Šī gada pirmajos astoņos mēnešos finanšu institūciju izsniegto aizdevumu skaits maziem un vidējiem uzņēmumiem kopumā ir stabils, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” apkopotā informācija.
Sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) šī gada pirmajos astoņos mēnešos nedaudz pieaudzis aizdevumu skaists un vidējā aizdevumu summai, salīdzinot ar attiecīgu laika periodu pērn. Ievērojami vairāk aizņēmušās zemnieku saimniecības.
“Mūsu dati liecina, ka Krievijas īstenotais karš Ukrainā nav atstājis būtisku ietekmi uz mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanu. Neliels kritums ir vērojams SIA kreditēšanā aprīlī, taču pēc tam situācija atkal stabilizējusies. Šobrīd vidējā izsniegtā aizdevuma summa SIA ir ap 35 tūkstošiem eiro. Atšķirīga situācija vērojama ar aizdevumiem zemnieku saimniecībām, kur kopš gada sākuma vērojama stabila izaugsme. Ja pagājušā gada pirmajos astoņos mēnešos aizdevumu apmērs zemnieku saimniecībām bija svārstīgs, tad šobrīd tas viennozīmīgi ir ar pozitīvu tendenci, un vidējā kredīta summa ir ap 100 tūkstošiem eiro, kas ir par 28% lielāka nekā pērn,” informē Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.
Aptuveni piektā daļa aizdevumu izsniegti uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības, mežsaimniecības vai zivsaimniecības nozarēs, bet ap 16% - vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, kā arī transportlīdzekļu remonta uzņēmumiem. Aktīvi bijuši arī biznesi, kas veic profesionālos, zinātniskos vai tehniskos pakalpojumus, nodarbojas ar būvniecību vai ražošanu.
SIA izsniegto aizdevumu summa galvenokārt svārstās robežās no 5 līdz 50 tūkstošiem eiro, bet zemnieku saimniecībām sākot no 20 tūkstošiem un pārsniedzot 100 tūkstošu eiro robežu, jo visbiežāk tiek pirkta mūsdienīga lauksaimniecības tehnika vai saimniecību aprīkojums. Aptuveni puse no aizdevumiem ir finanšu līzings, un nedaudz virs 50% aizdevumu izsniegti ar nodrošinājumu.
Salīdzinot ar pirms pandēmijas laiku, turpina samazināties maksājumu kavējumi. Ja 2019. gadā par uzņemtajām finansiālajām saistībām laikus nenorēķinājās ap 6% līgumu, kas slēgti ar SIA, tad šobrīd - nedaudz virs 1%. Ne tik krasi, bet uzlabojas situācija arī ar zemnieku saimniecību kredītsaistībām. Tas liecina, ka pandēmijas laikā ir pieaugusi maksāšanas disciplīna, kas vērtējams kā pozitīvs pandēmijas blakusefekts. Tomēr uzņēmēji ir piesardzīgi pret papildu finanšu saistību uzņemšanos nākotnē.
“Lai gan tiem uzņēmumiem, kuru nozares pandēmijas ietekmē netika tieši skartas, maksājumu disciplīna varētu būt uzlabojusies, pašreizējā ekonomiskā un ģeopolitiskā situācija un arvien pieaugošā nenoteiktība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem liek būt piesardzīgiem attiecībā uz jaunu parādsaistību uzņemšanos. Intrum Eiropas maksājumu ziņojumā, kas aptver 11 000 Eiropas uzņēmumu, 21% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu norādījuši, ka plāno būt piesardzīgāki attiecībā uz jaunu parādsaistību uzņemšanos, trešā daļa plāno samazināt izmaksas, bet 17% mazo un vidējo uzņēmumu samazinās jaunu darbinieku pieņemšanu. Datos redzam arī to, ka lielai daļai mazo un vidējo uzņēmumu pietrūkst ekspertīzes, kā veiksmīgi vadīt inflācijas ietekmi uz viņu biznesu, bet 66% uzņēmumu sagaida, ka šogad viņu debitori sāks kavēt rēķinu apmaksu vai vispār nesamaksās,” skaidro Eiropas lielākās kredītu pārvaldības un parādu atgūšanas kompānijas Intrum ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.
