Jaunākais izdevums

Vācijas pildspalvu ražotājs Montblanc tiesā Indijā atvainojies par luksusa pildspalvu, kas satur Mahatma Gandija attēlus, izplatīšanu, vēsta BBC.

Kompānija tiesā apstiprinājusi, ka tā apturēs 24 tūkstošu ASV dolāru vērtās zelta un sudraba pildspalvas tirdzniecību līdz tiks pieņemts galīgais lēmums par to, vai tās tirdzniecīna Indijā var tikt turpināta.

Dārgās, ar rokām darinātās pildspalvas pretinieki apgalvo, ka, attēlot Mahatmu Gandiju uz tūkstošiem vērtas pildspalvas, ir nepieļaujami, ņemot vērā, ka šis cilvēks bija pazīstams ar taupību.

Patērētāju izglītības centrs Keralā prasību tiesā iesniedza pagājušā gada rudenī, tādējādi mēģinot apturēt Montblanc pildspalvas pārdošanu. Centrs uzskata, ka pildspalva pārkāpj Indijas likumu, kas aizliedz neatbilstošu emblēmu un vārdu izmantošanu.

Saskaņā ar kompānijas datiem kopumā saražota 241 šāda pildspalva. No tām 70 domātas Indijas tirgum. Līdz šim brīdim kopš oktobra, kad tās tika laistas pārdošanā, Indijā jau nopirktas 42 šādas pildspalvas.

Gandija mazmazdēls Tušars Gandijs atbalsta ideju par pilspalvām. Viņa labdarības fonds jau saņēmis ziedojumu 145 tūkstošu ASV dolāru apmērā no Montblanc un saņems 200 līdz 1000 ASV dolārus par katru pārdoto pildspalvu.

Tiem, kuriem ekskluzīvā Mahatma Gandija pildspalvas versija nav pa kabatai, tiek piedāvāta arī vienkāršāka pildspalvas versija. Šādas pildspalvas cena ir 3 tūkstoši ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Montblanc Rīgas salonā prezentēta ierobežota izdevuma pildspalvu kolekciju no Hamburgas Montblanc muzeja un privātajām kolekcijām, informē Montblanc pārstāvji.

Artisian Atelier Montblanc kolekcijā Soirée de collecteurs tika demonstrētas vairāk nekā 60 reti Montblanc rakstāmpiederumu eksemplāri.

Rīgas Montblanc Boutique vienu dienu bija apskatāmas retas kolekciju rakstāmspalvas – izpārdotā 2008. gada Limited Edition sērijas Christobal Colon rakstāmlietas, kuru sākumcena bija 17 900 eiro, 2010.gadā izdotā Caspar David Fredrich rakstāmspalva, kuras cena izdošanas brīdī ir bijusi 18 200 eiro. 2011.gadā Montblanc tikai trīs eksemplāros izgatavoja rakstāmlietu, kas veltīta Monako princesei Greisai, tās cena izdošanas brīdi bija 81 000 eiro, tai pašā gadā klajā tika laista arī māksliniecei Frida Kahlo veltīta pildspalva (70 eksemplāri, cena 21 800 eiro), kas pārdošanā nonāca tikai Latīņamerikas butikos. 2013. gadā klajā tika laista rakstāmlietu sērija par godu mongoļu imperatoram Čingishanam, Genghis Khan rakstāmspalvas sākumcena tika noteikta 24 800 eiro apmērā, bet jau 2014. gadā tās vērtība bija pieaugusi līdz 31 208 eiro. Šogad Montblanc prezentēja māksliniekam Endijam Vorholam veltītu rakstāmpiederumu, kuras cena ir sākot no 2 650 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi Baltijā prezentēta Monako princeses Greisas Kellijas piemiņai radīto rotaslietu, rakstāmpiederumu un pulksteņu kolekcija – Princesse Grace de Monaco. Rīga ir vienīgā vieta Baltijā, kur prezentēta šī kolekcija.

Greisa Kellija pasaulē pazīstama kā leģendāra personība – viņa bija ar Oskariem godalgota aktrise un plaši pazīstama modes pasaulē. Monako princese ir māte trīs atvasēm, tostarp pašreizējam Monako princim Albēram II. Princese Greisa Kellija gāja bojā 1982. gada 14. septembrī, pēc traģiskas autoavārijas.

Princeses piemiņai izstrādātās kolekcijas autori - kopmpānija Montblanc -norāda, ka leģendārām personībām veltītu juvelierizstrādājumu kolekciju radīšana ir sena kompānijas tradīcija. Līdz šim Montblanc īpašas veltījuma kolekcijas radījusi tādām personībām kā Džons Lenons, Alfrēds Hičkoks, Ingrīda Bergmane, Mārlēna Dītriha, Grēta Garbo u. c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Šveices pulksteņu eksports sarucis līdz sešu gadu zemākajam līmenim

Žanete Hāka, 26.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Šveices pulksteņu eksports piedzīvojis pirmo kritumu sešu gadu laikā, ko iedragāja spēcīgā konkurence ar viedpulksteņu ražotājiem, raksta Bloomberg.

Decembra eksporta apjomi sarukuši par 3,8%, savukārt gada kritums samazinājies par 3,3% līdz 21,2 miljardiem ASV dolāru. Iepriekšējā gadā pieaugums sasniedza 1,9%.

Vissmagāko kritumu piedzīvojuši laikrāži, kuru cena ir 200-500 Šveices franki – pat 15%. Šī pulksteņu grupa veido aptuveni 15% no kopējiem pārdošanas apjomiem.

«Pulksteņi, kuru cenas diapazons ir 200-500 franki, sastopas ar ļoti asu konkurenci, piemēram, arī no modes zīmolu puses,» skaidro Zuercher Kantonalbank analītiķis Patriks Švendimans, piebilstot, ka šajā pulksteņu grupā visdrīzāk bijusi visspēcīgākā cīņa ar viedpulksteņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvija ir labs tirgus elitārām precēm

Anda Asere, 23.02.2018

Luksusa zīmolu Chopard, Montblanc un Bang & Olufsen veikalu līdzīpašnieks Aleksandrs Cimbaļuks

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija vienmēr ir bijis labs tirgus elitārām precēm – te šāda veida preces pērk gan vietējie, gan tūristi, uzskata luksusa zīmolu Chopard, Montblanc un Bang & Olufsen veikalu līdzīpašnieks Aleksandrs Cimbaļuks.

Viņš cer, ka kvartāls ap Elizabetes, Tērbatas un Barona ielu ar laiku izveidosies par iepirkšanās galamērķi ne vien vietējiem, bet arī tūristiem, jo viņam šķiet, ka šobrīd Rīgā prasīgiem pircējiem īsti nav, kur tērēt naudu. Vairāk par savu iepirkšanās ielas vīziju, luksusa preču tirdzniecības īpatnībām un to, cik ilgi jāgaida rindā, lai tiktu pie tiesībām pārstāvēt augstas klases zīmolus, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

No vienas puses, šobrīd attīstās tirdzniecības centri, no otras puses – iepirkšanās internetā. Kā jūtaties šādā situācijā, esot pa vidu ar veikaliem pilsētas centrā?

Internetā neko nevar pataustīt. Kad kādu lietu esat vienreiz jau nopircis, otrreiz to varētu pirkt internetā, bet, kā likums, luksusa preces nepērk vienas un tās pašas, bet gan dažādas. Pirkt dārgas lietas ir svarīgs lēmums. Tāpēc, lai tērētu lielu naudu par tām, vajag šo priekšmetu pataustīt. Nav problēmu nopirkt internetā sporta kedas, bet, kad ir runa par labu pulksteni, tas ir jāuzliek uz rokas, jāpielaiko, jāredz, kā izskatās. Ir jāsaprot, kā jutīsities ar šo lietu. Cilvēki pulksteni izvēlas ilgi, internets te palīdz izpētē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Video, kurā redzams, kā Čehijas prezidents valsts vizītes laikā Čīlē aplūko un iebāž kabatā oficiālo pildspalvu, kļuvis par hītu interneta vietnē YouTube, vēsta BBC. Tikmēr pats prezidents atzinis, ka vienu lietu paņēmis, arī viesojoties Latvijā.

Klips rāda, kā preses konferencē ar Čīles prezidentu Vaclavs Klauss apbrīno ar pusdārgakmeni rotāto pildspalvu, bet blakus sēdošais Čīles prezidents Sebastians Pinera uzrunā klātesošos. Pēc tam Klauss pabāž pildspalvu zem galda, kur, kā izskatās, ieliek to kabatā. Tālāk Čehijas prezidents piekārto žaketi un aizver uz galda stāvošo pildspalvas kastīti.

Čīles amatpersonas gan teikušas, ka viņu viesiem pēc oficiālām parakstīšanas ceremonijām ir atļauts paņemt pildspalvas.

Arī Klausa runasvīrs norādījis, ka tā bijusi «parasta pildspalva ar valsts vai biroja logo, kuru prezidents un viņa delegācijas dalībnieki saņem valsts vizītes laikā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ar varu nepiespiedīsi

Linda Zalāne, 16.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paslavēšana, zināšanu pārbaude, paša finansiāls ieguldījums – šie ir daži knifiņi, kas motivē darbiniekus kursos smelties pēc iespējas vairāk zināšanu un prasmju

DB aptaujāto uzņēmumu personāla vadītāji atklāj, kā panākt, lai darbinieki kursus apmeklē nevis tāpēc, ka bosam tā gribas, bet, izprotot zināšanu nozīmi, novērtē iespēju celt savu kvalifikāciju un, iespējams, pēc tam nopelnīt vairāk.

24–48 likums

«Mums uzņēmumā ir bijusi pieredze ar ārēju apmācību organizēšanu, taču esam pārliecinājušies, ka šeit darbojas – kā mūsu vadītājs Freds Renčaks saka – «24–48 likums». Tas nozīmē, ka tas, ko esi iemācījies kādās apmācībās vai konferencēs 24 stundu laikā, ir jāliek lietā nākamajā vai aiznākamajā dienā, citādi pēc tam jau viss iegūtais tiek aizmirsts un paliek tikai atmiņas par kafijas dzeršanu un kāda pildspalva vai blociņš ar pasākuma logotipu,» stāsta Bite Latvija klimata kontroles menedžere Endija Kaševska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Ask.fm dibinātājs saistībā ar pašnāvībām: problēmas sakne ir jāmeklē kaut kur dziļāk

Dienas Bizness, 05.11.2012

Sociālais tīkls ask.fm ir pārspējis tā radītāju cerības. Tāpēc Oskars Liepiņš, Marks Terebins, Iļja Terebins, Valērijs Vešņakovs un Klāvs Sinka šajā projektā saskata lielas perspektīvas. Tā martā vēstīja laikraksts Dienas bizness.

Foto: Elīna Kursīte, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Masu mediji klauvē pie nepareizajām durvīm,» savā profilā sociālajā platformā ask.fm norādījis viens no tās dibinātājiem Marks Terebins. Mediji viņa viedokli neveiksmīgi centās iegūt pēc divām Īrijā notikušajām pusaudžu pašnāvībām, kas tiek saistītas ar Latvijā radītajā ask.fm piedzīvoto psiholoģisko teroru, vēsta laikraksts Diena.

Arī skolas direktors Frenks Dūlijs - viņa vadītajā skolā mācījās viena no mirušajām pusaudzēm - brīdinājis, ka ir jābūt piesardzīgiem, pirms šajā nāvē vaino internetu, atsaucoties uz independent.ie, norāda Diena.

Laikraksts iepriekš ziņoja, ka ask.fm tiek saistīts ar divām pusotra mēneša laikā notikušām īru pusaudžu pašnāvībām. Piecpadsmitgadīgās Kiaras Pagslijas vecāki ir pārliecināti, ka vienīgais meitas nāves iemesls ir ask.fm piedzīvotais psiholoģiskais terors, jo nekas nav liecinājis par viņas nodomu. Savukārt trīspadsmit gadu vecās Erinas Galageres nāvi saista ar ask.fm, jo 24 stundas pirms pašnāvības izdarīšanas viņa par to paziņoja portālā. Ask.fm pamatā ir princips, ka ikviens, arī anonīmi lietotāji, profilu īpašniekiem var uzdot jautājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas bērnu un jaunatnes lietu ministre Frānsisa Ficdžeralda organizē vēršanos pie vairākām Latvijas amatpersonām un varasiestādēm, lai prasītu uzlabot drošību interneta vietnēs.

Ficdžeralda paziņojusi, ka viņa palielinās spiedienu uz «pretrunīgi vērtēto Latvijas sociālo mediju vietni ask.fm», vēsta Īrijas laikraksts Independent.

Latvijā radīto portālu ask.fm, kura kopējais lietotāju skaits sasniedz 21 miljonu cilvēku visā pasaulē, vecāki vaino divu Īrijas pusaudžu pašnāvībās, jo viņas portālā saskārušās ar ņirgāšanos un pazemošanu.

Ficdžeralda vērsusies pie Īrijas ārlietu ministra Īmona Gilmora, lai viņš šo jautājumu apspriež ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP). Kā rakstīja laikraksts Diena, Ficdžeralda nosūtījusi vēstuli arī par komunikācijām atbildīgajam Latvijas satiksmes ministram Aivim Ronim, kurā pausts satraukums, ka Latvijā radītā portāla Ask.fm saturs no uzturētāju puses netiek uzraudzīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

PrimeraAir pēc biroja pārcelšanas uz Rīgu: Mūsu pieredzei, iespējams, sekos arī citi

Līva Melbārzde, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administrācijas un vairāku departamentu pārcelšana uz Rīgu būtiski uzlabojusi Islandē dibinātas aviokompānijas rezultātus

To intervijā DB atzīst PrimeraAir viceprezidente Anastasija Višņakova, piebilstot, ka gūtā pieredze apliecina – Latvija var eksportēt intelektu, savu iedzīvotāju darbaspēju un know-how, un, ja tā vēl mazliet sakārtotu savu nodokļu sistēmu, tad kļūtu citu valstu uzņēmumiem pat ļoti pievilcīga.

Fragments no intervijas:

Kāpēc jūs savu biroju izlēmāt pārcelt uz Rīgu?

Rīgā saņēmām sertifikātu 2014. gada vasarā, un 2015. gadā savas funkcijas sāka pilnvērtīgi veikt PrimeraAir administratīvais (tostarp IT), operatīvais, finanšu un komercdepartaments. Līdz tam kompānijas dažādas funkcijas bija diezgan sadrumstalotas pa vairākām valstīm, taču, secinot, ka finanšu rādītāji nav tie labākie, tika pieņemts stratēģisks lēmums izveidot vienu biroju, no kura notiktu visa kompānijas vadība neatkarīgi no tā, no kurienes lidojam. Izvērtētas vairākas valstis, tostarp arī Polija un Lietuva. Rīgai par labu bija ģeogrāfiskā pozīcija, piemēram, no šejienes aizlidot uz Kopenhāgenu vai Stokholmu ir daudz ātrāk nekā no Islandes, un to var izdarīt vienas dienas laikā un pavadīt tur uz vietas veselu darbadienu. Pozitīvs faktors Latvijā bija arī spēcīgs vietējais aviopārvadātājs, līdz ar to guvām virsroku pār Lietuvu, kam, iespējams, ir labāks nodokļu režīms, bet nav tik labu aviosavienojumu – tas ir svarīgi, jo ceļot sanāk ļoti daudz. Nenoliedzami, uzturēt biroju Islandē vai Skandināvijā ir daudz dārgāk nekā šeit, līdz ar to tas arī bija viens no argumentiem. Tā kā vairākām aviokompānijām šeit jau bija savi administratīvie ofisi – gan airBaltic, gan Smartlynx, gan Norwegian, tad šeit ir pieejami pietiekami daudzi aviācijas speciālisti, kas ir gana liels retums. Rīga, protams, vadībai un īpašniekam patika arī kā pilsēta, kura ir ērta un viss ir tuvu sasniedzams. Zinu - publiskajā telpā nereti tiek apspriests, ka Latvijā nav pietiekami laba vide biznesa attīstībai, bet es teiktu, ka jāskatās, ar ko salīdzina. Latvijā biznesu nav sarežģītāk vai grūtāk veidot kā Skandināvijā. Mūsu kompānijas vadītājs ir teicis labus vārdus gan par Civilās aviācijas aģentūru, gan Satiksmes ministriju, kur cilvēki ir bijuši atvērti un palīdzēt (atrast risinājumu) gatavi. Jā, Latvija ir varbūt pārāk birokrātiska valsts, un dažreiz liekas, ka varētu neprasīt neskaitāmas reizes dokumentāli apliecināt vienas un tās pašas lietas, bet kopumā mums šeit kompāniju izdevās nodibināt pietiekami īsā laikā un arī diezgan viegli. Tomēr jāsaka, ka ne visi līdz tam PrimeraAir strādājušie cilvēki bija sajūsmā par pārcelšanos uz Rīgu. Dzirdējām daudz kritikas. Uz Austrumeiropu skatījās nievājoši, arī uz mani un manu komandu, jo mentalitāte, darbaspējas un ambīcijas ārkārtīgi atšķiras. Tas bija saistīts arī ar nepopulāriem lēmumiem, ko nācās šeit pieņemt. Ne visi skandināvu kolēģi varēja izturēt jaunu darba tempu: pie mums Latvijā cilvēki ir pieraduši daudz strādāt un ir ļoti darbaspējīgi. Skandināvijā darbinieki ir nedaudz iegrimuši sociālismā un paļāvībā uz valsti. Ja četros beidzas darbalaiks, jau trīs minūtes pirms četriem tiek nolikta pildspalva, un tad jau pēc tevis var kaut zāle neaugt. Mūsējie savukārt strādās, kamēr būs pabeigts, – ļoti atšķirīgas ambīcijas. Vēl kāds piemērs: aviācijā jūlijs ir ļoti intensīva darba mēnesis - visvairāk reisu, visvairāk pasažieru, bet Skandināvijā ir kompānijas, kur visa vadība šajā laikā var atļauties aiziet uz trim, četrām nedēļām atvaļinājumā. Neatceros nevienu kompāniju Latvijā, kur visa vadība aizietu kaut vai uz divām nedēļām atvaļinājumā (it īpaši «karstajā» sezonā), arī valsts kompānijās ne, bet tur tas notiek arī privātās kompānijās, tāpēc arī uz mums skatījās kā uz trakiem. Taču tagad jau esam saņēmuši zvanus no citām aviokompānijām, kas grib atbraukt pie mums pieredzes apmaiņā, lai redzētu, kā mums izdevās sasniegt tik labus rezultātus. Redzu, ka Latvija var eksportēt intelektu, darbaspējas un know-how, un, ja mēs mazliet sakārtotu savu nodokļu sistēmu, tad citu traucēkļu nebūtu. Otrā Kipra gluži nebūs, bet iespējams, ka mūsu (un daudzu citu kompāniju) pieredzei sekos arī citi. Pie tā vajag strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Burtu mācīšanos padarījuši par spēli

Vēsma Lēvalde, 08.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājniece Žanna Barskoviča kopā ar dzīvesbiedru Jāni radījuši rakstāmgalda paliktni, kas vienlaikus ir interaktīvs līdzeklis alfabēta apgūšanai.

Paliktnis ir pirmais gatavais produkts, taču tapušas arī nelielas datorprogrammiņas rakstīšanas iemaņu veicināšanai. Idejas dzimst ik dienu, stāsta Žanna Barskoviča, jo ģimenē aug trīs pamatskolas vecuma dēli, un ir arvien vairāk prasmju, kuras jāprot bērniem. Tās izkopt palīdz vecāki, izstrādājot metodiskus palīglīdzekļus, kuri var noderēt arī citās ģimenēs.

«Pareizas rakstītmākas apgūšana maniem bērniem prasīja daudz pūļu. Meklējām visādus mācību līdzekļus, kā vienkāršāk un interesantāk varētu iemācīt bērniem rakstīt. Izskatījām daudz grāmatu, meklējām informāciju internetā, bet tāpat vienmēr bija jāseko un jāskaidro, kā pareizi jāvelk līnijas un jātur rokā pildspalva, kā pareizi jānovieto lapa vai burtnīca rakstīšanas laikā, lai burtiņi veidotos pareizi un glīti,» stāsta trīs dēlu māmiņa. Tad arī radusies doma izveidot kādu palīglīdzekli, kas varētu atvieglot bērniem mācīšanās un vecākiem – mācīšanas procesu. Rezultātā tapa mācību palīglīdzeklis (paliktnis ar pareizi novietotas lapas šablonu, alfabēts ar krāsu norādi – kādā secībā jāraksta burta elementi), kas labi palīdzēja Žannas un Jāņa bērniem mācīšanās laikā, gan arī iedvesa domu par šāda produkta virzīšanu tirgū. «Izpētījām, kas tiek piedāvāts veikalos, un secinājām, ka trūkst krāsainu, bērniem saprotamu un tajā pašā laikā – metodiski vienkāršu palīglīdzekļu. Turklāt nemaz nav padomāts par bērniem, kuri raksta ar kreiso roku,» stāsta Žanna. Tā tapis vēl viens paliktnis – ar spoguļveidā izvietotiem objektiem un burtu zīmēšanas secību, kas atbilst kreiļu rakstīšanas veidam.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Izmēģinājuma trusītis ar laika degli

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 11.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēle izraudzīties Valsts ieņēmumu dienestu kā pilotprojektu valsts pārvaldes restartam raisa jautājumus

Tāpat izbrīna šodien darbu sākušās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules paustais presē. Ne tik daudz par nodokļu administrācijas specifiku, kuru būtu jādod laiks izjust uz savas ādas, bet gan viņas centīgā atsaukšanās uz politiķiem. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir I. Cīrules tiešā priekšniece, to nevar apšaubīt. Bet vai šo formālo faktu vajag intervijās uzdot kā padevīgu pienākumu? Teorētiski valdība par I. Cīrulei izsniegto jāvārdu var vēlēties saņemt arī kaut ko pretī, cenšoties pludināt robežas starp neatkarīgu, neietekmējamu VID vadītāju un pie nodokļu iekasētāja stūres piesēdinātu politiķu marioneti, kurai uzticēts ceremoniāls gods un pienākums parakstīt dokumentus. Sperot pirmos nedrošos soļus atbildīgajā amatā, I. Cīrule jau vairākkārt paspējusi piesaukt valdības plecu. Jācer, ka tas nav noticis tāpēc, lai ilustrētu savu jauno darba stilu. Tā vietā būtu gribējies dzirdēt pārliecinošas atbildes par noziedzīgu shēmu un ēnu ekonomikas apkarošanas taktiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Apple patentē pildspalvu ar GPS

Jānis Rancāns, 27.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju kompānija Apple patentējusi pildspalvu, kuru var izmantot arī kā bezvadu komunikācijas ierīci – saņemt un nosūtīt teksta un balss ziņojumus, kā arī e-pastu.

ASV Patentu un preču zīmju biroja piešķirtajā patentā ierīce aprakstīta kā pildspalvai līdzīgs pārnēsājams dators ar iebūvētu ekrānu, kas spēj attēlot e-pastus un teksta ziņojumus. Ierīce atbalsta mobilo komunikāciju tīklus un GPS tehnoloģiju, vēsta Cnet. Tāpat ierīce pilda arī digitālas pildspalvas uzdevumus – patentā norādīts, ka ierīce tiks aprīkota ar akselerometru, kas spēj atpazīt rokrakstu.

Tāpat pildspalva aprīkota ar mikrofonu, skaņas atskaņošanas iespējām, skārienjūtīgu ekrānu un uzlādējamu bateriju. Izskanējis, ka Apple šādu pildspalvu varētu izmantot savās nākotnes ierīcēs, piemēram, viedtālrunim iPhone 6, kas varētu tikt aprīkots ar īpaši jūtīgu skārienekrānu, uz kura būs iespējams rakstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajai daļai cilvēku cietums ir vieta, kurā negribētos nokļūt, savukārt, dienvidkorejiešiem, kurus nogurdinājusi ikdiena, pāris dienas mākslīgā cietumā ir glābiņš.

Kopš 2013. gada iestāde ar nosaukumu Cietums manī uzņēmusi vairāk nekā divus tūkstošus «cietumnieku», no kuriem liela daļa ir stresa «saēsti» biroju darbinieki un studenti.

«Cietumā» noteikumi ir stingri. Nedrīkst runāt ar citiem ieslodzītajiem, nedrīkst lietot mobilos telefonus un pulksteņus. Klientiem tiek izsniegts speciāls, zils apģērbs, jogas paklājs, tējas komplekts, pildspalva un piezīmju grāmatiņa. Jāguļ uz grīdas. Istabiņā nav spoguļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Netic oficiālajam iemeslam par veselības centra slēgšanu Mednieku ielā

Dienas Bizness, 11.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēka Rīgā, Mednieku ielā 7, kur atrodas Veselības centrs 11 (VC11), patlaban ir nožogota. Uzraksts uz sētas vēsta - tehnisku iemeslu dēļ ēka uz nenoteiktu laiku ir slēgta. Ik pa laikam pie mājas durvīm uzkavējas pacienti, kuri cerējuši apmeklēt kādu no speciālistiem, bet, noplātot rokas, dodas prom, vēsta laikraksts Diena.

Iemesls - SIA Rīgas nami konstatējusi, ka ēkas tehniskais stāvoklis ir bīstams cilvēku dzīvībai, tāpēc neviens īpašumā netiek ielaists.

Kā informē laikraksts, jau ilgu laiku starp VC11 un Rīgas namiem izveidojies konflikts par telpu nomas līgumu. Kamēr Rīgas nami uzskata, ka centrs izmantojis telpas nelikumīgi, VC11 pārstāvji esot pārliecināti, ka līgums ir spēkā, un pieļaujot, ka šībrīža situācija tiek izmantota, lai izliktu mediķus no telpām un ēku varētu izmantot citiem mērķiem.

Piektdienas pēcpusdienā saņēmu ziņu, ka ēka tiek slēgta - cilvēkus laida iekšā tikai pa vienam ar mērķi paņemt savas mantas, stāstījusi VC11 ginekoloģe Ingera Baltiņa. Viņa piektdien nav bijusi Rīgā, tāpēc tagad palikusi bez savām lietām. Slēgtajā ēkā atrodoties gan pacientu medicīnas kartes, gan analīžu rezultāti, gan ārstes uzsvārcis un citas lietas. Patlaban ēkā neviens vairs netiekot ielaists. Līdz ar to vēl pirmdien no rīta I. Baltiņa bijusi izlikta burtiski uz ielas. Tagad ārste atradusi telpas Veselības centrā Možums - 1, kur var pieņemt savus pacientus. Viņai gan esot tikai pildspalva un ārsta zīmogs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spieķu stāsts aizsākās, kad Siguldā nogāžu vietās un takās vēl nebija labiekārtota teritorija un uzbūvētas trepes. Tā kā nogāzes bija stāvas, vietējie amatnieki tūristiem sāka piedāvāt iegādāties spieķus, lai varētu atspiesties un vieglāk uzkāpt kalnu nogāzēs. Ar laiku amatnieku skaits ap Siguldu un Turaidu būtiski pieauga, visi centās viens otru pārspēt, stāsta spieķu darinātāja Antra Plavgo.

Spieķu veidošanas process sākas ar to, ka spieķu klūgas tiek vārītas kannā, lai tos varētu izlocīt. Pēc vārīšanas procesa notiek locīšana, kamēr materiāls vēl karsts. Mazās spieķu klūgas A.Plavgo loka pati, bet darbā ar lielajām nāk talkā vīrs.

Spieķu gatavošanai koki tiek iegūti tuvējā mežmalā - tiek griezti krūkļu, lazdu, ievu, kārklu dzinumi. No viena koka dzinuma iznāk tikai viens spieķis. Mazajiem suvenīrspieķīšiem materiāls ataug katru gadu, toties lielajiem piemērotus izejmateriālus nākas meklēt pa visu Latviju, vienojoties ar zemes īpašniekiem. A. Plavgo teic, ka viņas mīļākais koks ir krūklis, jo visvieglāk taisnojams.

«Kārkla dzinums tiek izvārīts, lai ir karsts un elastīgs, un tad no tā tiek pagatavots spieķis. Jānomizo spieķa izvārītā, karstā daļa. Pēc tam notiek spieķa locīšana un tas tiek «iemasēts», lai būtu taisns,» rāda A. Plavgo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Samsung ar Note satuvina planšetdatoru un viedtālruni

Gunta Kursiša, 01.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jaunā sīkrīka jeb «gadžeta» Galaxy Note, ko Samsung prezentēja Berlīnē notiekošajā IFA Tirdzniecības izstādē, izstrādi pamazāmizzūd robeža starp planšetdatoriem un viedtālruņiem, vēsta mashable.com.

Jaunais Galaxy Note darbojas ar Android2.3 operētājsistēmu un daudzējādā ziņā līdzinās planšetdatoram, piemēram, līdzi Galaxy Note nāk arī pildspalva, ar ko veikt atzīmes, ja nevēlas ar skārienjūtīgo ekrānu darboties ar pirkstiem. Jaunajai ierīcei ir arī tādas iezīmes kā 1,4 GHz liels centrālā procesora bloks (CPU), WXGA Super Amoled ekrāns, 1 GB RAM atmiņa, 16/23 GM liela uzglabāšanas atmiņa, 8 megapikseļu fotokamera un 2 megapikseļu kamera videozvaniem. Ierīces «biezums» ir 9,65 milimetri.

Ceturtdien izstādē Berlīnē Samsug prezentēja arī jauno planšetdatoru Galaxy Tab 7.7, kas darbojas uz Android 3.2 operētājsistēmas bāzes. Patlaban vēl nav zināms, kad ierīce būs pieejama veikalos un kāda varētu būt tās cena.

Komentāri

Pievienot komentāru