Piena pārstrādes uzņēmuma AS «Smiltenes piens» divi lielākie īpašnieki - Gita Mūrniece un Ģirts Strads - plāno pārdot viņiem piederošās uzņēmuma akcijas, apstiprināja Mūrniece.

«Akciju kustība sekos, bet pagaidām darījums nav noslēdzies,» teica Mūrniece, vienlaikus piebilstot, ka sarunas par viņai un Stradam piederošo akciju pārdošanu ir tuvu noslēgumam.

Mūrniece atklāja, ka jau vairākus gadus saņem dažādus «Smiltenes piena» akciju pirkšanas piedāvājumus, taču līdz šim «kā tāda izvēlīga līgava viņus atraidīju». Patlaban esot uzradies pircējs, kurš atbilst akciju pārdošanas nosacījumiem, taču plašāku informāciju viņa nesniedza.

Vienlaikus Mūrniece skaidroja, ka kompānijas akcijas ir iecerējusi pārdot, jo šogad 15.oktobrī vēlas doties pensijā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka «Smiltenes piena» pircējs, visticamāk, varētu būt Armandam Kovaldinam piederoša SIA «AS900», kas reģistrēta šogad 26.jūnijā.

Jau tuvākajā laikā uz Latvijas ceļiem parādīsies Valsts policijas automašīnas ar jaunajiem radariem.

Jāatgādina, ka vakar valdība atbalstīja 518,4 tūkstošu latu piešķiršanu Valsts policijas transportlīdzekļu aprīkošanai ar radariem. Valsts policijā DB stāsta, ka policija gaidījusi šo «zaļo gaismu» un jau šīs nedēļas laikā tiks sākta policijas automašīnu aprīkošana ar jaunajām ierīcēm un veco radaru modernizācija.

Aprīkošanas process ilgu laiku neaizņem, tādējādi ar jaunajiem radariem aprīkotās policijas automašīnas uz ielām parādīsies tuvākajā laikā, informē Valsts policijā.

DB jau rakstīja, ka 518,4 tūkst. latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar policijas transportlīdzekļu aprīkošanu ar radariem un video ieraksta sistēmu, kā arī transportlīdzekļos uzstādīto radaru pārbūvi un modernizāciju. Tostarp 80 Valsts policijas transportlīdzekļu aprīkošana ar radariem un video ieraksta sistēmu izmaksās 292,6 tūkst. latu, bet 46 transportlīdzekļos uzstādītā aprīkojuma renovācija izmaksās 225,8 tūkst. latu.

Balsojumā par 13.Saeimas priekšsēdētāju balsu vairākumu ieguvusi Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), kura šo amatu ieņēma arī 12.Saeimā.

Uz šo amatu pretendēja arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) virzītā Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Balsu skaitīšanas komisijas vadītājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka Mūrnieci atbalstīja 44 deputāti, bet Beitneri-Le Gallu - 32 parlamentārieši. Kopumā balsojumā piedalījās 77 deputāti, bet viena vēlēšanu zīme tika atzīta par nederīgu.

Mūrniece pateicās par atbalstu un uzsvēra, ka savus pienākumus veiks pēc labākas sirdsapziņas.

Līdz pat 13.Saeimas pirmās sēdes dienai nebija skaidrības par topošā parlamenta Prezidija sastāvu, jo partijas joprojām nav vienojušas par jauno koalīcijas sastāvu un valdību, kas apgrūtina iespējas vienoties arī par parlamenta darbu.

Radaru izvietošana tiek asi kritizēta, tie tiek demolēti, iedzīvotāji savas zemes īpašumtiesības izmanto, lai stātos pretī radaru uzstādīšanai, autovadītāji viens otru visādos veidos brīdina par uzstādītajiem radariem. Tādēļ laikraksts Diena mēģinājis rast atbildi uz jautājumu, kāpēc tauta tā nīst fotoradarus.

Autožurnālists Pauls Timrots laikrakstam sacījis, ka nemiera cēloņus saskata tieši radaru ieviešanas procesā: «Valsts attieksme šajā jautājumā ir bijusi sabiedrībai uzspļaujoša, uzstādot radarus dīvainās vietās un līdz galam nepaskaidrojot, kādēļ radaram jābūt tieši tur. Nav brīnums, ka sabiedrība spļauj pretī, piemēram, ja uz man piederošas zemes kāds to radaru gribētu uzstādīt, arī es viņu pasūtītu.»

Arī sociologs Aigars Freimanis norādījis uz necaurskatāmo radaru ieviešanas procesu un komunikācijas kļūmēm, kas radījušas iespaidu, ka policija šajā jautājumā aizstāv privātuzņēmuma, nevis plašākas sabiedrības intereses. Tomēr viņš aicina palūkoties dziļāk, jo pašos pamatos, noslēdzot ar privātfirmu līgumu par radaru ieviešanu, tajā esot iekļauts «ētiski kropls» pieņēmums, kas daudzos radījis dziļa aizvainojuma sajūtu. «Absurdi ir ielikt līgumā ideju, ka firma dzīvo no tā, ka ir pārkāpēji. Tas nozīmē, ka firma nemaz nevar būt ieinteresēta tajā, lai autovadītāji būtu godīgāki, jo tādā gadījumā firma būtu pagalam, un policija, kam būtu jābūt godīguma balstam, noslēdzot šo līgumu, ir pateikusi, ka firmu atbalsta,» viņš skaidrojis.

Valsts policijas transportlīdzekļu aprīkošanai ar radariem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti nedaudz vairāk kā 0,5 miljoni latu.

Pēc Iekšlietu ministrijas skaidrotā, līdzekļi nepieciešami, lai Valsts policija spētu efektīvi uzraudzīt atļautā braukšanas ātruma ievērošanu līdz jaunam fotoradaru iepirkumam. Jāatgādina, ka pirmais fotoradaru projekts Latvijā beidzās ar fiasko – fotoradari uz ceļiem parādījās ar novēlošanos, turklāt beigās to uzstādītājs V-Traffic (iepriekš Vitronic Baltica un partneri) nespēja sagādāt visas ierīces. Kopš pagājušā gada 16. decembra V-Traffic fotoradari uz Latvijas ceļiem pārkāpumus vairs nefiksē.

Kopumā valdība bez diskusijām Valsts policijai piešķīra 518,4 tūkstošus latu, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar policijas transportlīdzekļu aprīkošanu ar radariem un video ieraksta sistēmu, kā arī transportlīdzekļos uzstādīto radaru pārbūvi un modernizāciju. Tostarp 80 Valsts policijas transportlīdzekļu aprīkošana ar radariem un video ieraksta sistēmu izmaksās 292,6 tūkst. latu, bet 225,8 tūkst. latu nepieciešami 46 transportlīdzekļos uzstādītā aprīkojuma renovācijai.

Lai Valsts policija spētu efektīvi uzraudzīt atļautā braukšanas ātruma ievērošanu pēc fotoradaru projekta fiasko, no valsts budžeta paredzēts piešķirt līdzekļus policijas transportlīdzekļu aprīkošanai ar radariem.

Kopumā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Iekšlietu ministrija lūdz piešķirt 518,4 tūkstošus latu, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Valsts policijas transportlīdzekļu aprīkošanu ar radariem un video ieraksta sistēmu un transportlīdzekļos uzstādīto radaru pārbūvi un modernizāciju. Tostarp 80 Valsts policijas transportlīdzekļu aprīkošana ar radariem un video ieraksta sistēmu izmaksās 292,6 tūkst. latu, bet 225,8 tūkst. latu nepieciešami 46 transportlīdzekļos uzstādītā aprīkojuma renovācijai.

Lai Valsts policija spētu efektīvi nodrošināt atļautā braukšanas ātruma uzraudzību un kontroli bez ievērojamas ceļu satiksmes drošības un pārkāpumu tendences pasliktināšanās un nodrošinātu tehnoloģiskajam attīstības laikmetam piemērotu aprīkojumu, ir būtiski policijas transportlīdzekļus aprīkot ar foto un video ātruma mērierīcēm, kā arī modernizēt jau esošo aprīkojumu pēc iespējas īsākā termiņā, uzsver Iekšlietu ministrija.

Trīs bērnudārzi, skola, veco ļaužu pansionāts un slimnīca – tās ir iestādes, kas atrodas aptuveni 600 metru garajā Hipokrāta ielas ceļa posmā, kurā noteikts 30 km/h ātruma ierobežojums. Taču, neskatoties uz šiem apstākļiem, vadītāji šeit traukušies pat ar ātrumu 92 km/h, informē policija.

Jau vairāk nekā mēnesi ar mainīgu intensitāti un darba laiku Hipokrāta ielā, strādā viens no Valsts policijas četriem pārvietojamiem radariem. Policija informē, ka vidēji vienā dienā Hipokrāta ielā pie nama numur seši esošais fotoradars fiksē 300 līdz 350 pārkāpumus un šis skaits, laikam ejot, nav sarucis.

Absolūtais ātruma rekords šajā vietā fiksēts 11. janvārī, kad kāds vadītājs traucies ar ātrumu 92 km/h. Pāris dienas vēlāk fiksēts ātrums 75 km/h.

Policija joprojām turpina darbu pastiprinātā režīmā – ātruma pārkāpēji tiek kontrolēti gan ar ceļu policijas ekipāžu, gan rokas radaru, gan līdzšinējo četru policijas pārvietojamo radaru palīdzību, kas turpina fiksēt ātruma pārkāpumus visā valsts teritorijā – gan Rīgas reģionā, gan ārpus tā. VP atgādina, ka atļautais braukšanas ātrums nav mainījies.

Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemts līdz novembra vidum.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) šodien preses brīfingā pauda cerību, ka nākamā gada valsts budžetu izdosies pieņemt līdz valsts svētkiem. Budžeta izskatīšanas grafiks plānots «visai raits», pirmajā lasījumā budžetu skatot jau 30.oktobrī, savukārt otrais jeb galīgais lasījums budžetam varētu būt 13.novembrī un 14.novembrī.

«Šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas partijas. Šajā gadsimtā tā vēl nav bijis. Tas nozīmē, ka katrai no politiskajām partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena ļoti spilgta prioritāte,» teica Mūrniece, atgādinot, ka 2018.gadā bija «aizsardzības budžets», 2019.gadā - «veselības budžets».

Starptautiskajās organizācijās strādājošie tautieši ar savām zināšanām un pieredzi ir ļoti nepieciešami Latvijai, piektdien atklājot neformālās sadarbības forumu starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem un Latvijas institūciju pārstāvjiem uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

«Kopā mēs spējam īstenot lielus projektus, un spilgts piemērs tam ir pirmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē.» I.Mūrniece aicināja uz vēl ciešāku sadarbību starp Latvijā un starptautiskajā vidē strādājošajiem tautiešiem.

Fotogalerijā skatiet attēlus no neformālā sadarbības foruma starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem un Latvijas institūciju pārstāvjiem!

Mūrniece norādīja, ka latvieši Latvijā un pasaulē ir vienots veselums, un mūs visus vieno kopīga vēlme atbalstīt savu valsti. «Mēs ļoti augstu vērtējam ārzemēs dzīvojošo Latvijas pārstāvju pieredzi un pienesumu Latvijai, stiprinot Latvijas tēlu un nesot mūsu valsts vārdu pasaulē,» sacīja I.Mūrniece.

Šonedēļ sākoties intensīvākai valdības koalīcijas veidošanas sarunu fāzei, kad jau jāpanāk vienošanās par konkrētiem darbiem un amatiem valdībā un Saeimā, pamazām iezīmējas iespējamais amatu sadalījums jeb tā skelets, tomēr nopietnākās diskusijas vēl tikai priekšā, liecina apkopotā publiski izskanējusī un kuluāros pārrunātā informācija.

Vairākuma koalīciju 14.Saeimā gatavojas veidot "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), lielāko amatu skaitu atbilstoši proporcionalitātes principam atvēlot JV. Jaunajā parlamentā JV ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, tātad koalīcijai būtu 54 balsis.

JV ieguvusi teju tik pat daudz mandātu kā abi pārējie partneri kopā. JV kā vēlēšanu uzvarētājai paredzēts uzticēt valdības vadīšanu, kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi, nozīmētu, ka partija nevar pretendēt arī uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, un tas pienāktos otro lielāko balsu skaitu saņēmušajai koalīcijas partijai - šoreiz AS.

Ministru portfeļos būs smagi izaicinājumi 

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?...

Ja pieņem, ka, ieskaitot premjera un Saeimas priekšsēdētāja krēslu un jaunveidojamo klimata ministra amatu, koalīcijai jāsadala 16 augstākie amati, JV varētu pretendēt uz septiņiem, AS - uz pieciem, bet NA - uz četriem posteņiem. Papildus gan vēl parasti tiek vērtēts amatu sadalījums Saeimas komisijās un dažās citās pozīcijās.

Pagaidām oficiāli nav spriests par personālijām, kas dažādus amatus varētu ieņemt, un iespējamas visdažādākās kombinācijas, tomēr arī šajā ziņā ir vairāki favorīti.

Ministru prezidenta amatu jaunajā valdībā varētu saglabāt Krišjānis Kariņš (JV), un gandrīz neviens nešaubās, ka ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt ilggadējais ārlietu resora vadītājs Edgars Rinkēvičs (JV). Labus vārdus par Rinkēviča līdzšinējo darbu jau izteicis arī Valsts prezidents Egils Levits.

Arī finanšu ministra amats tradicionāli pienākas Ministru prezidenta partijai, un patlaban par reālāko kandidātu uz to tiek uzskatīts apvienību JV veidojošās partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Kā otra kandidāte uz šo amatu tiek minēta JV politiķe Evika Siliņa.

Viņas vārds tiek piesaukts arī saistībā ar citu ministriju vadību, piemēram, Iekšlietu ministrijas (IeM). Tiesa, kā reālāka kandidāte uz iekšlietu ministres amatu gan kuluāru sarunās tiek minēta pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Kā tikai ceturto lielāko balsu skaitu vēlēšanās saņēmusī partija NA vairs neplāno pretendēt uz Saeimas priekšsēža amatu, tādēļ Mūrniece tiek uzlūkota kā kandidāte uz kādu no tā dēvētajām spēka ministrijām.

Šo tā dēvēto spēka ministriju - Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu - sadalījumā būtu jāparedz līdzsvars koalīcijas partneru starpā, tādēļ militārā resora vadībā tiek prognozēts bijušais šī amata ieņēmējs Raimonds Bergmanis (AS).

Iepriekš bija izskanējis, ka parlamenta spīkera amatu teorētiski varētu piedāvāt Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), tomēr, kā jau minēts, lai nodrošinātu balansu starp partneriem, divus no trim valsts augstākajiem politiskajiem amatiem diez vai uzticēs vienai partijai. Līdz ar to Lībiņa-Egnerei drīzāk varētu pavērties iespējas ieņemt trešās "spēka ministrijas" vadītājas jeb tieslietu ministres amatu.

Savukārt kā Saeimas priekšsēdētāju partneri redz ekspremjeru Māri Kučinski (AS). Neoficiāli ticis pieļauts, ka uz šo amatu varētu apsvērt arī Edvarda Smiltēna (AS) kandidatūru, tomēr tas tiek uzskatīts par mazticamu variantu, ņemot vērā Smiltēna sarežģītās vēsturiskās attiecības ar JV.

Neoficiāli tikusi minēta iespēja, ka Mūrniece varētu kļūt arī par aizsardzības ministri, Bergmanis varētu ieņemt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, bet Kučinskis pretendētu uz iekšlietu ministra amatu. Tad mainītos arī politiskais aprēķins par to, kam pienāktos Saeimas priekšsēdētāja amats, taču šī tiek uzskatīta par mazticamu versiju.

To, ka Mūrniece varētu ieņemt kādu no "spēka ministriju" amatiem, intervijā laikrakstam "Diena" šonedēļ paudis arī viens no NA līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, ko atbilstoši JV piedāvājumam varētu pārveidot par reģionālās attīstības un digitālo lietu ministra posteni, patlaban politikas aizkulisēs prognozē tagadējam Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam (AS). Kā labklājības ministra amata kandidāte tiek uzlūkota bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV), bet kultūras ministra amatā varētu palikt Nauris Puntulis (NA).

JV varētu pretendēt arī uz izglītības un zinātnes ministra amatu, un šī amata kontekstā arī tiek minēts Ašeradens, jo viņš 13.Saeimā vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tādā gadījumā finanšu ministra amatu, kā jau minēts, varētu ieņemt Siliņa.

Pagaidām neviens no partneriem ne publiski, ne neoficiāli nav izrādījis interesi par Veselības ministriju.

Vislielākā neskaidrība ir par tā dēvētā saimnieciskā bloka ministriju sadalījumu. Tajā ietilpst Satiksmes ministrija (SM), Zemkopības ministrija (AM), Ekonomikas ministrija (EM) un potenciāli jaunveidojamā Enerģētikas un klimata jeb zaļā kursa ministrija.

Neoficiāli izskanējis, ka Kariņš vairs nevēlas strādāt kopā valdībā ar NA pārstāvi, tagadējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš nepiedalījās vēlēšanās. Līdzīgi JV jau paziņojusi, ka ministra amatu nevarēs ieņemt to pārstāvošais tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai kļūtu par 14.Saeimas deputātu.

Ja par satiksmes jomu būtu atbildīgs AS, tad kā iespējamie reālākie pretendenti uz šo amatu tiek minēti Saeimā ievēlētais uzņēmējs Andris Kulbergs un bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars.

EM vadību, iespējams, varētu saglabāt arī pašreizējā ministre Ilze Indriksone (NA), bet kā jauno enerģētikas un klimata ministru daudzi min pašreizējo Ministru prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku (JV), kurš tagad saņēmis vēlētāju uzticību un ticis ievēlēts parlamentā.

Kā ziņots, pēc trīs sarunu kārtām JV ir piedāvājusi NA un AS parakstīt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem. Trešdien JV tiksies gan ar NA, gan AS pārstāvjiem. Tiek pausta cerība memorandu parakstīt vai nu jau trešdien vai ceturtdien, 27.oktobrī.

Sadarbības memorands paredz politisko spēku gatavību uzņemties atbildību par valsts attīstību un tautas labklājību un vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem - valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību, norādīja JV pārstāvji.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Lielākā daļa Baltijas viesnīcu un kūrortu vēl nav atkopušies no iepriekš radītajiem Covid-19 pandēmijas zaudējumiem, jaunie ierobežojumi situāciju tikai pasliktina.

Iepriekš izskanējuši minējumi, ka tūrisma nozare pirms pandēmijas līmenī varētu atgriezties trīs līdz piecu gadu laikā, norāda Radisson Blu Latvija Conference&Spa Hotel un Radisson Blu Elizabete Hotel pārdošanas direktors Jānis Priede.

Viņš uzskata, ka, lai tas notiktu, ir globāli straujāk jāvirzās uz priekšu ar vienotiem, saprotamiem un vienkāršiem nosacījumiem ceļošanai un citiem pakalpojumiem, turklāt ne tikai valsts un Eiropas Savienības, bet arī pasaules līmenī.

Bieds tūristiem

Šobrīd ir skaidrs, ka esošā situācija mūs ļoti ietekmēs kā minimums līdz gada beigām, teic J. Priede.

“Ir atcelti visi pasākumi, un mēs turpinām saņemt istabu anulācijas arī no individuālajiem viesiem, kam bija plānots apmeklēt Rīgu. Latvijas vārds izskan ārzemju medijos, kā rezultātā rodas pavisam vienkāršs jautājums – vai jūs ceļotu uz valsti ar tik augstu saslimstību un ārkārtas stāvokli? Tas ir ļoti bēdīgi, ka joprojām netiekam galā ar vīrusa problēmu. Šī iemesla dēļ mums pašlaik kārtējo reizi ir jāpielāgo viesnīca ārkārtas stāvoklim, vienīgā atšķirība, ka šoreiz šis process mums jau ir zināms,” atklāj J. Priede, uzsverot, ka šogad viesnīcas pilnvērtīgu darbu varēja atsākt vien vasarā.

Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, kuru ir aizturējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), būtu pašam jāatkāpjas no amata, uzskata Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Mūrniece aģentūrai LETA sacīja, ka seko līdzi informācijai un notikušajam. Ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadību ir vienošanās, ka komisija rīt izvērtēs šos notikumus, norādīja Mūrneice, piebilstot, ka tad arī būs iespēja saņemt jaunāko informāciju.

«Pašlaik KNAB strādā, acīmredzot ir pamats šim darbam un šiem pasākumiem,» norādīja Mūrniece.

Politiķe skaidroja, ka, izvērtējot regulējumu saistībā ar iespējām atsaukt Latvijas Bankas vadītāju, atkāpšanās no amata būtu rīcības veids, ko viņa sagaidītu no Rimšēviča.

Latvijas Bankas likumā ir noteikts, ka Saeima var atbrīvot Latvijas Bankas prezidentu tikai tad, ja ir saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata. Tāpat viņu var atbrīvot no amata saistībā ar smagiem pārkāpumiem Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtu izpratnē. Tomēr to var darīt tikai tad, kad ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Latvijas Bankas prezidentu var atbrīvot arī citos gadījumos, kas noteikti šajos statūtos, noteikts likumā.

Nepanākot vienošanos par atalgojuma garantiju izpildi, mediķi plāno turpināt protestēt un visā Latvijā rīkos akciju «Nolaid karogu, iededz sveci!», no 8.novembra līdz 13.novembrim lielākajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm un citiem aizdedzot sveces, kā arī pusmastā nolaižot valsts karogu, informēja Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāvji.

Jaunajā akcijā vienosies Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, kā arī to atbalsta visas veselības aprūpes profesionālās organizācijas un ārstniecības iestādes.

«Politiķiem ir jādzird sabiedrība ne tikai priekšvēlēšanu laikā, bet jo īpaši tad, kad viņi jau ir ievēlēti Saeimā vai kļuvuši par ministriem. Jo tauta deputātus ir ievēlējusi, lai viņi rūpētos par visas valsts prioritātēm un cilvēku interesēm. Tā ir liela atbildība, kas prasa pienācīgu attieksmi un drosmīgu rīcību,» uzsvēra Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

Lai arī izaugsmes tempu ziņā Latvijas eksports vairs nav tik dinamisks kā pirmajos pēckrīzes gados, kad ražošanai vajadzēja strauji atkal pieaugt līdz pirmskrīzes laika trekno gadu apjomiem, nelielu izaugsmi varam sagaidīt arī šajā gadā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Lielas cerības tiek saistītas ar Liepājas metalurga darbības atsākšanu, tomēr izaugsme tiek gaidīta ne tikai metalurģijā, bet arī citās ražošanas nozarēs. Ekonomikas ekspertu viedoklis kopumā paredz, ka, saglabājoties pašreizējai un no tās izrietošajai ekonomikas procesu virzībai ārējos tirgos, šogad no valsts izvesto preču apjoms naudas izteiksmē varētu palielināties par pāris procentiem. Līdzīgu skatījumu pauž arī aptaujātie uzņēmēji.

Viena no nozarēm, kura pērn saskārās ar lieliem pārbaudījumiem saistībā ar Krievijas ieviesto embargo Eiropas Savienības (ES) ražojumiem, ir pārtikas rūpniecība. A/s Smiltenes piens padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece stāsta, ka gan ražotājiem, gan pārstrādātājiem pārbaudījumiem bagāts būs arī šis gads, kas saistīts ar piena kvotu atcelšanu ES, līdz ar to tagad katrs piensaimnieks varēs ražot, cik daudz vēlas.

Iekšlietu ministrijai (IeM) un Valsts policijai ir jānodrošina saprotami fotoradaru atrašanās vietas kritēriji, skaidro premjers Valdis Dombrovskis, uzsverot, ka radariem jāstrādā, lai veicinātu satiksmes drošību, nevis jākalpo par peļņas avotu.

Premjers LNT raidījumā 900 sekundes pauda uzskatu, ka kritēriji tam, kur atradīsies fotoradari, izstrādājami dažu mēnešu laikā.

Iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis izteicies, ka situācija ar fotoradariem Latvijā ir «sačakarēta», skaidrojot, ka tas nav tāpēc, ka autovadītāji pārsniedz ātrumu, bet gan tāpēc, ka tiek pārkāpts līgums, un uzsvars tiek likts uz peļņu, nevis uz sabiedrības labumu.

Latkovskis iezīmē, ka veidojas negodīga sistēma – cilvēki ievēro noteikumus, bet iekārtu uzstādītāji mēģina fotoradarus slēpt. Šādu praksi Latkovskis skaidro ar to, ka Vitronic sapratis, ka ar stacionārajiem radariem lielu naudu uzņēmums nenopelnīs, proti, Vitronic konkursā par radaru uzstādīšanu uzvarēja, jo uzņēmuma piedāvājums paredzēja lielāku daļu no soda naudas valstij, taču tagad, pēc Latkovska domām, Vitronic sapratis, ka ar šādu piedāvājumu lielu peļņi negūs.

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Par piena pārstrādes uzņēmuma AS «Smiltenes piens» iepriekšējo lielāko īpašnieku kapitāldaļām padziļinātu interesi izrādīja apmēram 50 investoru, kas ir daudz, intervijā atzina uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu konsultanta «Oaklins M&A Baltics» izpilddirektore Anna Aile.

Viņa teica, ka «Smiltenes piena» iepriekšējo lielāko īpašnieku kapitāldaļas izpirka Armanda Kovaldina uzņēmums ar Igaunijas fonda BPM palīdzību. Pārdošanas process piesaistīja gan ārvalstu, gan vietējo investoru interesi.

«Darījuma laikā mēs apzinājām ap 200 investoru no visas pasaules, no kuriem padziļinātu interesi izrādīja ap 50 investoriem. Fokuss bija uz Baltijas, Skandināvijas un Rietumeiropas spēlētājiem. Lielākā interese bija no Itālijas, Francijas, Vācijas un Baltijas stratēģiskajiem un finanšu investoriem,» sacīja Aile.

Pēc viņas sacītā, «Smiltenes piena» fokuss ir uz siera ražošanu, un tādēļ par kompāniju bija interese diezgan daudziem uzņēmumiem, kuri specializējas līdzīgā nišā. Taču tieši starptautiskajiem investoriem galvenā interese bija par ieiešanu Baltijas tirgū. Daudzi nozares spēlētāji paviesojās arī abās «Smiltenes piena» ražotnēs un atzinīgi novērtēja produktus un darba efektivitāti, kas bija labs atzinums tādam vietēja mēroga uzņēmumam, kāds ir «Smiltenes piens».

«Esmu no tiem uzņēmējiem, kas neiesaistās publiskā karā pret VID, jo pieņemu, ka taisnība var būt gan vienai pusei, gan otrai. Tomēr šodien pievienojos tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri saka, ka Valsts ieņēmumu dienests mums liek justies kā noziedzniekiem, tiklīdz rodas savstarpēja komunikācija,» savu sašutumu par VID attieksmi pret uzņēmējiem Facebook profilā pauž viesnīcas Hotel Roma vadītāja Linda Mūrniece.

«Pirms dažām nedēļām izveidoju savu uzņēmumu un lūdzu to reģistrēt kā nodokļu maksātāju. Ar mērķi paplašināt viesnīcas apsaimniekošanas darbību un paplašināties vispār. Jau astoņus gadus vadu pašreizējo uzņēmumu un gribas iet līdzi laikam, mainoties pašai un mainot darbības stratēģiju. Gandrīz pusmiljonu eiro katru gadu nomaksāju nodokļos un pat tad, kad neklājas pārāk labi, nepalieku parādā valstij. Pēc nodokļu nomaksas peļņas, kā jau daudziem nav, tomēr bizness tiek uzturēts un paši sev algas maksājam, tātad - dzīvojam kopumā labi. Pačīkstam par nodokļu slogu, bet mēģinām iet uz priekšu,» raksta L.Mūrniece.

«Tiklīdz VID uzzināja par vēlmi reģistrēties kā PVN maksātājam, izsūtīja vēstuli uz divām lapām, pieprasot ziņas, kāpēc man tā firma vajadzīga, vai man vispār būs darbinieki, kur es tos ņemšu, kāda būs viņu kompetence... Vēl daudz jautājumu, atbildes uz kuriem atrodamas datu bāzēs, uzņēmumu vadības teorijā vai nav atbildami vispār, jo uzdoti nākotnes un pieņēmumu formā. Visa vēstule tādā «tonī» , ka saprotu - esmu nogrēkojusies valsts priekšā, vēloties kaut ko mainīt savā biznesā. Uz jautājumiem, protams, atbildēsim un PASKAIDROJUMUS sniegsim. Jo citētie likuma panti ir iespaidīgi un skaidrs, ka palikšu bez iespējas maksāt nodokļus, ja VID darbiniecei, kas tos sacerējusi, kaut kas neiepatiksies,» turpina L.Mūrniece .

Latvija un Igaunija kopīgi izvēlējušās iegādāties vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu "IRIS-T", kas nozīmē, ka šis būs lielākais militārais iepirkums kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, svētdien žurnālistiem paziņoja Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).

Patlaban netiek atklāta potenciālā līguma summa un citas detaļas, taču sistēmu piegādes varētu sākties 2025.gadā. Līdz tam gan ir jāveic karavīru apmācība un infrastruktūras izveidošana. Vienlaikus Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs žurnālistiem norādīja, ka pirkums būs simtiem miljoniem eiro liels un patlaban tiek sāktas sarunas ar izvēlēto piegādātāju, Vācijas uzņēmumu "Diehl Defence". Ja sarunas norisināsies sekmīgi, tad cerams, ka līgumu varēs parakstīt jūnijā vai jūlijā.

Šajā iepirkumā sākotnēji seši uzņēmumi iesniedza piedāvājumus, taču šobrīd sarunas tiek turpinātas ar vienu, norādīja Igaunijas ministrs.

Iegādājamā sistēma būs jauna, moderna un militāri sevi jau pierādījusi, turklāt tās ir ļoti efektīvas pret Krievijas lidaparātiem karā Ukrainā. Tās ir efektīvas pret kaujas lidmašīnām, helikopteriem, bezpilota lidaparātiem un spārnotajām raķetēm, kā arī tās spēj iznīcināt tuvās darbības ballistiskās raķetes.

Saeimas galvenās ēkas atsevišķu telpu ekspluatācijas apturēšanas dēļ parlamenta darbs necietīs, šorīt telekanālā LNT uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Mūrniece pastāstīja, ka Saeimas darbinieki no nedrošajām telpām jau ir pārvietoti. Slēgtas tikušas arī divas lielākās reprezentācijas zāles - Sarkanā un Viesu, taču parlamentā esot arī citas telpas, kur uzņemt starptautiskās delegācijas un viesus.

Tagad tikšot turpināta Saeimas ēkas izpēte, atsedzot sijas, lai saprastu veicamos darbus un nepieciešamos ieguldījumus.

Mūrniece atzina, ka nākamā gada budžetā Saeima prasa papildus naudu gan algām, gan remontiem, un daļa no šiem līdzekļiem varētu nonākt šiem remontiem.

Plaisu palielināšanās tikusi piefiksēta līdz ar Saeimas namam blakus esošās Jēkaba baznīcas remontiem.

Kā ziņots, Saeimas Prezidijs ir nolēmis ierobežot atsevišķu telpu ekspluatāciju Saeimas ēkā Jēkaba ielā 11, informēja Saeimas Preses dienests.

Deputāti par 12.Saeimas priekšsēdētāju šodien ievēlēja nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) politiķi Ināru Mūrnieci.

Par Mūrnieces ievēlēšanu Saeimas priekšsēdētājas amatā nobalsoja 68 deputāti, bet 30 nobalsoja pret to.

Mūrniece iepriekšējā parlamenta sasaukuma vadīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, kā arī neilgu laiku bija VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītāja.

Mūrniece dzimusi 1970.gadā, 2007.gadā viņa Ekonomikas un kultūras augstskolā ieguva profesionālā bakalaura grādu tulkošanā, bet 2009.gadā Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātē ieguva 2.līmeņa profesionālo augstāko izglītību.

Mūrniece strādāja par žurnālisti Lauku Avīzē, savukārt 2011.gadā tika ievēlēta 11.Saeimā no nacionālās apvienības saraksta. Arī šogad viņa kandidēja 12.Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēta parlamentā.

Iespējams, ka nākamajā gadā ātro kredītu nozarei varētu uzlikt jaunu nodevu, tādējādi vēl vairāk pasargājot patērētājus, ka tie nenokļūst nemitīgi augošos parādos, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Viņa sīkāk atteicās komentēt minētā priekšlikuma nianses, tomēr piebilda, ka parlamentā šāds priekšlikums tiek pārrunāts. «Savulaik uzliktie ierobežojumi ātro kredītu nozarē vairs nepieļauj visatļautību, tomēr tā arvien turpina paputināt vienu, otru ģimeni, ko mēs nekādi nevaram pieļaut,» sacīja Mūrniece.

Līdz ar to viņa neslēpa, ka šāds priekšlikums saistīts ar nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) vēlmi atrast papildu līdzekļus demogrāfijai.

«Nākamajā gadā demogrāfijai būtu nepieciešami vien 32 miljoni eiro un tā ir tikai puse no prioritārajiem pasākumiem pieejamajiem 80 miljoniem eiro, tāpēc ir jāmeklē jauni ienākuma avoti budžetā,» skaidroja Mūrniece.

«Politiskais uzstādījums ir - radariem ir jābūt. Tā tomēr ir tehnoloģiju attīstība, un, ņemot vērā, ka šis projekts vispār tika sākts, policija arī ir pārorientējusi savu darbu, pārdalījusi resursus… tā tomēr ir visu lielāko Eiropas valstu pieredze, ka tie radari ir,» runājot par joprojām aktuālo fotoradaru problēmu, norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Atbildot uz jautājumu, kāda šobrīd ir moinistra prioritāte - lauzt līgumu vai tomēr kā panākt, ka tas tiek izpildīts, Kozlovskis laikrakstam Diena norāda: «Ja ņemam vērā, ka šis iepirkuma process ilga pusotru gadu un pirmie radari parādījās gandrīz pēc divu gadu ilga procesa… Tas nozīmē - ja visu sākam pa jaunu, mēs tikpat ilgi varam palikt bez radariem. Tāpēc uzstādījums ir pēc iespējas nodrošināt nepārtrauktību. Bet jāatzīst, ka šobrīd tie argumenti, kādus izvirzīja Vitronic Baltica, - nu mēs neredzam, kā viņi līgumu var izpildīt.»

«Mans uzstādījums ir tāds, ka valstij nebūtu jāsedz visi iespējamie zaudējumi… Šajā gadījumā mēs runātu tikai par aktīvu iegādi. Un pašlaik vērtējam, cik tas varētu maksāt un vai tas ir iespējams, gan tehniskā, gan finansiālā puse. Bēdīgākais scenārijs tomēr būtu, ja septembra beigās šī radaru darbība tiktu pārtraukta,» norāda Kozlovskis, runājot par iespējamo risinājumu - radaru nopirkšanu no Vācijas Vitronic.

Fotoradaru piegādātājs V-Traffic (iepriekš Vitronic Baltica un partneri) ir piekritis slēgt pagaidu vienošanos ar Valsts policiju (VP), lai maksimāli nodrošinātu uz Latvijas ceļiem izvietoto fotoradaru darbības nepārtrauktību pēc tam, kad pamata līguma darbība būs beigusies.

Par to aģentūru LETA informēja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece Daiga Holma. Viņa atzina, ka pārrunas ar V-Traffic turpinās, taču «labā ziņa ir tā, ka partneris ir piekritis sadarbībai», līdz ar to neatbildēts palicis vienīgi jautājums, kad šī pagaidu vienošanās tiks noslēgta – piektdien, 28.septembrī, vai nākamās nedēļas sākumā.

Tādējādi joprojām nav skaidrs, vai fotoradari uz Latvijas ceļiem darbosies šīs nedēļas nogalē, taču ir skaidrs, ka gadījumā, ja to darbībā būs pārrāvums, tad tas nebūs ilgāks par dažām dienām. Tādā gadījumā šajās dažās dienās ātruma kontroli un satiksmes drošību uz Latvijas ceļiem pilnā apmērā nodrošinās VP.