Ar Rīgas domes valdošās koalīcijas partijas Gods kalpot Rīgai valdes locekli Aleksandru Brandavu saistītās B-Bus grupas kompānijas ir vienīgās, kas varēja riskēt uzvarēt Rīgas satiksmes (RS) konkursā par pārvadājumiem mikroautobusu maršrutos, jo īstenot šādu projektu «bez administratīvā atbalsta sastāvdaļas» vispār nav reāli, sacīja Rīgas taksometru parka valdes priekšsēdis Leopolds Muižnieks.

Viņš uzskata, ka uzvarējušajai B-Bus grupai šāda komponente ir, un ne viena vien.

«Viens no konkursā uzvarējušās pilnsabiedrības Rīgas mikroautobusu satiksme līdzīpašniekiem [caur Beļģijas uzņēmumu B-International] ir Aleksandrs Brandavs, un, iespējams, viņš ir visu pilnsabiedrības kompāniju īpašnieks,» portālam Nozare.lv sacīja L. Muižnieks.

Muižnieks norādīja, ka A. Brandavs savulaik bija RS tirgzinības direktors, vēlāk - RS Elektronisko norēķinu un projektu daļas vadītājs, bet tagad ir valdes loceklis RS daļēji piederošajā SIA Rīgas karte, kas konkursa uzvarētājiem piegādās e-talona nolasīšanas iekārtas.

Pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme izvēlējusies jaunos mikroautobusus, kas no 1. maija pakāpeniski sāks veikt pasažieru pārvadājumus mikroautobusu maršrutu tīklā Rīgā. Uzņēmums savu pienākumu izpildei, izvēloties starp Volkswagen vai Mercedes-Benz spēkratiem, nolēmis par aptuveni 7 miljoniem latu pirkt 180 jaunus Mercedes-Benz Sprinter mikroautobusus.

^{Papildināta ar 2. rindkopu.}

Vairākiem mikroautobusiem aizmugurē būs arī velosipēdu turētāji. Komars norādīja, ka tie būs pieejami atsevišķos maršrutos, kur būs pieprasījums, piemēram, reisos uz Vecāķiem.

Rīgas mikroautobusu satiksmes vadītājs Vitālijs Komars pastāstīja, ka uzņēmums veicis cenu aptauju un starp diviem pretendentiem - Volkswagen un Mercedes - izvēlējies iegādāties Mercedes ražotos Sprinter mikroautobusus. Tajos būs 19 sēdvietas un divas stāvvietas, kas paredzētas pasažieru ērtībām, izkāpjot no mikroautobusa. Prasību par stāvvietām izvirzījusi Rīgas satiksme, lai pasažieriem pirms izkāpšanas pie durvīm būtu vieta, kur nostāties un pieturēties, kamēr transportlīdzeklis vēl nav apstājies.

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Jaunie Rīgas mikroautobusu maršrutu pārņēmēji plāno aptuveni 400 darbiniekus «izvilkt no pelēkās zonas», jo līdzšinējā izpēte liecinot, ka mikroautobusu šoferi pārsvarā visus nodokļus nav maksājuši, norāda konkursa uzvarētāja - pilnsabiedrības Rīgas mikroautobusu satiksme - vadītājs Vitālijs Komars.

«Kad gatavojāmies konkursam, izpētījām, ka pašreizējo pārvadātāju šoferi nereti saņem algu, nemaksājot nodokļus. Bankās man teica, ka pašreizējie pārvadātāji strādā ar zaudējumiem, bet es skatos - viens kompānijas pārstāvis ar Mercedes-Benz 600 brauc, otram ir liela māja. Jautāju tirgū iesaistītajiem, arī komercdirektoriem, kāpēc tā. Tad uzzināju, ka ir plāni, kur šoferi kā taksisti ir spiesti nodot konkrētu naudas apjomu. Tā ir ekonomikas «pelēkā zona»,» uzsver Komars.

Tagad jaunie mikroautobusu maršrutu apkalpotāji plāno pārņemt šoferus un 400 darbiniekiem nodrošināt atalgojumu ap 500 latiem mēnesī, samaksājot visus nodokļus. «To var izdarīt, jo esam veikuši aprēķinus. Sliktākajā scenārija gadījumā pilnsabiedrība strādās bez peļņas, bet bez zaudējumiem,» uzsver Komars.

Jaunie Rīgas mikroautobusu maršrutu pārņēmēji neplāno mainīt autobusu biļešu cenas, taču līdz februāra vidum izvērtēs maršrutus un braucienu biežumu, norāda konkursa uzvarētāja - pilnsabiedrības Rīgas mikroautobusu satiksme - vadītājs Vitālijs Komars.

Biļešu cenas autobusos nosakot Rīgas dome, un mikroautobusu konkursa uzvarētāji esot gatavi braukt par 50 santīmiem.

Autobusos būs 19 sēdvietas un divas stāvvietas, turklāt iekāpšana būšot krietni ērtāka, nekā tā esot tagad, kad «kaut kādā nezināmā pozā jāiekāpj autobusā».

Tie būšot aprīkoti ar divu punktu drošības jostām, tāpat būšot dubultie sāna logi, kas nodrošina siltumu, kā arī kondicionieri. Visi autobusi vai nu no Mercedes, vai Volkswagen būs pilnīgi jauni. Tiek plānots pirmos pārvadājumus ar jaunajiem autobusiem sākt 1.maijā - tie būs pirmie 30 vai 40 autobusi. Februārī savukārt plānota viena autobusa demo prezentācija.

Gids Armands Muižnieks, kurš tūrisma nozarē darbojies trīsdesmit gadus, savus viesus ved ne vien ekskursijās pa pilsētu, bet arī uz mežu.

«Kādreiz attieksme bija tāda - sagaidām visus, ejam pa maršrutu no punkta A uz punktu B. Taču dzīve mainās un attieksme mainās,» pauž Armands Muižnieks, kurš ir profesionāls gids. Tagad A.Muižnieks saviem viesiem piedāvā dzīvesstila ekskursijas - individuāli pielāgotus maršrutus un programmas katra ceļotāja vēlmēm un interesēm ar mērķi ne tikai informēt, bet arī bagātināt ceļojuma pieredzi.

«Līdz tam es arī nonācu palēnām. Man ir jābūt ātri gatavam īstenot viesu vēlmes, piemēram, doties uz koncertu. Īsākā Vecrīgas ekskursija man ir bijusi 15 minūtes ilga - kāds cits pieredzējis gids varētu teikt, ka tas nav iespējams, bet es tomēr centos viesiem iespaidu par pilsētu radīt. Man nav maršruta un varam iet jebkurā virzienā - visur būs kāds stāsts. Pārsvarā tās ir arī individuālas ekskursijas. Esmu sapratis, ka, ja es varu iedot kaut ko vairāk, tad vieglāk un labāk ir strādāt ar nelielāk grupiņām un individuāliem ceļotājiem,» tā ikdienu ieskicē gids.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir pabeigusi pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» audita analīzi un aicinās tiesībsargājošās iestādes izvērtēt, vai nav notikusi fiktīva nodarbinātība un citi pārkāpumi, vēsta «TV3 ziņas».

Analīzē esot secināts, ka «Rīgas satiksmes» finanšu darbībā ir nopietnas problēmas, savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) kā kapitāldaļu turētājs nav organizējis pietiekamu pārraudzību pār uzņēmuma darbu.

«Tur ir acīmredzamas norādes uz fiktīvi nodarbinātību uzņēmumā, par to, ka viens vai otrs lēmums attiecībā uz uzņēmumu kredītu ņemšanu un attīstību ir pieņemts, neievērojot procedūru. Šie ir jautājumi, kas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam būtu jāizvērtē,» sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Secinājumiem pagaidām ir ierobežotas pieejamības statuss. Tie patlaban tiekot apkopoti, veidojot gala ziņojumu, kuru šonedēļ kā pieprasījumu paredzēts nosūtīt Ušakovam. Atbilžu sniegšanai viņam būšot nedēļa laika un, visticamāk, marta beigās ministrija lems, vai ir pamats rosināt Ušakova atlaišanu, vēsta raidījums.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Jau kuro reizi pēc Rīgas domes (RD) frakcijas Vienotība un frakcijas Demokrātiskie patrioti deputātu ierosinājuma tika sasaukta Satiksmes un transporta lietu komitejas sēde. Tomēr jautājumi par SIA Rīgas satiksme budžetu un mikroautobusu pasažieru pārvadājumu pakalpojuma ieviešanas plānu netika skatīti, jo vairums deputātu nobalsoja par to neiekļaušanu dienas kārtībā. Līdz ar to ārkārtas sēde nenotika.

Komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks, atklājot sēdi, norādīja, ka minētie jautājumi ir skatīti komitejā ne veinu reizi vien. Šis apgalvojums gan izraisīja asu kritiku no opozīcijas deputātu puses. Deputāts Jānis Mārtiņš Skuja uzsvēra: «Grūti spriest, kad un ko jūs skatījāt. Man ir komitejas sēdes protokoli un es redzu, ka šie jautājumi tikuši skatīti.» Viņš arī piebilda, ka jautājumi ir svarīgi un nopietni, jo var atstāt iespaidu uz pilsētu.

«Pārējiem būtu interesanti uzzināt, ka mikroautobusu pāvadātāji šobrīd strādā bez līguma. Ja viņi izdomās palikt garāžās, tad Rīga paliks bez šī pakalpojuma.Tas ir fakts. Savukārt uzņēmums, kurš ir vinnējis konkursu - ir bez naudas. Staigā pa pilsētu un meklē privātās garantijas un iet pie esošajiem pārvadātājiem un par 1,9 tūkst. Ls grib pārpirkt esošos mikroautobusus,» vēl norādīja J.M.Skuja. Viņš uzsvēra: «Es šādā ākstu un jampampiņu teātrī piedalīties netaisos.» Nesagaidījis balsojuma beigas par jautājumu iekļaušanu darba kārtībā viņš sēdi atstāja.

Pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme no 1.maija varētu paaugstināt mikroautobusu biļešu cenas, šodien Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijā pastāstīja uzņēmuma Plānošanas daļas vadītājs Andrians Boldans.

Komisijā šodien nolemts līdz 30.aprīlim saglabāt biļešu cenas esošajā apjomā - iepriekšpārdošanā biļetes braukšanai mikroautobusā maksās 0,70 eiro, bet, pērkot pie transportlīdzekļa vadītāja - 1 eiro.

No 1.maija biļešu cena iepriekšpārdošanā, pērkot e-talonu, varētu tikt palielināta līdz 1 eiro, bet pie šofera, tāpat kā tramvajos, trolejbusos un autobusos, būtu jāmaksā 1,20 eiro, iecerējusi Rīgas mikroautobusu satiksme.

Oficiālu iesniegumu par iecerētajām tarifa izmaiņām uzņēmums vēl nav iesniedzis. Ņemot vērā, ka šāds iesniegums Pasažieru komercpārvadājumu komisijā jāiesniedz vismaz mēnesi pirms skatīšanas un pasažieri par izmaiņām jāinformē vismaz 10 dienas pirms to stāšanās spēkā, Rīgas mikroautobusu satiksmei attiecīgais iesniegums komisijai jāiesniedz līdz 15.martam.

Iegādāties vienreizējo braukšanas biļeti jaunajos mikroautobusos, kas jau no maija pārņems pirmos trīs minibusu maršrutus, būs lētāk, nekā pie vadītāja autobusā, trolejbusā vai tramvajā. Proti, cena par biļeti, neatkarīgi no tā, vai tā tiek pirkta pie busiņa vadītāja vai citās biļešu tirdzniecības vietās, būs 50 santīmi, to DB apstiprināja SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis.

^{Papildināts viss teksts.}

Jānorāda, ka šobrīd, iegādājoties e-talonu, piemēram, 20 braucieniem, viena brauciena izmaksas būs 45 santīmi. Savukārt, nopērkot e-talonu 50 braucieniem, viena brauciena cena ir 44 santīmi.

Jāmin, ka pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme pilnībā pārņems SIA DMK apkalpotos minibusu maršrutus 200., 224. un 267., kas attiecīgi brauc Vecmilgrāvja, Mangaļsalas un Sarkandaugavs virzienos. Minibusa maršrutiem būs jauns kustības saraksts darba dienām un brīvdienām.

Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme un pilnsabiedrības Rīgas mikroautobusu satiksme noslēgtais līgums uz pieciem gadiem paredz nodrošināt pasažieru pārvadājumus 35 maršrutos Rīgā.

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Latvijas Universitāte (LU) plāno būtiski samazināt fakultāšu skaitu, apliecināja augstskolas rektors Indriķis Muižnieks.

Patlaban LU ir 13 fakultātes, kas aptver četras zinātņu nozares. Dabaszinātņu nozarē LU darbojas Bioloģijas, Datorikas, Fizikas, matemātikas un optometrijas, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu un Ķīmijas fakultātes. Humanitārās un mākslas zinātnes var apgūt Humanitāro zinātņu, Teoloģijas un Vēstures un filozofijas fakultātēs. Sociālās zinātnes pārstāv Biznesa, vadības un ekonomikas, Juridiskā, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas un Sociālo zinātņu fakultātes. Savukārt medicīnas un veselības zinātnes tiek pārstāvētas Medicīnas fakultātē.

Jaunās fakultātes varētu tikt veidotas, balstoties minētajos zinātņu virzienos. Pagaidām nav zināms, cik fakultātes varētu tikt izveidotas konsolidācijas rezultātā, taču to nebūs mazāk par četrām, bet maksimālais fakultāšu skaits varētu būt sešas vai septiņas.

No Latvijas Universitātes (LU) aizgājušais Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš, LU rektora biroja vadītāja Alma Eihentāle, Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas vadītāja Jūlija Stare un Akadēmiskā centra attīstības programmas vadītāja Gunta Rača kompensācijās saņems ap 53 000 eiro.

Grantiņam kompensācijā izmaksās ap 17 000 eiro, savukārt Eihentālei ap 8000 eiro, Starei un Račai katrai kompensācijās izmaksās aptuveni 14 000 eiro.

Vaicāts par kompensāciju izmaksāšanu aizgājušajiem darbiniekiem, bijušais LU rektors Indriķis Muižnieks sacīja, ka viņš ir parakstījis rīkojumus par kompensāciju piešķiršanu Grantiņam un Eihentālei un tās tiks izmaksātas četru mēnešalgu apmērā.

Atbilstoši likumam, darbiniekiem, kuriem bijušas darba attiecības ar augstskolu, kompensāciju izmaksā trīs mēnešu apmērā, bet tiem darbiniekiem, kuriem bijis darbs ar konfidenciāliem materiāliem kompensācija tiek izmaksāta četru mēnešalgu apmērā, skaidroja Muižnieks.

No Rīgas domes SIA Rīgas mikroautobusu satiksme nekādas subsīdijas nesaņems, jo tas, ar ko šis uzņēmums nodarbosies, ir paaugstināta komforta pakalpojums, tāpēc, «ja viņiem kaut kas nesanāks, viņi paņems savas mašīnas un dosies projām strādāt kaut kur Polijā...»

Tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs, atbildot uz jautājumu, kas notiks gadījumā, ja konkursa uzvarētājiem neizdosies paveikt solīto.

Ušakovs norādīja, ka subsīdijas no Rīgas domes SIA Rīgas mikroautobusu satiksme nesaņems, jo tās paredzētas vien uzņēmumam Rīgas satiksme sociālo izdevumu segšanai.

Atbildot uz jautājumu, kas notiks gadījumā, ja «mikriņu» konkursa uzvarētājs nespēs pildīt nolikumā paredzēto, Ušakovs sacīja, ka uzņēmums ar visiem transporta līdzekļiem dosies prom un tiks sākts jauns konkurss.

Jau ziņots, ka pašvaldības SIA Rīgas satiksme izsludinātajā 25 milj. Ls vērtajā konkursā par pasažieru pārvadājumiem paaugstināta servisa maršruta tīklā galvaspilsētā uzvarējusi pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme.

Partijas Vienotība Rīgas domes deputāti vērsušies pie Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme kapitāldaļu turētāja pārstāvja, aicinot uz izmeklēšanas laiku apturēt tā saukto «mikriņu» pakalpojuma līguma slēgšanu ar pilnsabiedrību SIA Rīgas mikroautobusu satiksme, informē RD deputāts Juris Viņķelis.

Ņemot vērā to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsācis pārbaudi par amatpersonu darbības tiesiskumu saistībā ar izsludinātā mikroautobusu pārvadājumu konkursa rezultātiem, kā arī to, ka plānotā pakalpojuma summa ir 25 milj. Ls bez PVN, līguma slēgšana uz izmeklēšanas laiku ir jāatliek, skaidro RD Vienotība.

Paziņojumā arī norādīts, ka gadījumā, ja KNAB veiktās pārbaudes rezultātā, tiktu konstatēti kādi pārkāpumi un tiktu apšaubīts notikušais iepirkums, tad Rīgas satiksmei būtu jālauž noslēgtais līgums, kas, visticamāk, nozīmētu soda sankcijas. Jāatgādina, ka Rīgas satiksmes izsludinātajā konkursā par pasažieru pārvadājumiem paaugstināta servisa maršruta tīklā galvaspilsētā uzvarēja pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme. Līguma kopējā summa ir 25 milj. Ls.

Autotransporta direkcijas (ATD) konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem starppilsētu maršrutu tīklā virzienos no Rīgas uz Bausku, Ogri un Jūrmalu zemākās cenas nosaukusi "pelēkajā sektorā" strādājoša firma, uzskata Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācija (LARPA).

Kā norāda LARPA, ir saprotama kārtība, ka labākais pārvadātājs ir nosakāms konkursā, taču ne šobrīd piedāvātajā veidā.

Konkurss tiek organizēts par viszemāko cenu, kaut arī tas būtu jāveic kā saimnieciski izdevīgākais valstij, skaidro LARPA, norādot, ka konkurss tiek organizēts, nedomājot par pasažieriem un nozares attīstību.

Konkursam iesniegto piedāvājumu atvēršana notika 15.oktobrī, un asociācija vērš uzmanību uz piedāvājumu skaitļiem. Lotes Centrs 1A daļā (Jūrmalas virziens), kur piedalījās vislielākais pārvadātāju skaits, seši, augstākā piedāvātā pašizmaksa darbam pamatā ar mikroautobusiem bija 0,6992 eiro par vienu kilometru, bet zemākā - 0,2879 eiro. Igaunijas uzņēmums SEBE piedāvājis augstāko cenu, un tas esot saprotams, jo viņi nākuši ar cenu, kas uzņēmumam ļautu strādāt un attīstīties, norāda LARPA. Savukārt zemāko cenu iesniedzēju piedāvājumi sedzot tikai algu un degvielu. Zemāko piedāvājumu iesniedzis uzņēmums Sabiedriskais autobuss.

Rīgā kursējošo mikroautobusu nomaiņa rit jau vairākus mēnešus, bet ne tik gludi, kā tika prognozēts sākumā. Jaunie mikroautobusi nekursē pēc grafika, bet daudz retāk. Tikmēr strauji vairojas tā dēvētie neregulārie pārvadātāji, kas galvenokārt ir pārvadātāju konkursā zaudējušās firmas vai uz to bāzes izveidoti jauni uzņēmumi, vēsta laikraksts Diena.

SIA Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) vadītājs Vitālijs Komars esot skaidri pateicis, ka, pārņemot arī pārējos maršrutus, līdzšinējie kustības saraksti netiks ievēroti līdz brīdim, kamēr neregulārie pārvadātāji nebūs izskausti. Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks šādu paziņojumu saucot par nepieļaujamu, bet vienīgo risinājumu saskatot likuma grozījumos.

Kā skaidro laikraksts, pēc uzvaras Rīgas domes iepirkumu konkursā RMS solīja pakāpeniski pārņemt maršrutus no līdzšinējiem pārvadātājiem, un tas arī tiek darīts. Tomēr pasažieriem, kuri pieraduši pie noteikta kustības grafika, nākas vilties - mikroautobusi to neievēro. Kāda sieviete Dienai stāstījusi, ka jaunie mikroautobusi ir ērti, tīri, komfortabli, to vadītāji ir pieklājīgi. Par braucienu var norēķināties arī ar e-talonu un durvis atveras automātiski - cilvēkiem, kuriem ir smagas somas, vairs nav jāmokās ar to atvēršanu un aizvēršanu. Busiņš apstājas tikai pieturās un uzņem tikai tik daudz pasažieru, cik ir vietu. Tomēr esot arī daudzas problēmas. «Mana pieredze ir saistīta ar 242. maršruta mikroautobusu. Iepriekš to apkalpoja firma, kas nodrošināja mikriņus četras reizes stundā pēc visiem zināma grafika. Pieturā norakstīju sarakstu, kas ir identisks tam, kas publicēts Rīgas satiksmes mājaslapā, taču mikroautobuss nekursē pēc tā. Vairākkārt šoferi ir teikuši, ka viņiem ir cits saraksts, bet nekur nav pateikts - kāds,» viņa sūdzējusies.

Pašvaldības uzņēmumam SIA Rīgas satiksme tomēr jāpārtrauc konkurss par mikroautobusu pārvadājumiem galvaspilsētā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pieņēmis lēmumu aizliegt pašvaldības uzņēmumam SIA Rīgas satiksme turpināt iepirkumu procedūru un slēgt līgumu sarunu procedūrā par mikroautobusu pārvadājumiem Rīgā. Sūdzību IUB par konkursa nolikumu un tajā ietvertajām atsevišķām prasībām iesniedza AS Liepājas autobusu parks un AS Nordeka apvienība. Abi uzņēmumi ir arī vērsušies pie konkurences sargiem, par, viņuprāt, iespējamu aizliegtu vienošanos starp Rīgas satiksmi un SIA Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS). Konkurences padome gan pagaidām plašākus komentāru par šo nesniedz, norādot, ka lēmums vēl nav pieņemts.

Pašvaldības uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis uz jautājumu, kāda būs uzņēmuma rīcība pēc IUB lēmuma, DB norāda: «Rīgas satiksme ir saņēmusi IUB lēmumu, ar kuru rūpīgi iepazīsies. Pēc tam arī tiks pieņemts lēmums par tālāko rīcību, tajā pat laikā IUB lēmumu Rīgas satiksme respektēs un izpildīs.» Savukārt AS Liepājas autobusu parks valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns DB norāda, ka pēc IUB lēmuma ir dalītas sajūtas. It kā sūdzībā ietvertās prasības ir apmierinātas, bet tajā pašā laikā IUB ir izvērtējis kritērijus, taču nav skatījis dziļāk ekonomisko būtību un efektīvu līdzekļu izlietojumu, piemēram, cik par braucienu samaksā pasažieri, un cik saņem RS piesaistītais apakšuzņēmējs.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau piekto reizi pilnveidošanai atdevis SIA Rīgas satiksme (RS) iepirkumu. Divu gadu laikā tā arī nav radīts likumīgs pamats Rīgas pasažieru pārvadājumiem ar mikroautobusiem

Prettiesiskas darbības un mākslīgi radītas jukas jau rada sekas visā valstī, sarunā ar DB pauž AS Liepājas autobusu parks (LAP) valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns.

RS iepirkums Par apakšuzņēmuma līguma noslēgšanu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas tīkla daļas maršrutos izsludināts 2016. gada vasarā. Tam kvalificējušies divi pretendenti – pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) un divu uzņēmumu personu apvienība, kurā ietilpst LAP un SIA Nordeka.

«Mēs gadiem cenšamies panākt reālu konkurenci un sabiedriskā pakalpojuma iepirkuma likuma ievērošanu, bet mums vienkārši pārmet iepirkuma vilcināšanu,» uzsākot sarunu ar DB, saka L. Krongorns.

ES Zaļais kurss skars ikvienu meža nozarē strādājošu uzņēmumu, visticamāk, samazināsies koksnes resursu ieguvei pieejamo platību apmērs, tādējādi raisot ķēdes reakciju, tāpēc Latvijai ir jābūt savai zinātniski pamatotai pozīcijai, lai šo izaicinājumu pārvērstu ieguvumos.

Tāds ir Latvijas Meža sertifikācijas padomes organizētās 6. starptautiskās konferences Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā referentu un diskusiju secinājums.

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsvēra, ka tie lēmumi, kuri ir pieņemti un kurus vēl arī tiek plānots pieņemt saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, attieksies arī uz Latviju un ietekmēs ļoti daudzus sektorus. Par savu vietu un konkurētspēju šajā jaunajā pasaules sistēmā ir jādomā ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm, kurās ir liels mežu īpatsvars, kurās ir attīstīta meža nozare. “Šajā jomā liela nozīme būs Latvijas zinātniekiem un jo īpaši zinātnē balstītiem secinājumiem par to, kas un kā jādara Latvijā, jo tas, kas ir labs un derīgs kādā dienvidu zemē, kur mežs ir retums, nav un nevar būt piemērojams tādā valstī kā Latvijā, kur meži aizņem vairāk nekā pusi no visas valsts teritorijas,” tā M. Liopa.

No kopējā īpašnieku skaita Latvijā kooperatīvos pagaidām iesaistījušies vien nedaudzi, bet tendence ir augoša un arvien vairāk meža īpašnieku iesaistās kooperatīvos, pastāstīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Pēc viņa sacītā, ne vairs kā agrāk vien daži desmiti, bet jau simtiem meža īpašnieku Latvijā ir iesaistījušies kooperatīvu darbībā.

Muižnieks pastāstīja, ka meža īpašnieku kooperatīvā, kas palīdz ar saimniekošanu, tostarp iesaistās tie, kas paši nevēlas darboties savā mežā. Kopumā Latvijā patlaban ir trīs meža īpašnieku kooperatīvu.

LMĪB valdes priekšsēdētājs arī atzīmēja, ka kopumā Latvijā ir tendence ik gadu samazināties meža īpašumiem, kas ir mazāki par 10 hektāriem. Savukārt tādu īpašumu, kuri lielāki par 50-100 hektāriem, skaits strauji pieaug.

Viņš arī piebilda, ka meža zemju tirgū darbojas ne tikai valsts mežu apsaimniekotāja "Latvijas Valsts meži" (LVM), bet tāpat ir daudz vietējo kompāniju un fizisko personu, kā arī pietiekami liels ārvalstu uzņēmumu īpatsvars, pārsvarā Skandināvijas kompānijas. Ir arī uzņēmumi ar Vācijas kapitālu. "Interese par mūsu [Latvijas] zemes tirgu ir, līdz ar to tirgus ir aktīvs," sacīja Muižnieks.

Rīgas Taksometru parks (RTP) trijos gados plāno nomainīt visu autoparku ar jauniem taksometriem, kurus rotās arī jauna dizaina noformējums baltā un sarkanā krāsā, šodien informēja kompānijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks.

Autoparku plānots palielināt līdz 200 vienībām.

Patlaban iegādātas 20 Ford S-Max automašīnas par 444 000 eiro. Plānots, ka uzņēmuma apkalpoto pasažieru skaits pieaugs līdz 70 000 mēnesī. Automašīnu iegāde notiek sadarbībā ar Nordea Līzings. Ņemot vērā atlaides, kādas izdevies iegūt, iegādājoties jaunos auto, kompānija par katru auto samaksājusi nedaudz virs 22 000 eiro - tas nozīmējot, ka šie auto ir tikai par aptuveni 1200 eiro dārgāki nekā iepriekš izlaisto modeļu auto, skaidro Muižnieks.

Taksometru vizuālās identitātes maiņa veikta, jo konkurenti mēģina atdarināt līdzšinējās atšķirības zīmes. Tagad izveidots jauns, patentēts dizains, kura pamatā ir divas krāsas - balta un sarkana, un šoreiz to nebūšot tik viegli atdarināt.

Salaspils kodolreaktora monitorēšanai, būvkonstrukciju remontam un teritorijas apsargāšanai šogad vajadzīgi 285 tūkstoši eiro, pirmdien preses konferencē žurnālistiem sacīja Latvijas Universitātes (LU) zinātņu prorektors profesors Indriķis Muižnieks.

«Šogad nepieciešami 285 tūkstoši, tālākajos gados tas varētu būt mazliet mazāk,» viņš teica.

Muižnieks uzsvēra - jebkurā gadījumā jādomā par reaktora demontāžu, jo ūdens un cietie radioaktīvie atkritumi apdraud apkārtējo vidi.

Tehniskais projekts, papildu radiācijas līmeņu un starojuma vietu noteikšana, monitorings kopā varētu izmaksāt 5,5 miljonus eiro, aprēķinājuši LU eksperti. «Mūsu universitātes speciālistu viedoklis ir, ka šāda investīcija ir mērķtiecīgāka, ekonomiski un sociāli attaisnojamāka, nevis turēt un baidīties, ka atkal kaut kas notiks,» pauda Muižnieks.

Jau vēstīts, ka LU pirmdien preses konferencē informē par jaunākajiem radiācijas mērījumiem Salaspils kodolreaktorā, paveikto un plānotajām turpmākajām darbībām reaktora teritorijā.

Noticis bruņots uzbrukums pārvadātāja Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) minibusa vadītājam Artūram Bīskapam, informēja uzņēmuma valdes loceklis Vitālijs Komars.

Uzbrukums esot noticis 26.novembrī plkst. 21.05 216.maršruta galapunktā Baznīcas ielā un incidentu izraisīja minibusa vadītājs, uz kura autobusa sāniem bijis uzraksts Eko Bus, kā rezultātā RMS vadītājs esot saņēmis vairākus triecienus pa galvu.

Vadītājs piedraudējis RMS vadītājam, lai viņš nekursē maršruta norādītajos laikos. Taču vadītājs iebildis un apgalvojis, ka pildīs savus darba pienākumus un brauks pēc grafika. Tad vadītājs, uz kura mikroautobusa bija rakstīts Eko Bus, bruņojies ar Latvijā aizliegto, kriminālās aprindās populāro ieroci «kasteti», uzbruka RMS vadītājam.

Atgūstot samaņu, RMS vadītājs ar runas traucējumiem tomēr spēja pats izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību un policiju. Cietušais šoka stāvoklī ar smadzeņu satricinājumu, salauztu degunu un sasistu aci tika nogādāts slimnīcā, kur mediķi viņam sniedza pirmo palīdzību.