Pēc vairāku nedēļu ilgušiem nemieriem Ēģiptē, vēlā pēcpusdienā par atkāpšanos no amata paziņojis Ēģiptes prezidents Hosni Mubaraks, ziņo BBC.

Par šo soli nelielā TV uzrunā paziņojis viceprezidents Omārs Seleimans.

Protestētāji šo soli sveica ar sajūsmas saucieniem, vicinot karogus un signalizējot ar auto taurēm. «Tauta ir gāzusi režīmu,» skandēja ļaudis.

O. Seleimans un H. Mubaraks nodevuši varu Bruņoto spēku augstākajai padomei. «Lai Dievs ir žēlīgs un līdzjūtīgs pilsoņiem šajā sarežģītajā laikā, kādu piedzīvo Ēģipte. Prezidents H. Mubaraks ir nolēmis atkāpties un nolēmis vadības grožus nodot bruņoto spēku vadībai,” viceprezidents teica uzrunā: «Lai Dievs palīdz visiem.»

Medijs Al Jazeera ziņo, ka protestētāju prieks nav aprakstāms - simti tūkstošu līksmo visās Ēģiptes pilsētās. Cilvēku lielākās cerības ir piepildījušās: Miljoniem ēģiptiešu tagad tic, ka lielvalsts atdzims no jauna.

Gāztais Ēģiptes prezidents Hosni Mubaraks pārcietis trieku un ir tuvu nāvei. H. Mubaraks pārvests uz armijas hospitāli un ticis pieslēgts mākslīgās elpināšanas iekārtai, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Iepriekš atklātībā parādījās ziņas, ka H. Mubarakam ir iestājusies klīniskā nāve, taču to noliedza Ēģiptes valdošā militārā padome. Līdz šim izskanējušas daudzas vēstis par bijušā Ēģiptes prezidena slikto veselības stāvokli.

Naktī no otrdienas uz trešdienu pie Mādi (Maadi) militārā hospitāļa, kur tiek ārstēts Ēģiptes bijušais prezidents, pulcējās gan H. Mubaraka pretinieki, gan arī viņa atbalstītāji.

Jau vēstīts, ka aizvadītajā gadā Ēģiptē notika demonstrācijas, kas bija vērstas pret pastāvošo iekārtu. Protestu laikā tika gāzts ilggadējais valsts līderis H. Mubaraks.

Jūnija sākumā viņš tika atīzts par vainīgu centienos vardarbīgi apspiest demonstrācijas, kas izraisīja daudzu protestētāju nāvi. H. Mubarakam tika piespriests mūža ieslodzījums cietumā. Gāztajam Ēģiptes līderim ir 84 gadi.

Ēģiptes nemiernieku protesta akcijas pirmdien, 31. janvārī, turpinājušas pieņemties spēkā, spiežot prezidentu Hosni Mubaraku vērsties pēc palīdzības pie valsts armijas, kuras ģenerāļi gan izvairījušies no protestētāju apspiešanas, taču tajā pat laikā nav arī noraidījuši atbalstu Ēģiptes prezidentam, raksta Reuters.

Tahriras laukumā Kairā, kas kļuvis par protestētāju galveno pulcēšanās vietu, arī pirmdienas rītā bija pārpildīts ar cilvēkiem, kuri tur ieradušies, lai izrādītu savu neapmierinātību ar nabadzību, korupciju un bezdarbu, kas valda Ēģiptē.

Kā vēsta Reuters, tad H. Mubaraka liktenis patlaban ir armijas rokās. Pagaidām armijas ģenerāļi nav vēlējušies iesaistīties protestu akcijas apturēšanā, taču nav arī oficiāli noraidījuši atbalstu Ēģiptes prezidentam. «Armijai ir jāizvēlas starp Ēģipti un Mibaraku,» vēstī viens no protestētāju plakātiem Tahriras laukumā.

Protesti Ēģiptē, kas ir pasaulē visapdzīvotākā arābu valsts, ilgst jau sešas dienas. Tie aizsākās pēc tam, kad Tunisijā plašu nemieru rezultātā tika panākta valdības gāšana.

Ēģipte tuvojas pilsoņu karam, brīdinājuši gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītāji, vienlaikus aicinot starptautisko sabiedrību pievērst uzmanību šajā valstī notiekošajam.

«Esošais režīms kopš apvērsuma Ēģipti virza uz pilsoņkaru,» pavēstījis bijušais prominentā laikraksta Al Shorouk redaktors Vaels Kandils. Uzstājoties Ženēvā, viņš norādīja, ka Ēģiptes varasiestāžu vēršanās pret Musulmaņu Brālību jau prasījusi vairāk nekā tūkstoš cilvēku dzīvību, bet vismaz divi tūkstoši nokļuvuši cietumā. Šādas varasiestāžu darbības šķeļot valsti.

V. Kandils ieradies Ženēvā, lai organizētu vienotu opozīciju Ēģiptes militārajam režīmam. Aktīvistu grupa vērsusies pie ANO aģentūrām un dažādu valstu diplomātiem, lai sniegtu pierādījumus, ka Ēģiptē notikušais apvērsums bijis nelikumīgs un sagrāvis 2011. gada revolūciju, kuras laikā tika gāzts diktators Hosni Mubaraks.

Bijušajam Ēģiptes diktatoram Hosni Mubarakam pēc atbrīvošanas no apcietinājuma tiks piemērots mājas arests.

H. Mubaraka atbrīvošana notiek «saskaņā ar ārkārtas stāvokļa likumu», kas šobrīd noteikts valstī, pavēstījusi Ēģiptes pagaidu valdība. Paredzēts, ka 85 gadus vecais H. Mubaraks no cietuma tiks atbrīvots ceturtdien. Pret viņu gan joprojām būs noteiktas apsūdzības saistībā ar protestētāju nogalināšanu 2011. gada sacelšanās laikā, kas beidzās ar H. Mubaraka gāšanu un apcietināšanu. H. Mubarakam tika piespriests mūža ieslodzījums cietumā, tomēr pēc viņa apelācijas tiesa lika lietu izskatīt no jauna.

Ēģiptes notikumu vērotāji norāda, ka H. Mubaraka atbrīvošana no cietuma liecina par pazīmēm, ka valstī – vismaz īstermiņā – atgriežas represīva iekārta. «Mubaraka atbrīvošana ir pašsaprotama, vidē, kura šobrīd, diemžēl, ir redzama [Ēģiptē]. Nav īpašas nozīmes tam, ka Mubaraks ir atpakaļ, jo visi viņa [režīma] simptomi ir atpakaļ jau kādu laiku,» atzīmēja Kairas Cilvēktiesību pētniecības institūta direktors Ziads Abdels Tavabs.

Nemieriem Ēģiptē turpinoties jau divpadsmito dienu, valdības pārstāvji piekrituši tikties ar atsevišķām opozīcijas grupām, lai pārrunātu tālākās rīcības scenārijus, ziņo CNN.

Vairāki opozīcijā esošie politiskie spēki, kas iepriekš bija atteikušies runāt ar valdību, tomēr piekrituši sestdien, 5. februārī, tikties ar Ēģiptes viceprezidentu Omāru Suleimanu. ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija izteikusies, ka pastāv reālas cerības attiecībā uz šo sarunu pozitīvu iznākumu.

Atsevišķi opozīcijas spēki gan joprojām atteikušies tikties ar H. Mubaraka valdības pārstāvjiem, norādot, ka jebkādās sarunās iesaistīsies tikai pēc prezidenta atkāpšanās.

Jau ziņots, ka pats H. Mubaraks telekanālam ABC norādīja, ka viņš gribētu atkāpties no prezidenta amata, taču nespējot, jo nevēlas valsti pakļaut haosa riskam

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Ēģiptes armija no ieņemamā amata atcēlusi prezidentu Muhamedu Mursi, apturējusi konstitūcijas darbību un paziņojusi, ka valstī tiks sarīkotas ārkārtas vēlēšanas. Militārs apvērsums Ēģiptē sekojis vērienīgām demonstrācijām, kurās protestētāji centās panākt prezidenta atkāpšanos.

Armijas komandieris ģenerālis Abdulfatahs as Sisi, uzstājoties valsts televīzijā kopā ar reliģiskajiem līderiem, paziņoja, ka līdz vēlēšanām prezidenta pienākumus pildīs Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Adli Mansūrs.

M. Mursi un viņa partijas Musulmaņu brālība atbalstītāji notikušo nosaukuši par militāru apvērsumu. Izsniegti arī aresta orderi vairāk nekā 300 Musulmaņu brālības pārstāvjiem, atsaucoties uz vietējo presi, vēsta BBC. M. Mursi pārstāvji norāda, ka atceltais prezidents atrodas mājas arestā, bet viņa atbalsta mītiņam Kairā uzbrukuši bruņoti cilvēki. Sadursmes M. Mursi atbalstītāju un pretinieku vidū izcēlušās arī citviet Ēģiptē.

Ēģiptes prezidents Hosni Mubaraks ir spēris soli tuvāk valsts konstitūcijas izmaiņām, parakstot likumprojektu, kas paredz izveidot komiteju, kuras galvenais uzdevums būs pārraudzīt konstitucionālos grozījumus, par kuriem spriests nesenajās sarunās starp valdību un opozīcijas spēkiem, citējot viceprezidenta Omāra Suleimana izteikumus, vēsta CNN.

Tikmēr Kairas centrālajā laukumā jau trešo nedēļu turpina pulcēties cilvēki, kas neapmierināti ar pastāvošo valsts iekārtu.

H. Mubaraks arī esot solījis aizstāvēt runas brīvību Ēģiptes jauniešu vidū. Viņaprāt, cilvēkiem, izsakot savas domas, nebūtu jāuztraucas par apcietināšanu.

Šādi Ēģiptes prezidenta solījumi un apņemšanās grozīt konstitūciju nav būtiski mainījuši noskaņojumu protestantu vidū un Tahriras laukumā pulcējušies demonstranti joprojām pieprasa tūlītēju H. Mubaraka atkāpšanos.

Salīdzinot ar pagājušās nedēļas notikumiem, patlaban demonstranti ir samērā mierīgi.

Tūkstošiem demonstrantu atstājuši Kairas centrālo laukumu pēc tam, kad Ēģiptes varu pārņēmusī Bruņoto spēku augstākā padome paziņoja par parlamenta atlaišanu un konstitūcijas apturēšanu. Bruņoto spēku padome Ēģiptē paliks pie varas turpmākos sešus mēnešus, vai arī līdz brīdim, kad notiks vēlēšanas, ziņo BBC.

Jau ziņots, ka piektdien, 11. februārī, pēc 18 dienu ilgajiem nemieriem Ēģiptē no amata atkāpās valsts prezidents Hosni Mubaraks, varu nododot Bruņoto spēku augstākajai padomei.

Patlaban Ēģiptes pagaidu valdība valsts iedzīvotājus aicina atgriezties pie darba, lai tādā veidā panāktu normālu valsts funkcionēšanu, taču pirmdienas rītā valsts bankas joprojām bijušas slēgtas, turklāt 15. februārī Ēģiptē paredzēta oficiāla brīvdiena.

Bruņoto spēku padome nacionālajā televīzijā paziņoja, ka ir apturējusi valsts līdzšinējo konstitūciju un izveidojusi speciālu komiteju, kas izstrādās jaunu, kuras apstiprināšanu paredzēts noteikt, rīkojot referendumu.

Nemieri Ēģiptē joprojām tā īsti nav rimušies, lai gan tās prezidents Hosni Mubaraks ir atkāpies. Bahreinā bruņotu konfliktu dēļ tiek atcelta F1 sporta sacensību šā gada sezonas atklāšana, Lībijas mūžīgais revolucionārs Muamars Kadafi šonedēļ apgalvojis, ka nekur prom neies un mirs mocekļa nāvē, lai gan šīs valsts ielās notiekošais jādēvē par plaša mēroga bandītismu…

Protams, minētās valstis ir reģionā, kas atrodas krietni tālu no Latvijas, tomēr mēs nevaram ignorēt to, kas tur notiek. Savulaik jau bija prātvēderi, kas apgalvoja, ka krīze ASV Latviju neskar, jo abas šīs valstis taču ir tik ļoti tālu viena no otras. Nācās gan pārliecināties, ka dzīvojam vienotā ekonomiskajā telpā un šī krīze mūs skar joprojām. Diemžēl līdzīgi ir ar nosauktajām arābu apdzīvotajām teritorijām.

Redz, tās visas ir naftas ieguves valstis, un nemieri tajās negatīvi ietekmē gan naftas, gan arī degvielas cenas pasaulē. Par to katrs var pārliecināties, iebraucot kādā no degvielas uzpildes stacijām, lai uzpildītu savu auto – tās cena jau krietni ir pārsniegusi 80 santīmu robežu. Protams, Latvijas spēkos nav pārtraukt nemierus Lībijā vai ieviest demokrātiju Ēģiptē. Tomēr būtu tikai normāli, ja mūsu valdības līmenī tiktu nopietni sekots līdzi ārvalstīs notiekošajam, tā izdarītu secinājumus un pieņemtu attiecīgus lēmumus. Diemžēl izskatās, ka Valda Dombrovska (Vienotība) valdība dzīvo savā savrupajā pasaulē, kur galvenā nozīme ir finanšu tabulām ar svarīgāko mērķi – budžeta konsolidāciju.

Nacionālā armija Ēģiptē pieprasījusi izbeigt vairāk nekā nedēļu ilgās demonstrācijas, kuru mērķis bija gāzt valsts prezidentu Honsi Mubaraku, kurš šajā amatā jau ir teju 30 gadus, ziņo Associated Press.

Šāds paziņojums ir skaidrs apliecinājums armijas nostājas maiņai. Iepriekš nacionālās armijas ģenerāļi norādīja, ka neatklās uguni uz demonstrantiem, turklāt otrdien, kad Ēģiptē notika lielākās demonstrācijas, armija brīvi atļāva cilvēkiem pulcēties Kairas centrālajā laukumā, lai protestētu pret pastāvošo valdību.

Pēc armijas paziņojuma valstī arī tika sākta interneta pieejas atjaunošana. Jau ziņots, ka valdība iedzīvotājiem bija noslēgusi pieeju internetam ar mērķi traucēt demonstrāciju koordinēšanu.

Db.lv jau vēstīja, ka H. Mubaraks solījis Ēģiptes iedzīvotājiem, ka pabeigs savu prezidentūras termiņu un šogad septembrī gaidāmajās vēlēšanās vairs nekandidēs šim amatam.

Jēlnaftas cena marta piegādēm Ņujorkas preču biržā 11. februāra rītā bija 87,34 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,61 dolāru vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenas palielināšanos veicinājuši notikumi Ēģiptē, kur valsts prezidents Hosni Mubaraks atteicies atkāpties no sava amata un atsevišķus pienākumus valsts pārvaldē nodevis viceprezidenta Omāra Suleimana rokās, tādējādi no jauna saniknojot protestantu pūli, raksta AFP.

Investorus uztrauc iespēja, ka protestu rezultātā varētu tikt traucētas naftas piegādes no arābu valstīm, kas lielā daļā gadījumu uz citām valstīm pasaulē tiek sūtītas caur Suecas kanālu Ēģiptē. Kopumā caur Suecas kanālu katru dienu tiek nosūtīti aptuveni 2,4 miljoni barelu naftas, kas ir tikpat, cik dienā aptuveni saražo Irāka un Brazīlija kopā.

Londonā Brent naftas cena palielinājusies par 0,47 ASV dolāriem līdz 101,34 dolāriem par barelu.

Cilvēki Ēģiptē nerimst iesaistīties protestos, kas nereti izvēršas sadursmēs starp policiju un civiliedzīvotājiem. Ziņas par nemieriem Ēģiptē, kas ir populārs tūrisma galamērķis, ir ietekmējušas Latvijas ceļotāju izvēli, kas šogad piesardzīgāk izvēlas atpūtu šajā arābu valstī, noskaidroja Db.lv.

Tā, piemēram, šā gada oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada oktobri, šī brīža nestabilā situācija Ēģiptē ir samazinājusi pieprasījumu pēc ceļojumiem uz šo galamērķi, Db.lv stāstīja tūrisma aģentūras Latvia Tours direktore Ieva Keiša. Pašlaik ceļotāji no Latvijas drošības jautājumus neuztver saasināti, tomēr saistībā ar valstī notiekošajiem nemieriem tika gaidīts, ka tiks ievērojami samazinātas ceļojumu cenas uz šiem galamērķiem. Tā kā cenas nav samazinātas tik lielā apmērā, atpūsties gribētāji Ēģiptes vietā izvēlas kādu citu alternatīvu, norāda I. Keiša.

Savukārt cits tūrisma nozares uzņēmums – Novatours – patlaban cer palielināt tūrismu pieplūdumu uz Ēģipti, reklamējot «Ēģiptes cenu tornado».

Ēģipte ir lielākais Āfrikas un Tuvo Austrumu patērētāju tirgus, kura iespējas Latvijas uzņēmumi pilnībā nebūt nav izmantojuši

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Ēģiptes Arābu Republikā Iveta Šulca. Viņa uzsver, ka, ienākot Ēģiptes tirgū, Latvijas uzņēmumiem paveras tirgus uz Āfrikas attīstītajām valstīm, kā, piemēram, Keniju, Zambiju, Ugandu, un Tuvo Austrumu valstīm, kā Saūda Arābiju vai Kuveitu.

Cik liela ir Latvijas uzņēmēju interese par iespējām realizēt savus izstrādājumus Ēģiptē pat visā Ziemeļāfrikas reģionā?

Vēstniecība var sniegt vērtējumu par uzņēmumiem, kas kontaktējas un konsultējas ar vēstniecību, meklējot partnerus un jaunus tirgus. Jau daudzus gadus Ēģiptē ir nozīmīgs Latvijas kokmateriālu noiets. Tā ir dominējošā preču grupa mūsu eksporta bilancē. Tomēr apjomi varētu būt ievērojami lielāki. Ēģiptē ir spēcīga mēbeļu ražošanas un būvniecības industrija. Abām ir vajadzīgi ne vien materiāli, bet arī mūsu tehnoloģijas. 2012. gadā par tirdzniecības misiju uzrunāju Latvijas Kokrūpniecības federācijas pārstāvjus. Diemžēl vienīgie, kas atsaucās, bija MeKA. Esam organizējuši arī Ēģiptes uzņēmēju tikšanās ar MASOC Rīgā. Esam runājuši arī ar LAFF, Kūdras ražotāju asociāciju, zivju ražotājiem u.c. Sarakstu varētu turpināt. Bet ir arī veiksmes stāsti. Piemēram, Augstākās izglītības eksporta asociācija atsaucās uz mūsu piedāvājumu 2012. gadā, un sekoja biznesa misija. Šobrīd tirgus specifika ir saprasta un sadarbība sekmīgi attīstās. Jau ir bijusi veiksmīga dalība divās izglītības eksporta izstādēs Kairā. Bija patīkami dzirdēt, ka Lielbritānijas augstskolas kļuva «greizsirdīgas» par mūsu augstskolu rezultātiem. Ļoti laba sadarbība ir ar Latvijas tūrisma nozari.

Ēģipte daudziem Latvijas iedzīvotājiem asociējas ar valsti, kas nesen pārvarējusi vairākus gadus ilgušo politisko satricinājumu periodu, un ar atpūtas ceļojumu galamērķi, turklāt tieši tūrisms ir Ēģiptes galvenā tautsaimniecības nozare. Tomēr šogad Ēģipte apliecinājusi vēlmi stiprināt starptautisko sadarbību, lai varētu sekmēt savu ekonomisko attīstību, otrdien raksta laikraksts Diena.

Februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins divas dienas ilgā vizītē apmeklēja Ēģipti, kur tika uzņemts ar milzīgu pompozitāti un parakstīja virkni līgumu par abu valstu ekonomisko sadarbību.

Vizītei, protams, bija ļoti nozīmīgs politiskais zemteksts (kā komentēja The Guardian, abi līderi nosūtīja skaidru signālu, ka īstenos paši savu ārpolitiku, nepakļaujoties ārvalstu spiedienam), tomēr vismaz tikpat būtiska bija arī ekonomika. Kā Krievija, tā Ēģipte cer jūtami paplašināt ekonomisko sadarbību, kuras apjomi 2014. gadā līdzinājās 4,5 miljardiem ASV dolāru ( 4 miljardi eiro).

Svarīgākais no parakstītajiem ekonomiskajiem līgumiem ir vienošanās par brīvās tirdzniecības zonas starp Ēģipti un Krievijas vadīto Eirāzijas Ekonomisko savienību izveidi. Paredzēts, ka īpaša darba grupa sešos mēnešos saskaņos nepieciešamās izmaiņas abu pušu likumdošanā, bet brīvās tirdzniecības režīms optimistiskas notikumu attīstības gadījumā varētu sākt darboties jau 2016. gadā. Tiesa, tā ir tikai teorija, jo praksē šādos gadījumos vienmēr uzrodas zemūdens akmeņi, kas paildzina procesu. Paralēli tika panākta vienošanās, ka Krievija divkāršos labības eksportu uz Ēģipti, savukārt Kaira ievērojami palielinās augļu un dārzeņu eksportu uz Krieviju. Labība, galvenokārt kvieši, Ēģiptē ir resurss ar milzīgu stratēģisko nozīmi, ko subsidē valsts un kas ir vitāli nepieciešams sociālās stabilitātes nodrošināšanai. Krievija jau šobrīd piegādā Ēģiptei 40% valstī patērētās labības, bet pēc piegāžu apjomu divkāršošanas tās daļa Ēģiptes labības tirgū pietuvosies 60%.

Teju 30 gadus pie varas esošā Ēģiptes prezidenta Hosni Mubaraka valdības pārstāvji, tiekoties ar opozīcijā esošajiem politiskajiem spēkiem, ieskaitot valstī populāro, bet aizliegto Musulmaņu brālību, panākuši vienošanos par konstitucionālo reformu komitejas izveidi, ziņo Telegraph.

Pēdējo dienu laikā nemieri Ēģiptē mazinājušies, ko veicināja nacionālās armijas veiktie protesta akciju organizatoru aresti, taču, neskatoties uz to, Kairas centrālajā laukumā joprojām bija pulcējušies vairāki desmiti tūkstošu cilvēku.

Ēģiptes viceprezidents Omārs Suleimans piedāvājis Musulmaņu brālības līderiem, kā arī citām opozīcijā esošajām politiskajām partijām vairākus, nereti neskaidrus priekšlikumus.

To skaitā minēti solījumi virzīties tālāk politieslodzīto atbrīvošanā, veikt pasākumus preses brīvības nodrošināšanā, kā arī atcelt tiesību aktus, kas attiecas uz ārkārtas situācijām un ir spēkā jau vairākus gadu desmitus.

Slaveno Gīzas rajonu Ēģiptes galvaspilsētā ar 5000 gadu vecajām piramīdām kādreiz redzējušie tagad vairs nepazītu, no Kairas vēsta laikraksta Diena žurnālists Atis Klimovičs.

Tur, kur agrāk cits pēc cita piebraukuši autobusi ar ārzemju tūristiem, tagad redzami vienīgi bezdarbības apstākļos apmulsuši vietējie veikaliņu un kafejnīcu darbinieki. Dīvainu sajūtu izraisījis tas, ka ceturtdienas rītā žurnālists bijis gandrīz vai vienīgais ārzemnieks, kas devies pie piramīdām.

«Mani pavada sertificēts gids un tūrisma kompānijas darbinieks Hanijs Gali. Tukšais klajums pie senajām faraonu celtnēm ir šai vietai tik neraksturīga aina, ka Hanijam acīs pat sariešas asaras,» raksta Klimovičs.

«Iedomājies, te vienmēr dienas laikā ieradās 200 tūkstoši tūristu!» sacījis vīrietis.

Jēlnaftas cena maija piegādēm Ņujorkas preču biržā 11. aprīļa rītā bija 112,77 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,02 dolāriem mazāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cena sasniegusi augstāko līmeni pēdējo teju 30 mēnešu laikā, ko veicina saspīlētā situācija Tuvo Austrumu valstīs un zemāka ASV dolāra vērtība, kas padara naftu par pievilcīgu investīciju mērķi citu valūtu turētājiem, raksta Associated Press.

Pagājušajā nedēļā pastiprinājusies vardarbība starp palestīniešiem Gazas joslā un Izraēlā. Kopš 7. aprīļa palestīnieši ir spēcīgi apšaudījuši Izraēlas dienvidu reģionu, tādējādi šī ir intensīvākā kauja starp Izraēlu un Gazas kaujiniekiem kopš 2009. gada janvāra.

Tajā pat laikā Ēģiptē karaspēks uzbrucis protestētājiem, kas pieprasa izmeklēšanu saistībā ar iespējamu naudas piesavināšanos, ko veicis bijušais valsts prezidents Hosni Mubaraks.

Vairāki simti cilvēku gājuši bojā Ēģiptē sadursmēs starp drošības spēkiem un gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītājiem. Notikušo Ēģiptē nosodījuši pasaules līderi.

Nopietnākās sadursmes trešdien notikušas galvaspilsētā Kairā, kur drošības spēki iebruka M. Mursi atbalstītāju izveidotajā nometnē. Lai izklīdinātu protestētājus izmantota asaru gāze, buldozeri un, saskaņā ar aculiecinieku ziņojumiem, kaujas munīcija.

Ēģiptes pagaidu valdība aplēsusi, ka sadursmēs dzīvību zaudējuši 235 civiliedzīvotāji un 43 policisti. Tikmēr gāztā prezidenta Muhameda Mursi pārstāvētā Musulmaņu brālība norādījusi, ka bojā gājušo skaits ir daudz lielāks – vismaz divi tūkstoši cilvēku un vainojusi valdību asinsizliešanā. Ēģiptes pagaidu valdība gan uzsver, ka protestētāju nometnēs bijuši iefiltrējušies bruņoti bandīti no kuriem operācijas laikā atņemta kaujas munīcija.

Oficiālais bojāgājušo skaits sadursmēs Ēģiptē sasniedzis 525 cilvēkus, tikmēr gāztā prezidenta Muhameda Morsi atbalstītāji ceturtdien iecerējuši galvaspilsētā Kairā rīkot protesta gājienu.

Trešdien Kairā un citās Ēģiptes pilsētās izcēlās sadursmes starp likumsargiem un gāzā prezidenta atbalstītājiem. Sadursmēs abas puses esot pielietojušas kaujas munīciju. Ēģiptes pagaidu valdība paziņojusi, ka sadursmēs bojā gājuši 525 cilvēki, bet 3,5 tūkstoši guvuši ievainojumus. Organizācija Musulmaņu Brālība, kuras pārstāvis ir gāztais prezidents, tikmēr aprēķinājusi, ka demonstrantu izklīdināšanas laikā varētu būt bojā gājuši pat trīs tūkstoši cilvēku.

Lielākā daļa cietušo un bojā gājušo ir Ēģiptes galvaspilsētā Kairā, kur policija ieņēma divas protestētāju nometnes. Pēc sadursmēm lielā daļā Ēģiptes ieviesta komandantstunda. Protestējot pret demonstrantu vardarbīgu apspiešanu atkāpies arī Ēģiptes pagaidu valdības viceprezidents Muhameds el Baradei.

Ēģiptē aizturēta par kukuļņemšanu aizdomās turētā bijusī Rīgas domes amatpersona Ārija Stabiņa, otrdien ziņoja LTV raidījums Panorāma.

Stabiņas advokāte Līga Cīrule raidījumam apstiprināja, ka pirmdien, 19.novembrī, Ēģiptē norisinājās tiesa par Stabiņas izdošanu uz Latviju, tomēr tās lēmums pagaidām nav zināms.

Ģenerālprokuratūra pagaidām LTV nekomentēja, vai pieprasījusi Stabiņas izdošanu Latvijai, bet Stabiņas advokātes minētā tiesvedība varētu nozīmēt, ka Ēģipte lēmusi Stabiņu izdot, bet viņa šo lēmumu pārsūdzējusi. Ja Ēģipte Stabiņu tomēr izdos, viņu uz Latviju pārvedīs Valsts policija, kas gan arī plašākus komentārus pagaidām nesniedza.

Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska raidījumam norādīja, ka «saskaņā ar Valsts policijas rīcībā esošajām ziņām Stabiņu Ēģiptē ir aizturējušas Ēģiptes varas iestādes, taču ne saistībā ar izsludināšanu starptautiskajā meklēšanā». Tas nozīmē, ka Stabiņa pati kaut kādā veidā nonākusi Ēģiptes varas iestāžu uzmanības lokā.

AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) ar sadarbības partneri Ēģiptē cer tikt pie vairāku simtu miljonu eiro līguma konkursā par 700 vagonu piegādi Ēģiptes dzelzceļa uzņēmuma vajadzībām, aģentūrai LETA pastāstīja RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Viņš norādīja, ka RVR sadarbībā ar partneri Ēģiptē, kas darbojas Militārās rūpniecības ministrijas paspārnē, vasaras sākumā iesniedza piedāvājumu attiecīgajā konkursā. Konkrētais projekts esot RVR vairāku gadu darbs, tāpēc uzņēmumam ir ļoti liela interese par šo konkursu. Piedāvājums paredz, ka daļu vagonu ražotu sadarbības partneris Ēģiptē, daļu RVR, bet atlikušo - abi uzņēmumi sadarbojoties.

RVR vadītājs piebilda, ka Latvijā varētu tikt ražoti aptuveni 300 vagonu. Potenciālā līguma darbības laiks būtu vairāk nekā trīs gadi, kas tostarp ietvertu projektēšanas darbus.

Pēc Kamarūta paustā, RVR viesojušies pārstāvji no Ēģiptes dzelzceļa uzņēmuma un Transporta ministrijas, kas atzinīgi novērtējuši uzņēmumu. Patlaban Ēģiptē tiek izvērtēti konkursā iesniegtie piedāvājumi. Lai gan konkrētu laiku, kad varētu tikt pieņemts lēmums par uzvarētāju konkursā, RVR vadītājs nevēlējās prognozēt, viņš pauda, ka Ēģiptes puse ir ieinteresēta procesu noslēgt pēc iespējas ātrāk, jo ritošais sastāvs ilgstoši nav atjaunots.

Sakarā ar pēdējo dienu notikumiem Ēģiptē un LR Ārlietu ministrijas ieteikumiem nedoties uz Ēģipti, Latvijas lielākie tūroperatori Tez Tour un Novatours apturējuši čarterlidojumus uz Ēģipti.

Latvijas lielākais tūrisma operators Tez Tour šodien pieņēmis lēmumu no 5. februāra apturēt savus čārterlidojumus uz Ēģiptes kūrortiem Šarm el Šeihu un Hurgadu. Plānots, ka lidojumi tiks atsākti 12. martā. Arī otrs lielākais Latvijas tūroperators Novatours sekojot līdzi notikumiem Ēģiptē, jau vakar, 31. janvārī, pieņēmis lēmumu uz laiku līdz šī gada martam pārtraukt turpmākos lidojumus uz Ēģiptes kūrortiem. «Kūrortos esošo tūristu atgriešanās Latvijā ir paredzēta saskaņā ar iepriekš plānoto lidojumu grafiku, t.i. no Hurgadas 05.02.2011 un no Šarm-El-Šeihas 06.02.2011. Mēs pastāvīgi sekojam notikumiem Ēģiptē un kūrortos un, ja radīsies tāda nepieciešamība, esam gatavi operatīvi reaģēt un izvest pasažierus arī pirms iepriekš ieplānotā laika,» teic Novatours direktors Leonīds Močeņovs.