Citas ziņas

Mudina gatavot projektus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai

Vēsma Lēvalde, 09.11.2012

Jaunākais izdevums

Jau šā gada beigās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) varētu izsludināt jaunu projektu iesniegumu pieņemšanu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalsta saņemšanai.

Konkursam Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai noteikti būs III kārta, un cerēt uz finansējumu varēs izglītības iestādes un komersanti.

Taču pieteikšanās laiks būs īss - tikai viens mēnesis, tāpēc jau laikus jāveic energoaudits, jāgatavo projekts, konferencē Atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas uzsvēra VARAM Klimata politikas un tehnoloģiju departamenta direktore Ilze Prūse.

Atbalstāmās aktivitātes ir saistāmas ar tādiem ieguldījumiem vides aizsardzībā, kuri ļauj taupīt enerģiju, kā arī tiks atbalstīti ieguldījumi atjaunojamo energoresursu izmantošanai. atbalsta in5tensitāte plānota no 35% - 85%, maksimālais pieejamais KPFI finansējums vienam projektam - 600 tūkstoši latu.

Paredzams, ka konkursu varētu izsludināt šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, db.lv sacīja I. Prūse. Šā gada 2.novembrī noslēdzās projektu konkursa II kārta. KPFI ir Latvijas Republikas valsts budžeta programma, kuras finansējuma avots ir siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību pārdošana starptautiskās emisiju tirdzniecības ietvaros. KPFI darbība uzsākta 2009.gadā. Līdz šā gada 1.septembrim kopumā projektiem piešķirti 102 miljoni latu, noslēgušies 1072 projekti, īstenošanas stadijā ir vēl 1336 projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aicina pieteikties finansiālam atbalstam, lai uzlabotu energoefektivitāti

Jānis Rancāns, 03.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu ražošanas ēku energoefektivitāti un nodrošinātu pāreju no fosilā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanas tehnoloģijām un tādējādi samazinātu oglekļa dioksīda emisijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicina Latvijā reģistrētus komersantus pieteikties Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansiālam atbalstam.

Projekta iesniegumus ministrija aicina iesniegt KPFI finansēto projektu atklātā konkursā Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai līdz 2012.gada 1. oktobrim (ieskaitot).

VARAM skaidro, ka konkursa ietvaros paredzēts sniegt finansiālu atbalstu komersantiem, kuri iecerējuši veikt pāreju no fosilām energoresursu izmantojošām tehnoloģijām uz atjaunojamajiem energoresursiem, tai skaitā biomasu izmantojošajām katlu iekārtām un koģenerācijas stacijām, saules kolektoriem.

Tāpat plānots atbalstīt ēku energoefektivitāti paaugstinošus rekonstrukcijas vai vienkāršotās renovācijas darbus, iekārtu un sistēmu uzstādīšanu efektīvai siltuma primārai un otrreizējai izmantošanai, kā arī energoefektīva apgaismojuma un elektroapgādes vadības un kontroles sistēmu uzstādīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu pat ļoti apmierināts ar uzcelto māju. Kaut arī būvniecības procesā neiztika bez kļūdām un problēmām, iecere bija tā vērta. Vairs nav jārūpējas par apkuri, un dzīves kvalitāte jūtami uzlabojusies,» saka Voldemārs Jānis Uplejs, vienģimenes pasīvās dzīvojamās mājas Ikšķiles novadā saimnieks, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Par pasīvajām mājām sauc zema enerģijas patēriņa mājas, kurās nav apkures sistēmas un enerģijas patēriņš ir daudzkārt zemāks nekā parastai ēkai. Piemēram, parastai dzīvojamai mājai apkures patēriņš ir 100 kilovatstundu uz kvadrātmetru (kWh/m2) gadā, turpretim pasīvās mājas standarts ir 15 kWh/m2. «Pēc speciālas pasīvo ēku projektēšanas programmas aprēķiniem, man iznāca vien 13 kilovatstundu uz kvadrātmetru,» uzsver V. J. Uplejs.

Pasīvo ēku būvniecības standarts balstīts uz pieciem pamatprincipiem – tai ir blīvas un no termiskajiem tiltiem brīvas konstrukcijas, nepārtraukts siltumizolācijas slānis, trīskāršs stiklojums un ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu. Pasaulē pirmā pasīvā ēka uzbūvēta Vācijā 1991. gadā. Lai arī zema enerģijas patēriņa māju standarti tika veidoti, tos pielāgojot mērenam Centrāleiropas klimatam, prakse apliecina, ka tās labi funkcionē arī Ziemeļeiropā. Kā norāda Latvijā izveidotās biedrības Passive House Latvija speciālisti, pasīvo ēku kritēriji nav atkarīgi no klimata, taču katras pasīvās ēkas projektam jābūt piemērotam konkrētajam klimatam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: VARAM līdzekļi klimata pārmaiņu mazināšanai tiek ieguldīti arvien neefektīvākos projektos

Žanete Hāka, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav izstrādājusi kvalitatīvu rīcībpolitiku klimata pārmaiņu samazināšanai, informē VARAM.

Šim nolūkam pieejamie līdzekļi tiek tērēti citām vajadzībām, kā arī ieguldīti arvien neefektīvākos projektos, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā Vai klimata pārmaiņu samazināšanai paredzētie līdzekļi tiek plānoti un izlietoti efektīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām?.

Cilvēku darbības dēļ atmosfērā nonāk siltumnīcefekta gāzes, kas izraisa globālo sasilšanu un var atstāt postošas sekas sabiedrībā, ekonomikā un vidē. Lai samazinātu gāzu emisijas, Latvija ir iesaistījusies divās gāzu emisijas tirdzniecības sistēmās, kurās tai ir iespēja pārdot liekās emisiju kvotas vai vienības. Starptautiski uzņemtās saistības un likumā noteiktā kārtība liek Latvijai šādi iegūtos līdzekļus novirzīt klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšanai, un par to atbildīga ir VARAM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VARAM: Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas konkursa termiņu nevar pārcelt

Žanete Hāka, 07.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) noraida visas spekulācijas par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) konkursa «Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai» ceturtās kārtas finansējuma iespējamo novirzīšanu atsevišķiem uzņēmējiem, informē VARAM.

Ministrija skaidro, ka KPFI finansēto projektu konkursos piesaistītais finansējums tiek iegūts, pārdodot valstij piederošās noteiktā daudzuma siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības (NDV) atbilstoši ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolam.

Šis finansējums var tikt novirzīts tikai klimata pārmaiņu novēršanas pasākumiem, saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteiktajiem principiem un prioritātēm. Finansējuma izmantošanas nosacījumus, tai skaitā, termiņus, nosaka ar NDV pircējiem noslēgtie starptautiskie līgumi. Visas izmaiņas saistībā ar neizmantoto finansējumu saskaņā ar šiem līgumiem ir jāsaskaņo ar starptautiskajiem partneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

RSU iegādājas trīs elektromobiļus

Dienas Bizness, 16.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), realizējot SIA Vides investīciju fonda administrēto un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzfinansēto projektu Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā Rīgas Stradiņa universitātē, iegādājusies trīs Volkswagen e-Up! elektromobiļus, informē RSU Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Edijs Šauers.

Elektromobiļi iegādāti domājot par atjaunojamo energoresursu izmantošanu, SEG emisiju samazināšanu un augstskolas finanšu līdzekļu taupīšanu.

KPFI konkursā tika atbalstīta tikai ar elektrību darbināmu jaunu, rūpnieciski ražotu vieglo pasažieru transportlīdzekļu iegāde, ar kuru nobrauktais attālums var sasniegt līdz 160 kilometriem ar vienu uzlādi. E-up! spēj sasniegt 130 kilometri stundā maksimālo ātrumu, un no 0 līdz 100 kilometriem stundā ieskrienas 12,4 sekundēs.

RSU informē, ka elektromobiļu iegāde veikta, izmantojot KPFI līdzfinansējumu – 55 000 eiro. RSU nodrošinātais līdzfinansējums ir nedaudz lielāks par 23 800 eiro (nedaudz vairāk kā 30 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nomainot gaismekļus, samazina pašvaldības elektroenerģijas patēriņu

Lelde Petrāne, 24.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krimuldas novada dome īstenojusi āra apgaismojuma lampu nomaiņu novadā pret LED gaismekļiem, tādā veidā samazinot pašvaldības elektroenerģijas patēriņu par vairāk nekā 112 tūkstošiem kWh gadā un CO2 emisijas par 44,6 tonnām gadā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds norāda, ka šis ir nozīmīgs infrastruktūras modernizācijas projekts novadā, kas pozitīvi ietekmēs ekoloģiju, samazinās noziedzības riskus uz ielām un ļaus ietaupītos līdzekļus par mazāku elektroenerģijas patēriņu novirzīt citām novada vajadzībām.

Projekta vadītājs Linards Kumskis informē, ka kopā tika uzstādīti 167 LED gaismekļi trijās Krimuldas novada apdzīvotās vietās – Lēdurgā, Inciemā un Raganā. Dome budžeta iespēju robežās plāno turpināt infrastruktūras sakārtošanas projektus arī citās novada vietās. Šogad plānots sakārtot publiskā apgaismojuma kabeļu infrastruktūru Inciemā un veikt daļēju lampu nomaiņu Sunīšos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vēja parku attīstītājam Winergy liek atmaksāt 2,13 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas Senāts 2019.gada 29.martā noraidījis vēja parku attīstītāja SIA «Winergy» kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 27.februāra spriedumu, piespriežot SIA «Winergy» atmaksāt valsts budžetā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzekļus 2, 13 miljonus eiro apmērā.

Tiesa uzskata, ka «Winergy» nepienācīgi izpildīja līgumu, kas noslēgts starp «Winergy», VARAM un SIA «Vides investīciju fonds» 2011.gada 19.septembrī, par projekta «Vēja elektrostaciju tehnoloģiju iegāde un ieviešana elektroenerģijas ražošanai Popes pagastā Platenes pļavās īstenošanu, un VARAM bija tiesisks pamats to izbeigt, izmaksāto finansējumu atprasot.

VARAM strīdus līgumu izbeidza 2013.gada novembrī, pamatojoties uz vairākiem SIA «Winergy» pieļautiem līguma pārkāpumiem, tostarp, maksātnespējas procesa uzsākšanu, kas izslēdza iespēju vispār pretendēt uz KPFI finansējuma izmaksu. Ar pieteikumu tiesā par SIA «Winergy» pienākumu atmaksāt saņemtos līdzekļus VARAM vērsās 2014.gada martā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sāktā atbalsta programmas izstrāde vērtējama kā apsveicama ideja, īpaši ņemot vērā, ka Latvija elektromobilitātes nozarē šobrīd ievērojami atpaliek no kaimiņvalstīm, norāda Latvijas Energoefektivitātes asociācijas (LATEA) valdes priekšsēdētājs Māris Sproga. Taču, viņaprāt, pašreizējā programma ir nepilnīga, galvenais trūkums - nav paredzēts modelis elektromobilitātes stratēģiskai attīstībai valsts mērogā. Tāpat vēl ir daudz fundamentālu jautājumu, kas ir jārisina, pirms sākt tērēt naudu.

KPFI finansēto projektu konkursa «Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā - atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai» nolikuma noteikumu projekts šā gada martā ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, šobrīd tas tiek skaņots ar Finanšu, Tieslietu, Satiksmes un Ekonomikas ministrijām, DB informē Vides un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kuras pārziņā ir šī programma. Noteikumu projekts vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.

Uz KPFI atbalstu elektromobiļu iegādei un infrastruktūras izveidei varēs pretendēt Latvijas pārvaldes iestādes, publiskās personas, Latvijā reģistrēti komersanti; atbalsts elektromobiļu iegādei paredzēts arī fiziskām personām, informē VARAM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes (RD) priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Andris Ameriks kopā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu šodien apsekoja Rīgas pirmskolas izglītības iestādes, kurām šogad ir veikti siltināšanas darbi Klimata pārmaiņa finanšu instrumenta finansētā (KPFI) projekta ietvaros un uz ēkas fasādēm realizētas RD Īpašuma departamenta izstrādātie mākslinieciski dekoratīvās apdares risinājumi.

Vispirms tika apsekota Rīgas 148.pirmsskolas izglītības iestāde Tomsona ielā 18, uz kuras RD Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes arhitekte - projektu vadītāja Dace Baidekalne ir radījusi stāstu Mana pilsēta. «Stāsta pamatā ir vēlme bērniem radīt iespēju izzināt savu apkārtējo vidi un pilsētu. Tāpēc uz ēkas fasādes stilizētos zīmējumos, krāsainos pasteļtoņos attēlota Rīgas pilsēta. Atpazīstamas celtnes, mūsu pilsētas identitātes zīmes un pilsētas ikonas vienkopus. Zīmējumi ir radīti bērnam saprotamā lielumā, kas kopumā rada personisko bērnu dārziņa pasaulīti,» par savu darbu stāsta Dace Baidekalne.

Pēc tam amatpersonas klātienē apsekoja Rīgas 252.pirmsskolas izglītības iestādi Purvciema ielā 32. Uz bērnudārza ēkas fasādes ir radīti krāsaini putniņi un putnu būrīši, kas D. Baidekalnes skatījumā simbolizē saulaino bērnību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas 1. slimnīcā Bruņinieku ielā 5, Rīgā, norit rekonstrukcijas darbi, kuru ietvaros tiks izveidots jauns operāciju bloks.

Rekonstrukcijas darbi 1. slimnīcas astotajā korpusā paredz operāciju bloku un intensīvās terapijas nodaļas izbūvi, tās izvietojot ēkas pirmajā stāvā un uzlabojot piekļuvi tām. Operāciju blokā paredzētas sešas operāciju zāles un intensīvās terapijas blokā divas intensīvās terapijas palātas ar četrām gultas vietām katrā palātā. Tādējādi sterilizācijas bloks būs izvietots ēkas otrajā stāvā, ar pacēlāju palīdzību to ērti savienojot tieši ar operāciju bloku. Personālam tiks atvēlēts ēkas pagrabstāvs, kur paredzēts izbūvēt atbilstošas ģērbtuves, dušas telpām un tualetēm un arī tehnisko telpu operāciju bloka apkalpojošām iekārtām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Atklāta Rīgā pirmā elektromobiļu līdzstrāvas ātrās uzlādes stacija

Lelde Petrāne, 02.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

CSDD Rīgas nodaļas klientu apkalpošanas centrā, Bauskas ielā 86, ierīkota Rīgā pirmā elektromobiļu līdzstrāvas ātrās uzlādes stacija. Tā nodrošina salīdzinoši ātru automobiļa uzlādi – nepilnas pusstundas laikā, informē CSDD.

Uzlādes stacija ir pielāgota gan automobiļiem ar Eiropas standarta (Combo2), gan ar Japānas (CHAdeMO) standarta pieslēgumiem. Papildu tam, minētā stacija nodrošina arī maiņstrāvas uzlādi līdz 43kVA. Uzlādes punkts pieejams visu diennakti.

Lai īstenotu uzlādes stacijas projektu, CSDD pieteicās Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) projektam Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai. Tā rezultātā tika saņemts 50% līdzfinansējums – 17 163,78 euro, ātrās uzlādes stacijas izveidei Bauskas ielā. Atbilstoši iepirkuma rezultātiem, ātrās uzlādes staciju Bauskas ielā izveidoja un uzturēs SIA MMX Energy.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 13. martā, SIA Skandi Motors Liepājas filiālē notika Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas elektromobiļu prezentācija, liecina vietnē liepaja.lv sniegtā informācija.

Jaunie Pašvaldības policijas elektroautomobiļi dosies patruļās no pirmdienas, 16. marta.

Iegādātie elektromobiļi ir pārbūvēti atbilstoši pašvaldības policijas vajadzībām, tajos izveidots aizturēto nodalījums, automašīnas ir trafarētas un tajās uzstādīta bākuguņu un video kontroles sistēma. Automašīnas arī aprīkotas ar datortehniku, kas dod iespēju pārbaudīt personas datus notikuma vietā (nesazinoties ar dežurantu).

«Visi trīs jaunie elektromobiļi ir ieguvuši operatīvo statusu un tiks izmantoti dežūrnodaļas ikdienas darbā, uzraugot sabiedrisko kārtību un patrulējot Liepājas ielās. Ņemot vērā to, ka ikdienā dežūrnodaļas darbinieki ar automašīnām veic samērā lielus attālumus, tad šādu elektromobiļu izmantošana spēs ietaupīt līdzekļus, kā arī būsim videi draudzīgāki,» skaidro Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks Normunds Dīķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

1099 spuldzes Rīgas ielās nomainītas pret LED gaismekļiem

Dienas Bizness, 07.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir noslēgušies četri projekti, kuru ietvaros pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma nomainīja parastās nātrija augstspiediena spuldzes pret moderniem LED gaismekļiem, kas ļaus gan ietaupīt elektroenerģiju, gan sasniegt oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu, tā šodien, 7. jūlijā, uzņēmuma Rīgas gaisma pārstāvji informēja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputātus.

Jaunie gaismekļi uzstādīti Kārļa Ulmaņa gatves posmā no Lielirbes ielas līdz pilsētas robežai, dažādos Maskavas ielas posmos, Brīvības ielas posmā no Juglas ielas līdz pilsētas robežai, kā arī Gustava Zemgala gatves un Varoņu ielas dažādos posmos, informē Rīgas dome.

«KPFI (Klimata pārmainu finanšu instruments) līdzfinansējuma nosacījumi šoreiz bija īpaši strikti, visi darbi bija jāpaveic laika posmā no 12. līdz 29. maijam, taču ieplānoto izdevās īstenot – tas ir liels solis pilsētas apgaismes sakārtošanā, kas ļaus gan ietaupīt ievērojamus līdzekļus, gan arī tuvina Rīgu zaļās un viedās pilsētas statusam,» uzsvēra Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai atvēl 13,6 miljonus latu

Žanete Hāka, 13.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvu par finansiālu atbalstu Latvijā reģistrētiem komersantiem, izglītības, ārstniecības iestādēm, kā arī kultūras institūcijām ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.

Šādu iespēju sniegs Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) atklātā konkursa Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai 3. kārta.

Finansiāls atbalsts būs pieejams projektu iesniedzējiem, kas iecerējuši pāriet no fosilām energoresursu izmantojošām tehnoloģijām uz atjaunojamajiem energoresursiem, tai skaitā biomasas apkures iekārtām, koģenerācijas stacijām un saules kolektoriem, tādējādi samazinot oglekļa dioksīda emisijas.

Tāpat plānots atbalstīt ēku energoefektivitāti paaugstinošus rekonstrukcijas vai vienkāršotās renovācijas darbus, iekārtu un sistēmu uzstādīšanu efektīvai siltuma primārai un otrreizējai izmantošanai, kā arī energoefektīva apgaismojuma un elektroapgādes vadības un kontroles sistēmu uzstādīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Ķekavas novada pašvaldībai divi jauni elektromobiļi

Dienas Bizness, 10.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novada pašvaldība papildinājusi esošo autoparku ar diviem jauniem Volkswagen markas automobiļiem, kas atšķirībā no līdzšinējiem ir aprīkoti ar elektrodzinējiem.

Šie videi draudzīgie un ekonomiski izdevīgie pārvietošanās līdzekļi pašvaldībai izmaksājuši katrs 8 415 eiro, jo lielāko daļu elektromobiļa vērtības - 18 500 eiro par katru - sedz Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) piešķirtais finansējums.

Pašvaldībā norāda, ka elektromobiļu ekspluatācijas izmaksas ir būtiski zemākas kā automašīnām ar iekšdedzes dzinējiem. Volkswagen Up! patērē 11,7 kWh elektroenerģijas uz 100 kilometriem, kas pēc AS Latvenergo pamata tarifa 0,153 eiro par vienu kilovatstundu, izmaksā 1,76 eiro jeb aptuveni 1,4 litrus benzīna.

Aprēķināts, ka līdzīga tipa automašīna ar fosilās degvielas dzinēju gada laikā, nobraucot 25 000 km, rada 3475 kg oglekļa dioksīda (CO2), turpretī elektrodzinējs to nerada nemaz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Mārupe grasās iegādāties divus elektroauto

Gunta Kursiša, 11.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novadā popularizētu «zaļo domāšanu» un samazinātu pašvaldības izdevumus vieglā transporta uzturēšanai, Mārupes novada dome plāno iegādāties divus jaunus, rūpnieciski ražotus M1 klases elektromobiļus, Db.lv informēja domes pārstāvji.

Vienu no automobiļiem plānots izmantot Pašvaldības policijas, otru- Domes Attīstības nodaļas un Būvvaldes darba vajadzībām.

Lai iegūtu savā īpašumā elektrautomobiļus, dome ir iesniegusi projekta pieteikumu atklātā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) konkursā «Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā - atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai».

Projekta kopējās izmaksas ir 54 tūkst. eiro, no tām 68,52% jeb 37 tūkst. eiro būtu KPFI finansējums, savukārt Mārupes pašvaldības līdzfinansējums veidotu 31,48 % jeb 17 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LSPA centrālās ēkas renovācija izmaksās 300 tūkstošus eiro

Dienas Bizness, 16.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA) šobrīd notiek vērienīgi centrālās ēkas renovācijas un siltināšanas darbi, kas kopumā izmaksas 305 228 eiro, informē LSPA Sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Ilze Āķe-Vīksne.

Oktobrī tiek veikta koka logu un palodžu demontāža un jaunu logu bloku iebūve Akadēmijas sporta spēļu zālē. Sākti arī ēkas bēniņu siltināšanas darbi.

«Nomainot LSPA logus, kā arī nosiltinot bēniņus, uzlabosim ēkas energoefektivitāti un uzlabosim Augstskolas infrastruktūru," norāda LSPA rektors, profesors Jānis Žīdens. «Pēc projekta pabeigšanas, šā gada beigās, ļoti ceram, ka mūsu augstskolas telpas, apkures periodā, kļūs siltākas un mājīgākas, samazināsies siltumenerģijas patēriņš un Akadēmijas uzturēšanas izmaksas».

Rektors arī norāda: «Ietaupītos finanšu līdzekļus varēsim izmantot LSPA iekšējiem labiekārtošanas darbiem. Mēs darām visu, lai piesaistītu līdzekļus Augstskolas infrastruktūras uzlabošanai - remontdarbi tiek veikti pakāpeniski, primāri pārsiltinot Akadēmiju, nomainot apkures nodrošināšanai nepieciešamos sildelementus, remontējot studiju telpas un treniņu procesa nodrošināšanai nepieciešamās sporta zāles un palīgtelpas. Sistemātiski tiek plānoti arī citi Akadēmijas labiekārtošanas darbi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Elektromobiļu uzlādes stacijām atvēlēs 8,34 miljonus eiro; cer, ka piešķirs naudu arī šo auto iegādes veicināšanai

Žanete Hāka, LETA, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sešu gadu laikā Latvijas autoparkā ir nonākuši mazāk par 300 ar elektroenerģiju darbināmu automobiļu, informē Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Šā gada vidū pielaide ceļu satiksmei bija 288 vieglajiem pasažieru un komercautomobiļiem. No tiem 174 tika iegādāti 2014. gadā, kad bija pieejams KPFI finansējums. Savukārt lielākā daļa no pārējiem nedaudz virs 100 Latvijā reģistrētajiem elektromobiļiem ir nonākuši šeit laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam, katru gadu ap 10 jauniem un apmēram 20 lietotiem spēkratiem.

Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Rolands Rumba aģentūrai LETA pastāstīja, ka līdz 2018.gada vidum Latvijā plānots uzstādīt 70 elektromobiļu uzlādes staciju. Viņš norādīja, ka elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveidošanas projektā ir veikta izpēte par potenciālajām uzlādes staciju uzstādīšanas vietām uz TEN-T ceļiem, kā arī šo uzlādes staciju uzstādīšanas vietu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo elektropieslēgumu projektu izstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Siguldas novada pašvaldībai divi jauni elektromobiļi

Dienas Bizness, 13.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība iegādājusies divus jaunus Volkswagen automobiļus, kas ir aprīkoti ar elektrodzinējiem, informē Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Jurkāne.

Iecerēts, ka viens no elektromobiļiem tiks izmantots Siguldas novada Sociālā dienesta vajadzībām, savukārt otrs elektromobilis tiks izmantots pašvaldības administrācijas vajadzībām.

Pašvaldības organizētajā iepirkumā, tiesības piegādāt automašīnas ieguva kompānija Moller Auto Latvia piedāvājot Volkswagen Up, e-Up! modeļa automašīnas. Šie videi draudzīgie un ekonomiski izdevīgie elektromobiļi pašvaldībai izmaksāja 14 064,60 eiro, projekta kopējās izmaksas ir 51 060 eiro, no kuriem Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) piešķirtais finansējums ir 36 995,40 eiro.

Pašvaldībā atzīmē, ka elektromobiļu ekspluatācijas izmaksas ir būtiski zemākas kā automašīnām ar iekšdedzes dzinējiem. Volkswagen Up! patērē 11,7 kWh elektroenerģijas uz 100 kilometriem, kas pēc AS Latvenergo pamata tarifa 0,153 eiro par vienu kilovatstundu, izmaksā 1,76 eiro jeb aptuveni 1,4 litrus benzīna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Privāta sākumskola Babītes novadā ikdienas tēriņus mazinās ar saules enerģiju

Dienas Bizness, 19.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Babītes novada privātā sākumskola Vinnijs savu ikdienas tēriņu mazināšanai izmanto atjaunojamos energoresursus – saules enerģiju.

Uz sākumskolas jumta uzstādīti saules kolektori 28 kvadrātmetru platībā ar kopējo jaudu 20 kW, kas nodrošinās iespēju par 60% samazināt kopējās izmaksas karstā ūdens sildīšanai, un saules baterijas (PV paneļi) 16 kvadrātmetru platībā ar kopējo jaudu 2,3 kW ikdienas elektrības tēriņu samazināšanai.

Saules enerģijas sistēmu uzstādīšanas darbus veica SIA Zaļās vides serviss, izmantojot Latvijā ražotos saules kolektorus SelSol un Lietuvā ražotās saules baterijas Solet. Projekts īstenots izmantojot, KPFI projekta līdzfinansējumu. Kopējās projekta izmaksas bijušas 19 tūkstošu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Aldara ieguldījumi ļaus samazināt izmešu apjomus

Sandra Dieziņa, 02.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies alus darītavas Aldaris modernizācijas projekts, kura ietvaros tika piesaistīts Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzfinansējums.

Kopējā projekta summa veido 547 tūkstošus latu, no kuriem 246 tūkstoši latu jeb 45% veido KPFI līdzfinansējums, informē uzņēmuma pārstāvji.

Projekta ietvaros ieguldītas vērienīgas investīcijas alus darītavas modernizācijā – uzstādītās jaunas iesala malšanas dzirnavas, ierīkota jauna dzesēšanas sistēma, kā arī nomainīta apgaismojuma sistēma.

«Esam īpaši gandarīti par jaunajām iesala malšanas dzirnavām, kas graudu drupināšanas procesā ļaus saglabāt iesala grauda apvalku praktiski neskartu, tādējādi maksimāli saglabājot visas grauda dabīgās īpašības. Investīcijas alus vārītavas iekārtās ļaus mums arī saudzēt vidi, jo vidējais oglekļa izmešu apjoms gadā tādējādi samazināsies līdz pat 10%,» gandarīts ir a/s Aldaris galvenais alus tehnologs Valdis Čunka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku augstskola jūlijā pabeigusi Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) projekta īstenošanu – ēkas siltināšanu un atjaunošanu, kas ļaušot ietaupīt 40 – 45% energoresursu.

Projekta kopējās izmaksas bijušas 281,8 tūkstoši latu, tostarp 74% jeb vairāk nekā 208 tūkstoši latu tiek segti no KPFI līdzekļiem, savukārt augstskolas līdzfinansējums no augstskolas budžeta bija 73 tūkstoši latu. Būvdarbus veica SIA Reaton Ltd. Projekta gaitā ir veikta logu nomaiņa, fasādes siltināšana un renovācija, jauna ieejas mezgla izbūve, kā arī ventilācijas un apkures sistēmu uzlabošana. Projekta īstenošana paaugstinās ēkas energoefektivitāti, iegūstot energoresursu ietaupījumu aptuveni 40-45% gadā, un samazinās oglekļa dioksīda emisijas līmeni.

Šobrīd augstskola uzlabo konferenču zāli, un šā projekta mērķis ir jaunajā 2012./2013. akadēmiskajā gadā radīt modernu studiju vidi, nodrošinot tajā kvalitatīvāku studiju procesu, kā arī pavērt plašākas iespējas rīkot ekspertu publiskās lekcijas, seminārus, zinātniskās konferences un videokonferences.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ir noslēdzies vērienīgākais zinātnes infrastruktūras attīstības projekts – RSU zinātniskā centra Kleisti renovācija un modernizācija par kopējo summu 4,44 miljoni eiro, informē RSU.

Zinātniskā centra Kleisti labiekārtošanas darbu laikā tika nosiltināta un atjaunota ēkas fasāde, kā arī telpas tika pielāgotas un aprīkotas ar modernām iekārtām pētniecisko institūtu un laboratoriju vajadzībām. Zinātnes centrā Kleisti jaunas telpas un aprīkojumu ieguvis A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts, Darba drošības un vides veselības institūts, Bioķīmijas laboratorija, Klīniskās imunoloģijas un imunoģenētikas starpkatedru laboratorija un Biomehānikas laboratorija, kas izvietojušās 2704 m2 platībā, nodrošinot darbu 64 pētniekiem un laboratoriju darbiniekiem.

Ēkas rekonstrukcija tika veikta divās kārtās. Rekonstrukcijas darbu 1. kārta jeb siltināšanas darbi tika veikti KPFI līdzfinansēta projekta ietvaros par kopējo darbu summu 680 000 eiro. Savukārt rekonstrukcijas 2. kārtā jau tika veikta laboratorijas telpu pārplānošana laboratoriju vajadzībām, izveidotas tikšanās telpas, veikti vispārēji rekonstrukcijas darbi un ēkas iekšējo komunikāciju atjaunošana par summu 1 341 335 eiro (ERAF – 89,2%; RSU – 10,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru