Aizvadītajā gadā AS Misas kūdra palielinājusi substrāta ražošanu kūdras pārstrādes cehā par 20% un, kā norāda uzņēmuma vadība, pateicoties maisos fasētās kūdras produkcijas ražošanai, palielināts arī noieta tirgus, liecina Lursoft pieejamā informācija.

Iesniegtajā ziņojumā AS Misas kūdra vadība skaidro, ka, pateicoties labvēlīgiem ieguves apstākļiem iepriekšējā kūdras ieguves sezonā, pērn uzņēmumam izdevies uzrādīt labus finanšu rādītājus, tiesa gan, aizvadītajā gadā ieguves apstākļi bijuši vidēji.

Gada pārskatā pieejamā informācija rāda, ka 2014.gadā AS Misas kūdra palielinājusi savu apgrozījumu par 67,36%, sasniedzot 6,017 miljonus eiro, savukārt peļņas daļa veidojusi 454,994 tūkstošus eiro. Lielāko daļu uzņēmuma apgrozījuma pēn veidojis eksports uz Beļģiju (72,34%), tāpat arī produkcija realizēta Polijā, Francijā un Latvijā.

Laika periodā no 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 30.septembrim uzņēmums ieguvis 41,5 tūkst.t kūdras produkcijas, ļaujot pēc iegūtā kūdras apjoma ierindoties starp lielākajiem kūdras ražotājiem Latvijā.

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Šā gada kūdras ieguves sezona nav tika izcila, kāda bijusi pērn, taču tā ir labāka par 2017. gadu, nozares nākotne ir miglā tīta.

Tādu ainu redz nozares uzņēmēji. Būtībā Latvijā ir visi priekšnosacījumi nozares izaugsmei, taču to kavē vai pat padara neiespējamu valsts politika.Tā kā pieprasījums pēc kūdras produktiem pasaulē pieaug, tad arī ir iespēja šo tendenci izmantot, vēl jo vairāk, ja Latvijā apzinātas 9600 kūdras atradnes. Rūpnieciskai kūdras ieguvei varētu izmantot vairāk nekā 500 atradnes Latvijā. Kūdra ir viens no dabas resursiem, kurš atjaunojas, kaut arī lēni. Kopumā purvi klāj 10% no valsts teritorijas. No visiem Latvijas purviem kūdras ieguve notiek tikai 4% un, pateicoties labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem Latvijā, ikgadējais kūdras dabiskais pieaugums ievērojami pārsniedz ieguves apjomus. Kūdras ieguve ir tradicionāla Latvijas tautsaimniecības nozare, un to šeit dara jau kopš 18.gadsimta. Pašlaik kūdras ieguvi reglamentē stingrs normatīvo aktu regulējums, kas nosaka gan potenciālo ieguves teritoriju izvēli un nepieciešamo ietekmes uz vidi novērtēšanu, gan ieguves procesu, kā arī teritoriju sakārtošanu pēc kūdras ieguves pabeigšanas, norādīts Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas informācijā.

Vecumnieku novada kūdras uzņēmumu vadītāji ir pārliecināti, ka ražotnes darbojas labi un bizness attīstās pareizā virzienā, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Pagājušās desmitgades «uzrāvieni» vainagojušies ar panākumiem, secina akciju sabiedrības «Misas kūdra» valdes loceklis Andris Ieviņš un Valles pagasta SIA «Florabalt» valdes loceklis Gunārs Cankalis.

«Gads vēl nav beidzies, bet var jau teikt – tas ir labs,» saka A. Ieviņš. G. Cankalis piebalso: «Ja augusts būs tāds pats kā visa vasara, viss būs kārtībā.»

Kūdru, ko savāc šogad, turpinās apstrādāt, pakot un pārdot vēl pēc gada.

G. Cankalis atzīst, ka ražotnes izvietošana Vallē savulaik bijis labs lēmums. Tuvu Rīgas osta, un uzņēmumam katru gadu palielinās konteineru pārvadājumi.

Nacionālais veselības dienests noslēdzis līgumu par 10 000 sejas vairogu izgatavošanu ar iniciatīvas grupu "shield48", kas vien aizvadītajā nedēļā ar savu ideju par šādu vairogu izgatavošanu ar trīsdimensiju (3D) printeri uzvarēja virtuālajā hakatonā "HackForce", to apliecināja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.

Iepriekš viens no šīs iniciatīvas autoriem, uzņēmuma "Baltic3D" līdzīpašnieks Didzis Dejus norādīja, ka aizsargmasku izveidē viņam savu viedokli sniegusi arī LĀB prezidente. Produkta izstrādē tā autori konsultējās ar ārstiem gan par kvalitāti, gan arī par to, kā tos dezinficēt. Iniciatīvas mērķis ir pašreizējos apstākļos nodrošināt visiem nepieciešamos sejas aizsargus, kuri ļautu samazināt potenciālo inficēšanās risku, piemēram, pieskaroties sejai.

Aizsilniece apliecināja, ka ir sniegusi viedokli "shield48.eu" aizsargmasku izveidē. Pēc viņas teiktā, šo sejas vairogu veidošana tika saskaņota ar Veselības ministrijas galveno speciālistu infektoloģijā Ugu Dumpi un citiem kolēģiem no Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas. Turklāt šos sejas vairogus var lietot atkārtoti, jo tie ir dezinficējami ar tīrīšanas līdzekli ar 70% spirta klātbūtni, piebilda Aizsilniece.