Reklāmas aģentūras "McCann - Erickson Riga" ģenerāldirektors un valdes priekšsēdētājs Ainārs Ščipčinskis kļuvis par jaunizveidotā uzņēmuma "McCann - Erickson Baltic" valdes priekšsēdētāju. Turpmāk reklāmas aģentūras "McCann - Erickson Riga" valdes priekšsēdētājs būs Aigars Ruņģis, kas līdz šim kompānijā pildīja biznesa attīstības direktora pienākumus. Pagaidām pārstrukturēšana un "McCann - Erickson Baltic" izveide notikusi reklāmas aģentūras "McCann - Erickson Riga" iekšienē. Juridiski jaunās kompānijas izveide vēl nav noslēgusies. Kā "Db" jau rakstīja, jaunais uzņēmums specializēsies Baltijas mēroga zīmolu (brendu) izstrādē. Jaunais uzņēmums tiek veidots, pārprofilējot un par bāzi izmantojot "McCann - Erickson Riga" meitasuzņēmumu SIA "Momentum Latvija", kas līdz šim bija pasākumu mārketinga aģentūra.

Reklāmas aģentūra "McCann-Erickson Baltic" ir pārliecināta, ka Lietuvas lielākā alkoholisko dzērienu ražotāja "Stumbras" degvīna "Carskij Pokrov" reklāmas vizuāli atgādina viņu agrāk radītās alkohola "Kaznačeiskaja" reklāmas.Abu produktu reklāmās tiekot izmantotas militārpersonas un līdzīgi produkta vēsturiskās kvalitātes apraksti. "McCann-Erickson Baltic" nolēmusi vērsties Latvijas Reklāmas asociācijā, lai tā izskata un izvērtē šo problēmu no reklāmas profesionālās ētikas viedokļa. Tā kā "Kaznacheyskaya" reklāmas ir AS "Latvijas balzams" īpašums, tad arī uzņēmuma juristi pašlaik izskata šo jautājumu. "Stumbras" degvīna "Carskij Pokrov" reklāmas pasūtītājs ir degvīna vairumtirgotājs "Park MV", bet reklāmas autors - "Euro RSCG Riga". "Kaznacheyskaya" reklāmas kampaņa tika organizēta 2004. un 2005.gadā, "Carskij Pokrov" reklāmas kampaņa Latvijā norit no šā gada.

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Pēdējā Baltic Open Regatta ‘09 sacensību posmā Liepāja – Liepāja par uzvaru burātāji cīnījās no 13 līdz 21 jūdzei garā distancē. Pēc pēdējā regates posma finiša noskaidroti arī regates uzvarētāji sacensību kopvērtējumā.

Šogad regatē piedalījās 36 jahtas no Lietuvas, Igaunijas, Latvijas, Polijas, Krievijas un Baltkrievijas. Regates laikā burātāji cīnījās pārsvarā ar bezvēju un lēnu vēju, un tikai pēdējā regates posmā burātāju jahtu burās pūta stiprs vējš, kas brīzēs sasniedza pat 18 m/s.

Pērnava, Roja, Romasāre un Liepāja – šīs ostas uzņēma Baltic Open Regatta ‘09 šajā gadā.

Piektā posma Liepāja - Liepāja rezultāti:

A grupa

1.vieta: Bering / Ananda (Latvija)

2.vieta: Premium (Igaunija)

3.vieta: Aralez (Latvija)

4.vieta: Galaxy (Latvija)

B grupa

1.vieta: Katariina Jee (Igaunija)

2.vieta: Jigy Jigy (Lietuva)

3.vieta: Tojana (Lietuva)

4.vieta: Lady L (Lietuva)

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Pagājušajā gadā uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,86 miljardus eiro, tostarp 3,29 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,72 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Lielākās nodokļu iemaksas veikuši degvielas tirgotāji, tiesa, mainījies saraksta līderis. Lursoft izpētījis, ka VID administrētajos nodokļos pagājušajā gadā visvairāk samaksājusi SIA "Orlen Latvija" (278,95 miljoni eiro), kas iepriekšējos gados atradās trešajā pozīcijā aiz SIA "Neste Latvija" un SIA "Circle K Latvia".

Otrajā vietā ir "Neste Latvija" ar 202,84 miljoniem eiro, trešajā - "Circle K Latvia" ar 190,72 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir SIA "Baltic Sales Network" ar 142,1 miljonu eiro, piektajā vietā - SIA "Philip Morris Latvia" ar 124,77 miljoniem eiro, sestajā vietā - SIA "Pirmas" ar 109,56 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir AS "Amber Latvijas balzams" ar 86,87 miljoniem eiro, astotajā vietā - AS "Latvijas gāze" ar 78,51 miljonu eiro, devītajā vietā - "Neste Oyj" ar 72,95 miljoniem eiro, bet desmitajā vietā - SIA "MV Group Distribution LV" ar 70,74 miljoniem eiro.

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2016.-2017. gadam Latvija ierindota 49. vietā starp 138 apsekotajām pasaules ekonomikām, informē Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014.-2015. gadā, un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015.-2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām. Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 35. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 36. pozīcijas. Savukārt Igaunija arī šogad saglabājusi 30. pozīciju.

Tāpat kā divus iepriekšējos gadus arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Holande, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās piektās vietas. Savukārt 2015.-2016. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Vācija ir noslīdējusi uz 5. vietu. Sestajā vietā šogad atrodas Zviedrija, kas tai ir kāpums no 9. vietas 2015.-2016. gadā. Līdzīgu kāpumu piedzīvojusi arī Lielbritānija - no 2015.-2016. gada ieņemtās 10. vietas šogad pakāpjoties uz septīto pozīciju. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2016.-2017. gada pirmo desmitnieku noslēdz Japāna, Honkonga un Somija.

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2015.-2016.gadam Latvija ierindota 44.vietā starp 140 aplūkotajām pasaules ekonomikām.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad Latvija bija pakāpusies no 52. un 42.pozīciju, šis Latvijai ir bijis kritums par divām vietām.

Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 36.vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 41.pozīcijas. Savukārt Igaunija, kura iepriekšējā gadā ieņēma augsto 29.vietu, šogad ierindojas 30.pozīcijā.

Tāpat kā pagājušajā gadā arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Vācija, pakāpjoties par vienu vietu, salīdzinot ar pagājušo gadu. Savukārt 2014.-2015.gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Somija ir noslīdējusi uz 8.vietu. Pārējās vietas pirmajā desmitniekā ir sadalītas līdzīgi kā pērn, un tajā joprojām atrodas Holande, Japāna, Honkonga un Zviedrija. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2015.-2016.gada desmitnieku noslēdz Apvienotā Karaliste.

Latvija pasaules ekonomiskās brīvības reitingā šogad ir pakāpusies uz 20.vietu no 36.vietas pērn, bet joprojām atpaliek no Igaunijas un Lietuvas.

Jaunākajā pētījumu institūta Heritage Foundation un laikraksta Wall Street Journal gadskārtējā pētījumā par ekonomisko brīvību 180 pasaules valstīs un teritorijās Igaunija ieņem 6.pozīciju pretstatā 9.vietai pērn, bet Lietuva no 13.pozīcijas atkāpusies uz 16.vietu.

Reģionālajā Eiropas reitingā Latvija ieņem 11.vietu, Igaunija ierindojas otrajā pozīcijā aiz Šveices, bet Lietuva ir 8.vietā.

Pētījuma autori aprēķinājuši, ka Latvijas ekonomiskās brīvības līmenis šogad atbilst 74,8 punktiem, kas ir par 4,4 procenta punktiem vairāk nekā pērn, atspoguļojot uzlabojumus piecos no 12 ekonomiskās brīvības rādītājiem: par īpašumtiesībām, valdības godīgumu, uzņēmējdarbības brīvību, darbaspēka brīvību un monetāro brīvību.

Pasaules ekonomikas foruma publiskotajā Globālās konkurētspējas ziņojumā 2012/2013 Latvija pakāpusies par trim vietām un atrodas 52. pozīcijā. Aizvadītajā gadā Latvija indeksā ieņēma 55. vietu. Premjers Valdis Dombrovskis pakāpšanos saista ar jaunām iespējām uzņēmējiem radīt jaunus produktus.

Pēc premjera domām, pakāpšanās par trim vietām uz augšu pasaules valstu konkurētspējas reitingā ir vēl viens apliecinājums tam, ka Latvijas konkurētspēja pieaug, vēsta LETA. «Tas iedzīvotājiem un uzņēmējiem sniedz aizvien jaunas iespējas radīt jaunus produktus, audzēt to pievienoto vērtību, iekarot jaunus eksporta tirgus un Latvijā radīt jaunas darbavietas,» pauda valdības vadītājs.

Neviena no Eiropas lidsabiedrībām neuzsāk savus lidojumus ar 100% precizitāti, liecina Association of European Airlines (AEA) veiktais punktualitātes tests, kura gaitā tika aptaujātas 27 Eiropas lidsabiedrības. Šajā testā vislielāko izlidošanas laika precizitāti uzrādīja lidsabiedrība Finnair (90,9%), turpretī islandiešu lidsabiedrība Icelandair (69,9%) ieņēma saraksta noslēdzošo pozīciju. Lidostās pasažierus aicina ierasties pie „izejas“ vēlākais 30. minūtes pirms izlidošanas, lai varētu laicīgi iekāpt lidmašīnā. Ja kāds no pasažieriem neievēro šo laiku, tad vidēji lidsabiedrībai jārēķinās ar pusstundas kavēšanos.Aizkavēšanās līdz 15 minūtēm tiek uzskaitīta kā „on-time“, tas ir, netika pieskaitīta kā kavējums. 1. Finnair (Somija) 90,9/90,4 (1. vieta)* 1. Luxair (Luksemburga) 90,9/netiek veikti 3. SN Brussels Airlines (Beļģija) 89,6/82,8 (3. vieta) 4. Tarom Romanian Airlines (Rumānija) 89,2/netiek veikti 5. SAS Scandinavian Airlines88,7/81,9 (4. vieta) 6. Deutsche Lufthansa AG87,2/80,2 (6. vieta) 7. Cyprus Airways (Kipra) 87,1/netiek veikti 8. Air France (Francija) 86,2/71 (14.vieta) 9. bmi British Midland (Lielbritānija) 86,1/77,4 (10. vieta) 10. CSA Czech Airlines (Čehija) 85,2/85 (2. vieta) 11. Malev Hungarian Airlines (Ungārija) 84,7/69,1 (16. vieta) 12. Adria Airways (Slovēnija) 83,7/netiek veikti 13. Iberia (Spānija) 82,4/73,1 (11. vieta) 14. JAT Airways (Serbija) 81,8/netiek veikti 15. Air Malta (Malta) 81,5/netiek veikti 16. Alitalia (Itālija) 81,4/77,9 (9. vieta) 17. Austrian Airlines (Austrija) 81,3/72,8 (12. vieta) 18. Swiss International Airlines (Šveice) 80,9/79 (8. vieta) 19. TAP Air Portugal (Portugāle) 73,6/72,1 (13. vieta) 20. KLM Royal Dutch Airlines (Nīderlande) 80,4/81,9 (4. vieta) 21. Croatia Airlines (Horvātija) 79,9/netiek veikti 22. LOT Polish Airlines (Polija) 78,8/45,7 (20. vieta). 23. British Airways (Lielbritānija) 77,5/80,1 (7. vieta) 24. Turkish Airlines (Turcija) 76,4/66,1 (17. vieta) 25. Spanair (Spānija) 73,7/59,6 (18. vieta) 26. Olympic Airlines (Grieķija) 71,2/59,2 (19. vieta) 27. Icelandair (Island) 69,9/70,8 (15. vieta) *Vieta. Lidsabiedrība (Valsts) Precizitāres % īso un vidējo lidojumu maršrutos/ Precizitāres % garo lidojumu maršrutos (ieņemtā vieta garo maršrutu precizitātes vērtējumā)

Lai arī pagājušajā gadā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita ziņā līderpozīcijas saglabājuši tādi zīmoli kā Volkswagen, Toyota un Peugeot, Latvijā reģistrēts arī ievērojams skaits premium klases automašīnu, un vislielākos panākumus premium klasē 2012. gadā guva Bentley zīmols.

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā reģistrētas 20 jaunas Bentley zīmola automašīnas, tostarp 18 jaunas Bentley Continental GT/GTC automašīnas. Tādējādi Bentley kupeju, kabrioletu un rodsteru premium klasē Latvijā aizņem 32,7% tirgus daļas. Otru lielāko tirgus daļu (16,4%) šajā klasē aizņem BMW Coupe/Convertible, trešo un ceturto vietu ar tirgus daļu 9,1% apmēā aizņem Mercedes-Benz E Coupe/Cabriolet un Porsche 911, savukārt piektajā vietā pēc tirgus daļas apjoma (5,5%) ierindojas BMW 1 Coupe/Convertible modeļi.

Ņemot vērā Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) datus par 2012. gadā Latvijā reģistrētiem jauniem automobiļiem, Db.lv piedāvā aplūkot pagājušajā gadā Latvijā reģistrēto dārgāko automašīnu topu. Saraksts veidots, izmantojot ražotāja ieteikto mazumtirdzniecības cenu 2012. gada auto modelim.

CNBC publicējis pasaulē labāko starptautisko aviokompāniju sarakstu, kura godpilnajā pirmajā vietā ierindota Qatar Airways.

Tās gaisa kuģu parkā ietilpst 97 lidmašīnas, un mītnes vieta ir Katara. 1994.gadā dibinātajai aviokompānijai esot viens viens no visjaunākajiem gaisa kuģu parkiem pasaulē - vidējais lidmašīnas vecums ir četri gadi. Qatar Airways ir viena no visstraujāk augošajām aviokompānijām pasaulē ar vairāk nekā 100 starptautiskiem galamērķiem sešos kontinentos.

2. vietā - Singapore Airlines.

Tās gaisa kuģu parkā ietilpst 112 lidmašīnas, un mītnes vieta ir Singapūra.

Aviokompānija dibināta 1972.gadā. Tā bija pirmā aviokompānija, kas 1970.gadā ekonomiskajā klasē piedāvāja bezmaksas maltītes un dzērienus. 2008.gadā pārvadātājs kļuva par pirmo, kas izmantoja Airbus A380. Tā ir pasaulē otra lielākā aviokompānija pēc tirgus kapitalizācijas.

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma (The World Economic Forum WEF) Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2014-15 Latvija ierindota 42.vietā starp gandrīz 150 apsekotajām pasaules ekonomikām. Šis Latvijai ir kāpums par 10 vietām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, informēja Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr Arnis Sauka.

Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama vietu augstāk nekā Latvija, savukārt Igaunija ieņem augsto 29.vietu, pakāpjoties no 32.vietas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā saglabā Šveice, kurai līdzīgi kā 2013-14 gadā seko Singapūra. Uz trešo vietu ir pakāpusies ASV, kurai seko Somija, Vācija, Japāna, Honkonga, Holande un Apvienotā Karaliste. Pasaules konkurētspējīgāko valstu desmitnieku noslēdz Zviedrija.

Globālās konkurētspējas indeksa ziņojuma datus par Latviju ieguva un iesniedza oficiālais indeksa partneris Latvijā - SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs. «Atbilstoši globālās konkurētspējas ziņojumam par visproblemātiskākajiem faktoriem biznesa veikšanai Latvijā 2014-15 gadā atzīta neefektīva valdības birokrātija, kam seko nodokļu likumdošana un pārvalde, pieeja finansējumam, korupcija un salīdzinoši slikti izglītots darba spēks,» galvenās tendences skaidro A. Sauka.

Latvijas uzņēmumu reputācijas topā šogad uzvarējusi maizes ceptuve Lāči, bet uzņēmumu vadītāju reputācijas topā pirmo vietu ieguvis ceptuves vadītājs un īpašnieks Normunds Skauģis, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli un laikraksta Dienas Bizness ikgadēji veidotā Uzņēmumu reputācijas topa un Uzņēmumu vadītāju topa rezultāti.

Reputācijas topa 2. vietā telekomunikāciju uzņēmums Latvijas Mobilais telefons, 3.vietā - graudu pārstrādes uzņēmums Dobeles dzirnavnieks, 4.vietā - Swedbank, 5.vietā vietā - zāļu ražotājs Grindeks, 6.vietā kosmētikas ražotājs Stenders, 7.vietā - kosmētikas ražotāja Madara Cosmetics, 8.vietā - degvielas un citu preču mazumtirgotājs Statoil Fuel & Retail Latvia, 9.vietā - kokapstrādes uzņēmums Latvijas Finieris, 10.vietā - ēdināšanas uzņēmums Lido.

Uzņēmumu vadītāju reputācijas topa 2.vietā ir Lido vadītājs Gunārs Ķirsons, 3.vietā - Latvijas Mobilā telefona vadītājs Juris Binde, 4.vietā - Madara Cosmetics vadītāja un līdzīpašniece Lotte Tisenkopfa-Iltnere, 5. vietā - apgāda Zvaigzne ABC vadītāja un lielākā īpašniece Vija Kilbloka, 6. vietā - izdevniecības Santa vadītāja un līdzīpašniece Santa Anča, 7. vietā - AS UPB dibinātājs, padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, 8. vietā - Swedbank vadītājs Māris Mančinskis, 9. vietā - kosmētikas ražotāja Dzintars vadītājs Iļja Gerčikovs, bet 10. vietā Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji Latvijā bija "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks", liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" apkopotie dati.

Uzņēmuma jaunākajā dzīvojamo platību tirgus pārskatā secināts, ka "Bonava Latvija" jau ceturto gadu pēc kārtas sasniegusi lielāko jauno dzīvokļu pārdošanas apjomu, savukārt "YIT Latvija" izdevies sasniegt lielāko pārdoto dzīvokļu skaitu gadā.

Lielāko attīstītāju TOP 10:

"Top 3" attīstītāju "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" tirgus daļa 2022.gadā ir attiecīgi 13%, 11% un 7%, salīdzinot ar 15%, 5% un 4% gadu iepriekš. "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" un arī "Kaamos" arī 2022.gadā turpināja aktīvi paplašināt savus zemes gabalu portfeļus, norāda "Colliers" Konsultāciju pakalpojumu direktore Agija Vērdiņa.

Tehnoloģiju pieejamības, profesionālas vadības un no korupcijas brīvas sabiedrības ziņā Latvija Pasaules Ekonomikas foruma veidotajā 2010./2011. gada pasaules valstu konkurētspējas sarakstā ievietota 70. vietā, kas ir par divām vietām zemāks rādītājs nekā pirms gada.

Gada laikā konkurences ziņā Latvijai garām aizsteigušās Vjetnama (59. vieta – pērn 75. vieta), Šrilanka (62. vieta – pērn 89. vieta) un Kolumbija (68. vieta – pērn 69. vieta), savukārt konkurences ziņā vājākas kļuvušas Kazahstāna (71. vieta – pērn 67. vieta) un Botsvāna (76. vieta – pērn 66. vieta).

Konkurētspējīgāko pasaules valstu trijniekā šogad arī notikušas zināmas izmaiņas, proti, tajā ASV no vietas izspiedusi Zviedrija. Pirmajā vietā joprojām atrodas Šveice, kam seko Zviedrija un Singapūra. Zviedrija pērn bija 4. vietā, savukārt ASV 2. vietā, tādējādi šogad abas valstis sarakstā apmainījušās vietā.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Izstrādāta “Liepājas dzintars 30” koncertuzveduma programma, informē pasākuma rīkotāji. 18.augustā koncertestrādē «Pūt, vējiņi!» atskaņos Liepājas dzintara visu laiku labāko mūziku, kas apvienota zem nosukuma «Puķu bērnu nakts». Tajā būs ekskluzīva Ivara Godmaņa autorprogramma, Ufo un Fredis, Māris Žigats, IGO un DJ MIRDZA 19. augustā būs festivālā TOP diena, kuras ieskaņā būs "Rietumu radio" raidījums TUNELIS ar labāko Liepājas jauno mūziķu grupu programmu un festivāla "Liepājas dzintars" video mirkļi. Pulksten 19.00 (1.daļa) – VĒROJUMI, MIRKLIS UN MŪŽĪBA, kas ietvers: Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Jēkabs OZOLIŅŠ Liepājas jauniešu koris INTIS, diriģente Ilze VALCE Zdzislavs ROMANOVSKIS – labākais dziedātājs 1964.gadā, 1.festivālā "Liepājas dzintars" Raimonds PAULS – Ilggadējs festivāla žūrijas komisijas priekšsēdētājs Ojārs GRĪNBERGS – ZVAIGZNĪTE, labākais dziedātājs 1966.gadā Pauls BUTKĒVIČS – ZVAIGZNĪTE, labākais dziedātājs 1967.gadā Harijs BAŠS – INVERSIJA, labākais pianists 1979.gadā Olga PIRAGS – INVERSIJA, labākā dziedātāja 1979.gadā Gunārs ROZENBERGS – ZVAIGZNĪTE, labākais instrumentālists 1967. un 1968.gadā Aivars HERMANIS – LIEPĀJAS KULTŪRAS UN ATPŪTAS PARKA GRUPA, labākais ģitārists 1974.gadā Visvaldis TILIBS – NEPTŪNS, 3.vieta 1968.gadā NEPTŪNS – 1.vieta 1976.gadā Ēriks CEļDOMS – labākās latviešu tautas dziesmas apdares autors 1971. un 1972.gadā TUMSA – 1.vieta 1998.gadā Jānis LŪSĒNS – ZODIAKS, Lielā Balva 1987. un 1989.gadā Maija LŪSĒNA – ZODIAKS, labākā dziedātāja 1989.gadā Jānis LŪSĒNS juniors Zigfrīds MUKTUPĀVELS – ZODIAKS, labākais dziedātājs 1989.gadā Arnis MEDNIS – ODIS, Lielā Balva un labākais dziedātājs 1990.gadā Mārtiņš BRAUNS – SĪPOLI, Lielā Balva 1988.gadā Niks MATVEJEVS – SĪPOLI, labākais dziedātājs 1988.gadā Ainars PŪPOLS – THE CUCUMBERS, labākās orģinālkompozīcijas autors 1994.gadā Raivis KRŪMS – CREDO, 1.vieta 1979. un 1980.gadā Juris PAVĪTOLS – LIEPĀJAS KULTŪRAS NAMA ANSAMBLIS, diplomands 1974.gadā Valērijs JARUŠINS – ARIEL Čeļabinska/Krievija, 1.vieta 1972.gadā Imants KALNIŅŠ – 2 X BBM, 1. vieta 1970.gadā LIEPĀJAS BRĀĻI ap 22.00 – MUZIKĀLI VĒSTURISKA ATKĀPE Uz Mazās skatuves MANGO DŽEMS – dziesmas no 2 X BBM repertuāra GAISMIŅA – CREDO dziesmu popūrijs HABEMUS – dziesmas no REMIX repertuāra ANDRETTY – dziesmas no LĪVI repertuāra ap 22.30 (2.daļa) – KARSTUMS UN KAISLE MENUETS – 1. vieta 1976.gadā REBEL – 1.vieta 1993.gadā BET BET – Lielā Balva 1992.gadā MELNĀ PRINCESE – 1.vieta 1997.gadā Ivo FOMINS – LIBAU, THE CUCUMBERS, labākais dziedātājs 1992. un 1994.gadā LĀDEZERS – 2. vieta 1996.gadā ap 24.00 (3. daļa) – ATRADUMS UN SAJŪSMA ARCAIM – 3.vieta 2003.gadā D.F.E. – 2.vieta 2004.gadā Olga RAJECKA – TANGO, labākā dziedātāja 1990.gadā R.A.P. – 3.vieta 2001.gadā ap 01.00 (4.daļa) – SAJŪTAS UN DZINTARA MEKLĒJUMI JUMPRAVA – 1.vieta 1986.gadā PĒRKONS – 1. vieta 1985.gadā IGO – UTT. GRUPA, LĪVI, labākais dziedātājs 1984.gadā ap 02.00 (5.daļa) – DZIĻUMS, MIRDZUMS UN VILINĀJUMS Liepājas simfoniskais orķestris, diriģents Jēkabs OZOLIŅŠ LĪVI – 1.vieta 1980. un 1987.gadā IGO Aivars BRĪZE Tomass KLEINS LABĀKO ĢITĀRISTU ŠOVS Vjačeslavs MITROHINS (1972) Aivars HERMANIS (1974) Aleksandrs VASIĻENKO – 90-to gadu labākais blūza ģitārists KRIEVIJĀ Aivars GUDRAIS (1989) Ainars VIRGA (1987) Igors NOVIKOVS (1993) Zigmars LIEPIŅŠ – SANTA, labākais instrumentālists 1970.gadā Paula DUKURE FESTIVĀLA DZIESMAS PIRMATSKAŅOJUMS S A L Ū T S!!! ap 03.00 līdz 06.00 – DZINTARA NAKTS DEJAS... Biļetes gan uz 19.augusta lielo koncertu stadionā “Daugava”, gan uz festivāla ieskaņas pasākumu 18.augustā koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” iepriekšpārdošanā iespējams iegādāties kompānijas “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā – www.bilesuparadize.lv.

Augstāko reputāciju Latvijas banku sektorā saglabājusi pēc aktīviem lielākā banka Swedbank, bet apdrošināšanas nozarē - nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība BTA, liecina žurnāla Lietišķā Diena un sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli veidotais Uzņēmumu reputācijas tops 2011.

Swedbank laikā no 2005. gada līdz 2008.gadam turējās reputācijas topa pirmajā vietā, bet, sākoties krīzei, bankas vērtējums noslīdēja līdz 4. vietai 2009.gadā un līdz 9. vietai 2010. gadā. Tomēr šogad bankas reputācija atkal ir uzlabojusies un kopējā reputācijas topā ieņem piekto vietu. Otra visaugstāk novērtētā banku sektorā šogad ir SEB banka, kurai arī izdevies pakāpties topā no 19. vietas 2010. gadā uz 14. vietu šogad.

Finanšu sektorā kopumā trešo un apdrošināšanas nozarē augstāko novērtējumu saglabājusi BTA, ieņemot 51.vietu kopējā topā, kas gan ir zemāka, nekā 2010. gadā, kad bija 46.vieta, un arī ieņēma pirmo vietu starp apdrošinātājiem.

Veiksmīgi noslēdzies pirmais burāšanas sacensību Baltic Open Regatta ‘09 Swedbank posms Pērnava - Roja un startējis otrais posms Roja - Romasāre.

No Pērnavas uz Roju 6. jūnijā startēja 34 jahtas 3 starta grupās – 1.grupā startēja lielās jahtas un katamarāni, 2.grupā – Krievijas burātāji ar Open 800 klases jahtām un 3.grupā – visas pārējās jahtas, kuras nav iekļautas 1.grupā. Baltic Open Regatta ‘09 dalībnieku pulkam Rojā pievienojas vēl citi burātāji, kuri prestižās sacensības sāks ar 2. regates posmu.

Distances laikā burātāji cīnījās ar bezvēju un lēnu vēju. Tikai rīta pusē vēja stiprums nedaudz pārsniedza 8 m/s.

8. jūnijā startēja nākamais regates posms Roja - Romasāre.

Pirmā Swedbank posma Pērnava-Roja rezultāti:

10.jūnijā Liepājā finišēja regates Dienas Biznesa posma Romasāre - Liepāja dalībnieki.

9.jūnijā Romasārē 34 jahtas uzsāka 3.regates posmu, kas burātājus veda uz Liepāju. Tagad visas dalībnieku jahtas ir veiksmīgi finišējušas Liepājas ostā un gatavojas nākamajiem sacensību posmiem.

Ceļa posms Romasāre - Liepāja bija liels pārbaudījums burātājiem, jo tas bija visgarākais regates posms visās sacensībās, kā arī laika apstākļi radīja arvien jaunus izaicinājumus sportistiem. Pārsvarā burātājus lielākajā ceļa posmā pavadīja bezvējš, un tikai brīžiem vēja brāzmas virzīja jahtas tuvāk finišam Liepājas ostā.

Tagad burātāji atpūšas no garā ceļa un gatavojas 11.jūnija pasākumiem - Chivas posma sacensībām īsajās distancēs, kā arī mediju regatei. Savukārt 12.jūnijā jahtas startēs pēdējā regates posmā Liepāja – Liepāja.