Pasaules autobūves enciklopēdijās kā viens no pionieriem ir minēts KRASTIN auto, kura radītājs bija latvietis, 19.gs. beigās no Latvijas uz Ameriku izceļojušais Augusts Krastiņš. Līdz šā gada sākumam Latvijas un ASV seno spēkratu entuziasti bija samierinājušies, ka KRASTIN auto ir pazudis Amerikas plašumos. Tomēr, pateicoties Latvijas Antīko automobiļu kluba biedru un viņu ASV kolēģu neatlaidībai, noklīdušais auto atrasts Nebraskas štatā.

Iesākumā tā īpašnieks no unikālā spēkrata nav vēlējies šķirties. Tikai ilgu sarunu, pārliecināšanas un sarežģītas maiņas rezultātā KRASTIN auto ir atceļojis uz Latviju, liecina Rīgas Motormuzeja sniegtā informācija.

KRASTIN auto pirms rekonstrukcijas no šā gada 19.oktobra varēs aplūkot Rīgas Motormuzejā.

Krastin Automobile Company Klīvlendā, kuru dibināja un vadīja latvietis Augusts Krastiņš, pastāvēja tikai nepilnus četrus gadus un tajā paspēja uzbūvēt mazāk nekā desmit auto. Kā informē muzejs, A.Krastiņa paša izstrādātā automobiļu konstrukcija bija vienreizēja ar tās neparastajiem tehniskajiem risinājumiem. Latvijas mehāniķis ASV reģistrēja 12 jaunus patentus.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Latvijas Pasts uzsācis jaunu pastmarku sēriju Latvijas autobūves vēsture – Motormuzeja unikālie eksponāti, pirmo pastmarku veltot latviešu autokonstruktora Augusta Krastiņa 1903.gadā būvētajai automašīnai Krastin, kuras vienīgais līdz mūsdienām saglabājies eksemplārs atrodas CSDD Rīgas Motormuzejā.

Auto īpašniece ir Austra Priede-Kļaviņa.

Pastmarkas nominālvērtība ir € 1,39 un tā izdota 100 000 eksemplāru tirāžā. Līdz ar pastmarku izdota arī speciāla aploksne 1500 eksemplāru tirāžā. Pastmarkas un aploksnes dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva.

Automašīna Krastin 1903.gadā uzbūvēta Krastin Automobile Company Klīvlendā, ASV, un tās autors ir latviešu izcelsmes autokonstruktors Augusts Krastiņš. A.Krastiņš dzimis 1859.gadā Liepājā, bet 19.gs. beigās aizceļojis uz Ameriku, lai papildinātu zināšanas un gūtu pieredzi atslēdznieka un mašīnbūves profesijā.

Līdz kādam bīdim tika uzskatīts, ka KRASTIN auto ir pazudis Amerikas plašumos. Tomēr, pateicoties Latvijas Antīko automobiļu kluba biedru un viņu ASV kolēģa Raimonda Dreika (Raymond Drake) neatlaidībai, noklīdušais auto tika atrasts Nebraskas štatā.

Ļoti daudz solījumu, kuriem nav finansiāla seguma, – šāds ir viens no secinājumiem par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu partiju programmām.

Turklāt topošie Rīgas domnieki sola izmainīt situāciju ekonomikas jomās, par kurām pašvaldībai nav tiesību vai iespēju lemt, piemēram, par iedzīvotāju atalgojuma vai ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšanu.

"Kā viņi savas programmas nosegs finansiāli, tas ir nopietns jautājums," žurnālam "Dienas Bizness" norāda bijušais finanšu ministrs, Ekonomistu apvienības 2010 valdes loceklis Edmunds Krastiņš. Viņš vērš uzmanību uz svarīgāko ienākumu avotu pašvaldībā, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un to pašvaldība saņem no iedzīvotājiem, kas savas dzīvesvietas deklarējuši Rīgā.

"Tikai dažas partijas savās programmās ir pievērsušās jautājumam par iedzīvotāju piesaistīšanu," uz jautājumu, kuram vajadzētu būt iekļautam partiju programmās, norāda E. Krastiņš un piebilst: "Ja nepārvarēs tendenci, ka Rīgā dzīvot ir pārāk slikti un dārgi, nebūs iespējams izpildīt solījumus. Iedzīvotāju aizplūšana no Rīgas ir bijusi pārāk liela. Nils Ušakovs mēģināja tendenci pavērst pretējā virzienā, sasaistot sociālos labumus ar dzīvesvietas reģistrāciju. Tā bija pareiza taktika, taču tai bija īslaicīgs efekts, kas ir sevi izsmēlis, jāmeklē jauni risinājumi."

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar 32 miljonu eiro prasību pret bijušo bankas valdi un padomi par bankai nodarītajiem zaudējumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Administrators lūdzot no deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti īsi pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku un padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu.

Starp atbildētājiem ir gan pats Guseļņikovs, gan viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Pārējie seši atbildētāji ir bijušais "PNB bankas" padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Alekseijs Kutjavins. Tiesa jau lēmusi apķīlāt Rasmusena un Hanninga īpašumus, vēstīja raidījums.