Jaunākais izdevums

Nozares profesionāļi Latviju Pasaules Bankas aptaujā nosviež par 17 pozīcijām

Pasaules Bankas veidotajā 160 valstu loģistikas nozares darbības indeksā (LPI) 2016. gadā Latvija divu gadu laikā nokritusi no 36. vietas uz 43. vietu, nokļūstot no pirmās uz trešo pozīciju Baltijas valstu starpā. Igaunija kopš 2014. gada spērusi vienu solīti uz priekšu līdz 38. vietai, bet Lietuva palēkusies par 17. pakāpieniem līdz 29. pozīcijai. Kā liecina LPI dati, par zaudējumu abiem kaimiņiem varam «pateikties» muitai, kā arī neatbilstībai stap plānoto un reālo piegādes laiku.

LPI pamatā ir pasaules profesionāļu, tostarp kravu pārvadātāju un ekspeditoru, aptauja par loģistikas «draudzīgumu» valstīs, kurās tie darbojas un ar kurām tirgojas.

Visu rakstu Muita iegriež Latvijas loģistikai lasiet 11. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Bezvienošanās Brexit gadījumā VID Muitas pārvaldei darbā būs jāpieņem 48 darbinieki

Db.lv, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests gatavojas sāpīgākajam Brexit scenārijam – izstāšanās no Eiropas Savienības marta beigās bez vienošanās. Tā kā Lielbritānija tad pēkšņi kļūst par tā dēvēto trešo valsti ar attiecīgām muitas procedūrām, VID aplēsis, ka tam turpmāk būs nepieciešami papildus 48 jauni darbinieki, tā svētdien ziņoja LNT TOP10.

Sevišķi muitas kontroļu pieaugums tiek sagaidīts lidostā, arī ostās un pastā, kur sūtījumu apjoms no Apvienotās Karalistes ir ļoti liels. «Preču muitošana notiek pēc pilnas programmas abās robežas pusēs,» uzsver Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītājas vietniece Irēna Knoka. Uzņēmumiem jārēķinās, ka stāsies spēkā augstāki Pasaules tirdzniecības organizācijas noteiktie muitas tarifi, ar lielāku nodokļu un administratīvo slogu jārēķinās gan importētājiem, gan eksportētājiem. «Swedbank» aplēsusi, ka uzņēmumiem kopējie šāda veida tēriņi varētu sasniegt pusprocentu no valsts iekšzemes kopprodukta, tātad pēc pašreizējiem datiem - aptuveni 160 miljonus eiro. Šīs izmaksas veicinās cenu celšanos britu importa precēm – šobrīd no tām lielāko daļu veido stiprais alkohols. Un pēc muitas pārstāves teiktā, alkohola gadījumā, jāmaksā ne vien muitas, bet arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kurjerpasta sūtījumus turpmāk varēs noformēt arī attālināti

Lelde Petrāne, 06.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atvieglotu un paātrinātu muitošanas procesu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka turpmāk fiziskām personām ir iespēja noformēt saņemtos kurjerpasta sūtījumus ne tikai līdzšinējā kārtībā, bet arī attālināti, organizējot dokumentu apriti elektroniski un neapmeklējot VID Lidostas muitas kontroles punktu klātienē. Jaunā iespēja attiecas gan uz komerciāliem, gan nekomerciāliem kurjerpasta sūtījumiem.

Lai persona, saņemot uzaicinājumu no kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja par pasta sūtījuma saņemšanu, ar to saistītās muitas formalitātes varētu nokārtot attālināti, tai ir jānosūta VID Lidosta muitas kontroles punktam uz e-pasta adresi [email protected]šādi dokumenti (skenēti vai fotografēti): kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja aicinājums un tam pievienotie dokumenti muitas formalitāšu kārtošanai; preču iegādi apliecinošs dokuments (preču rēķins/invoice, internetveikala pirkuma orderis), kurā ir norādīts pasūtītājs, informācija par preci, daudzums, preces vērtība, transporta un apdrošināšanas izmaksas; maksājuma izdruka (internetbankas pārskaitījums, PAYPAL, WESTERN UNION izdruka vai tml.); pases vai ID kartes kopija ar apliecinājuma tekstu uz kopijas vai e-pastā: «Piekrītu, ka mani personas dati tiek izmantoti pasta sūtījumu deklarēšanai», norādot datumu, vārdu, uzvārdu (1). E-pasta temata laukā jānorāda kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja nosaukums un gaisa transporta pavadzīmes (AWB) numurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas muita paziņojusi, ka pēdējā laikā bieži no trešajām valstīm Lietuvā uz izstādēm, ārstēšanu, tūrisma vai citiem mērķiem ievestie dzīvnieki netiek aizvesti atpakaļ, bet gan nelegāli pārdoti Eiropas Savienībā (ES).

Muitas sniegtā informācija liecina, ka šā gada deviņos mēnešos tikai Medininku robežkontroles punktā uz valsts robežas ar Baltkrieviju reģistrēti 1950 gadījumi, kad dzīvnieki tiek ievesti no trešajām valstīm. No tiem 77 reizes personas ar dzīvniekiem netika ielaistas Lietuvā saistībā ar mēģinājumu nelegāli pārvadāt dzīvniekus.

Pagājušajā nedēļā Medininkos Krievijas pilsones krāpnieciskā veidā caur Lietuvu uz Igauniju mēģināja aizvest desmit suņus, kuriem nebija robežas šķērsošanai nepieciešamo dokumentu.

«Ļoti iespējams, ka sievietes pēc izstādes Igaunijā gatavojās suņus pārdot ES pilsoņiem. Šajā gadījumā ar Valsts pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu Krievijas pilsonēm ar suņiem netika ļauts iebraukt Lietuvā un noteiktajā kārtībā viņām lika atgriezties valstī, no kuras viņas brauca,» paziņoja Lietuvas muitā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jukas likumdošanā, ko radījušas Moneyval prasības, praktiski var skart ikvienu, kas šķērsos valsts robežu pēc 1. jūlija pat ar pieciem eiro skaidras naudas kabatā.

Likums Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kuru skatīs 6. jūnija Saeimas plenārsēdē, iespējams, būs klajā pretrunā ar grozījumiem Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurus Saeima tajā pašā dienā skata pirmajā lasījumā. Abi likumprojekti, tāpat kā daudzi citi, tiek steidzami virzīti Saeimā, jo Moneyval ziņojums jāiesniedz jau jūlijā. Galvenā pretruna veidojas sapratnē par to, cik lielu summu uz robežas personai var atņemt kā nepareizi deklarētu.

Juridiskā komisija papildina

Grozījumi Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir vien papildinājums likumam Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kuru deputāti grasās pieņemt galīgajā lasījumā. Šo likumu izstrādāja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, un vēl uz trešo lasījumu tiek piedāvāta rinda izmaiņu. Tajā pašā laikā Saeimas Juridiskā komisija deputātu Andreja Judina un Jutas Strīķes vadībā gatavo atbildības bāzi šim likumam, jau konkrēti pasakot, cik lielas summas varēs vest pāri robežai. Plānots, ka konkrētas sankcijas būs spēkā jau no 1. jūlija, kas nozīmē, ka cilvēki, kuri pēc Līgo svētkiem dosies uz Lietuvu vai Igauniju iepirkties, ņemot līdzi skaidru naudu, var iekulties ķezā. Juridiskās komisijas sēdē deputāti tā arī nenonāca pie skaidrības, kurā brīdī sākas problēmas ar skaidru naudu uz robežas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Muita gatavojas, ka jau no šā gada 30. marta tirdzniecības attiecības ar Apvienoto Karalisti būs tādas pašas kā ar jebkuru citu valsti ārpus Eiropas Savienības.

VID pagaidām saņem maz jautājumu no uzņēmējiem par gaidāmajām izmaiņām cietā Brexit gadījumā, ko skaidro ar to, ka uzņēmēji ir samērā labi informēti. Īpašā VID seminārā par Brexit ietekmi uz preču muitošanu bija daudz informācijas, kura, visticamāk, daudzus pārsteigs pēc 29. marta. Runa ir ne tikai par preču muitas nodevām dažādiem pasta sūtījumiem, bet arī par pirkumiem interneta veikalos, skaidras naudas pārvadāšanu, pat par dāvanām, kuras tiks sūtītas radiem Latvijā. Cietā Brexit gadījumā parādīsies gan muitas nodevas, gan PVN.

Nav pārejas perioda

Vēl aizvien ir iespējami abi Lielbritānijas izstāšanās varianti – gan vienojoties ar ES, gan izstājoties bez vienošanās. Ja vienošanās ar ES tomēr tiek panākta un parakstīta, tad, sākot no 2019. gada 30. marta, tiek noteikts pārejas periods, kura laikā vairums Lielbritānijas muitas un citas funkcijas turpina darboties kā ES dalībvalstij. Tas mīkstinātu pāreju tirdzniecības jomā. Pārejas periods darbojas līdz 2020. gada nogalei – 31. decembrim, un Liebritānija visas saiknes ar ES pārtrauc 2021. gada 1. janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Pasaules Banka palīdzēs Latvijai efektivizēt valsts nodokļu administrēšanu

Rūta Lapiņa, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Banka palīdzēs Latvijai efektivizēt valsts nodokļu administrēšanu, lai panāktu palielinājumu nodokļu iekasēšanā, uzlabojot nodokļu ieņēmumu mobilizāciju un samazinot saistību izpildes izmaksas sadarbībā ar Eiropas Komisiju, informē Pasaules Bankas pārstāvji.

(Pievienots finanšu ministres komentārs 3. rindkopā)

«Pasaules Banka, ņemot vērā tās atzīto starptautisko kompetenci, ir labā pozīcijā darbam ar Latviju nodokļu stratēģijas jautājumos. Mēs esam pārliecināti, ka taisnīgāka un efektīvāka nodokļu sistēma var palīdzēt valstij veidot spēcīgāku ekonomiku un mazināt sociālo atstumtību,» sacīja Pasaules Bankas par Latviju atbildīgais direktors Karloss Pinerua. «Savā analītiskajā darbā mēs koncentrēsimies uz trim galvenajām jomām: PVN nemaksāšana, saistību izpildes pārvaldība un audits, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta analītiskā kapacitāte,» viņš norāda.

Pirmdien, 18. decembrī Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pirmdien tikās ar Pasaules Bankas pārstāvjiem, lai uzsāktu Eiropas Komisijas (EK) atbalsta projektu, kas uzlabos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) analītisko kapacitāti efektīvākai nodokļu iekasēšanai. Tiekoties ar Pasaules Bankas ekspertiem, finanšu ministre uzsvēra: «Ēnu ekonomikas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas ierobežošana vienmēr bijusi Finanšu ministrijas uzmanības centrā. Tamdēļ projektā ir izvirzīti aktuālie jautājumi, kas saistīti ar krāpniecības mazināšanu, jo īpaši pievienotās vērtības nodokļa nomaksā. Latvijas interese ir uzlabot VID analītisko kapacitāti, tāpēc mēs novērtējam paredzamo tehnisko palīdzību, sevišķi ņemot vērā nodokļu reformas ietvaros veiktās izmaiņas, kas stāsies spēkā jau no nākamā gada.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pasaules Banka: Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs straujākā Baltijā

LETA, 11.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Banka savās jaunākajās prognozēs par pasaules ekonomikas izaugsmi lēš, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad palielināsies par 3,1%, kas ir straujākā izaugsme Baltijas valstīs.

Prognozes liecina, ka nākamgad Pasaules Banka Latvijā sagaida ekonomikas izaugsmi 3,5% apmērā, kas 2019.gadā palēnināsies līdz 3,4%.

Lietuvā šogad tiek gaidīts IKP pieaugums 3%, nākamgad izaugsmes temps sasniegs 3,3%, bet 2019.gadā tas palēnināsies līdz 3,2%, sacīts prognozēs.

Savukārt Igaunijā, kā prognozē Pasaules Banka, šogad IKP palielināsies par 2,5%, bet gan nākamgad, gan 2019.gadā Igaunijas ekonomikas izaugsmes temps būs 3,1% apmērā.

Eiro zonas 19 valstīm kopumā Pasaules Banka šogad prognozē 1,5% IKP pieaugumu, bet 2018.un 2019.gadā tiek gaidīts 1,4% ekonomikas izaugsmes temps.

Pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam salīdzinājumā ar pērn jūlijā lēsto ir samazinātas par 0,1 procenta punktu un tagad tiek gaidīts, ka pasaules IKP šogad pieaugs par 2,7%. Gan 2018., gan 2019.gadā tiek gaidīta 2,9% izaugsme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sajūta, ka pārmetumiem, ko starptautiskās organizācijas attiecina uz visu sistēmu, ir atrasts viens grēkāzis – privāto tiesību subjekts –, ar ko mēģina piesegt ierēdņu un politiķu neizdarību daudzu gadu garumā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ABLV Bankas likvidācijā pārstāv tās akcionārus. Viņš atzīst, ka tas nav pirmais gadījums, kad Latvijā jaunāko laiku vēsturē valsts puse savu padarīto vai nepadarīto ar visu atbildību vēlas novelt uz konkrētiem privātuzņēmumiem, kuri rīkojās tā, kā atļāva normatīvo aktu prasības.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar ABLV Bankas pašlikvidāciju?

Nākamā gada februārī būs pagājuši divi gadi no tā brīža, kad aizsākās šīs bankas reālās darbības apturēšana, kam par iemeslu sākotnēji kalpoja FinCen ziņojums, bet pēc tam bankas darbību neļāva turpināt Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Bankā ir iesaldēti ap diviem miljardiem eiro līdzekļu, un pagaidām to izmaksa ir tikai lēnām sākusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vienotu izpratni un balstoties uz apstiprinātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanā, sola efektīvu šādu lietu izmeklēšanu un vainīgo personu nonākšanu uz apsūdzēto sola

Sadarbības memorandu, balstoties uz izstrādātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanai, parakstīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka vienota izpratne noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu izmeklēšanā ir svarīga neatkarīgi no tā, vai tas ir izmeklētājs policijā vai muitā, vai tas ir uzraugošais prokurors, tādējādi būtībā tiek vērta jauna lappuse. «Neviens, kurš uzsācis iet pa šo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas ceļu, nebūs pasargāts no soda neizbēgamības izmeklētāju zināšanu trūkuma dēļ,» uzsvēra I. Ķuzis. Viņš norādīja, ka vadlīnijā ir pateikts ne tikai, kā, bet arī, kur meklēt, kāda būs sadarbība, kāda būs procesuālo dokumentu aprite. I. Ķuzis atzina, ka līdzšinējā pieeja ir izpratne par to, ka vispirms ir jāatrod vainīgais, kam jāpiemēro sods par nodarīto, bet vienlaikus katra noziedzīga nodarījuma pamatā ir nauda, kuras meklēšanā un atrašanā nereti bija jautājums, kā to darīt. Vadlīnijas atbild uz šo jautājumu – kā to darīt. Arī I. Znotiņa norādīja, ka vadlīnijas ir solis pareizajā virzienā, ko veic, ne tikai saistībā ar ārvalstu ekspertu ieteikumiem–rekomendācijām, ne tikai ar to, ka pasākumi nav terminēti līdz oktobrim vai novembrim, kad jāatskaitās Moneyval, bet jo īpaši lai jebkura no tiesību aizsardzības iestādēm spētu sekmīgi izmeklēt naudas atmazgāšanas gadījumus un novest to līdz uzvarošam finišam, kad tiesa atzīst šo darbu par labi padarītu ar atbilstošu tiesas spriedumu. J. Straume uzsvēra, ka minētais ir jauns sākums tiesībaizsardzības iestāžu vienotai izpratnei cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ja iepriekš bija jābūt kādam noziegumam, uz kura pamata varēja vērtēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tad šobrīd vadlīnijas nosaka, ka tas vairs nav nepieciešams. Tagad var izmeklēt, atklāt, iesaldēt un konfiscēt līdzekļus, naudu, mantu, īpašumus, kas lielās korupcijas lietās ir ļoti būtiska sastāvdaļa. «Šāda sadarbība ir ļoti reti redzama ārvalstīs,» uzsvēra I. Znotiņa. Viņa uzsvēra, ka šo piemēru, kā sadarboties, var rādīt ārzemēs, jo daudzām valstīm tas ir vēl tikai sapnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes amatpersonas, veicot kontroles pasākumus Rīgas brīvostā, divos konteineros atklāja lielu daudzumu - 24 528 - viltotu sporta apavu ar «Nike» preču zīmi, aģentūru LETA informēja VID.

Konteineri bija ievesti no Ķīnas. Preču zīmes īpašniekam novērstais kaitējums ir aptuveni 2,93 miljoni eiro.

Veicot muitas kontroli diviem konteineriem ar apavu kravām, VID muitas darbinieki atklājuši, ka konteineros atrodas sporta apavi. Dažās kastēs bija apavi bez zīmola un nosaukuma, bet lielais vairums - sporta apavu ar «Nike» zīmolu, kuriem bija saskatāmas iespējama viltojuma pazīmes. Lai pārliecinātos, vai aizdomas par iespējamo viltojumu ir pamatotas, «Nike» preču zīmes pārstāvim lūgts sniegt atzinumu.

Ar pagājušajā nedēļā saņemto preču zīmes «Nike» īpašnieka pilnvarotā pārstāvja atzinumu preces ir atzītas par kontrafaktām jeb viltotām, jo preču zīmes uz apaviem norādītas bez preču zīmju īpašnieka atļaujas. Tādējādi tas ir intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pētījums: Viltojumi un hakeri ASV ekonomikai izmaksā līdz 600 miljardiem dolāru gadā

LETA, 27.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viltotas preces, pirātiskās programmatūras un tirdzniecības noslēpumu zādzības ASV ekonomikai izmaksā līdz pat 600 miljardiem dolāru (565 miljardiem eiro) gadā, liecina Amerikas intelektuālā īpašuma zādzību komisijas publiskotā pētījuma rezultāti.

Komisija norāda, ka šādu zaudējumu apjoms gadā veido aptuveni 225 līdz 600 miljardus dolāru.

Tirdzniecības noslēpumu zādzība vien ASV izmaksā apmēram 180 līdz 540 miljardus dolāru gadā, bet viltotu preču radītie zaudējumi veido 29-41 miljardu dolāru.

Savukārt pirātiskās programmatūras Amerikas ekonomikai izmaksā vēl papildu 18 miljardus dolāru gadā.

Komisija šajā situācijā par lielāko vainīgo uzskata Ķīnu, no kuras, ietverot Honkongu, ievesti 87% viltotu preču, kas tikušas konfiscētas ASV muitā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas un higiēnas preču, medikamentu un rotaļlietu viltojumu aprite Latvijā veido 33 miljonu eiro zaudējumus oriģinālo preču ražotājiem, kā arī var radīt bīstamas un neatgriezeniskas sekas cilvēku veselībai un drošībai.

Turklāt šādu viltotu preču aprite ar katru gadu palielinās, secināts dažādu valsts iestāžu apkopotajā informācijā par viltojumu apjomu Latvijā.

Lai informētu sabiedrību par sekām, kādas var rasties, iegādājoties viltotas preces, Patentu valde atklājusi informatīvu kampaņu "Viltotā realitāte… joprojām realitāte", kas rīkota sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Muitas pārvaldi, Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi (ENAP).

"Cilvēki mēdz izvēlēties lētākas preces, nerēķinoties ar riskiem, ka tās var kaitēt gan pašu, gan tuvinieku veselībai," saka Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

ES noteiks muitas tarifus ASV precēm četru miljardu dolāru vērtībā saistībā ar valsts palīdzību Boeing

LETA/DPA, 09.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) noteiks muitas tarifus ASV precēm četru miljardu dolāru (3,4 miljardu eiro) vērtībā saistībā ar zaudējumiem, ko nodarījusi ASV sniegtā valsts palīdzība aviobūvniekam "Boeing", pirmdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents un ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Žurnālistiem Briselē Dombrovskis norādīja, ka oktobrī Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) atļāva ES piemērot šādus muita tarifus, "un to mēs arī darīsim".

Komisārs gan sacīja, ka ES paliks atvērta sarunām, EK iestājoties par to, ka abām pusēm vajadzētu atteikties no tarifu noteikšanas.

Jau ziņots, ka pagājušā gada oktobrī PTO atļāva ASV noteikt muitas tarifus ES precēm 7,5 miljardu dolāru vērtībā saistībā ar zaudējumiem, ko nodarījusi valsts palīdzība Eiropas lidmašīnu ražotājam "Airbus".

Pēc šī lēmuma ASV noteica 25% muitas tarifus ES ražotajam vīnam, sieram un olīveļļai. "Airbus" ražotajām lidmašīnām šogad martā muitas tarifi tika paaugstināti no 10% līdz 15%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Aigars Štokenbergs stāsta, kā sācis vadīt LIAA pārstāvniecību Apvienotajos Arābu Emirātos

Aļona Zandere, 30.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tika izsludināts konkurss uz aģentūras [Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra] pārstāvniecības vadītāja amatu Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), un es tam pieteicos,» stāsta Aigars Štokenbergs.

Fragments no intervijas:

Vai tika prasītas kādas specifiskas zināšanas par AAE tirgu?

Galvenais kritērijs bija labs angļu valodas līmenis. 99 % biznesa AAE notiek angliski, izņēmums varbūt ir šrilankiešu sekretāres, kas tikai domā, ka viņas runā angliski. Biznesa vide kā tāda būtiski neatšķiras. Var teikt, ka citāda ir sertfikācija, uzņēmumu kapitāla prasības, bet vide kā tāda visā pasaulē ir ļoti līdzīga.

Un no kurienes nāca tā personīgā izvēle doties tik tālu?

Negribējās strādāt darbu, kurā viss ir zināms. Emirātos vismaz pirmajos trīs mēnešos bija daudz nezināmā. Tas bija interesanti – saskarties ar problēmām un tās atrisināt. Tas nebija no viena galda stūra uz otru pārcilāt papīrus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PVD noraida VK pārmetumus par neefektīvu Āfrikas cūku mēra līdzekļu izmantošanu

Žanete Hāka, 16.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vēlas norādīt, ka neviena no Āfrikas cūku mēra apkarošanai paredzētajām automašīnām nav PVD centrālā aparāta darbinieku rīcībā, informē dienests.

PVD ir iepazinies ar Valsts kontroles atzinumu, kurā tā norādījusi, ka par saņemto finansējumu PVD iegādājies 22 automašīnas, kas nepieciešamas gan kontrolpunktu vajadzībām, gan mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai, tostarp sešas no automašīnām atstājot centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un neizmantojot paredzētajiem mērķiem - to maršruts pamatā esot bijis no mājām uz darbu un atpakaļ, informē PVD.

Piecas no iegādātajām automašīnām uzreiz netika nogādātas PVD pārvaldēs un kontroles punktos, jo slimības apkarošanas sākumpunktā nebija precīzi zināms, kādā virzienā slimība izplatīsies un attiecīgi – kurā reģionā šis tehniskais atbalsts būs visvairāk nepieciešams. Tomēr dažu mēnešu laikā pēc automašīnu piegādes, tās tika nogādātas PVD pārvaldēm, kuru teritorijā izplatījās Āfrikas cūku mēris un tās joprojām tur tiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Valsts kontroles konstatētais, ka automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbavietu, ir pamatots - Āfrikas cūku mēra apkarošanas darbi, tostarp izsaukumi uz vietām, kur atrasti meža cūku līķi, kas nekavējoties jāsavāc, notiek ne tikai darba dienās un ne tikai darba laikā, tāpēc automašīnas patiešām netiek atstātas pārvaldes stāvvietā, bet tuvāk inspektoru dzīvesvietām, lai nekavējoties dotos izsaukumos jebkurā diennakts laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Personalizētas VID konsultācijas pieejamas arī pa tālruni

Zane Atlāce - Bistere, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā iedzīvotāju vēlmi un turpinot pilnveidot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pakalpojumus, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni, tagad ir iespējams saņemt arī personalizētu konsultāciju, kas balstīta tieši uz zvanītāja personīgajiem datiem, informē VID.

Personalizēta konsultācija nozīmē, ka iedzīvotāji vairumā gadījumu var pa tālruni saņemt konsultāciju tieši par viņa individuālo situāciju, kas izriet no datiem, kas par konkrēto personu ir VID rīcībā. Līdz šim tas nebija iespējams, jo VID nevarēja pārliecināties par zvanītāja identitāti.

Lai saņemtu šādu personalizētu konsultāciju, sarunas laikā zvanītājam jāpieslēdzas savam Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) kontam un jāidentificē sevi, nosaucot konsultantam ekrānā redzamo četrsimbolu kodu.

Specifisku jautājumu gadījumā, kurus tomēr nebūs iespējams atrisināt telefoniski, VID darbinieks ieteiks klientam citu piemērotāko saziņas veidu ar VID.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties kaimiņvalsts Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības, Īrijas nodokļu un muitas administrācija šomēnes viesojās Latvijā, lai apgūtu robežas sargāšanu, informē Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Īri jau tagad plāno veicamos pasākumus ārējās robežas stiprināšanai.

Latvijas VID muitas pārstāvji ārvalstu kolēģus iepazīstināja ar muitas kontroles punkta Pāternieki darba tehnoloģiju, tajā skaitā arī ar to, kā muita sadarbojas ar citiem dienestiem.

Tāpat Īrijas kolēģiem tika sniegta informācija par muitas informācijas sistēmām un tehnisko aprīkojumu, kas tiek izmantots kontroles pasākumu īstenošanai.

«Īrijas muitas pārstāvjus īpaši interesēja jautājumi saistībā ar sistēmu savstarpējo integrāciju, tostarp jautājumi par transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas sasaisti ar citām sistēmām. Liela ieinteresētība bija arī par kravu skenēšanas iekārtu izmantošanu muitas kontroles procesā,» atklāj VID ģenerāldirektores vietniece muitas jomā Ingrīda Gulbe – Otaņķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Uzņēmuma Liepājas papīrs etiķetes un uzlīmes

Monta Glumane, 03.05.2018

Akciju sabiedrība «Liepājas papīrs» tika nodibināta 1993. gadā, bet šī uzņēmuma darbības vēsture ir krietni senāka.

Foto:Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā ceturtdienā biznesa portāls db.lv viesojas AS «Liepājas papīrs», vērojot, kā poligrāfijas uzņēmumā tiek ražotas etiķetes un uzlīmes.

Akciju sabiedrība «Liepājas papīrs» ir viens no vadošajiem poligrāfijas nozares ražotājiem Baltijas valstīs. Uzņēmuma pamatdarbības virziens ir dažādu uzlīmju un etiķešu druka, kas ietver pilnu pakalpojumu servisu - dizaina izstrādi un maketēšanu, filmu un iespiedformu izgatavošanu, apdrukāta materiāla pēcapstrādi, produkcijas piegādi klientam.

Šajā gadā uzņēmums neplāno būtiski palielināt apjomu. Galvenais uzdevums būs Krievijas eksporta daļu pārnest uz Vāciju, Dāniju un Skandināvijas valstīm.

«Mūsu eksporta Krievijas daļu mēs esam strauji samazinājuši, atstājot to aptuveni 10% apmērā. Viss šis eksporta apjoms šobrīd tiek aktīvi pārnests uz Eiropu. Tāda ir uzņēmuma stratēģija, jo Krievija ir ļoti sarežģīta - muita, valūtas maiņa, Krievijas rublis,» stāsta «Liepājas papīrs» pārdošanas direktors Artūrs Gabaliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

E-muitas pabeigšanai neatrodot miljonus, nebūs tranzīta, importa un eksporta

Māris Ķirsons, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja e-muitas otrajai kārtai netiks piešķirts finansējums nedaudz vairāk par 12 miljoniem eiro, tad no 2025. gada Latvijā nebūs iespējams tranzīts, eksports, imports. Iespējamais risinājums ir nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda struktūrfondi.

Šāda aina pavērās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, skatot jautājumu par e- muitu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls atzina, ka e-muitas pirmsākumi ir meklējami 2003. gadā, kad izskanēja Eiropas Komisijas priekšlikums par bezpapīru muitas un tirdzniecības vidi, kam 2008. gadā sekoja e-muitas lēmums (nosakot e-muitas sistēmu galvenās komponentes un dalībvalstu uzdevumus IT projektu izstrādei un ieviešanai). Savukārt 2013.gadā tika izdota regula, ar kuru izveido ES Muitas kodeksu, kurš tiek piemērots no 2016. gada 1. maija. Minētā regula paredz datu apmaiņu starp muitas dienestiem un uzņēmējiem. Izmaiņas ir veicamas pārejas periodā, katrai sistēmai paredzot noteiktu datumu laika posmā no 2016.gada līdz pat 2025.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit lielākie izaicinājumi uzņēmējiem būs preču imports un eksports, PVN piemērošana, kvalifikāciju un standartu atzīšana, norāda EY partnere, nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne.

Nākamā gada 1. janvārī, beidzoties Brexit pārejas periodam, Latvijas uzņēmēji sastapsies ar jaunu realitāti attiecībās ar Apvienoto Karalisti. Lai arī izmaiņas nav vērtējamas kā izšķiroši nozīmīgas, tās radīs virkni sarežģījumi un nepieciešamību piemēroties jauniem nosacījumiem.

Viena no būtiskākajām atšķirībām būs preču importa un eksporta kārtība un ar to saistītā PVN piemērošana. Ja līdz šim preces starp Latviju un Apvienoto Karalisti varēja sūtīt vienkārši, uzņēmumiem savā starpā izrakstot rēķinu un transporta pavaddokumentus, un deklarējot savās PVN deklarācijās, tad pēc Brexit pārejas perioda beigām preces būs jāeksportē un jāimportē, norāda I.Butāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cietā Brexit gadījumā VID prognozē pārslodzi atsevišķās Latvijas muitas zonās

Db.lv, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neregulēta jeb bezvienošanās Brexit gadījumā Valsts Ieņēmumu dienests prognozē pārslodzi Latvijas muitas zonās, kurās obligāti visiem preču ievedējiem būs jādeklarē katra pa sauszemi ievestā kravas vienība no Lielbritānijas. VID pagaidām vēl arī nav izdevies tā dēļ papildināt muitnieku skaitu par vismaz 45 cilvēkiem, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļauj, ka, iespējams, daļa komercsūtījumu pārvadātāju paši atteiksies no Lielbitānijas kā tirgus. Brexit dēļ valstij kļūstot par trešo valsti, preču ievešana Eiropas Savienībā būs pārāk apgrūtinoša: «Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās.»

Atmuitošana nozīmē, ka pēc ierašanās Latvijā būs jābrauc uz VID muitas punktu kādā no Latvijas pilsētām, un tur par katru sīkpaku jātaisa deklerācija. Blēdīties nevarēšot, jo jau sākotnēji pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks atvērta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Viedoklis: Nostiprinās iepirkšanās paradumi internetā

Andžela Veselova, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 08.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudz biežāk norēķini un iepirkšanās notiek interneta vidē: maksājumi tiek veikti internetbankā, bet visdažādākās biļetes rezervētas un pirktas internetā tiešsaistē. Kā norādīts Centrālās statistikas pārvaldes ikgadējā apskatā par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu Latvijas mājsaimniecībā, pērn iedzīvotāji visbiežāk internetā iegādājās apģērbus, apavus un sporta preces (46%), pasākumu biļetes (35%), mājsaimniecības preces (34%), elektroniku (29 %) un brīvdienu naktsmītnes (24%). No visiem iedzīvotājiem, kuri veikuši pirkumus internetā pēdējā gada laikā, 81 % iepirkās Latvijas interneta veikalos, 46 % – citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētos interneta veikalos, bet 40 % – pārējo pasaules valstu interneta veikalos.

Aizvadītajos divos gados nav notikušas krasas izmaiņas pirkumu struktūrā. Izņēmums ir pārtikas un ikdienas lietošanas preču iegāde, kas strauju lēcienu piedzīvoja 2015. gadā, kad pirkumu skaits, salīdzinot ar 2014. gadu, trīskāršojās. Pašlaik tas jau ir kļuvis par zināmu «modes kliedzienu», jo arī pērn pārtikas un sadzīves preču piegāde tiešsaistē turpināja pieaugt. Vairums šo klientu izmanto iespēju iegādāties produktus ar piegādi uz mājām, jo tas ir ērti, kā arī tiek ietaupīts laiks un nauda. Savukārt daļai klientu tā ir dzīves nepieciešamība – veci cilvēki, cilvēki ar īpašām vajadzībām, kā arī māmiņas ar maziem bērniem. Tā kā pasūtījumus var veikt arī no ārzemēm, tad šo iespēju izmanto arī cilvēki, kas devušies peļņā ārpus Latvijas, bet vēlas apgādāt mājās palikušos radiniekus ar nepieciešamajām precēm. Otra pakalpojumu kategorija, ka piedzīvo vērienīgu pieaugumu, ir brīvdienu naktsmītņu iegāde internetā. Tas liecina, ka parādās vēlme un arī finansiālās iespējas apceļojot Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru