Jaunākais izdevums

85 gadu vecumā aizsaulē aizgājis par galveno vienotās valūtas eiro arhitektu dēvētais bijušais Bundesbank prezidents Hanss Tietmeijers (Hans Tietmeyer), ziņo BBC.

Viņš bija galvenais virzītākspēks Eiropas Centrālās bankas un vienotās valūtas izveidē.

H. Tietmeijers Vācijas centrālo banku vadīja no 1993. gada līdz aiziešanai pensijā 1999. gadā.

«Hanss Tietmeijers bija izcils prezidents, kura darbību vienmēr noteica skaidras un konsekventas līnijas, kuru mērķis bija monetārās stabilitātes saglabāšana,» norāda pašreizējais Bundesbank prezidents Jenss Weidmans (Jens Weidmann).

H. Tietmeijera stingrā ekonomiskā nostāja pat kļuva par slepkavības mēģinājuma iemeslu 1988. gadā.

H. Tietmeijers dzimis 1931. gada 18. augustā un bija viens no ģimenes vienpadsmit bērniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Liepājnieki protestē pret mākslas skolas piebūves projektu

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieku pratināšanas ēnā sadalītas Būvindustrijas lielās balvas

Zane Atlāce - Bistere, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceremonijā VEF Kultūras pilī 3.septembra vakarā 12 būvniecības nozares profesionāļi saņēmuši Būvindustrijas lielo balvu – «Pamatakmeni».

Simboliskās balvas darinājuši māksliniece Katrīna Vasiļevska un arhitekts Andris Vītols. «Te viss ir īsts. Latvijas laukakmeņi, kurus palīdz lasīt mazie talcinieki, egles pamatne, uz kuras stiprināts akmens. Tikpat īsts un pamatīgs kā balvu saņēmēji – gan seniori, gan gada titula ieguvēji,» saka Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Kategorijā «Mūža ieguldījums būvindustrijā» «Pamatakmeni», diplomu un nozīmīti saņēma: Jānis Krastiņš, Dr. habil. arch, RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors; Andris Krēsliņš, RTU Būvniecības un inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedras vadošais pētnieks; Ija Niedole, „IMINK» un „IMINK1» valdes locekle; Juris Tervits, «LBS – konsultants» izpilddirektors, prokūrists; Sergejs Gridņevs, «TILTS» valdes priekšsēdētājs; Andrejs Magaznieks, «Būvalts R» valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar “MiTek Baltic” 23. martā organizē tiešsaistes konferenci nozares profesionāļiem “Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi”.

Koka kā būvniecības materiāla konkurētspēja nepārtraukti pieaug, to apliecina gan tehnoloģiskās iespējas, gan vispārējā nepieciešamība rast klimatneitralitāti veicinošus risinājumus.

Kamēr citās valstīs koks kā atjaunīgais dabas resurss, viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kura pielietošana ir teju neierobežota, tiek plaši izmantots pilsētapbūvē, Latvijā par koka būvniecības priekšrocībām ir tikai aptuvens priekšstats. Lielākā daļa no koka saražotās produkcijas tiek eksportēta uz citām valstīm, kur koka būvniecība ir augstu novērtēta.

Kā Latvijā veicināt koksnes materiālu izmantošanu ēku būvniecībā? Vai nākotnē šī nozare varētu ieņemt nozīmīgu daļu no kopējās Latvijas tautsaimniecības attīstības? Cik informēta ir sabiedrība par koka ēku ilgtspējību un ko valsts no savas puses var darīt, lai apgūtu nozares potenciālu, īpaši, ja raugās no klimatneitralitātes rakursa?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Arhitekts par Preses nama attīstības idejām: Tas ir totāls nonsenss

Monta Glumane, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē, kurā tika izskatīts detālplānojums Preses nama teritorijai, Balasta dambī 2, bija dzirdama viedokļu daudzveidība.

Preses namu plānots pārbūvēt par viesnīcu, konferenču centru un daudzfunkcionālu centru, kurā ietilps tirdzniecības, ēdināšanas un atpūtas zonas. Pirmo starptautiskās ķēdes «Holiday Inn» viesnīcu Latvijā plānots atvērt 2022.gada septembrī. Pirmo plānojuma posmu paredzēts īstenot līdz 2021.gada beigām, bet tuvāko desmit gadu laikā teritorijā plānots uzbūvēt vēl vairākas augstceltnes.

Kā norāda Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktors un pilsētas arhitekts Gvido Princis, šis ir pilsētai nozīmīgs projekts. «Par to domāts jau desmit vai pat padsmit gadus. Projekts ir nonācis tik tālu, ka ir reāls pasūtītājs un investors.»

Projekta pasūtītājs ir SIA «PN Project», detālplānojuma autors - SIA «Grupa 93», bet konceptuālās skices autors - SIA «ARHIS arhitekti» ar arhitektu Andri Kronbergu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Bišumuižas apkaimē taps Latvijas Paralimpiskais sporta centrs

Lelde Petrāne, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Paralimpiskā komiteja izsludina starptautisku, atklātu metu konkursu «Latvijas Paralimpiskā Sporta Centra izbūves arhitektoniskā vīzija», aicinot metu konkursa dalībniekus sagatavot un iesniegt savas arhitektoniskās vīzijas Eiropas mērogā vēl nebijušam sporta kompleksam.

«Šis metu konkurss ir nozīmīgs pamatakmens Latvijas paralimpiskā sporta attīstībai. Esam priecīgi spert šo soli, aicinot profesionāļus no visas pasaules iesaistīties Eiropā vēl nebijuša sporta kompleksa būvniecībā. Mūsu uzdevums – izveidot pilnībā pielāgotu paralimpiskā sporta bāzi, kurā ikvienam cilvēkam ar invaliditāti būtu iespēja sportot. Ticam un ceram, ka idejas būs praktiskas, interesantas, bet galvenais – energoefektīvas un atbilstošas mūsdienu arhitektūras standartiem,» par paralimpiskā sporta centra iecerēm informē Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte.

Latvijas Paralimpiskais sporta centrs tiks veidots Rīgā, Bišumuižas apkaimē un pēc visu kārtu pabeigšanas aptvers gandrīz 10 ha lielu platību. Latvijas Paralimpiskā sporta centra projekts ir Eiropā līdz šim vēl nebijuša apjoma un funkcionalitātes ziņā unikāls projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Merks» iecere Lucavsalā 2 hektāru platībā būvēt trīs torņveida daudzdzīvokļu ēkas izpelnījusies Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvju nesaudzīgu kritiku un lēmumu projektu būtiski uzlabot.

Būvniecības ieceres meta pasūtītājs un teritorijas attīstītājs SIA «Merks» Lucavsalas ielai 5, Rīgā vēlas būvēt trīs 23 stāvu ēkas, kurās atradīsies 400 īres vai privātie dzīvokļi, ar kopējo stāvu platību 40 000 kvadrātmetri. Nama augšējos stāvos esošie dzīvokļi būs lielāki, zemākajos – mazāki. Meta autors «Mark arhitekti» arhitekts Aleksejs Birjukovs teic, ka dzīvokļu plānojumi būs ierasti. Izstrādātajā metā paredzēts, ka gan ēkas pazemē, gan pirmā stāva līmenī atradīsies autostāvvietas. Plānots, ka būvniecība notiks vairākās kārtās.

Kā norādīja Rīgas domes Pilsētvides attīstības pārvaldes Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja vietniece Māra Liepa – Zemeša, tad jaunais Rīgas teritorijas plānojums 2030.gadam paredz ievērojamas izmaiņas Lucavsalas teritorijā. Lucavsalas attīstības scenāriji ir pārskatīti un apbūves intensitāte tajā samazināta, paredzot, ka liela daļa salas paliks kā zaļā zona un tur arī turpmāk būs dārziņu teritorija. «Jaunā plānojuma redakcija paredz, ka tur maksimālais namu apbūves augstums varēs būt 12 stāvi. Vienlaikus, ja divu gadu laikā no plānojuma spēkā stāšanās brīža attīstītāji savu projektu sāks īstenot, viņi drīkstēs to pabeigt tādu, kādu ir iecerējuši patlaban. Tā ir normāla prakse,» aģentūrai LETA skaidrojis pilsētas galvenais arhitekts Gvido Princis. Plānots, ka jaunais pilsētas teritorijas plānojums varētu stāties spēkā nākamā gada vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Labākie Rīgas cirka ēkas metu konkursā iesniegtie darbi

Monta Glumane, 12.06.2018

2.vieta

ARHITEKTU BIROJS NRJA

(Uldis Lukševics, Ivars Veinbergs, Zigmārs Jauja, Ilze Mekša, Elīna Lībiete, Ieva Lāce – Lukševica, Inga Dubinska).

Foto:publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā metu konkursā, kura mērķis bija izstrādāt Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošanas un teritorijas attīstības vīziju, saņemti 20 darbi un izvēlēti labākie no tiem.

Saskaņā ar starptautiskas žūrijas vērtējumu tika piešķirtas divas otrās vietas, divas trešās vietas, kā arī četras veicināšanas balvas. Lai noteiktu uzvarētājus, iepirkuma komisija turpinās darbu, pārbaudot žūrijas godalgoto dalībnieku kvalifikāciju, informē VSIA «Rīgas cirks». Iesniegtie darbi skatāmi raksta galerijā!

«Šis ir nozīmīgs brīdis Rīgas cirkam - esam ieguvuši vairākas labas vīzijas par cirka ēkas nākotni, kas ilgtermiņā ļaus atdzimt Jāņa Frīdriha Baumaņa projektētajai fasādei un arēnai, kā arī nodrošinās iespēju Rīgas cirka teritoriju pilnvērtīgi apdzīvot kā māksliniekiem, tā sabiedrībai,» pauž Rīgas cirka valdes locekle Ināra Kehre. Konkursa dokumentāciju izņēmušas 149 personas, plaši apmeklēta novietnes apskate, iesniegti 20 projekti, kuros dalībnieki ieguldījuši nozīmīgu darbu ēkas izpētē un jaunu risinājumu vīzijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbalvojuma "Būvindustrijas lielā balva 2020" galveno balvu kategorijā "Gada arhitekts" saņēmuši Ilze un Reinis Liepiņi no SIA "Sudraba arhitektūra," informē Latvijas Būvinženieru savienība.

Viņi arī apbalvoti kategorijā "Gada inženieris". Kopumā būvindustrijas lielo balvu – "Pamatakmeni" - saņēma 12 būvniecības nozares profesionāļi.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" balvu saņēma: pensionēts arhitekts, arhitektūras doktors Gunārs Asaris; SIA "Celmiņa būvkonstrukciju projektēšanas birojs" valdes priekšsēdētājs Valters Celmiņš; Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Arhitektūras un būvniecības katedras asociētais profesors Andris Šteinerts; SIA "Inženierbūve" valdes loceklis, tiltu inženieris Andris Gailis; Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieka vietnieks, galvenais būvuzraugs Leonards Dubkevičs; Rīgas Celtniecības koledžas kursa Būvkonstrukcijas docētāja, studentu pētījumu vadītāja, būvnieku grupu kuratore Rūta Vanaga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Trīs latviešu arhitektu projektēto villu pamatos iemūrē laika kapsulas

Lelde Petrāne, 17.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekta Mežaparka Rezidences latviešu arhitektu izstrādāto villu pamatos iemūrētas tradicionālās laika kapsulas ar vēstījumiem nākamajām paaudzēm.

Pasākumā piedalījās projekta attīstītāja Domuss SIA direktors Ralfs Jansons ar komandu, villas CAMELLIA arhitekts Gatis Didrihsons, villas LAVANDA arhitekts Atis Caune un villas HELENIA arhitekts Reinis Liepiņš ar savām komandām, villu būvnieka Selva Būve SIA valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis, Būvuzraugs LV vadītājs Sergejs Frolovs un Ilze Mazurenko, Sotheby's International Realty valdes locekle.

Mežaparka Rezidences top starp Kokneses prospektu un Gustava Zemgala gatvi. Kompleksa kopējā platība ir 31 ha.

Šobrīd pabeigti pirmās kārtas labiekārtošanas darbi: izbūvējot infrastruktūru un apzaļumojot teritoriju, izveidojot jaunas, bruģētas un apgaismotas ielas un gājēju celiņus, ierīkojot komunikācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosaukti valstī augstākā nozares apbalvojuma Būvindustrijas lielā balva 2018 - Pamatakmens saņēmēji, informē Latvijas Būvinženieru savienība.

Būvindustrijas lielo balvu «Pamatakmeni» kategorijā «Mūža ieguldījums būvindustrijā» saņēma Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Būvkonstrukciju katedras asociētais profesors «emeritus» Guntis Andersons, pensionēts inženieris Uldis Krūskops, SIA «Norma - S» valdes loceklis Andrejs Loze, SIA «Markvarta ģeotehniskais birojs» ģeotehniskās izpētes un ģeotehniskās uzraudzības būvniecībā galvenais ģeotehniķis Valdis Markvarts, pensionēts arhitekts Teodors Nigulis un AS «Yaico», «Aeroc» un «Bauroc» valdes un padomes priekšsēdētājs Igaunijā un Latvijā Jāzeps Paplavskis.

Savukārt būvindustrijas lielo balvu «Pamatakmeni» un gada laureātu titulus kategorijā «Gada inženieris/arhitekts» saņēma: «Gada jaunais inženieris» - AS «UPB» būvinženieris Matīss Sakne, «Gada jaunais arhitekts» -«Mailītis Arhitekti» arhitektu biroja arhitekts, uzņēmuma vadītājs, dibinātājs Austris Mailītis, «Gada inženieris»- LLU Arhitektūras un būvniecības katedras vieslektors, SIA «Vimbas MF» valdes loceklis Mārtiņš Fībigs, «Gada inženieris» - AS «UPB» stikloto risinājumu projektēšanas inženieris Guntars Roga, «Gada inženiere» - SIA «Rere būve» projektu vadītāja Natālija Peņugalova, «Gada būvuzraugs» - SIA «CMB» valdes loceklis, sertificēts ēku un inženiertīklu būvuzraugs Māris Briška.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien dienas pirmajā pusē farmācijas kompānijas AS Olainfarm akcijas cena sarukusi par 6,49% līdz 8,35 eiro, liecina informācija Nasdaq Riga.

Dienu akcijas cena sāka pie 8,92 eiro. Kopumā ar akcijām pirmdien veikts 201 darījums, kurā tirgoti 40,6 tūkstoši akciju, kopējam tirdzniecības apgrozījumam sasniedzot 342 tūkstošus eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka sestdien, 9.decembrī savās mājās Jūrmalā 52 gadu vecumā miris uzņēmējs, AS Olainfarm vadītājs un līdzīpašnieks Valērijs Maligins.

Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš paziņojumā biržai atgādina, ka V.Maligins kļuva par Olainfarm valdes priekšsēdētāju pēc uzņēmuma privatizācijas 1997.gadā un viņa vadībā AS Olainfarm attīstījies par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem Latvijā ar apgrozījumu virs 100 miljoniem eiro un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Miris divās krimināllietās iesaistītais bijušais Rīgas satiksmes darbinieks Volkinšteins

LETA, 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūžībā devies divās krimināllietās iesaistītais bijušais pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins.

Februārī prokuratūra tiesai bija nodevusi krimināllietu, kurā Volkinšteins un viņa ģimenes locekļi apsūdzēti lietā par uzņēmuma degvielas kartes nelikumīgu izmantošanu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu plānojusi skatīt 7.jūlijā plkst.13.

Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska teica, ka prokuratūra par apsūdzētā nāvi uzzinājusi no publiskās informācijas, un prokuratūrai oficiālas informācijas patlaban nav. Prokurors lietā turpināšot uzturēt valsts apsūdzību saskaņā ar likuma nosacījumiem.

Kriminālprocesa likumā teikts, ka tiesa izbeidz kriminālprocesu, ja apsūdzētais ir miris, izņemot gadījumus, kad process nepieciešams, lai mirušo reabilitētu. Tāpat likumā teikts, ka, ja apsūdzētais ir miris lietas izskatīšanas laikā pirmās instances tiesā, lietas izskatīšanu turpina tikai tad, ja viena mēneša laikā pēc apsūdzētā nāves ir saņemts mirušā tuvinieka pieteikums par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai. Tādā gadījumā lietas izskatīšana tiek turpināta vispārējā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

TabFab radošā kvartāla būvniecībai un attīstībai paredzēti 5,06 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 23.augustā izsludināja starptautisku metu konkursu TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija.

Projekta kopējais budžets ir 5,058 miljoni eiro, no tiem 4,980 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un Latvijas budžeta līdzekļi, bet 78 tūkstoši ir Dānijas Karalistes atbalsts.

Pretendentiem pieteikumi ir jāiesniedz līdz 2018. gada 26. novembrim, informē VNĪ valdes locekle un konkursa žūrijas priekšsēdētāja Kitija Gruškevica. Uzvarētāju plānots nosaukt decembra vidū.

«Vecā Tabakas fabrika vai TabFab ir kas vairāk, nekā tikai vēl viena vieta, kura jāatjauno. Mēs runājam par teritoriju, kuras kopējā platība ir 7229 m2 un kopējā apbūves platība – 13 362 m2. Jau tagad TabFab ir sevi pieteikusi kā nozīmīga radošo aktivitāšu norises vieta. Tādēļ mēs ceram ieraudzīt iedvesmojošus un inovatīvus risinājumus, kas atklātu šā rajona garu un vienlaikus spētu radīt jaunas izjūtas,» skaidroja Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Manam draugam eiroskeptiķim – 4 gadi ar eiro

Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

FM: Pirmo reizi kopš 1998. gada vispārējās valdības budžetā pērn pārpalikums

Finanšu ministrija, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujš nodokļu ieņēmumu pieaugums vērojams aprīlī. Ja pirmajos trijos mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā saņemti tuvu 2020. gada attiecīgā perioda līmenim, tad aprīlī tie iekasēti jau par 174,8 miljoniem eiro jeb 25,4% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, vēsta Finanšu ministrija (FM).

Atbilstoši Valsts kases datiem par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos četros mēnešos izdevumi kopbudžetā par 674 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumus, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā deficīts bija būtiski zemāks jeb 11,3 miljoni eiro.

Šā gada sākumā veikta nozīmīga līdzekļu izmaksa no valsts budžeta atbalsta veidā Covid-19 seku mazināšanai, līdz ar ko kopbudžeta izdevumi bija par 800,2 miljoniem eiro jeb 21% augstāki nekā pērn četros mēnešos, veidojot 4 605,1 miljonus eiro.

2021. gadam apstiprinātā atbalsta apjoms līdz 23. maijam jau sasniedza 3,4 miljardus eiro jeb 11,1% no IKP. Faktiski piešķirtā atbalsta apjoms janvārī-aprīlī veido 926 miljonus eiro, tostarp nepilni 800 miljoni eiro kopbudžeta izdevumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem straujāks kāpums nekā izdevumiem

Rūta Cinīte, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No zaļās farmācijas uzņēmuma SIA Silvanols valdes priekšsēdētāja amata atbrīvota uzņēmuma māteskompānijas Olainfarm līdzšinējā lielākā akcionāra Valērija Maligina atraitne Elīna Maligina, liecina Firmas.lv dati.

Trešdien veiktas izmaiņas uzņēmuma valdē, no tās izslēdzot Elīnu Maliginu, bet valdes priekšsēdētāja amatā apstiprinot līdzšinējo valdes locekli, ilggadējo finanšu direktori Lieni Puriņu.

Valdē trešdien iecelta Olainfarm meitasuzņēmuma SIA Longgo valdes locekle un mārketinga vadītāja Ieva Palma. Uzņēmuma valdē darbu turpina arī ražošanas direktors Jevgeņijs Zainapovs.

Maligina par Silvanola valdes priekšsēdētāju tika iecelta šī gada pavasarī, nomainot Artjomu Borcovu, kurš darbu turpināja Olainfarm koncernā.

Silvanols ir dibināts 1994.gadā un nodarbojas ar farmaceitisko preparātu un pamatvielu izpēti un ražošanu. Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir zāļu ražotājs Olainfarm (96,69%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūžībā aizgājušā farmācijas kompānijas «Olainfarm» vadītāja un līdzīpašnieka Valērija Maligina testaments tiks nolasīts 16.janvārī, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Testamenta nolasīšanu izsludinājusi zvērināta notāre Valda Vaivara.

Pieteikties aicināti visi mantinieki, kreditori un citas personas, kurām ir tiesības uz mantojumu. Pieteikšanās termiņā nepieteiktās kreditoru pretenzijas tiks dzēstas.

Mantojumam pieteikties var četru mēnešu laikā - līdz 2018.gada 13.aprīlim.

Testaments tiks nolasīts 16.janvārī plkst.16 Vaivaras prakses vietā Rīgā, Kalpaka bulvārī 9. Tiek aicināti visi, kuriem kā mantiniekiem, kam būtu tiesība mantot pēc likuma, legatārijiem, kreditoriem vai kā citādi, ir kādas tiesības uz mantojumu. Tiek uzaicinātas arī personas, kurām ir iebildumi pret mirušā pēdējās gribas rīkojuma aktu, pretējā gadījumā tas tiks atzīts par likumīgā spēkā stājušos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā (VP) saņemtie ekspertīžu rezultāti apstiprinājuši, ka pagājušā gada nogalē AS «Olainfarm» vadītājs un līdzīpašnieks Valērijs Maligins nav miris vardarbīgā nāvē, aģentūrai LETA apstiprināja VP preses pārstāve Elīna Sprudzāne.

Pievienota 2. rindkopa

Vīrietis esot miris «dabīgā nāvē», taču precīzu nāves cēloni policija atklāt nedrīkstot.

Kriminālprocess formāli vēl nav izbeigts, jo nepieciešams veikt pārējās izmeklēšanas darbības.

Jau drīz pēc Maligina nāves policija paziņoja, ka viņam ārējas vardarbīgas nāves pazīmes nav konstatētas.

Jau ziņots, ka Maligins mūžībā aizgāja decembra sākumā 52 gadu vecumā. Mirušais atrasts savā dzīvesvietā Jūrmalā.

Maligins kļuva par «Olainfarm» valdes priekšsēdētāju pēc uzņēmuma privatizācijas 1997.gadā. Viņa vadībā AS «Olainfarm» attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem Latvijā ar apgrozījumu virs 100 miljoniem eiro un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm: Maligina atbrīvota uzņēmumu izaugsmes un konkurētspējas veicināšanai

LETA, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas SIA «Silvanols» valdē, tostarp no valdes priekšsēdētāja amata atbrīvojot Elīnu Maliginu, ir uzņēmuma akcionāru lēmums un tas ir pieņemts, lai veicinātu «Silvanols» izaugsmi un konkurētspēju, informēja «Silvanols» mātesuzņēmumā AS «Olainfarm».

Šī motivācija esot attiecināma arī uz pārmaiņām vēl viena «Olainfarm» meitas uzņēmuma SIA «Longgo» valdē.

No Silvanols valdes priekšsēdētāja amata atbrīvota Elīna Maligina

Salvis Lapiņš saglabās AS Olainfarm valdes locekļa amatu

Maligina pēdējā intervija Dienas Biznesam: Ambīcijām ir robežas

Miris Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēka darba dzīves ritms uzņem aizvien straujāku tempu un prasa daudz lielāku enerģijas patēriņu, nekā tas bija pirms 20 gadiem. Tādēļ pieaug nozīme tai dzīves telpai, kurā mēs pavadām laiku vienatnē vai kopā ar saviem tuvajiem, šajā harmoniskajā vidē uzkrājot spēkus nākamajām dzīves uzvarām. Katrs savu īpašo mājokli saredz savādāku, taču pamata vērtības ir līdzīgas - komforts, kvalitāte un ilgtspējīgs risinājums, kas ļauj māju sajūtu baudīt paaudzēs, tādējādi veidojot tieši savu īpašo identitāti. Tāpēc ir svarīgi izdarīt pārdomātu izvēli brīdī, kad tiek likti pamati šai videi – vai mēs vēlamies ātru un lētu, vai tomēr pārdomātu un ilgtermiņā vērstu mājokli.

Uzņēmums Glass & Wood, kurš Latvijas mājokļu projektēšanas un būvniecības tirgū darbojas jau 14 gadus, ir šī uzņēmuma dibinātāja un vadītāja Jāņa Garanča atbilde uz šo jautājumu pašam sev, kad viņš domāja, kādu vēlas izveidot savas ģimenes māju. „Mājoklim ir jābūt profesionāli izveidotam, kvalitatīvam un tādam, kas sniedz siltuma sajūtu. Šis ir iemesls, kādēļ tika radīts Glass & Wood, kura pamatvērtības un darbus raksturo trīs vārdi – kvalitāte, dabiskums un autentiskums,” pauž J. Garančs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot darbu pie jaunā gaisa satiksmes vadības torņa (GSV) projekta, VAS «Latvijas gaisa satiksme» ir izsludinājusi metu konkursu «Rīgas lidostas gaisa satiksmes vadības torņa nākotnes vizuālais tēls», informē LGS preses sekretārs Arnis Lapiņš.

Konkursa mērķis ir iegūt arhitektoniski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu, konkursa nolikumā un projektēšanas programmā ietvertajām prasībām atbilstošu, ekonomiski pamatotu metu GSV tornim. Apbūves ieceri (metu) paredzēts turpmāk izmantot par pamatu būvprojekta izstrādei.

«Jaunais Rīgas lidostas tornis būs nozīmīgs infrastruktūras objekts, kas ļaus arī turpmāk sekmīgi attīstīties gan lidostai, gan visai Latvijas aviācijas nozarei. Tam jākļūst arī par vienu no jaunajām Rīgas vizītkartēm, ko pirmo ieraudzīs ārzemju viesi, ielidojot mūsu galvaspilsētā. Tāpēc esam izvirzījuši stingras un precīzas prasības un ceram, ka šajā arhitektiem interesantajā konkursā tiks iesniegti patiešām augstvērtīgi piedāvājumi,» uzsver LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru