Pasaulē

N. Talebs: uzņēmēji ir jāciena tāpat kā karavīri

Dienas Bizness, 27.06.2013

Jaunākais izdevums

Finansists un bestselleru autors Nasims Nikolass Talebs, kurš izveidojis Melnā gulbja neparedzamības teoriju, uzskata, ka uzņēmēji ir pelnījuši lielu cieņu par savu riskēšanu un būtu jānosaka speciāla diena, kurā tie tiktu godināti.

«To varētu saukt par Nacionālo uzņēmēju dienu,» sarunā ar britu laikrakstu Independent izteicies N. Talebs, skaidrojot, ka šī diena varētu būt veltīta uzņēmējiem tāpēc, ka tie ir varoņi, kuri nereti uzņemas pašnāvniecisku risku, lai ļautu izdzīvot ekonomikai kopumā. «ASV un Lielbritānijai ir fantastika riskēšanas vēsture – bez kauna zaudēt un visu sākt no jauna. Mums ir jāatjauno šis gars,» sacīja finansists.

N. Talebs uzsver, ka riskējušie uzņēmēji, kuru plāni sabrukuši, būtu jāciena tāpat kā karavīri, jo tā pat kā neesot neveiksmīga karavīra – dzīva vai miruša – neesot arī neveiksmīgu uzņēmēju. «Ja jūs uzņematies riskus un ar pašcieņu stājaties ar seju pret savu likteni – nekas, ko jūs darāt, nepadarīs jūs neievērojamus. Savukārt, ja jūs neuzņematies riskus, nekas ko jūs darāt, jūs nepadarīs lielus,» sacīja N. Talebs.

Finansists norāda, ka jāveicina mazu uzņēmumu darbība. «Es esmu kapitālists, bet tāds, kurš dod priekšroku uzņēmumiem, kurus joprojām vada to dibinātāji un īpašnieki. Mazie [uzņēmumi] ir spēcīgi. Mums vajadzētu sadalīt lielās, birokrātiskās kompānijas un izmantot pretmonopola likumdošanu,» atzina N. Talebs. Savas idejas viņš pamato sacīdams, ka nodarboties ar muļķībām ir daudz vieglāk makro līmenī nekā mikro līmenī.

Viņš arī kritizēja banku sistēmu, uzsverot, ka baņķieri krīzes laikā ir zaudējuši vairāk naudas nekā ir spējuši nopelnīt, bet joprojām saņem lielas algas. N. Talebs uzskata, ka finanšu jomā strādājošajiem būtu jābūt pilnībā atbildīgiem par savā rīcībā nodotajiem līdzekļiem. Bankām būtu jāaizliedz arī uzņemties lielus riskus, kuru rezultātā cieši nesaistīti cilvēki.

Skarbus vārdus N. Talebs veltījis arī izglītības sistēmai norādot, ka zināšanu nodošana «no augšas uz leju» ir ilūzija. «Izglītība bez erudīcijas ir pilnībā nekas. Stīvs Džobss, Bils Geitss un Marks Cukerbergs nepabeidza universitātes. Pārāk daudz uzmanības tiek pievērsts formālai izglītībai. Es saviem bērniem esmu teicis neuztraukties par atzīmēm, bet gan izbaudīt mācīšanās procesu,» sacīja finansists un publicists.

Melnā gulbja teorija ir metafora, kas apzīmē notikumus, kuri ir pilnībā negaidīti un atstāj ievērojamas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Eiropas elektorāta ēšanas paradumu maiņa

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmstermiņa vēlēšanu satriecošais iznākums Lielbritānijā, kas bija apgriezti proporcionāls premjeres Terēzas Mejas aukstasinīgajām reālpolitiskajām kalkulācijām, uz izbrīnu paņēma arī mani. Jādomā, ka vēlēšanu nakts rezultātu ienākšana Dauningstrītā izraisīja pamatīgāku viļņošanos nekā uz brīdi uzrautās uzacis kādā Ziepniekkalna savrupnamā, tomēr šeit nu mēs esam – līdzšinējās politkalkulāciju metodes nedarbojas, bet kaut kā taču par to politiku jādomā ir.

Gan jau profesionāli politologi to formulēs precīzāk, bet man pašlaik Eiropas elektorātā notiekošais atgādina ēšanas paradumu maiņu. Gan Lielbritānijas parlamenta apakšpalātas ārkārtas vēlēšanās, kas ir šo pārdomu katalizators, gan Francijas prezidenta vēlēšanās pirms tam un Francijas parlamenta apakšpalātas vēlēšanās pēc tam ir acīm redzama pārbīde elektorāta politiskajās izvēlēs no, teiksim tā, kompleksajām pusdienām uz brīvu – absolūti brīvu! – ēdienkarti.

Nezinu, kurš un kur tieši ir ieviesis, manuprāt, neveiksmīgo apzīmējumu «biznesa pusdienas», bet vismaz politiskās ēdienkartes sakarā biznesa pusdienu jeb faktiski komplekso pusdienu laiks ir aizgājis. Vietā ir nācis radikāls izvēlīgums. Es nesaku, ka turpmāk mums sava politiskā sadzīvošana un partiju labējais vai kreisais dalījums ir radikāli jāpārstrukturē, bet jārēķinās ar šo tendenci ir. Proti, ir kļuvis pieņemami no apjomīgas kūkas paņemt tikai garnējumu vai – tikai svecītes. Un tad vēl sacelt jezgu, kāpēc nav daudz vairāk svecīšu. Šai jaunajā situācijā argumentēt par to, ka vispār jau runa ir par kūku, nevis par svecītēm, acīmredzot ir bezjēdzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijai apstādinot daudzus procesus, arvien skaidrāks kļūst tas, ka notiekošajam būs graujoša ietekme uz pasaules ietekmīgākajām (un ne tikai) tautsaimniecībām. Tiesa gan, neskatoties uz arvien drūmāku ekonomikas datu plūsmu, kopš marta otrās daļas strauji turpina atveseļoties cenas lielākajos pasaules akciju tirgos.

Akciju tirgum vērtspapīru novērtējumos nākotni patīk ietvert ļoti laicīgi. Tādējādi, ja skatās uz to, par ko šobrīd gatava balsot nauda, tad tas jau varētu būt potenciālais ekonomikas atveseļošanās process.

Kopš sava marta beigu daļas zemākā punkta ASV akciju tirgus "Standard & Poor" 500" indeksa vērtība līdz šīs nedēļas sākumam bija palielinājusies jau par 26,5%! Tas nozīmē, ka ASV akciju kritums kopš februāra rekorda ir 16% apmērā. Savukārt kopš gada sākuma ASV akcijas kļuvušas vien par 11% lētākas. Kopumā tas nebūt nav maz, lai gan patiesībā – arī nekas ļoti briesmīgs. Līdzīga cenu dinamika, lai gan nedaudz bēdīgāka, vērojama arī Eiropā. Piemēram, Vācijas akciju tirgus DAX indeksa vērtība kopš marta izpārdošanas dziļākā punkta palēkusies jau aptuveni par ceturto daļu. Kopš februāra virsotnēm gan šī indikatora vērtība joprojām sarukusi par 23,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru