Jaunākais izdevums

Latvijas valdība atbalstījusi jaunā Nacionālā futbola stadiona projekta turpināšanu, apliecinot, ka šis projekts ir nozīmīgs solis Latvijas sporta, ekonomikas un infrastruktūras attīstībā - projekts, kas iemieso ilgtspējīgas būvniecības, dizaina un sabiedriskās atbildības principus.

Projekta izpētes un konceptuālās izstrādes darbus veica arhitektūras birojs SEP kopā ar starptautisko stadionu konsultantu Populous, nosakot optimālo stadiona ietilpību – vismaz 15 000 skatītāju – un mērķi radīt daudzfunkcionālu, energoefektīvu infrastruktūru, kas kalpos ne tikai sportam, bet visai sabiedrībai.

Jaunais stadions nav tikai futbola laukums – savā ziņā tas būs nacionālās identitātes simbols, kas veicinās ne tikai sporta pieejamību, jauniešu iesaisti un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, bet arī būs biznesa katalizators Rīgā. Futbols jau šobrīd ir pieejamākais sporta veids Latvijā, un ar jaunu, mūsdienīgu infrastruktūru šis potenciāls tikai pieaugs.

Plānotā stadiona infrastruktūra būs pieejama cilvēkiem ar dažādām vajadzībām, nodrošinot iekļaujošu vidi gan sportistiem, gan skatītājiem. Jaunie risinājumi ļaus stadionam kļūt par sabiedrisku centru, kas darbojas visu gadu — sporta pasākumi, koncerti, izglītības un kultūras iniciatīvas padarīs to par nozīmīgu pilsētas dzīves epicentru.

Atbilstoši valdības informatīvajam ziņojumam, kas balstīts uz SEP un Populous izstrādātās stadionakoncepcijas, futbola infrastruktūras attīstība var dot papildu ekonomisko vērtību 37 miljonu eiro apmērā, kas ekonomikā atgrieztos ar 55 miljonu eiro pienesumu iekšzemes kopproduktā.

Futbols jau šobrīd ir pieejamākais sporta veids Latvijā, un nozare ik gadu ģenerē vairāk nekā 9 miljonus eiro nodokļu ieņēmumos. Jaunais stadions šo pienesumu palielinās, vienlaikus veicinot tūrismu, viesmīlības, ēdināšanas un transporta industriju.

Projekta īstenošana radīs simtiem darba vietu būvniecībā un saistītajos pakalpojumos, bet stadiona ikdienas darbība sniegs ilgtermiņa nodarbinātības iespējas un jaunas profesionālās prasmes sporta un pasākumu industrijā.

Stadiona projekts būs arī pilsētas attīstības katalizators – tas papildinās Rīgas ilgtermiņa stratēģiju līdz 2030. gadam, kur uzsvars likts uz ilgtspējīgu mobilitāti, viedu tūrisma infrastruktūru un pilsētas reģenerāciju.

Paredzēts, ka jaunais stadions kļūs par daudzfunkcionālu objektu ar 365 dienu izmantojumu, kas papildinās Rīgas kultūras un ekonomisko piedāvājumu, piesaistīs starptautiskus pasākumus un uzlabos pilsētas tēlu Ziemeļeiropas mērogā.

“Nacionālais stadions nebūs tikai arhitektūras projekts – tas ir ieguldījums cilvēkos, pilsētā un nākotnes ticībā. Ilgtspējīga infrastruktūra nozīmē atbildīgu pieeju gan būvniecībai, gan pilsētas dzīves kvalitātei,” uzsver Oļegs Umanskis SEP komercdirektors, “mēs lepojamies, ka kopā ar Populous varējām radīt vīziju, kas apvieno mūsdienīgu dizainu, funkcionalitāti un sabiedrisko nozīmi.”

Jaunais Nacionālais stadions kļūs par ilgtspējīgas attīstības simbolu Latvijā — vietu, kas apvienos sportu, ekonomiku un sabiedrību. Projekta virzība uz priekšu apliecina, ka Latvija ir gatava domāt ilgtermiņā – investējot tajā, kas rada vērtību ne tikai šodien, bet arī nākotnē.

Pakalpojumi

Finansējuma piesaiste, projektēšana, tehnoloģijas un būvniecība - viss atrodams SEP

Jānis Goldbergs,22.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEP arhitektūras birojs lauksaimnieciskās ražošanas infrastruktūras būvniecībā nāk ar principiāli jaunu, kompleksu piedāvājumu – zemniekiem tiek piedāvāts viss, sākot no priekšizpētes, finansējuma piesaistes stratēģijas izveides un atbalsta tā realizācijā, projektēšanas, tehnoloģisko iekārtu piegādes un beidzot ar būvniecību, Dienas Biznesam atklāja SEP lauksaimniecības projektu direktors Oļegs Mihailovskis.

Kā veiksmīgu piemēru SEP prezentē projektēšanu un būvniecību uzņēmumam Balticovo, kurā radīta gan unikāla tehnoloģija vistu mēslu pārstrādei biogāzē, gan biogāzes attīrīšanas sistēma, iegūstot biometānu, gan tā ievadīšana gāzes tīklā, lai būtu iespējama gāzes ar zaļo sertifikātu pārdošana Eiropas tirgū. SEP šobrīd projektē un vada būvniecības procesu 12 kūtīm vistu turēšanai ārpus sprostiem, novietnes jaunputniem. Mērogam – vienā vistu kūtī mitinās ap 165 000 putnu. Līdzīgi projekti ir Igaunijā un Lietuvā. SEP projektētāji saredz iespēju iegūto pieredzi piemērot visdažādākajās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs, jo īpaši uzsverot biogāzes ražošanas izdevīgumu laukos.

Eksperti

Jauns Nacionālais futbola stadions – pieci iemesli, kāpēc Latvijai un Rīgai tas ir izšķiroši svarīgs

Arhitektūras birojs SEP,19.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgus gadus notiek diskusijas par jauna un mūsdienīga Nacionālā futbola stadiona nepieciešamību. Futbols ir sporta veids ar visplašāko iesaisti pasaulē, un arī Latvijā to spēlē un atbalsta desmitiem tūkstošu bērnu, jauniešu un pieaugušo.

Tomēr šobrīd Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai nav sava nacionālā futbola stadiona.Latvijas Futbola federācija pēc publiska konkursa uzticējusi Baltijā lielākajam arhitektūras birojam SEP uzsākt Latvijas Nacionālā futbola stadiona (LNFS) koncepcijas izstrādi. Projekta izstrādē SEP kā partneri pieaicinājis arī Populous – vienu no pasaules vadošajiem stadionu arhitektūras un attīstības birojiem, kura pieredzē ir vairāk nekā 1400 projekti visā pasaulē, tostarp Vemblija stadions Londonā, Tottenham Hotspur stadionu komplekss, Olimpiskie stadioni Sidnejā un Londonā, un tas ļaus LNFS koncepcijai arī izveidot globālu un modernu dimensiju.Pašlaik koncepcija un izpētes rezultāti vēl ir apkopošanas stadijā, taču jau tagad ir skaidra virkne iemeslu, kāpēc šāds stadions ir vitāli nepieciešams Rīgai un Latvijai. SEP ir apkopojis 5 šādus iemeslus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par tā nepieciešamību vairs nav jāpārliecina nedz valdība, nedz Rīgas dome, arhitektu un inženieru birojs SEP izstrādā konceptu, un gada laikā jau zināsim, cik skatītājiem taps futbola stadions Lucavsalā, Dienas Biznesam intervijā atklāja Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.

Pastāstiet par Nacionālā futbola stadiona ieceres vēsturi! Ne jau pirmo gadu par stadionu prāto? Kādēļ vajadzēja un vajag, un kāpēc neizdevās iepriekš?

Pirms vairāk nekā desmit gadiem gan Futbola federācijā, gan arī sabiedrībā bija plašas diskusijas par jauna stadiona nepieciešamību, jo bija pilnīgi skaidrs, ka Skonto stadions vai arī vecais Daugavas stadions pirms renovācijas neizpilda mūsdienīga ceturtās kategorijas stadiona prasības. Proti, ir nepieciešams jumts, vajadzīgs pietiekams skaits sēdvietu skatītājiem, palīgtelpas un tehniskie mezgli spēles norisei. Līdzīgas būves Latvijā ir gan hokeja spēļu apmeklētājiem, gan basketbola cienītājiem. Ir halles, kas apmierina starptautiskās prasības, kurās var notikt augsta līmeņa spēles un kuras var apmeklēt pietiekams skaits skatītāju. Tas, kādas ir prasības ceturtās kategorijas futbola stadionam, bija zināms jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, un šīs prasības nav būtiski mainījušās. Loģiski, ka futbola cienītāji, federācija, sabiedrība kopumā visu laiku izdara šo spiedienu, proti, mums vajag vismaz vienu šādu stadionu. Kaimiņvalstī Igaunijā jau sen ir uzbūvēts šāds stadions ar 12 tūkstošiem skatītāju vietu. Jau pirms septiņiem gadiem tur notika UEFA superkausa spēle.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu augstāku procesu efektivitāti un kvalitāti būvniecības nozarē Latvijā, kā arī stratēģiski attīstītu SEP pakalpojumu klāstu saviem klientiem, dibināts jauns būvniecības uzņēmums – SEP Construction.

SEP Construction dibināts ar mērķi nodalīt SEP projektēšanas un būvniecības kompetences, vienlaikus saglabājot ciešu sadarbību un sinerģiju starp abiem uzņēmumiem. Šāda pieeja ļauj SEP Construction pilnībā koncentrēties uz profesionālu un efektīvu būvniecības procesa vadību, saglabājot SEP augstos kvalitātes standartus.

Kā norāda viens no SEP Construction īpašniekiem, A/S Balticovo valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, jaunajā uzņēmumā izdevies izveidot jaudīgu vadības komandu, kas ir priekšnoteikums spēcīga būvniecības uzņēmuma attīstībai. “Vadības komanda ir uzņēmuma mugurkauls, tāpēc ļoti rūpīgi izvērtējām, kas veidos SEP Construction kodolu. Manuprāt, mums ir izdevies vadības sastāvā sabalansēt biznesa potenciālu, profesionālo pieredzi un spēcīgu menedžmentu,” atklāj V. Mhitarjans.

Nekustamais īpašums

SEP noslēdz 2025. gadu ar stabilu izaugsmi un skatu nākotnē

Db.lv,17.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektūras birojam SEP 2025. gads aizvadīts ar spēcīgu izaugsmes tempu un skaidru skatījumu par nākotnes attīstību. Šis gads SEP bija intensīvu projektu, tehnoloģisku inovāciju un komandas profesionālās izaugsmes periods, kurā uzņēmums vēl vairāk nostiprinājis savu lomu kā lielākais arhitektūras birojs Latvijā.

2025. gadā SEP arhitektu, inženieru un BIM speciālistu komanda strādāja pie 36 projektiem un 11 autoruzraudzības projektiem vairākās valstīs. Projektu ģeogrāfija aptvēra plašu reģionu — no Latvijas līdz Lietuvai un Igaunijai, no Somijas infrastruktūras objektiem līdz pat projektiem ASV tirgū.

Projektēšana ietvēra visu spektru: dzīvojamās un biroja ēkas, valsts mēroga infrastruktūras objektus, modernas industriālās ražotnes, biogāzes un biometāna stacijas, kā arī ilgtspējīgas enerģētikas risinājumus. “Šie ir objektīvi fakti un tie apliecina SEP komandas jaudu un profesionalitāti,” uzsver SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Starp 2025. gada nozīmīgākajiem projektiem īpaši izceļami vairāki. Viens no stratēģiski svarīgākajiem darbiem ir Latvijas Nacionālā futbola stadiona koncepcija, kas izstrādāta sadarbībā ar “Populous” — pasaulē atzītu sporta infrastruktūras līderi. Šī sadarbība ļāva apvienot vietējo kompetenci ar globālu pieredzi.

Ekonomika

LNSC pārvaldīto aktīvu bilances kopējā vērtība ir ap 120 miljoniem eiro

LETA,07.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa sporta objektu Latvijā arī nākotnē prasīs valsts finansējumu, uzskata Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Fragments no intervijas

Vai LNCS nošķir sporta objektus, kuros ieguldījumi atgriežas sabiedrībai, no tiem, kurus valsts uztur galvenokārt stratēģisku vai pat politisku iemeslu dēļ?

Es teikšu, ka uz visiem objektiem var skatīties no abām pusēm. Es pieļauju, ka politiskais konteksts ir domāts par Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi. Ir skaidrs, ka neviena šāda veida trase pasaulē nekad nestrādās ar plusiem. Piemēram, Lillehammeres trase Norvēģijā saņem lielāku dotāciju nekā viss LNSC kopā. Arī nekur citur pasaulē trases nedarbojas kā biznesa objekti. Savukārt šos mīnusus mazina, piemēram, to pašu izklaides braucienu organizēšana. Tāpat no trases ēkas 6.stāva ir iespēja ieraudzīt skaistāko skatu uz Siguldu, un tas ir iecienīts tūrisma galamērķis. Līdz ar to, ja mēs par Siguldas trasi runājam ne tikai kā par sporta, bet arī kā par izklaides un tūrisma objektu, tad trases ārzemju braucēji vidēji gadā Latvijā pavada 6500 naktis, kas, pieņemot, ka vidēji viena sportista izdevumi par vienu pavadīto nakti ir 200 eiro, kopā veido ap 1,3 miljonu eiro gadā tiešo ekonomisko ietekmi. Tas ir, neskaitot trenerus un citu pavadošo personālu. Šī ekonomiskā ietekme atsver LNSC gada dotāciju, kas nākamajā gadā būs nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro..

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecavā top jauna 15 miljonus eiro vērta olu šķirotava – centrālais posms Balticovo vairāk nekā 100 miljonu eiro investīciju kompleksā.

Projekta arhitektūru, inženiertehniskos risinājumus un tehnoloģiju integrāciju izstrādāja Latvijas lielākais arhitektūras birojs SEP.

Balticovo jaunā olu šķirotava kļūs par sirdi un smadzenēm visam ārpus sprostu olu ražošanas kompleksam. Šajā kompleksā ietilps 12 kūtis ar ārpus sprostu sistēmām, četras jaunputnu kūtis, kurā tiks audzināti cāļi, kā arī jau minētā olu šķirotava. Komplekss ir vērienīgs – katrā vistu novietnē mitināsies ap 160 000 vistu, tātad kopā šajā kompleksā ārpus sprostu apstākļos dzīvos mazliet mazāk par 2 miljoniem dējējvistu. Savukārt caur 8000 m² plašo olu šķirotavu ikdienā plūdīs ap 2 miljoniem olu, kas tiks sašķirotas, pārbaudītas, iepakotas un sagatavotas gan vietējam tirgum, gan eksportam. Investīciju apjoms – 15 miljoni eiro – padara šo projektu par vienu no lielākajiem šāda tipa pārtikas infrastruktūras attīstības projektiem Baltijā.

Ekonomika

TOP 10 ietekmīgākie sporta funkcionāri Latvijā

Ints Megnis, Sporta Avīze,07.01.2026

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis un Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sporta sistēma ir sarežģīts politiskās varas, administratīvo procesu, federāciju interešu un infrastruktūras uzturētāju tīkls. Reālā ietekme bieži slēpjas nevis skaļākajos amatos, bet spējā virzīt lēmumus - politiskus, finansiālus, stratēģiskus vai institucionālus.

Sporta Avīze apkopoja 2025. gada ietekmīgākos cilvēkus Latvijas sporta varas struktūrā, balstoties ietekmē, pieejā resursiem un spējā noteikt spēles noteikumus sporta nozarei.

1. vieta - Dāvis Mārtiņš Daugavietis

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs - faktiskais sporta politikas virzītājs

Daugavietis šobrīd ir Latvijas sporta politikas centrālā persona. Formāli atbildīgs par sporta nozari kā Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, viņš ir tas, kurš vada darba grupas, koordinē federācijas, izstrādā jaunos finansēšanas modeļus un uztur dialogu starp nozari un valdību.Politikas lēmumi, sporta budžeta sadalījums, prioritāšu noteikšana - tas viss ikdienā iet caur viņu. Šī loma nav tikai “administratīva”. Tā ir gan politiska, gan stratēģiska, padarot Daugavieti par cilvēku, kurš reāli nosaka virzienu, kādā attīstās Latvijas sporta sistēma.Viņa rokās ir gan ietekme, gan mandāts to īstenot.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEP arhitektūras birojs kā projektētājs un SEP Construction kā būvnieks ir gatavi Latvijas tirgum piedāvāt būvniecību, kas ar garantiju iekļausies termiņos un paredzētā budžeta rāmī, tā mainot domāšanu būvniecības nozarē kopumā.

To intervijā Dienas Biznesam apliecina SEP arhitektūras biroja komercdirektors Oļegs Umanskis un šogad aprīlī dibinātā būvniecības uzņēmuma SEP Construction izpilddirektors Gatis Kauliņš.

Fragments no intervijas

SEP kā arhitektūras birojs pastāv kopš Latvijas brīvvalsts atgūšanas, ilgstoši nodarbojās ar pakalpojumu eksportu, projektēja elektrostacijas ārvalstu pasūtītājiem. Kaut cik vērā ņemama tirgus daļa vietējā tirgū sāk parādīties pēc 2008. gada krīzes. Kad nolēmāt, ka arī būvniecības sadaļa būs labs papildinājums grupas darbam?

O.U.: Projektējot atomelektrostacijas ārvalstīs, mēs ieguvām ļoti plašu kvalifikāciju būvniecības vadībā. Šādu objektu būvniecības vadība ir ļoti atbildīga, un mēs to apguvām perfekti. Esam novadījuši tieši šajā segmentā projektēšanu un autoruzraudzību ap 50 ēkām. Izveidojās arī spēcīga būvniecības vadības komanda. Pienāca brīdis, kad pasaulē notika ģeopolitiskas pārmaiņas un mēs sapratām, ka arī mums ir strauji jāmainās. Tas bija jau 2014. gads, kad sākām virzīt papildu biznesa stratēģiju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums SEP construction ir uzsācis trīsstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas pārbūvi un tai pieguļošās teritorijas labiekārtošanai Iecavā.

Ēka pēc tās pārbūves pabeigšanas paredzēta Balticovo darbiniekiem, bet projekta kopējās izmaksas lēšamas vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. Paredzēts, ka pēc pabeigšanās ēkā varēs dzīvot ap 120 cilvēki.

Ēka, kuras būvniecība uzsākta vēl padomju laikos, bet tā arī netika pabeigta, atrodas Iecavā, Raiņa ielā 2A. Ēkas pārbūves projekts paredz esošās trīsstāvu ēkas pārbūvi par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Balticovo darbiniekiem.

Pārbūves darbos paredzēta balkonu pašnesošo sienu demontāža un jaunu sienu izbūve, iekšējo starpsienu demontāža un jaunu sienu izbūve, ēkas siltināšana logu un durvju izbūve. Pārbūve faktiski nozīmē izveidot mūsdienīgu un komfortablu dzīvokļu kompleksu, lai pēc tā nodošanas ekspluatācijā, lai tajā varētu uzsākt dzīvi jaunie mājas iedzīvotāji. Tāpat paredzēts labiekārtot apkārt esošo teritoriju - ierīkot velo novietnes, soliņus, atkritumu urnas, rūpnieciski ražota atkritumu konteineru nojumi, dekoratīvus apstādījumus. autostāvvietu, brauktuvi un gājēju celiņus, kā arī bērnu rotaļu laukumu ar slidkalniņu, šūpolēm un smilšu kasti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektūras birojs SEP ir uzsācis darbu pie siltumtrases maģistrāles projektēšanas Somijas galvaspilsētas Helsinku aglomerācijā, kur šobrīd top Microsoft datu centru komplekss.

Šis projekts ir unikāls pasaules mērogā – serveru radītais liekais siltums tiks novadīts uz centralizētās siltumapgādes tīkliem, nodrošinot siltumu vairākām Somijas pilsētām.

Partnerībā ar enerģētikas uzņēmumu Fortum, Microsoft izstrādā vienu no lielākajiem atkritumsiltuma pārstrādes projektiem pasaulē. Paredzēts, ka no datu centriem tiks novadīts serveru radītais siltums, kuru jauda tiek lēsta līdz 16 MW. Ņemot vērā šīs jaudas ir pieņemts lēmums to izmantot siltumapgādē, tāpēc ar to paredzēts apsildīt trīs Somijas pilsētas – līdzvērtīgas Tukumam, Dobelei un Smiltenei Latvijā.

Šāds risinājums ļaus būtiski samazināt CO₂ emisijas, salīdzinot ar tradicionālu apkures sistēmu, un kalpos kā paraugmodelis citām valstīm, kā izmantot datu centru potenciālu ilgtspējīgai siltumapgādei.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs eiro, kas ieguldīts sporta infrastruktūrā, atgriežas sabiedrībā - nodokļos, darbavietās, cilvēku veselībā un valsts reputācijā. Tas ir ieguldījums nākotnē, nevis izmaksas. To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs (LNSC) valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Viņš norāda, ka sporta infrastruktūras pieejamības uzlabošana palīdz ne tikai profesionāliem sportistiem, bet dod iespēju ikvienam - arī bērniem, jauniešiem un amatieriem - nodarboties ar sportu, veicinot sabiedrības veselību un aktīvu dzīvesveidu.

2022. gada 27. septembrī Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Nacionālais sporta centrs, apvienojot četras valsts kapitālsabiedrības – kultūras un sporta centru Daugavas stadions, bobsleja un kamaniņu trasi Sigulda, tenisa centru Lielupe un sporta centru Mežaparks. Šobrīd tām pievienojušās arī jaunuzceltā Komandu sporta spēļu halle un sporta bāze Kleisti. Kāpēc bija nepieciešams apvienot būtībā tik dažādas sporta bāzes?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Arhitektūras gada balva (LAGB) ir nozīmīgākais notikums arhitektūras nozarē — tas ne tikai godina izcilākos darbus, bet arī izgaismo, kā mainās un attīstās mūsu būvētā vide. Arhitektūras birojs SEP, šī gada LAGB balvas Lieldraugs, vēlas īpaši izcelt tieši industriālās arhitektūras nozīmi, tāpēc ir iedibināta un pasniegta pirmās Industriālās arhitektūras balva.

SEP šogad pirmo reizi pasniedza savu īpašo balvu — SEP Industriālās arhitektūras gada balvu. Mērķis ir iedibināt jaunu tradīciju, kas ļautu katru gadu īpaši izcelt industriālās arhitektūras sasniegumus Latvijā. Šī balva netiek pasniegta “par apjomu” vai “par tehnoloģiju” vien — tā ir cieņas apliecinājums spējai radīt industriālu arhitektūru, kas ir kvalitatīva, pārdomāta un organiski iederīga savā vidē.

Industriālā arhitektūra bieži paliek ēnā — tā nav pilsētu reprezentācijas seja, bet tieši šajās ēkās veidojas valsts ekonomikas mugurkauls. Šīs ēkas veido vietas, kur strādā cilvēki, tiek radītas tehnoloģijas un produkti, kas ceļo uz visām pasaules malām. Šogad ir īpašs prieks, ka LAGB 2025 finālā bija pārstāvēti trīs industriālās arhitektūras projekti, kas apliecina šīs jomas pieaugošo kvalitāti un nozīmi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek apsvērti vairāki varianti jauna nacionālā futbola stadiona būvniecībai, liecina darba grupas sagatavotais ziņojums, kas nodots saskaņošanai.

Kopumā vērtētas sešas alternatīvas, sākot no esošā "BTA Daugavas stadiona" pārbūves līdz jauna stadiona celtniecībai publiskās un privātās partnerības (PPP) projektos, arī uz privātas zemes.

Padziļinātai analīzei izvirzīti trīs scenāriji - jauna stadiona būvniecība ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošā Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) līdzdalību, PPP projekts uz valsts vai pašvaldības zemes, kā arī PPP projekts uz privātas zemes, piemēram, iegādājoties un attīstot "Skonto" stadionu.

Nacionālais futbola stadions taps Lucavsalā

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par...

Neviens no variantiem nav komerciāli patstāvīgs, tādēļ publiskajam sektoram būs jāuzņemas daļa finansējuma riska, norādīts ziņojumā. Kā izdevīgākais risinājums tiek izcelts PPP modelis uz valsts vai pašvaldības zemes, kur ikgadējā subsīdija varētu būt ap 4,9 miljoniem eiro.

Salīdzinājumam, ja stadionu būvē LNSC, deficīts var sasniegt 5,8 miljonus eiro, savukārt PPP modelis uz privātas zemes - ap pieciem miljoniem eiro, liecina darba grupas aplēses.

Izvērtējot visus scenārijus, darba grupa visaugstāk novērtējusi ideju, ka LNSC vai sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Latvijas Futbola federāciju (LFF) veic jauna stadiona būvniecību PPP partnerības projektā uz valsts vai pašvaldības zemes.

Tikpat augstu novērtēta iecere par jauna stadiona būvniecību PPP partnerībā uz privātas zemes, piemēram, privāta stadiona "Skonto" iegādi un tā turpmāko attīstību sadarbībā ar LNSC, Rīgas pašvaldību un LFF.

Savukārt "BTA Daugavas stadiona" pārbūve, lai arī potenciāli lētāka, nav ilgtspējīgs risinājums - dizaina, struktūras un uzturēšanas ierobežojumu dēļ tā atpaliek no pārējām alternatīvām un saņēmusi viszemāko punktu skaitu, norādīts ziņojumā.

Alternatīvu izvērtēšanai izmantoti dati no LFF piesaistītā arhitektūras biroja "SEP" un tā starptautiskā konsultanta uzņēmuma "Populous" izstrādātā ziņojuma, kas noteicis optimālo stadiona sākotnējo izmēru - vismaz 15 000 sēdvietu, kā arī analizējis iespējamo būvniecības, uzturēšanas izmaksu un ieņēmumu potenciālu.

Darba grupa norāda, ka šo finansējuma deficītu potenciāli var segt, izmantojot valsts, Rīgas pašvaldības un LFF UEFA "Hattrick" programmas finansējumu, balstoties uz Rīgas domes un LFF apliecinājuma vēstulēm.

Ziņojumā arī norādīts, ka futbola infrastruktūras attīstība sniegtu papildu ekonomisku pienesumu - futbols Latvijā var ģenerēt pievienoto ekonomisko vērtību 37 miljonu eiro apmērā, kas ekonomikā atgriežas ar 55 miljonu eiro ieguldījumu iekšzemes kopproduktā. Savukārt LFF un futbolu klubu nodokļu iemaksas veido vairāk nekā deviņus miljonus eiro.

IZM kopā ar LNSC līdz 2026.gada maijam būs jāsagatavo aprēķini un pilna dokumentācija par to, kā visizdevīgāk stadiona projektu īstenot, izriet no valdības sēdes protokollēmuma projekta. Stadionu plānots uzbūvēt līdz 2030.gada otrajai pusei.

Kā vēstīts, pagājušā gada aprīlī Rīgas dome piešķīra zemi Lucavsalā nacionālā futbola stadiona projektam. Savukārt 2024.gada decembrī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdeva rīkojumu par darba grupas izveidi futbola stadiona projekta publiskās un privātās partnerības risinājumu izstrādei.

Pret stadiona būvniecību Lucavsalā iebilst Lucavsalas dārziņu teritoriju nomnieki.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu Baltijas lielākā arhitektūras biroja SEP korporatīvo pārvaldību, uzņēmuma padomei pievienojies Toms Auškāps, kurš kļuvis par padomes priekšsēdētāja vietnieku.

SEP izaugsme pēdējos gados bijusi īpaši strauja – uzņēmums īsteno arvien apjomīgākus un sarežģītākus projektus, paplašina darbības virzienus un stiprina starptautisko klātbūtni. Šādu attīstību iespējams nodrošināt tikai ar pārdomātu un mērķtiecīgu uzņēmuma vadību, tāpēc arī padomes sastāvā bija nepieciešams jauns impulss un stratēģisks redzējums. Tāpēc par padomes priekšsēdētāja vietnieku kļuvis Toms Auškāps, pieredzējis vadītājs ar ilggadēju un padziļinātu kompetenci korporatīvās pārvaldības, ilgtspējas un aprites ekonomikas jautājumos.

Toms Auškāps ir absolvējis Rīgas ekonomikas augstskolas executive MBA programmu, ir aktīvs Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta biedrs un labas korporatīvās pārvaldības profesionālis ar ilggadēju pieredzi. Viņa teorētiskās zināšanas korporatīvās pārvaldības jautājumos, un redzējums būs būtisks ieguldījums SEP attīstības vīzijas stiprināšanā un labas korporatīvās pārvaldības realizācijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir uzsākta Balticovo biogāzes stacijas EGG ENERGY modernizācijas 3. kārtas būvniecība. Projektu EGG ENERGY modernizācijai izstrādāja arhitektūras birojs SEP. Projekts būtiski palielinās stacijas ražošanas efektivitāti.

EGG ENERGY biogāzes stacijas modernizācijas projektā SEP inženieru komanda īstenoja divas savstarpēji saistītas, bet tehnoloģiski atšķirīgas daļas — jaunas pēcfermentācijas tvertnes projektēšanu un esošo fermentācijas tvertņu pilnveidošanu. Šīs pārmaiņas ļaus būtiski palielināt biogāzes ražošanas efektivitāti.

Īpaši nozīmīgi, ka SEP spēja paveikt visu projektēšanas procesu četrarpus mēnešu laikā, nevis sešos, kā sākotnēji bija plānots. Šāds rezultāts tika panākts, pateicoties precīzai darba plānošanai, lielākai komandas kapacitātei un ciešai sadarbībai ar pasūtītāju.

Šis ir spilgts piemērs tam, kā efektīva projektēšana tieši ietekmē būvniecības ekonomiku un termiņus. Projekta ātrā realizācija ļauj pasūtītājam uzsākt būvdarbus vēl pirms ziemas iestāšanās, tādējādi samazinot kopējās būvniecības izmaksas par aptuveni 30%. Turklāt šāds plānošanas temps nodrošina ne tikai finanšu ieguvumus, bet arī resursu racionālu izmantošanu un mazāku būvlaukuma uzturēšanas laiku.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB,13.05.2025

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par tā nepieciešamību vairs nav jāpārliecina nedz valdība, nedz Rīgas dome, arhitektu un inženieru birojs SEP izstrādā konceptu, un gada laikā jau zināsim, cik skatītājiem taps futbola stadions Lucavsalā, Dienas Biznesam intervijā atklāja Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.maija numurā lasi:

Statistika

Elektrības cenas Eiropā stabilas, Latvijā virs vidējā

Tēma

Korupcija Latvijā izzūd, vai arī šos noziegumus nereģistrē, neizmeklē, nesoda

Meža nozare

Meža nozarei vēl ir neizmantoto iespēju rezerves. AS Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe un valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Lauksaimniecība

Lauksaimniecības produkcijas ražotāju izaugsmi saista ar kooperatīviem

Enerģētika

Latvijā ir kvalitatīvākā elektroapgāde Baltijā

Portrets

Krīvs Lode, Coffee Address izpilddirektors Baltijā

Brīvdienu ceļvedis

Maigonis Vaivods, MV Health radītājs

Būvniecība un īpašums

SEP un Populous prezentē Latvijas Nacionālā futbola stadiona koncepciju

Db.lv,03.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sperts nozīmīgs solis pretī modernam Nacionālajam futbola stadionam — publiskots informatīvais ziņojums “Par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības projekta īstenošanas alternatīvām”.

Pirmo reizi vienuviet sistemātiski apkopoti šāda projekta ekonomiskie, sociālie un pilsētbūvnieciskie ieguvumi, apliecinot tā nozīmi Latvijas nākotnei.

Koncepciju Latvijas Nacionālajam stadionam izstrādājis arhitektūras birojs SEP — lielākais arhitektūras uzņēmums Latvijā. SEP ir bijis šī projekta galvenais virzītājs Latvijā, piesaistot partneri Populous, kura portfolio ietver tādus ikoniskus stadionus kā Wembley un Tottenham Hotspur Londonā, Yankee Stadium Ņujorkā un FNB Stadium Johanesburgā. SEP kā vietējais integrators nodrošina, ka globālā pieredze tiek pielāgota Latvijas apstākļiem un Rīgas ilgtermiņa stratēģijai.

Mūsdienīgs stadions nav tikai sporta infrastruktūra — tas ir ekonomikas un kultūras dzinējspēks. Ziņojumā minēts, ka mūsdienu stadioni vairs nav tikai sporta sacensību norises vietas — tie kļūst par daudzfunkcionāliem kultūras centriem, kas kalpo plašam pasākumu spektram un nodrošina būtisku pienesumu gan ekonomikai, gan sabiedrībai. Latvijā šobrīd trūkst infrastruktūras, kas spētu uzņemt lielas ietilpības kultūras un mūzikas pasākumus ārpus arēnu formāta, īpaši brīvdabas sezonā.SEP pētījumā secināts, ka Eiropas pieredze jaunu stadionu apsaimniekošanā rāda, ka pārejot uz jaunu infrastruktūru jeb jaunu stadionu par 86-100% pieaug apmeklējums. Latvijā tas nozīmētu vidējo apmeklējumu no 6 000 līdz 12 000 skatītāju ar pīķi līdz 13,5 000 – 18 000 cilvēku. Tas tieši arī ietekmē biļešu, ēdināšanas un suvenīru ieņēmumus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektūras biroja SEP projektētāji pabeiguši Balticovo biogāzes stacijas Egg Energy modernizācijas 3. kārtu, kas ļaus uzņēmumam būtiski palielināt biogāzes ražošanas jaudas.

Rūpējoties par aprites ekonomikas principu ievērošan un ilgtermiņa saimniekošanu, Balticovo līdz šim ir investējis nozīmīgus finanšu līdzekļus biogāzes un biometāna stacijās, kur šie energoresursi tiek ražoti no Balticovo vistu ganāmpulka mēsliem. Biogāzes stacija Egg Eenergy un biogāzes attīrīšanas stacija Bovo Gas ir pilnībā pierādījušas kā efektīva ilgtspējīga investīcija kopējā Balticovo saimniecībā, tāpēc tika pieņemts lēmums par Egg Energy biogāzes stacijas modernizāciju, kas ļaus palielināt saražotās biogāzes apjomus. Savukārt projektēšanas darbus tika nolemts uzticēt arhitektūras birojam, kas ir izstrādājuši pasaules mērogā unikālo Egg Energy tehnoloģiju - biogāzes ražošanu tikai no vistu mēsliem.

Nekustamais īpašums

FOTO: Industriālie objekti kā arhitektūras inovācijas piemēri

Db.lv,18.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Arhitektūras gada balva 2025 (LAGB) šogad izgaismo jaunu tendenci. Konkursam pieteikto darbu vidū arvien spēcīgāk pārstāvētas komercēkas un industriālās ēkas, un trīs no šiem projektiem nonākuši finālā.

Tas rāda, ka agrāk tikai kā “funkcionāli” vērtētie objekti kļūst par pilnvērtīgiem arhitektūras inovācijas piemēriem, kas ietekmē pilsētvides kvalitāti, uzņēmējdarbības vidi un sabiedrības ikdienu. Kā balvas ģenerālsponsors SEP īpaši vēlas akcentēt šo tendenci – tā atspoguļo, kā Latvijas arhitektūra iezīmē jaunas tendences.

Komercēku un ražošanas ēku arhitektūra tradicionāli bieži tiek skatīta kā pragmatiska un utilitāra, kas, galvenokārt, koncentrējas uz funkcionalitāti. Taču šī gada LAGB finālistu projekti pārliecinoši apliecina pretējo – tie demonstrē augstas raudzes ilgtspējas risinājumus, fasāžu estētiku, cilvēkcentrisku plānojumu un energoefektīvu infrastruktūru. Tie ir piemēri, kā arhitektūra, kas kalpo uzņēmējdarbībai, vienlaikus rada pievienoto vērtību sabiedrībai un videi. Tāpēc SEP kā civilās un industriālās arhitektūras birojs vēlas akcentēt šo projektu nozīmi. “Šogad komercēku un ražošanas ēku finālisti apliecina, ka mēs vairs nerunājam tikai par ‘funkcionālām ēkām’. Tie ir projekti, kas drosmīgi apvieno tehnoloģijas, materiālus un vides kontekstu, radot telpas, kas kalpo gan uzņēmējdarbībai, gan cilvēkiem,” norāda SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Arhitektūras gada balva (LAGB) ir nozīmīgākais notikums nozarē - brīdis, kad profesionāļi un sabiedrība kopā uzdod būtiskus jautājumus par to, kāda ir un kāda varētu būt mūsu arhitektūra. Šī gada tēma - iederība - aktualizē jautājumu, kas šobrīd kļūst arvien svarīgāks ne tikai arhitektu, bet arī sabiedrības domāšanā: kā radīt arhitektūru, kas spēj būt klātesoša savā laikā un vietā, vienlaikus veidojot jaunas vērtības nākotnei?

Kā LAGB Lieldraugs un atbasltītājs, arhitektūras birojs SEP vēlas iedziļināties šajā jautājumā - ne tikai godinot labākos darbus, bet arī domājot par kopējo virzienu, ko Latvijas arhitektūra šobrīd iezīmē.

Kas veido LAGB finālistu darbu kvalitāti

"Mēs apbraukājām visus 38 projektus, kas bija iesniegti, un uzklausījām desmit procesus. Kopējā sajūta, kā mēs pēc tam visi vienojāmies, ir lepnums un prieks par to, ko Latvijā dara arhitekti, ko dara pašvaldības un uzņēmīgi cilvēki. Un tā mums izkristalizējās kopējā šī gada sajūta – iederība. nevis piederība, bet iederība laikā un telpā," atklāj Zaiga Gaile.

Salaspils koka bērnudārzs, Igaunijas vēstniecība Vecrīgā, Zilākalna skatu tornis, privātmāja Pāvilostā — un vēl vairāki spilgti arhitektūras piemēri šogad iekļuvuši finālistu vidū. Katrs no tiem ir unikāls un raksturā atšķirīgs, tomēr visus vieno kopīga kvalitātes un laikmetīguma sajūta.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektu un inženieru birojs “SEP” uzsācis darbu pie viena no pēdējo gadu ambiciozākajiem komerciālajiem attīstības projektiem Latvijā - “LIDO mājas” izveides Rīgā.

Projekta īstenošanā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 40 miljonus eiro. Plānots, ka “LIDO māja” būs daļa no vērienīga mazumtirdzniecības parka kompleksa, kura kopējā platība sasniegs 88 000 m², bet investīcijas sasniegs 100 miljonus eiro.

SEP realizējot "LIDO mājas" projektu, tiks pārveidota daļa no vēsturiskās Rīgas Radiotehnikas rūpnīcas ēkas, tādējādi ne tikai saglabājot industriālo mantojumu, bet arī ar sociāli atbildīgu pieeju veicinot pilsētvides sakopšanu. Projekta ietvaros paredzēts pilnībā atjaunot ēkas tehnisko stāvokli un pielāgot to “LIDO” pārtikas ražošanas, uzglabāšanas un administratīvo funkciju vajadzībām.

Oļegs Umanskis, “SEP” komercdirektors atzīmē, ka uzņēmums ir gandarīts sadarboties ar tik atpazīstamu un augsti novērtētu Latvijas zīmolu kā “LIDO”. “Šāda līmeņa projekti vienmēr nozīmē gan atbildību, gan iespēju apliecināt mūsu komandas profesionalitāti. Mūsu uzdevums ir izstrādāt “LIDO” tādus risinājumus, kas nodrošina ilgtspēju, efektīvu resursu izmantošanu un augstu būvprojekta izpildes precizitāti. “SEP” inženieru komanda izstrādās augstas kvalitātes inženiertehniskos risinājumus, kas atbilst gan mūsdienu drošības un energoefektivitātes standartiem, gan klienta biznesa vajadzībām. Esam pārliecināti, ka ciešā sadarbībā ar pasūtītāju un projekta komandu spēsim nodrošināt veiksmīgu projekta īstenošanu,” norāda O.Umanskis.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #34

DB,02.09.2025

Dalies ar šo rakstu

SEP arhitektūras birojs kā projektētājs un SEP Construction kā būvnieks ir gatavi Latvijas tirgum piedāvāt būvniecību, kas ar garantiju iekļausies termiņos un paredzētā budžeta rāmī, tā mainot domāšanu būvniecības nozarē kopumā.

To intervijā Dienas Biznesam apliecina SEP arhitektūras biroja komercdirektors Oļegs Umanskis un šogad aprīlī dibinātā būvniecības uzņēmuma SEP Construction izpilddirektors Gatis Kauliņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.septembra numurā lasi:

DB analītika

Galvenie skaitļi 2026. gada budžetam

Tēma

Privātais sektors netiek līdzi valsts sektora ambīcijām

Iepirkumi

Plašāk atvērs publisko iepirkumu tirgu

Mēbeļu ražošana

Pārmaiņu vēsmas dod iespējas palielināt ražošanu

Portrets

Zane Driņķe, Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja

Brīvdienu ceļvedis

Alla Matjušenko, sporta deju kluba Vecrīga vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektūras birojs SEP izstrādā projektu V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas stadiona pārbūvei, kas notiek Kuldīgas novada pašvaldības uzdevumā.

Jaunais stadions nebūs tikai sporta infrastruktūra – tas kļūs par plašākas sabiedrības centru, kas paredzēts Kuldīgas un reģiona sporta, izglītības un aktīvās atpūtas aktivitātēm.

Stadiona modernizācija dos vietējiem iedzīvotājiem, bērniem un jauniešiem iespēju sportot drošā un mūsdienīgā vidē. Tas būs daudzfunkcionāls objekts: futbola laukums, kas atbildīs Latvijas Futbola federācijas noteikumiem reģionāla līmeņa laukumiem, vieglatlētikas infrastruktūra, kā arī vieta sacensībām, treniņiem un aktīvai atpūtai visām paaudzēm.

“Plānotā infrastruktūra būs pieejama plašai sabiedrībai, tādējādi veicinot veselīgu dzīvesveidu un kopienas saliedētību,” norāda Kuldīgas novada pašvaldības pārstāve Ance Reķe. “Mūsdienīgs mākslīgās zāles segums ļaus treniņus aizvadīt visu gadu – arī ziemā, kas līdz šim nebija iespējams uz dabīgā zālāja.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektūras birojs SEP izstrādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsības, loģistikas un remontu bāzes kompleksa būvprojektu Rīgā, Ķengaraga ielā 3–1. Projekta kopējā stāvu platība, kas ietver gan pārbūvi, gan jaunbūvi, ir 6992,46 m², papildus paredzot arī vieglās dienesta tehnikas nojumi 265 m² platībā.

Ķengarags kļūs par vienu no mūsdienīgākajiem un tehnoloģiski pilnīgākajiem VUGD centriem Latvijā — vietu, kur apvienota operatīvā reaģēšana, tehniskais atbalsts, apmācības un personāla dienesta telpas.

Zemesgabalā atrodas esošās divstāvu un piecstāvu ēkas, kas līdz šim izmantotas dažādām funkcijām — gan VUGD mācību koledžai, gan darba kabinetiem un depo vajadzībām. Projekta ietvaros ēkām tiks pārplānotas to funkcijas. Divstāvu un piecstāvu ēkās iecerēts izveidot VUGD tehniskā dienesta pārvaldes darba telpas, noliktavas un remontdarbnīcas, savukārt piecstāvu ēkas augšējos stāvos tiks ierīkota dienesta viesnīca VUGD darbiniekiem. Šis risinājums ļaus vienuviet nodrošināt pilnu dienesta infrastruktūru — no operatīvā dienesta līdz personāla atpūtai.