Dzelzceļa vagonu ritošā sastāva remonta un tehniskās apkalpošanas uzņēmums AS "VRC Zasulauks" plāno apturēt saimniecisko darbību, teikts pirmdien oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētajā paziņojumā.

Lēmumu par kompānijas saimnieciskās darbības apturēšanu "VRC Zasulauks" īpašnieki pieņēmuši šogad 20.novembrī. Kompānijas lielākā akcionāra AS "Pasažieru vilciens" pārstāve Agnese Līcīte norādīja, ka lēmums par "VRC Zasulauks" darbības apturēšanu pieņemts, ņemot vērā, ka uzņēmuma galvenais darbības virziens ir tehnisko sastāvu uzturēšana un remonts, taču pēdējā laikā tas vairs nesaņem pietiekami daudz jaunu pasūtījumu, lai saimnieciskā darbība būtu rentabla.

Šāda lēmuma pieņemšana novērsīs papildu zaudējumu rašanos. Uzņēmuma kreditori aicināti iesniegt pieprasījumus mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas. Kompānijas akcionāri ir "Pasažieru vilciens" (51%) un AS "Rīgas vagonbūves rūpnīca" (49%), kuru Rīgas apgabaltiesa 2017.gada 14.novembrī atzina par maksātnespējīgu. "VRC Zasulauks" tika izveidots 2003.gada martā uz lokomotīvju depo "Zasulauks" bāzes.

Vagonu remonta centra Zasulauks valdes locekļa amatu pametis Aleksandrs Vasiļjevs, kurš šī amata pienākumus pildīja kopš 2008. gada, liecina informācija Lursoft.

Līdz ar A. Vasiļjeva aiziešanu, a/s VRC Zasulauks valde savu darbu turpina trīs amatpersonu sastāvā – valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Grestes un valdes locekļu Valtera Grīnvalda un Vladimira Krutjko.

Uzņēmums dibināts 2003.gada 5.martā uz lokomotīvju depo Zasulauks bāzes.

2012. gadā kompānija apgrozīja 7,06 milj. Ls (10,04 milj. eiro), pēc nodokļu nomaksas gūstot 1,15 milj. Ls (1,6 milj. eiro) peļņu.

Jau vēstīts, ka tiek plānota Zasulauks akciju izsole. Satiksmes ministrs Andrijs Matīss paudis – būtu loģiski, ja VRC Zasulauka akcijas iegādātos Pasažieru vilciens (PV), taču tad šīm akcijām ir jābūt reālai vērtībai. Vairāk nekā 99% klients šim uzņēmumam esot Pasažieru vilciens, līdz ar to ministrs netic, ka vērtība šim uzņēmumam varētu būt tāda, kādu administrators ir piedāvājis. Jautājums esot par cenu, un ministrs neatbalstītu piedāvāto paaugstināto cenu. Pasažieru vilciens vēl izvērtēs iespēju piedalīties atkārtotā a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca piederējušo 49% vagonu remonta centra a/s VRC Zasulauks akciju izsolē. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka šāda iespēja tiks izvērtēta pēc izsoles izsludināšanas, kad būs zināma noteiktā akciju cena un izsoles noteikumi.

Pasažieru vilcienam un Rīgas vagonbūves rūpnīcai piederošo a/s VRC Zasulauks, kas pērn audzēja peļņu līdz 1,16 miljoniem latu, darbinieki pamet zemā atalgojuma dēļ. No peļņas 70% izmaksāti dividendēs.

VRC Zasulauks 2012.gada pārskatā minēts, ka pērn uzņēmums izbeidzis darba attiecības ar 56 darbiniekiem, bet darbā pieņemti 42 darbinieki. «Darbinieku īpatsvars, kuri darba attiecības izbeidza zemā atalgojuma dēļ 2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, pieauga par 50%,» atzīmēts pārskatā. Kopumā pērn VRC Zasulauka darbinieku skaits samazinājās par 14 cilvēkiem un gada nogalē bija 319 cilvēki. No visiem darbiniekiem lielāko daļu jeb 37% veido darbinieki ar arodizglītību, pa 18% ir darbinieki ar vidējo un augstāko izglītību, bet 17% - ar vidējo speciālo izglītību. VRC Zasulauks nodarbojas ar dzelzeļa ritošā sastāva remontu un tehnisko apkopi, lielākais pasūtītājs ir Pasažieru vilciens.

A/s VRC Zasulauks apgrozījums pērn sasniedzis 7,062 milj.Ls, kas ir par 2,74% vairāk nekā 2011. gadā. Savukārt uzņēmuma peļņa palielinājusies 18 reizes, pieaugot līdz 1,157 milj. Ls, liecina Lursoft dati.

2012. gadā a/s VRC Zasulauks turpināja veikt dzelzceļa ritošā sastāva remontu un tehnisko apkopi saskaņā ar noslēgto līgumu ar a/s Pasažieru vilciens. Kā norādīts iesniegtajā vadības ziņojumā, pērn uzņēmumam bijuši noslēgti nozīmīgi līgumi par ritošā sastāva remontu, rekonstrukciju un kapitālajiem remontiem.

Pērn uzņēmumā strādāja vidēji 324 darbinieki. A/s VRC Zasulauks valdē darbojas Valters Grīnvalds, Vladimirs Krutjko, Aleksandrs Vasiļjevs un valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Greste. Uzņēmums reģistrēts 2003. gadā.

A/s VRC Zasulauks savulaik izveidota, vienojoties valsts a/s Latvijas Dzelzceļš un a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca par kopēju sadarbību. Tās mērķis ir attīstīt remonta sabiedrību un palielināt tās apgrozījumu, galvenkārt ar ārējo pasūtījumu palīdzību, izmantojot a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca partnerattiecības. A/s VRC Zasulauks akcionāri ir a/s Pasažieru vilciens un a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca. A/s Pasažieru vilciens pasūtījumi vidēji veido 98,03% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma.

Iecirknī Bolderāja1 – Zasulauks plānotos signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmu modernizācijas darbus paredzēts uzraudzīt par 218,3 tūkstošus Ls, liecina Valsts a/s Latvijas dzelzceļš noslēgtais iepirkumu konkurss.

Nolēdzoties konkursam, par uzraudzības un līguma vadīšanas uzņēmumu izvēlēts Parīzē bāzētais konsorcijs SYSTRA-L4.

Jau rakstīts, ka tāpat Latvijas dzelzceļš noslēdzis līgumus par infrastruktūras izbūvi Daugavas kreisajā krastā – stacijas Bolderāja II būvi, kā arī signalizāciju, telekomunikāciju un apgādes sistēmu modernizāciju posmā Zasulauks – Bolderāja. Ar pilnsabiedrību BMGS S parakstīts līgums par stacijas Bolderāja II astoņu sliežu ceļu izbūvi stacijā, kā arī par ar Krievu salu savienojoša ceļa izbūvi. Kopējās projekta izmaksas būs 28,6 miljoni latu. Otrs līgums šodien noslēgts ar pilnsabiedrību Bombardier Belam par novecojušu signalizāciju, telekomunikāciju un apgādes sistēmu modernizāciju posmā Zasulauks - Bolderāja. Projekta kopējās izmaksas būs 9,5 miljoni Ls. Abus projektus plānots pabeigt 33 mēnešu laikā no to uzsākšanas brīža.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pasažieru vilciens velk uz sarunu procedūru ar ražotājiem jaunu vilcienu iegādei; nav izslēgta pašreizējo modernizācija

Līdz ar elektrovilcienu ilgtermiņa nomas iepirkuma procedūras pārtraukšanu jaunā valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) valde šobrīd cenšas tikt skaidrībā par tālāko rīcību: rīkot jaunu konkursu vai sarunu procedūru, liekot uzsvaru uz jauna ritošā sastāva iegādi. Taču pastāv iespēja vēl ilgu laiku braukt arī ar vecajiem vilcieniem, tos modernizējot, kā jau tiek darīts dīzeļvilcienu gadījumā, pieļauj eksperti.

Vēl braucami

«Tas ir izdarāms,» par iespēju modernizēt esošos elektrovilcienus saka motorvagonu ritošā sastāva remonta un tehniskās apkalpošanas uzņēmuma VRC Zasulauks (51% akciju pieder PV un 49% – a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR)) tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs. Pēc viņa teiktā, šobrīd PV izmanto 1983./84. g. un 1988./89. g. RVR ražotos vilcienus, kuriem var veikt vai nu t.s. vidējo vai galveno kapitālo remontu. Pirmajā gadījumā ekspluatācijas laiks tiek pagarināts par sešiem, otrajā – par 15 gadiem. Viņš pieļauj, ka esošo vilcienu tālāka ekspluatācija varētu arī nebūt dārgāka par jaunu izmantošanu, ņemot vērā apkalpošanas izmaksas. Tā kā ražotāji cenšoties ar to pelnīt, tad īpaši dārgi izmaksā dažādu bojājumu novēršana. Piemēram, šobrīd kabīnes bojājuma gadījumā pēc sadursmes ar kādu dzīvnieku metāla daļas tiek noņemtas, taisnotas utt., bet ir ārvalstu ražotāji, kas paredz, ka šāda bojājuma gadījumā jāmaina visa kabīne, kam ir pavisam citas izmaksas. Ņemot vērā vilcienu tagadējo aizpildījumu, A. Vasiļjevs pieļauj, ka varētu iztikt arī ar esošā ritošā sastāva modernizāciju.

Jaunās tehnoloģijas biokurināmā koģenerācijas energoblokā Ziepniekkalnā ļauj maksimāli lietderīgi izmantot atjaunojamo energoresursu šķeldu, pirmdien raksta laikraksts Diena.

«Siltumenerģijas ražotājam ir jāprot sabalansēt vides aizsardzības prasības ar finansēm, ņemot vērā arī kurināmā diversifikācijas aspektu. Biokurināmā izmantošanas jomā esam pieņēmuši nedaudz piesardzīgu, bet, manuprāt, pareizu stratēģiju – uzstādījuši jaunas, modernas iekārtas, kas maksimāli strādā visu gadu un centralizētajā siltumapgādē līdz ar to nodrošina vasaras slodzi, bet dabasgāzi izmantojam apkures sezonā. Ja uzņēmumā vai saimniecībā ir vairāki apkures veidi, ar piegādātājiem ir vieglāk runāt, un nākotnē tas būs svarīgi gan no ekonomiskā, gan drošības viedokļa,» uzskata a/s Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Ieguldot 5 miljonus eiro jaunās iekārtās, Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu (DLRR) cer pārvirzīt biznesu no dīzeļlokomotīvju remonta uz detaļu ražošanu.

Līdz ar produkcijas veida maiņu DLRR vēlas pārslēgties arī no bijušās Padomju savienības valstu tirgiem uz Eiropu. Pašlaik uzņēmuma galvenais bizness ir lokomotīvju remonts, tas veido ap 80 % ieņēmumu. Atlikušos 20% ieņēmumu aptuveni vienlīdzīgās daļās ienes lokomotīvju rezerves daļu ražošana un pakalpojumi. Akciju sabiedrības galvenais noieta tirgus ir Krievija – uz to vērsts aptuveni 80% biznesa. Uzņēmums sadarbojas arī ar citām NVS valstīm – Ukrainu, Kazahstānu, Uzbekistānu. «Vēlamies diversificēt uzņēmuma darbību – ražot produkciju, kas nav saistīta ar dīzeļlokomotīvēm, sniegt pakalpojumus, kas nav saistīti ar lokomotīvju remontu,» saka a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca valdes priekšsēdētāja Natālija Petrova.

«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

Spānijas mašīnbūves uzņēmuma Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles (CAF) apakšuzņēmējs AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) uzskata, ka AS Pasažieru vilciens (PV) bijušajām un esošajai valdei jāuzņemas atbildība par vērienīgā vilcienu iepirkuma novilcināšanu, šodien žurnālistiem sacīja RVR līdzīpašnieks Aivars Ločmelis.

Pēc viņa sacītā, atbildība par nekvalitatīva līguma izstrādāšanu jāuzņemas bijušajiem PV vadītājiem Andulim Židkovam un Nilam Freivaldam, kā arī esošajam vadītājam Artim Birkmanim un Satiksmes ministrijai kā PV kapitāldaļu turētājai.

«Tā kā RVR ir apakšuzņēmējs, mums noslēgtā līguma saturs nav zināms. Tomēr, pēc visiem pieejamās informācijas spriežot, līgumā ir vairāki strīdīgi punkti. Piemēram, kāpēc konkursa nolikumā ir apvienoti vilciena ražošanas un apkalpošanas līgumi?» retoriski vaicāja Ločmelis.

Tāpat viņš atzina, ka piegādes un uzturēšanas līgumā paredzēti pienākumi izpildītājam nodrošināt remonta centru. «Šī prasība nav izpildāma, jo remonta centrs nepieder piegādātājam, bet gan VAS Latvijas dzelzceļš (LDz). Tādējādi izpildītājs nevar nodot PV īpašumā to, kas izpildītājam nepieder. Tas ir neloģiski. Neviens šādu līgumu neparakstīs,» uzsvēra RVR līdzīpašnieks.

22 miljonu vērtajā dīzeļvilcienu modernizācijas projektā ne viss norit pēc grafika; darbus cer pabeigt līdz 2015. gada beigām, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada februārī uzsāktā valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) ritošā sastāva modernizācija nenorit tik raiti, kā sākotnēji cerēts, liecina iesaistīto pušu teiktais. Pēc 21,98 milj. eiro līguma parakstīšanas (31. janvārī) ar uzņēmumu apvienību DMU vilcieni (Latvijas kapitālsabiedrība a/s Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR), a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) un a/s VRC Zasulauks (VRC, kurā PV pieder 51% akciju, bet RVR 49%)) toreizējais PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis paziņoja, ka jau šā gada beigās tiks saņemts un nodots ekspluatācijā pirmais modernizētais sastāvs, savukārt visu 19 (DR1A sērijas) dīzeļvilcienu modernizāciju plānots pabeigt 2015. gada nogalē.

Ministru kabineta sēdē apstiprināti Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2020.gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" noteikumi, kuri paredz, ka programmā uzņēmējiem būs pieejams finansējums 14,7 miljonu eiro apmērā inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai.

Šīs programmas ieviešanu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Jaunā atbalsta programma Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs pieejama jau šā gada pirmajā pusē inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstīšanai un ieviešanai ražošanā. Atbalsts būs pieejams gan informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, gan "zaļo" inovāciju izstrādei un ieviešanai ražošanos procesos.

"Šobrīd atrodamies laikā starp diviem Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodiem, tāpēc Norvēģu finanšu instrumenta pieejamais atbalsts būs būtisks papildinājums inovāciju attīstībai Latvijā. Tas ļaus uzņēmumiem straujāk kāpināt ekonomisko aktivitāti pēc Covid-19 krīzes, jo investīcijas inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstības projektos paaugstinās uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Uzvirmojusi ideja Pasažieru vilcienam atpirkt no Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) tai piederošos 49% a/s VRC Zasulauks, kas remontē pasažieru vilcienus .

Premjera Valda Dombrovska pārraudzītā Pārresoru koordinācijas centra (PKC) darba grupa rekomendē valstij piederošās a/s Pasažieru vilciens (PV) līdzdalības palielināšanu VRC Zasulauks (VRC) līdz 100%, paredzot nākotnē abus uzņēmumus apvienot, DB uzzināja no sagatavotā ziņojuma, ko 28. maijā Ministru kabinets bija plānojis izskatīt, taču jautājumu no darba kārtības svītroja.

PKC rekomendāciju pamato ar netaisnīgo situāciju, kad PV pats nodrošina pasūtījumu, bet labumu no tā gūst privātais akcionārs – RVR. Nozares atbildīgā Satiksmes ministrija (SM) neatbalsta šādu PKC priekšlikumu, PV šobrīd esot svarīgāki darbi darāmi, bet RVR norāda: jāredz piedāvājums, ko vērtēt. RVR bija iesaistījusies vērienīgajā, bet fiasko cietušajā PV sludinātajā jauno vilcienu iegādes konkursā. Tajā uzvarēja Spānijas kompānija CAF, kura par savu apakšuzņēmēju izvēlējās RVR. Tiek pieļauts, ka tieši šī iemesla dēļ arī tiek meklēta iespēja, kā RVR pilnībā atbīdīt no pasažieru vilcienu jomas, arī no to remontiem.

Lai a/s VRC Zasulauks veiktu jauno vilcienu apkopi, būs jāiegulda līdz 10 miljoniem eiro. To DB atzina uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Vasiļjevs, demonstrējot medijiem VRC iespējas veikt pasažieru vilcienu apkopi.

Jau vēstīts, ka VAS Pasažieru vilciens (PV) vadība, uzskatot, ka ar Spānijas Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A. noslēgtais līgums par 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu piegādi nav spēkā, piedāvā rīkot jaunu iepirkumu, kurā gan nebūtu iekļauta vilcienu apkalpošana. PV vadība ir pārliecināta, ka šo apkopi varētu veikt PV meitasuzņēmums a/s VRC Zasulauks.

VRC pārstāvis sacīja, ka saskaņā ar līdzšinējā konkursa noteikumiem nebija paredzēts, ka uzturēšanu veiks PV un a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) meitaskompānija, bet to organizēs pats piegādātājs.

Jauna vilcienu iepirkuma gadījumā to apkopei nepieciešamo investīciju lielums būs atkarīgs no izgatavotāja prasībām, norāda A. Vasiļjevs. Piemēram, tā sauktā vilcienu mazgāšanas iela var izmaksāt no 0,6 līdz pat 1,2 miljoniem eiro. Ieguldījumi būs jāveic jebkurā gadījumā, jo Latvijā šādu iekārtu nav nevienam tāpēc, ka dažādu ražotāju vagonu konstrukcijas atšķiras, bet visas iekārtas ir specifiskas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinājusi samazināto AS Rīgas siltums siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu.

Salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošajiem tarifiem samazinājums būs robežās no 2,2% līdz 4,2% atkarībā no dabasgāzes tirdzniecības cenas. Noteikts, ka apstiprinātie tarifi stāsies spēkā 2013.gada 1.jūlijā.

Apstiprinātie siltumenerģijas apgādes gala tarifi ietver siltumenerģijas ražošanas, pārvades un sadales, kā arī tirdzniecības tarifus. Piemēram, pie pašreizējās dabasgāzes tirdzniecības cenas 210 lati par 1000 normālkubikmetriem gāzes, apstiprinātais siltumenerģijas gala tarifs ar akcīzes nodokļa komponenti ir 41,65 lati par megavatstundu (Ls/MWh), tajā ietilpstošais siltumenerģijas ražošanas tarifs ir 31,81 Ls/MWh, pārvades un sadales tarifs - 8,92 Ls/MWh, bet tirdzniecības tarifs - 0,77 Ls/MWh.

Uzņēmums pārvēršas par čaulu; RVR piederošo akciju iespējamo cenu puses neatklāj

AS Pasažieru vilciens (PV) no 2015.gada 1. aprīļa pilnībā pārņēmis motorvagonu ritošā sastāva uzturēšanas un remonta funkcijas no a/s VRC Zasulauks (VRCZ), Dienas Biznesam PV viedokli pauž uzņēmuma Mārketinga nodaļas vadītāja Sabīne Ozoliņa. Savukārt VRCZ padomes priekšsēdētājs Modris Jaunups saka, ka pilnīgai uzņēmuma pārņemšanai PV jāatpērk no a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) piederošās VRCZ akcijas. Puses ir vienojušās par konkrētām darbībām, un līdz šim viss norit saskaņā ar šo vienošanos, norāda RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts, sīkākus komentārus par iespējamo akciju pārdošanu nesniedzot. Patlaban 51% VRCZ akciju pieder PV, bet 49% – RVR.

Februārī plānots sākt Rīgas Vagonbūves rūpnīcas (RVR) mantas izsoli pa daļām, ziņoja telekompānija LNT.

RVR, ieķīlājot mantu, no šobrīd likvidējamās a/s Latvijas Krājbanka aizņēmās vairāk nekā 10 miljonus eiro. Oktobrī plānotā Latvijas Krājbankas prasījuma tiesību pret RVR izsole nenotika, jo interesenti nebija iemaksājuši noteikto nodrošinājumu, tādēļ nolemts pa daļām sākt pārdot RVR mantu.

Pirmā izsole paredzēta 17. februārī, kad iecerēts pārdot 49% vagonu remonta centra Zasulauks akciju. Šajā centrā tika remontēti pasažieru vilcieni.

Administratori uzskata, ka Zasulauks nav tieši saistīts ar RVR darbību un šo akciju pārdošana neietekmēs pašu ražošanas uzņēmumu.

Latvijas dzelzceļš (LDz) noslēdzis līgumus par infrastruktūras izbūvi Daugavas kreisajā krastā – stacijas Bolderāja II būvi, kā arī signalizāciju, telekomunikāciju un apgādes sistēmu modernizāciju posmā Zasulauks – Bolderāja, informē LDz pārstāvji.

Ar pilnsabiedrību BMGS S parakstīts līgums par stacijas Bolderāja II astoņu sliežu ceļu izbūvi stacijā, kā arī par ar Krievu salu savienojoša ceļa izbūvi. Kopējās projekta izmaksas būs 28,6 miljoni latu.

Otrs līgums šodien noslēgts ar pilnsabiedrību Bombardier Belam par novecojušu signalizāciju, telekomunikāciju un apgādes sistēmu modernizāciju posmā Zasulauks - Bolderāja. Projekta kopējās izmaksas būs 9,5 miljoni Ls.

Abus projektus plānots pabeigt 33 mēnešu laikā no to uzsākšanas brīža.

Rīgas pilsētas attīstības plāns paredz ostas pārvietošanu tuvāk jūrai un pilsētas centrālās daļas paplašināšanu, kā arī jaunu ostas termināļu būvniecību Daugavas kreisajā krastā un dzelzceļa infrastruktūras attīstību, kas savienotu jaunos termināļus ar dzelzceļa tīklu.

Akciju sabiedrība Pasažieru vilciens (PV) aktuālajā projekta atskaites posmā informējusi Satiksmes ministriju (SM) par dīzeļvilcienu modernizācijas procesa būtisku aizkavēšanos. Iepirkuma līguma parakstīšanas tiesības ieguvusī pilnsabiedrība DMU vilcieni, kurā ietilpst AS Rīgas vagonbūves rūpnīca, AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca un AS VRC Zasulauks, nespēj iekļauties līgumā paredzētajos termiņos. PV vairākkārtēji brīdinājusi izpildītājus par juridiskām un finansiālām sekām līguma termiņa būtiska kavējuma gadījumā.

«Atbilstoši līgumā noteiktajam grafikam seši dīzeļvilcienu sastāvi ir nodoti modernizācijas procesa uzsākšanai. Pirmā modernizētā sastāva nodošana ekspluatācijā tika gaidīta jau šā gada februārī. Ar šo termiņu rēķinājāmies, gan plānojot PV darbu, gan ES līdzfinansējuma izmantojumu. Pašlaik esam ieviesuši vairākus ārkārtas pasākumus, lai situāciju stabilizētu un ar pārējiem vilcieniem spētu nodrošināt nemainīgu esošo vilcienu kursēšanas grafiku. Pilnsabiedrības DMU vilcieni kavēšanās uzņēmumam jau ir sagādājusi papildu izmaksas,» uzsver PV valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Pirmdien nenotika Rīgas Vagonbūves rūpnīcai (RVR) piederošo 49% VRC Zasulauks akciju izsole, jo nebija pieteicies neviens pretendents, informē AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Pēc informācijas paziņošanas par šo izsoli bija interese no vairākiem pretendentiem, tai skaitā Latvijā strādājošajām kompānijām.

Iemesli, kādēļ šīs kompānijas nepieteicās izsolei, var būt dažādi – kādam varbūt neapmierināja izsoles noteikumi, kādam iespējams neapmierināja cena, saka O. Fīrmanis.

Tagad administrators lems, kā rīkoties tālāk ar RVR piederošajām VRC Zasulauks akcijām. Risinājumi var būt vairāki, bet lēmums tiks pieņemts aptuveni viena mēneša laikā. Jebkurā gadījuma bankas administratora KPMG Baltics rīcība ir vērsta uz to, lai, pirmkārt, atgūtu maksimāli daudz līdzekļu, ko RVR ir parādā Latvijas Krājbankai, un, otrkārt, varētu norēķināties ar bankas kreditoriem. RVR izsniegtās kredītlīnijas un aizdevumu līgumu kopējā summa bija aptuveni 13,6 miljoni eiro.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), izskatot AS "BMGS" sūdzību, nolēma atļaut VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) slēgt līgumu ar personu apvienību "Nordes būve & BCC", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Baltic Construction Company (BCC)", par dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju, liecina IUB publiskotā informācija.

"BMGS" iesniedza sūdzību LDz rīkotajā konkursā, jo uzņēmums nepiekrita LDz iepirkuma komisijas lēmumam, ka uzņēmuma piedāvātais speciālists projekta vadītāja amatam un tehniskais piedāvājums neatbilst atsevišķām konkursa nolikuma prasībām, norādīts IUB lēmumā.

Tāpat lēmumā norādīts, ka "BMGS" uzskata, ka LDz ir izrādījis favorītisku attieksmi un vēlējies, lai konkursā uzvar personu apvienība "Nordes būve & BCC".

Savukārt IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija, izskatot sūdzību, uzskata, ka, lai arī "BMGS" iesniegums ir daļēji pamatots, konstatētie pārkāpumi nevarēja ietekmēt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tādēļ LDz iepirkuma komisijas lēmums par konkursa rezultātiem ir atstājams spēkā.

Pēc abpusējas vienošanās VRZ Zasulauks darbu pārtraukušais bijušais VAS Pasažieru vilciena (PV) valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds neuzskata, ka būtu lielākais kauna traips uzņēmumā.

Pašam Freivaldam, kurš VRC strādāja par konsultantu, līdz galam nav saprotams, kāpēc darbs uzņēmumā bija jāatstāj. Skaidrs, ka fonā ir viņa noslēgtais līgums ar spāņu CAF par jaunu vilcienu iegādi. Taču bijušajam PV vadītājam nav zināms, kas tieši VRC vadībai nav viņa darbā paticis. Iespējams, ka tā ir drīzāk vēlēšanās novērst uzmanību no sevis, tā viņš.

Viņaprāt, daudz lielāku uzmanību nekā viņam kā konsultantam uzmanību vajadzētu pievērst VRC valdes priekšsēdētājam Mārtiņam Grestem. N. Freivalds uzskata, ka M. Greste ir klajā interešu konfliktā, jo, būdams PV valdē, arī pieņēmis lēmumus par PV meitas uzņēmuma VRC finansēm. Līdz ar to viņš divus gadus nedrīkstētu ieņemt vadošus amatus VRC. Freivalds pieļauj, ka Greste nesaņemtu izziņu no KNAB, ka neatrodas interešu konfliktā. Grestem patiesībā būtu amats jāatstāj un jāatmaksā saņemtā alga, tā Freivalds.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā