Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajā ārkārtas teritorijā mājas cūkas tiks likvidētas atbilstoši instrukcijām par dzīvnieku humānu nogalināšanu, savukārt dzīvnieku ķermeņi tiks iznīcināti īpašā, ar krematoriju aprīkotā automašīnā, kas uz laiku tiks īrēta no Dānijas.

Kā informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Anna Joffe, ārkārtas situācijā, kad ir uzliesmojusi sevišķi bīstama dzīvnieku infekcijas slimība, dzīvniekus nogalina, nevis nokauj, turklāt tā, lai ar dzīvnieku izdalījumiem, tostarp ar asinīm, slimības izsaucēju neizplatītu tālāk.

«Cūkas nogalina, ievērojot labturības prasības un izmantojot humānu nogalināšanas veidu atkarībā no dzīvnieka konstitūcijas tipa, svara, dzimuma, vecuma un fizioloģiskā stāvokļa,» norādīja Joffe.

Plānots, ka tuvākajās dienās, kad Latgalē un Vidzemē tiks sākta mājas cūku masveida iznīcināšana, dzīvnieku nogalināšanai tiks izmantotas caururbēja triecienierīces jeb stileti, šaujamieroči ar brīvi maināmu lādiņu, elektriskā strāva vai arī letālas injekcijas.

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

SIA Latvijas Mobilais Telefons padomi atstājis tās loceklis Kaspars Ozoliņš, kurš amatā tika iecelts vien pirms nepilna mēneša, liecina Lursoft dati.

Pēc izmaiņu reģistrācijas mobilo sakaru operatora padome turpina darbu sešu personu sastāvā.

Pēc atstādināšanas no SIA Latvijas Mobilais Telefons padomes locekļa amata, K. Ozoliņš turpina būt juridisko pakalpojumu firmas SIA Consilio līdzīpašnieks, kā arī darboties Valmieras juristu biedrībā.

SIA Latvijas Mobilais Telefons 2012.gadā strādājis ar 173,735 miljonu eiro apgrozījumu, gadu noslēdzot ar 38,997 miljonu eiro lielu peļņu. Gada pārskatā publicētā informācija liecina, ka aizpagājušajā gadā uzņēmumā strādājuši 485 darbinieki.

SIA Latvijas Mobilais Telefons reģistrēts 1992.gada 2.janvārī, uzņēmuma kapitāldaļu turētāji ir SIA Lattelecom, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, VAS Privatizācijas aģentūra, Nīderlandē esošais Sonera Holding B.V. un zviedru TeliaSonera Aktiebolag.

Visvairāk kārotais darba devējs Igaunijā, līdzīgi kā Latvijā, ir valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia, tāpat igauņi labprāt strādātu tehnoloģiju kompānijā Skype, citējot CV Keskus aptaujas datus, vēsta BBN.

Trešais iekārojamākais darba devējs Igaunijā ir telekomunikāciju nozares uzņēmums Elion.

Jau ziņots, ka Latvijā, saskaņā ar visu trīs karjeras un darba portālu – CV Market Latvija, WorkingDay Latvia un CV Online - veikto pētījumu rezultātiem, Latvijā iekārojamākais darba devējs ir valsts a/s Latvenergo. Topu augšgalā ir arī tādas kompānijas kā a/s Swedbank, SIA Statoil Fuel & Retail Latvia, SIA Latvijas Mobilais Telefons, SIA Lattelecom un a/s Swedbank.

Vortāla CV Market Latvija iekārojamāko darbadevēju tops:

1. A/s Latvenergo

Pēc Al-Qaeda līdera Osama bin Ladena nogalināšanas Pakistānā viņa mirstīgās atliekas nogādātas Afganistānā un vēlāk apglabātas jūrā, vēsta New York Times.

ASV prezidents Baraks Obama informējis, ka pēc nogalināšanas teroristu līdera mirstīgās atliekas pārņēmuši ASV spēki. Musulmaņu tradīcija pieprasot apbedīšanu 24 stundu laikā, bet, darot to jūrā, Amerikas varas iestādes, iespējams, centušās izvairīties no svētnīcas radīšanas viņa sekotājiem, norāda laikraksts.

Ārvalstu medijos arī parādījies video, kurā redzams, kā deg māja, kur tika nogalināts bin Ladens un daži viņa sabiedrotie. Pagaidām neesot zināms, kas izraisījis ugunsgrēku.

Tikmēr Guardian vēsta, ka attēls, kurā it kā redzams bin Ladena līķis un kas rādīts gan Pakistānas televīzijā, gan tiek publicēts interneta vietnēs, ir viltojums.Bilde, kurā redzama asiņaina vīrieša seja, esot cirkulējusi internetā jau divus gadus. Viltus attēlu, visticamāk, pirmais publicējis Tuvo Austrumu tiešsaistes laikraksts hemedialine.org un tas darīts 2009.gada 29.aprīlī, brīdinot, ka nav pārbaudīts, vai fotogrāfija atbilst īstenībai. Kopš tā laika attēls pasniegts kā patiess dažādos forumos un izmantots kā pierādījums tam, ka teroristu līderis ir miris.

Dokumenti, kas atrasti Osama bin Ladena slēpnī Pakistānā, liek domāt, ka al-Qaeda esot plānojusi jaunus uzbrukumus ASV, ieskaitot 11. septembra «gadadienas» teroraktu, atsaucoties uz ASV oficiālo pārstāvju sniegto liecību, raksta BBC.

ASV pārstāvji šobrīd pārbauda datorus, DVD ierakstus un dokumentus, kas tika atrasti O. bin Ladena slēpnī netālu no Islamabadas, kur teroristu grupējuma līderis, pēc ASV specdienesta domām, slēpās sešus gadus.

Drīzumā ASV prezidents Baraks Obama plāno tikties ar O. bin Ladena notveršanas operācijā iesaistītajām militārajām grupām. Ceturtdien B. Obama apmeklēja 11. septembra terorakta piemiņas vietu Ņujorkā un uzrunāja trīs tūkstošu teroraktā bojāgājušo piederīgos. Tagad esot veikta taisna tiesa par O. bin Ladena noziegumiem, bet Amerika «šos noziegumus nekad neaizmirsīs», uzrunā norādīja ASV prezidents.

Indijas autodetaļu ražotnes darbinieki līdz nāvei piekāvuši kompānijas Pricol viceprezidentu pēc tam, kad desmitiem darbinieki tika atlaisti no darba, ziņo Slon.

47 gadus vecā Roja Džordža ofisā ielauzās nesen atlaistie darbinieki un ar dzelzs stieņiem un nūjām līdz nāvei piekāva viceprezidentu, teikts policijas ziņojumā.

Uzbrukums viceprezidentam bija darbinieku atbildes reakcija par to, ka no darba tika atlaisti 42 ražotnes darbinieki par tehnikas bojāšanu un vairākiem citiem darba pārkāpumiem.

«Pirms nozieguma viņi sanāca kopā. Tāpēc tas varētu būt jau iepriekš plānots uzbrukums R. Džordžam,» norāda policijas pārstāvis N. Kanans. Viņš arī norādīja, ka pagaidām ir arestēti deviņi uzbrucēji.

Otrdien, 17. jūnijā, Latvijas Nacionālajā operā notika svinīga desmitā Uzņēmumu Reputācijas Topa apbalvošanas ceremonija, kurā tika paziņoti 2014. gada uzņēmumi ar augstāko reputāciju un desmitgades reputācijas līderi.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Nords Porter Novelli, sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un laikraksta Dienas Bizness veidotais Uzņēmumu Reputācijas Tops ir apjomīgākais uzņēmumu reputācijas pētījums Baltijā, kura apbalvošanas ceremonija šogad pulcināja Latvijas vadošo uzņēmumu vadītājus un uzņēmējus. Pasākumā viesus uzrunāja Ministru prezidente Laimdota Straujuma un LIAA direktors Andris Ozols.

«Jau desmit gadus nemainīgi topa augšgalā ir eksportējoši uzņēmumi, puse no labākajiem 2014. gada TOP20 uzņēmumiem veiksmīgi darbojas gan pašmāju, gan ārvalstu tirgos. Laba reputācija un līderība mājas tirgū ir bijusi priekšrocība, iekarojot eksporta tirgus, jo klienti visur novērtē kvalitatīvus produktus un pakalpojumus, labu servisu, atklātu komunikāciju un rūpes par darbiniekiem, sabiedrību un vidi,» uzsvēra LIAA direktors Andris Ozols.

Attīstoties Latvijas ekonomikai, darba tirgū aizvien vairāk pietrūkst darbaspēka. Visdramatiskākā situācija ir saistīta tieši ar IT speciālistiem, atzīst «Latvijas Mobilais Telefons» viceprezidente administratīvi juridiskajos jautājumos Laura Keršule.

Uzņēmumam IT speciālisti ir ārkārtīgi svarīgi. «Jebkurš uzņēmums Latvijā, sekojot līdzi visām attīstības tendencēm, nevar iztikt bez IT speciālistiem un tas zināmā mērā šo tirgus segmentu arī izkropļo, jo IT speciālisti ir ļoti pieprasīti. Ļoti daudz uzņēmumu, kas nodarbojas ar eksportu, spēj nodrošināt viņiem augstu atalgojumu.»

Tomēr ne vienmēr uzņēmums spēj izpildīt speciālistu prasības, kā arī ne vienmēr viņu kompetences un zināšanas atbilst tam, kas nepieciešams uzņēmuma darba nodrošināšanai.

«Latvijas Mobilais Telefons» viceprezidente novērojusi, ka visvairāk trūkst tieši mājas lapu programmētāju. «Šī profesija, kas ir apgūta pašmācības ceļā vai augstskolā, visbiežāk ir cilvēkiem, kuri paši plāno savu darba dienu. Uzņēmumam nepieciešams, lai konkrētas funkcijas tiktu veiktas konkrētā laikā. Tas ir ļoti svarīgi, lai uzņēmums varētu veiksmīgi darboties. Ņemot vērā, ka šobrīd ir attīstījusies millenium paaudze, viņi ļoti labi apzinās savu vērtību. Daudzi uzņēmumi pēc viņiem ilgojas un alkst, jo IT speciālisti ir ļoti nepieciešami. Kardināli ir mainījusies situācija darba tirgū, un tā vairs nav tāda kā pirms pieciem vai desmit gadiem. Mums ir jāpārskata atalgojuma robežas un sistēma, ņemot vērā vidējo atalgojumu. Runājot par tendencēm tuvākajiem diviem gadiem – jāsaka, ka Latvijas tirgū IT speciālistu trūkums pieaugs, jo šo speciālistu sagatavošana un profesionālo zināšanu apguve ir saistīta ar piedāvājumu darba tirgū. Manuprāt, šo IT speciālistu trūkumu būtu svarīgi attīstīt un veicināt arī valsts līmenī, piemēram, izveidojot atsevišķu augstskolu,» uzskata «Latvijas Mobilais Telefons» viceprezidente administratīvi juridiskajos jautājumos Laura Keršule.

Latvijas uzņēmumu Reputācijas topā šogad uzvarējusi AS Laima. Topa otrajā vietā SIA Lāči, trešajā - SIA Latvijas Mobilais telefons.

Topa ceturtajā vietā ierindojusies SIA Spilva, piektajā - AS Dobeles dzirnavnieks. Sesto vietu ieņem SIA Lattelecom, septīto - AS Dzintars, astoto - AS Swedbank, devīto - AS Grindeks, bet desmitajā vietā AS Lido.

Izmaiņas notikušas topa trijniekā. Pirmo un trešo vietu nemainīgi ieņem Laima un Latvijas Mobilais telefons, bet otrajā vietā šogad ierindojies uzņēmums Lāči, izkonkurējot Swedbank, kas šā gada topā ieņem 8.vietu.

Aizraujošas pārmaiņas notikušas arī otrā desmitnieka uzņēmumu vidū – sensacionālus panākumus pelnīti guvis SIA Latvijas Finieris, no 34.vietas pērn pakāpjoties uz 13.vietu šogad, Reputācijas topa izdevumā komentē Nords Porter Novelli direktore un topa veidotāja Evija Ansonska.

Nodomu protokols pats par sevi nerada riskus, tomēr tā īstenošana var saskarties ar konkurences riskiem, kas tikai raisa papildu jautājumus, arī interpretācijas un pat spekulācijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ZAB Loze un partneri vadošais partneris Jānis Loze. Viņaprāt, jautājums par tālāko SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons nākotni joprojām, tieši tāpat kā pirms vairāk nekā 10 gadiem, ir atklāts, vēl jo vairāk - jebkurš no iespējamiem risinājumiem ir saistīts ar konkurences riskiem. Bez tam priekšvēlēšanu laiks neesot tas labākais brīdis tādu lēmumu pieņemšanai.

Ko nozīmē Latvijas valdības un Telia parakstītais sadarbības memorands?

Izlasot Ministru kabineta sagatavoto preses paziņojumu un šo dokumentu latviešu valodā, tam ir skaidrs zemteksts – labs pamatojums tam, kāpēc šāds memorands tiek noslēgts – par turpmāku kopīgu attīstību un stratēģisku vīziju noteiktās jomās. Tādējādi ir pamatoti nākotnes mērķi – pilnveidot stratēģisko koordināciju starp SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons, bet nav pieņemts lēmums par abu uzņēmumu juridisku apvienošanu, un abas memoranda parakstītāju puses domā par to, kā risināt šo jautājumu perspektīvā. Nav iespējams iebilst pret daudz ko, kas šajā memorandā rakstīts, – pilnībā ieviest labas uzņēmumu korporatīvās pārvaldības principus, palielināt abu uzņēmumu inovatīvo kapacitāti, aktivizēt jaunu, globāli eksportspējīgu produktu izstrādi utt.

Vislabākā reputācija Latvijas uzņēmumu vidū ir saldumu ražotājam AS Laima, mobilos sakaru operatoram SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un degvielas tirgotājam SIA Statoil Latvia, liecina žurnāla Lietišķā Diena un sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli veidotais Uzņēmumu reputācijas tops 2011.

Ceturto vietu izcīnijusi SIA Spilva, piekto - AS Swedbank, sesto - AS Aldaris, kam seko SIA Rimi Latvia, SIA Lattelecom, AS Dzintars un VAS Starptautiskā lidosta Rīga.

Uzņēmums ar straujāko reputācijas izaugsmi šā gada topā - SIA Palink (IKI), bet uzņēmums ar straujāko eksporta potenciāla izaugsmi – AS Latvijas Finieris.

Nords Porter Novelli valdes priekšsēdētājs Aigars Nords: «Sešu gadu laikā kopš Uzņēmumu Reputācijas Topa pētījuma uzsākšanas, topa līderu pulks palicis salīdzinoši nemainīgs, tomēr tikai 5 uzņēmumi – Laima, Latvijas Mobilais Telefons, Aldaris, Swedbank un RIMI – topa pirmajā desmitniekā noturējušies visā tā pastāvēšanas laikā. Un tā nav nejaušība. Šie uzņēmumi skaidri iezīmē minimālo «korporatīvās mīlestības» komplektu, kas nepieciešams vidējam latvietim.»

Pagājušā gada iekārotāko darba devēju pirmajā pieciniekā atrodas Latvenergo, Lattelecom, Swedbank, Latvijas Mobilais telefons un Latvijas Valsts meži, liecina SIA WorkingDay Latvia internetā veiktais pētījums.

Sestajā vietā iekārotāko darba devēju sarakstā ierindojas Statoil Latvija, septīto vietu aizņem Latvijas Banka, astoto – Latvijas Gāze, devītajā atrodas Latvijas Dzelzceļš, bet desmitajā – Air Baltic Corporation.

Pētījums tika veikts pērnā gada decembrī un šā gada janvārī interneta vidē aptaujājot 2000 respondentus.

2011. gada iekārotāko darba devēju topa augšgalā šādā secībā atradās Latvijas Mobilais telefons, Latvenergo, Lattelecom, Swedbank un Statoil Latvija, bet 2010. gadā – Air Baltic Corporation, Latvijas Mobilais telefons, Latvenergo, Lattelecom un Swedbank.

Līdz šim Latvijas Mobilais Telefons (LMT) datu pārraides tīkla attīstībā jau investējis 85 miljonus eiro, informē kompānijas pārstāve Elīna Lidere.

Kopš 4G projekta uzsākšanas, LMT katru darbadienu uzstāda vienu jaunu 4G bāzes staciju. Kopumā Kurzemē jau uzstādītas 52, Zemgalē - 88, Latgalē - 60, Vidzemē - 101 un Rīgā un Pierīgā - 199 4G bāzes stacijas. Subatē atklāta 500. bāzes stacija.

Patlaban LMT 4G mobilā interneta tīkls Latvijā pieejams 72 % iedzīvotāju.

Db.lv jau rakstīja, ka šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, AS Latvijas Mobilais Telefons (LMT) apgrozījums audzis par 4,4%.

Uzņēmuma apgrozījums sasniedza 42,4 miljonus eiro. LMT EBITDA rādītājs (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni audzis par 13,6% sasniedzot 13,5 miljonus eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atļāvusi SIA «Latvijas Mobilais Telefons» (LMT) sniegt maksājumu pakalpojumus izņēmuma veidā, informē FKTK.

Turpmāk tai nav nepieciešams reģistrētas iestādes statuss, jo to paredz Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izmaiņas.

Ņemot vērā minēto FKTK padome 04.11.2019. ir pieņēmusi lēmumu anulēt «Latvijas Mobilais Telefons» SIA ierakstu elektroniskās naudas iestāžu reģistrā. Ieraksts elektroniskās naudas iestāžu reģistrā anulēts pēc pašas «Latvijas Mobilais Telefons» SIA iesnieguma par atteikšanos no reģistrētas elektroniskās naudas iestādes statusa, jo piedāvāto pakalpojumu sniegšanai tai kā elektronisko sakaru komersantam vairs nav nepieciešama elektroniskās naudas iestādes darbības atļauja.

Turpmāk Latvijā darbosies viena licencēta un septiņas reģistrētas elektroniskās naudas iestādes.

Pasaules lielākajā tehnoloģiju šovā CES 2010, kas norisinājās Lasvegasā, BBC reportierim Denam Simmonsam (Dan Simmons) izdevās saplēst displeju līdz šim par nesalaužamu uzskatītajam telefonam Sonim XP3.2 Quest Pro, ziņo Cnet.

Mobilais telefons tika uzskatīts par izcilāko un izturīgāko tālruni, un līdz šim to dēvēja pat par neiznīcināmu. Veicot eksperimentus, lai pārbaudītu tā izturību mobilais telefons tika iemērkts akvārijā, kur pierādījās jaunās tehnoloģijas ūdens izturība. Pārliecināts par telefona izturību, D. Simonss turpināja nākamo eksperimentu un, sitot telefonu pret akvārija malu, dažās sekundēs saplēsa tā displeju.

Neskatoties uz to, ka reportierim izdevās saplēst jauno mobilo tālruni, Cnet tomēr nominēs Sonim XP3.2 Quest Pro kā labāko ierīci CES 2010.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome, balstoties uz SIA Latvijas Mobilais telefons iesniegumu, anulējusi numerācijas tiesības uz īso kodu 1187, informē SPRK.

Atšķirībā no fiksētās vai mobilās numerācijas resursu izmantošanas, kas ir bezmaksas, īso kodu izmantošana ir par maksu. Maksas apmērs ir atkarīgs no koda veida.

Regulatora padome arī anulēja SIA Latvijas Mobilais telefons piešķirtās numerācijas lietošanas tiesības uz 600 papildu samaksas pakalpojuma numuriem numerācijas diapazonā 90007000 – 90007599, kā arī 600 papildu samaksas pakalpojuma numuriem numerācijas diapazonā 90907000 - 90907599. Šādu lēmumu Regulatora padome pieņēma, balstoties uz SIA Latvijas Mobilais telefons iesniegumu.

Elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo ierobežoto resursu - numerācijas lietošanas tiesību izmantošanas uzraudzība ir viena no funkcijām, ko SPRK īsteno elektronisko sakaru nozarē. Atbilstoši kompetencei, Regulators elektronisko sakaru nozarē regulē elektronisko sakaru komersantu sniegtos pakalpojumus - balss telefoniju, publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraidi, nomātās līnijas, publiskā interneta piekļuvi, radio vai televīzijas programmu izplatīšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, piekļuvi, kā arī starpsavienojumus.

SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Tet (iepriekš Lattelecom) akcionāru sarunas par abu uzņēmumu iespējamo apvienošanos radījušas virkni jautājumu un citu šajā jomā strādājošo uzņēmumu bažas.

Jau vairāk nekā desmit gadus nerimst jautājums par to, kas notiks ar diviem telekomunikāciju milžiem Latvijā – SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un SIA Lattelecom, kas ir ne tikai lieli nodokļu maksātāji (attiecīgi pērn –26,59 milj. eiro un 39,09 milj. eiro), bet arī valsts maka papildinātāji ar dividendēm. Abiem uzņēmumiem būtībā ir (juridiski gan atšķiras) vieni un tie paši īpašnieki – Latvijas valsts un Telia. Ir bijušas idejas un priekšlikumi par šo īpašumu sadali, kur viens uzņēmums paliek vienam īpašniekam, bet otrs – otram, bija priekšlikums par abu uzņēmumu apvienošanu. Tomēr neviena no šīm idejām nav guvusi atbalstu, neraugoties uz dažādiem argumentiem, kāpēc to vajadzētu darīt, jo vienmēr ir bijuši kādi svarīgi apsvērumi, kāpēc to nedarīt.

Latvijas iekārojamākie darba devēji pērn bija Latvenergo, Latvijas Mobilais telefons, Lattelecom, Swedbank, Latvijas Valsts meži, Tele2 liecina šonedēļ publicētie karjeras un darba portālu veiktie pētījumi.

Vortāla CV Market Latvija iekārojamāko darbadevēju tops:

1. A/s Latvenergo

2. SIA Latvijas Mobilais Telefons

3. SIA Lattelecom

4. SIA Tele2

5. A/s Swedbank

6. A/s Latvijas Gāze

7. A/s Latvijas valsts meži

8. SIA Draugiem

9. Latvijas Banka

10. A/s Air Baltic Corporation

WorkingDay Latvia iekārojamāko darbadevēju tops:

1. A/s Latvenergo

2. SIA Lattelecom

3. A/s Swedbank

4. SIA Latvijas Mobilais telefons

5. A/s Latvijas valsts meži

6. SIA Statoil Latvija

7. Latvijas Banka

8. A/s Latvijas Gāze

Dienvidkorejas elektropreču ražotājs Samsung Electronics prezentējis 11.98 milimetrus biezu rokas pulksteņa formas mobilo telefonu. Pati kompānija to dēvē par pasaulē plānāko, ziņo AFP.

Samsung rokas pulksteņa formas mobilais telefons ir par teju 2 milimetriem plānāks nekā konkurenta LG Electronics iepriekš prezentētais šāda izskata mobilais telefons.

Samsung jaunā telefona pārdošana tikšot uzsākta jau šomēnes. Tā cena Francijā, kur tas sākotnēji būs pieejams, būs aptuveni 450 eiro. Vēlāk telefons nonāks arī citos Eiropas tirgos. LG Electronics norāda, ka viņu telefons tirgū parādīsies augustā.

Tāpat kā citur pasaulē arī Latvijā iPhone 4 gribētāju ir vairāk nekā pieejamie telefoni, tāpēc LMT mājas lapā jau 18 minūtēs visi pieejamie iPhone 4 tika rezervēti. LMT aicina iPhone 4 interesentus turpināt reģistrēties LMT mājas lapā, un tiklīdz būs pieejami papildu telefoni LMT rindas kārtībā ar katru sazināsies.

Latvijas Mobilais telefons (LMT) ilgi gaidīto jauno Apple viedtālruni iPhone4 sāka tirgot šodien 24.septembrī plkst. 9 no rīta, DB pastāstīja uzņēmuma preses sekretāre Elīna Lidere.

Jāatgādina, ka LMT ir vienīgais oficiālais iPhone izplatītājs Latvijā.

iPhone4 varēja iegādāties par 79 latiem, slēdzot pakalpojuma Mazcenas mobilais līgumu. Kā norāda E. Lidere, tad pagaidām iPhone4 var iegādāties tikai, slēdzot programmas Mazcenas mobilais līgumu ar LMT, taču jau tuvākajā laikā telefons būs pieejams arī bez piesaistes. Brīvā iPhone 4 cena Latvijā gan pagaidām nav zināma.

Salīdzinoši liela daļa cilvēku Latvijā pašlaik nezina, kas ir viedtālrunis, lai arī to ikdienā izmanto. Iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka «gudrie telefoni» ir pieejami 12% Latvijas iedzīvotāju, tomēr, ņemot vērā, ka ne visi iedzīvotāji zina, kas ir viedtālrunis, reālais cipars varētu būt arī lielāks, Latvijas Mobilais telefons (LMT) TechHub rīkotajā pasākumā pauda sociologs un sabiedriskās domas petījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Dažkārt, kad cilvēkam jautā, vai viņam ir viedtālrunis, viņš sniedz noraidošu atbildi un stāsta, ka «man ir zaļa Nokia», pauda A. Kaktiņš.

Latvijā, saskaņā ar 2012. gada vasarā veikto aptauju, viedtālrunis lietošanā ir 12% iedzīvotāju, tomēr, ņemot vērā šo ierīču straujo izplatību, kā arī to, ka daudzi iedzīvotāji nezina viedtālruņa definīciju, pašlaik šo tālruņu izplatības veids varētu būt lielāks, skaidroja sociologs.

Dati par viedtālruņu izplatību Latvijā 2011. gadā nav pieejami, taču citu sīkrīku jeb tā dēvēto «gadžetu» - planšetdatoru izplatība 2011. gada vasarā bija 2% apmērā, bet 2012. gada vasarā planšetdatori lietošanā bija 3% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.«Lai arī planšetdatoru izplatība nav liela, redzams, ka gada laikā tā augusi par 50%,» norāda A. Kaktiņš.

Latvijas Dabas fonda projekta GrassLIFE mobilais ganāmpulks šovasar dosies uz ganībām pie pļavu īpašniekiem visā Latvijā, lai uzturētu un atjaunotu vērtīgās dabiskās pļavas.

Ganību sezonas atklāšana notika 15. maijā, kad pirmās govis ieradās Pedvāles mākslas parkā Sabilē. Mobilais ganāmpulks šovasar darbosies arī atpūtas bāzē «Zviedru cepure» Sabilē, vairākās Siguldas, Jelgavas un Jūrmalas pilsētas pļavās, arī Gaujas Nacionālajā parkā, dabas liegumā «Raķupe» un aizsargājamo ainavu apvidos Vestiena, Veclaicene un Ziemeļgauja.

Pedvāles mākslas parkā šovasar tiks noganīti 10 hektāru dabiskās pļavas, kurai nepieciešama atjaunošana.

Projekta GrassLIFE mobilais ganāmpulks darbojas jau otro sezonu. Pirmajā ganīšanas sezonā ganāmpulks viesojās vairākās pļavās un ganībās Valkas novadā, Jelgavas Sieramuižas pļavās, pie Zvārtas ieža, un kopumā tika noganīti 183 hektāri dabisko pļavu.

Valsts komercsektora īpašumu revīzijas process tuvojas noslēgumam. Pārdot valstij piederošās SIA Latvijas Mobilais telefons daļas ir pirmais īpašas darba grupas izstrādātais ieteikums, vēsta laikraksts Bizness un Baltija.

Līdz 2012. gada beigām darba grupai, piedaloties Latvijas Darba devēju konfederācijai, jādod savs vērtējums par to, kādos publiskā sektora uzņēmumos ir vērts saglabāt daļas un kādus labāk pārdot. Kopumā tiks izskatīti vairāk kā 170 uzņēmumi, stāsta darba grupas vadītājs Vladislavs Vesperis.

Šobrīd ir nolemts, ka valsts līdzdalība būtu jābeidz tādos uzņēmumos kā Latvijas Mobilais telefons, Jelgavas siltumtīklu uzņēmums, Latvijas Starptautiskā šķīrējtiesa, kā arī Piensaimnieku laboratorija un Rīgas kinostudija. Valstij piederošās daļas uzņēmumos Sporta centrs Mežaparks un Tenisa centrs Lielupe varētu nodot pašvaldībām un/vai privātajam sektoram.

Mobilo sakaru operators SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) pērn strādājis ar 22,83 miljonu eiro peļņu un 161 miljonu eiro apgrozījumu, liecina uzņēmuma iesniegtais finanšu pārskats par 2013.gadu.

Kā liecina Firmas.lv informācija, uzņēmuma peļņa pērn, salīdzinot ar 2012.gadu, ir samazinājusies par 41%, savukārt apgrozījums sarucis par 7%. 2012.gadā LMT nopelnīja 38,997 miljonus eiro un apgrozīja 173 miljonus eiro.

Gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka apgrozījuma samazinājumu noteikusi gan nozarē valdošā konkurence un cīņa par klientu piesaisti, gan ES regulu prasību realizācija. LMT ir turpinājis investēt tīkla infrastruktūras un pakalpojumu attīstībā. 2013.gadā LMT infrastruktūrā investējis aptuveni 24 miljonus eiro. Pieaugot tīkla vērtībai, palielinājies arī ilgtermiņa ieguldījumu nolietojums, kas bijis viens no būtiskākajiem iemesliem peļņas kritumam.