar kuriem saskarsimies nākotnē.

Pēdējo 15 gadu laikā pasaules ekonomika ir piedzīvojusi virkni nozīmīgu satricinājumu, kas atstājuši paliekošas pēdas daudzu pasaules valstu tautsaimniecībās. Varētu pat teikt, ka krīzes ugunsgrēku dzēšana ir kļuvusi par ekonomiskās politikas veicēju ikdienu. Lielā finanšu krīze, Eiropas parādu krīze, deflācijas draudi un gausā ekonomikas virzība, pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un vairākas desmitgades nepieredzēti augsta inflācija, ko vērojam šobrīd – visi šie notikumi ir prasījuši izšķirošus lēmumus un pat ekonomiskās politikas paradigmu maiņu, lai mazinātu negatīvās sekas valstu tautsaimniecībām un iedzīvotājiem. Raugoties atpakaļskata spogulī, droši vien ne visi lēmumi bijuši optimāli un pareizi. Tomēr krīžu līkločos esam mācījušies un uzlabojuši savu sniegumu. Arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmei neatbilst regulējums, kas obligātā iepirkumā biogāzes elektrostacijām nosaka konkrētas prasības enerģijas ražošanas lietderībai un lietderīgai siltumenerģijas izmantošanai, ceturtdien nolēmusi Satversmes tiesa (ST).

Sūdzību tiesā iesniedza AS "Ziedi JP", SIA "AD Biogāzes stacija", SIA "Bio Future", SIA "Gas Stream", SIA "Conatus BIOenergy", AS "International Investments", SIA "Agro Iecava", SIA "RZS Energo", kā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (iepriekš - Latvijas Lauksaimniecības universitāte) pētījumu saimniecība "Vecauce".

Pieteikuma iesniedzēji ražo elektroenerģiju koģenerācijas procesā, izmantojot biogāzi. To tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā ir saistītas ar "Noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" prasību ievērošanu.

Komersanti iebilduši pret konkrētām ar lietderīgās siltumenerģijas nodrošināšanu saistītām prasībām, kā arī pret lietderīgās siltumenerģijas sasaisti ar obligātā iepirkuma apjoma noteikšanu, aprēķinot enerģijas ražošanas lietderības koeficientu. Pēc pieteikuma iesniedzēju ieskata, minētās prasības nav izpildāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uz izaugsmi ar privātā kapitāla finansējumu

Kristīne Bērziņa, Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere, 17.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar “Deloitte” 2022. gada pētījumu* Baltijas valstu iespējkapitāla un privātā kapitāla fondos pieejamais finansējums strauji augošiem uzņēmumiem ir gandrīz miljards eiro.

Varam lepoties ar pirmo Latvijas vienradzi jeb miljardu dolāru vērto uzņēmumu “Printful” un esam iemācījušies, ka jaunuzņēmums un jauns uzņēmums nav sinonīmi. Tomēr Latvijā joprojām strauji augošiem uzņēmumiem, iespējams, piemērotākais finansējuma veids – iespējkapitāls un privātais kapitāls (Venture Capital and Private Equity) – ir mazāk zināms un arī retāk izmantots nekā citi finansējuma veidi.

Kas tad tas ir? Vienkāršojot – tas ir ieguldījums uzņēmuma kapitālā apvienojumā ar investora aktīvu atbalstu uzņēmuma vadības komandai, kura mērķis ir palīdzēt uzņēmumam ambiciozi un pat ļoti ambiciozi izaugt. Tas ir viens no ceļiem, kā no jaunuzņēmuma vai vietējā tirgus uzņēmuma kļūt par pasaules klases uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienības Attīstībai/ Par! kampaņa pret lielāko oponentu kopē populistu retoriku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Par apvienības Attīstībai/ Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV). Kampaņa, pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu. Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, izveidojot jaunu - klimata un enerģētikas ministra - amatu.

Par jauna ministra amata izveidi nobalsoja 52 koalīcijas deputāti, bet visi 45 klātesošie opozīcijas deputāti nobalsoja pret.

Iepriekš grozījumu tālāku virzību neatbalstīja parlamenta Juridiskā komisija, tāpēc opozīcijas deputāti pārmeta topošajai koalīcijai Saeimas procedūru neievērošanu, šo likumprojektu šodien skatot parlamenta sēdē. Juridiskajā komisijā iecere tika noraidīta, jo tajā valdošajai koalīcijai nav vairākuma.

Saeimas deputāti noraidīja "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšlikumu paplašināt klimata un enerģētikas ministra funkcijas, nosakot ministra atbildību arī par vidi.

Tika noraidīti arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšlikumi veidot jaunus ministru amatus, vai nu apvienojot ekonomikas un satiksmes ministru atbildības, vai arī ekonomikas, klimata, vides aizsardzības un enerģētikas ministru atbildības. Atbalstu nesaņēma arī ZZS rosinājums apvienot iekšlietu un tieslietu ministru amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Ilgtspējīgas mežsaimniecības formula

Māris Ķirsons, 23.12.2022

Mežsaimnieks un viens no lielākajiem mežu īpašniekiem Latvijā Edgars Dupužs.

Ekrānšāviņš no video

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna valdība Latvijā varētu tikt izveidota novembrī, bet drīzāk mēneša otrajā pusē, šādu cerību intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Levits šodien kārtējo reizi tiksies ar premjeru Krišjāni Kariņu (JV), kura vadītā partija pēc uzvaras vēlēšanās ir uzņēmusies arī jaunās valdības veidošanu. Puses plānojušās pārrunāt progresu jaunās koalīcijas veidošanā.

Levita vērtējumā, koalīcijas veidošanās ātrums pašlaik ir viduvējs - sarunu temps varēja būt ātrāks, bet nav arī par lēnu. Viņš gribētu, lai Kariņš šodien ziņo, ka trīs partijas - "Jaunā vienotība", "Apvienotais saraksts" un "Nacionālā apvienība" - ir vienojušās par koalīcijas izveidi un ir vienojušās par sadarbības memorandu. Tas būtu optimālais rezultāts, bet Levits nezinot, vai tā būs. Pirms tam vēl būs partiju savstarpējās sarunas, atzīmēja prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" tarifu pieaugumu samazinās apmēram uz pusi, šodien pēc Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem teica klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).

Ministrs norādīja, ka būtībā lielās elektrības cenas un zudumi būtu ierēķināmi tarifā, bet ir rasti veidi, kā tarifu samazināt.

Kā skaidroja Čudars, pirmais veids, kā to panākt, ir regulatīvais rēķins - negūto ieņēmumu norakstīšana jeb neiekļaušana tarifos. Savukārt otrs saistīts ar īslaicīgu subsīdiju AST un "Sadales tīklam", lai tarifs būtu konkurētspējīgs.

Paredzēts, ka subsīdijas būs periodā no 1.jūlija līdz 31.decembrim.

Subsīdijas paredzēts noteikt, paredzot, ka elektroenerģijas cena nevar būt augstāka par 160 eiro par megavatstundu (MWh).

"Šobrīd šāda elektrības cena un arī brīdī, kad tarifs tika iesniegts, nav - tā ir augstāka. Iepriekš tarifs tika rēķināts ar cenu apmēram 280 eiro par MWh. Tas ir izsaucis būtisku tarifa lēcienu. Lai noturētu tarifu, jāpieņem, ka cena nav augstāka par 160 eiro par megavatstundu (MWh), un tie zaudējumi, kas rodas saistībā ar augstākām iespējamām elektroenerģijas cenām, tiek subsidēti no valsts puses. Šī brīža aprēķini atbalsta periodā - pusgadā - ir aptuveni 18 miljoni eiro, bet tā ir norma, kas var tikt koriģēta, ņemot vērā reālās elektrības cenas," teica klimata un enerģētikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Investori definē galvenos izaicinājumus

LETA, 09.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru ieskatā galvenie izaicinājumi Latvijā ir energoneatkarība, ēnu ekonomika, darbaspēka pieejamība un publiskā un privātā sektora sadarbība, piektdien preses konferencē pēc valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) tikšanās uzsvēra FICIL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

FICIL vadītāja teica, ka investori guvuši pārliecību par valdības plāniem energoneatkarības nodrošināšanā, bet būtiski risināmi jautājumi ir cīņa ar ēnu ekonomiku, kas ir graujoša attiecībā pret valsts budžetu un konkurenci kropļojoša.

Tāpat Elksniņa-Zaščirinska uzsvēra, ka svarīgi ir turpināt darbu ar cilvēkresursiem - izglītot un pārkvalificēt vietējos darbiniekus, kā arī piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

FICIL vadītājas ieskatā nepieciešams arī pārskatīt publiskā un privātā sektora sadarbību, vērtējot, vai esošais ietvars ir domāts tiem mērķiem, kas būtu jāsasniedz.

Elksniņa-Zaščirinska informēja, ka ārvalstu investoru vēlme turpināt investīcijas Latvijā nav mazinājusies, un saskaņā ar FICIL šogad veikto aptauju divas trešdaļas investoru pauduši, ka turpinās ieguldīt Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko "būvnieku karteļa" lieta mums māca par pasūtītāja kompetences nozīmi

Jānis Uzulēns, "Jurisconsultus” vadītājs un praktizējošs jurists būvniecības lietās, 09.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā izskanējusi informācija par “būvnieku karteļa” ietekmi uz Latvijai pieejamo Eiropas Savienības finansējumu, sodiem un nākotnes iespējām.

Vienas frontes pusē saka, ka risks šādām sekām ir ārkārtīgi augsts un šo ideju aktīvi pauž arī sociālajos tīklos, savukārt no otras puses proponē – Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā soda gatavošanu neapstiprina. Lasītājs ārpus nozares, visticamāk, netiek gudrs, kuram viedoklim pieslieties, tāpēc sniegšu īsu ieskatu būvniecības procesā no Latvijas būvniecības nozares ekspertu skatu punkta, kas visnotaļ spilgti korelē ar Konkurences padomes lēmumu “būvnieku karteļa” lietā. Pasūtītāja kompetencei Konkurences padomes skatījumā ir būtiska ietekme uz būvniecības procesu, jo tieši pasūtītāja pieņemtie lēmumi dod virzību tālākajam būvniecības procesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien izvērtēšanai Ministru kabinetā nodeva vairāk nekā 10 000 pilsoņu kolektīvo iesniegumu par algu iesaldēšanu augstākajām valsts amatpersonām.

Valdībai līdz 15.aprīlim jāsniedz parlamentam ziņojums par izvērtējuma rezultātiem.

Kā iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, iniciatīvas autori iesniegumā aicinājuši iesaldēt Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, parlamentāro sekretāru, ministru un Saeimas deputātu algas līdz brīdim, kad būs stabilizējusies ekonomiskā situācija - apturēts inflācijas kāpums, inflācija samazināta līdz samērīgam līmenim, kā arī ir pārvarēta krīze, kas saistīta ar gāzes un elektrības cenu kāpumu.

Saskaņā ar atlīdzības likumā noteikto, šogad noteikts atalgojuma pieaugums augstākajām amatpersonām, tostarp deputātiem, iepriekš atzīmējis par iniciatīvas tālāko virzīšanu atbildīgās Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS). Pirms dažiem gadiem 13.Saeima bija lēmusi līdz savu pilnvaru termiņa beigām deputātu algas nepaaugstināt un saglabāt 2019.gada līmenī, taču no šā gada, atbilstoši likumam, atalgojums 14.Saeimas deputātiem automātiski pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bez precīzi definētiem mērķiem panākumus sasniegt grūti

Guntars Gūte, Diena, 23.11.2022

Neils Kalniņš: “Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā.”

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Metaverss – izaicinājums Latvijas izglītības sistēmai

Jānis Krievāns, biedrības Junior Achievment Latvia valdes priekšsēdētājs, 14.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metaverss. Nākotnes internets. Miksēta realitāte. Interneta revolūcija. Digitālais visums. Jaunākās paaudzes uzņēmējdarbības forma. Digitālās un reālās pasaules līdzāspastāvēšana. Jauna paralēla kibertelpa. Fiziskās, virtuālās un papildinātās realitātes sajaukums. Transformējoša platforma.

To var saukt, kā vien vēlas, taču metaverss ir tikpat neizbēgami tuva realitāte kā fakts, ka pēc nakts vienmēr seko rīts.

Kas sācies kā izklaide, ātri vien kļūst par jaunu uzņēmējdarbības iespēju tiem, kas gatavi spert soli nezināmajā un atklāt jaunās realitātes sniegtās iespējas.

Domājot, ka nekas vairs nevar pārsteigt, jo, šķiet, viss jau ir redzēts, viss jau ir bijis, mēs maldāmies. Vienmēr būs jauni atklājumi, kas mainīs esošo pasaules kārtību. Cik salīdzinoši nesen internets šķita nereāls un drīzāk zinātniskās fantastikas iedvesmots, tik salīdzinoši tuvu jau esam metaversa uzvaras gājienam. Kamēr daudzi par metaversa iespējām vai par tā eksistenci vēl neaizdomājas, tikmēr citi – futūristi – jau būvē savas nākotnes uzņēmējdarbības vīzijas.

Komentāri

Pievienot komentāru