Būvniecība un īpašums

Nacionālajai bibliotēkai ļauj par 3,5 miljoniem latu iepirkt mēbeles un virtuves iekārtas

Žanete Hāka, 14.12.2013

Jaunākais izdevums

Iepirkumu Uzraudzības birojs (IUB) atļāvis Kultūras ministrijai slēgt 3,5 miljonus latu līgumu ar uzvarētāju konkursā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas aprīkošanu ar mēbelēm, informācijas zīmēm, interjera elementiem un virtuves iekārtām, liecina informācija IUB mājaslapā.

IUB sūdzību iesniedzēju iesniegumus atzinis par nepamatotiem.

Atklāta konkursa ietvaros iepirkuma priekšmeta daļā par mēbelēm, zīmēm un interjera elementiem piedāvājumu iesniedza trīs pretendenti. Pēc konkursa rezultātu paziņošanas abi pretendenti, kuriem netika piešķiras tiesības slēgt iepirkuma līgumu, IUB iesniedza iesniegumus par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

Uzņēmēji norādīja uz vairākiem iespējamiem pārkāpumiem, tajā skaitā nodokļu parāda pārbaudes procedūrā, kas nav tikusi ievērota un ir pretrunā ar Publisko iepirkumu likumu, informē viens no sūdzību iesniedzējiem SIA Ergolain design Korporatīvo klientu daļas vadītājs Aigars Kalvišs.

Izvērtējot iepirkuma procedūras norisi, viens no pretendenta - personu grupas, kas iesniedza piedāvājumu, dalībniekiem UAB Ergolain Projektai uzskata, ka piedāvājumu vērtēšanas procedūra nav notikusi atbilstoši likuma prasībām.

UAB Ergolain Projektai pilnvarotā persona Latvijā Aigars Kalvišs norāda, ka kompānija uzskata - personu grupas piedāvājums netika vērtēts vispār, jo piedāvājumu vērtēšanas procesa laikā iepirkuma komisija pat nav konstatējusi, kas ir piedāvājuma iesniedzējs. Otrkārt, pēc kompānijas domām, ir saskatāmi arī pārkāpumi nodokļu parāda pārbaudes procesā. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 39.pantu pasūtītājs nodokļu parāda esamības pārbaudi veic attiecībā uz pretendentu, kuram atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, uzsver kompānijas pārstāvis.

A. Kalvišs norāda, ka iepirkuma procedūras norises protokoli liecina, ka pretēji likuma regulējumam, nodokļa parāda esamības pārbaude tika veikta vēl pirms iepirkuma komisijas sēdes, kurā tika izraudzīts pretendents, kuram būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības.

«Nodokļa parāda esamības pārbaudi pasūtītājs veic, iegūstot ziņas Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē. Pretēji tam iepirkuma komisija ziņas par vienu no četriem pretendenta, kuram ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, - personu apvienības dalībniekiem ieguva nevis datubāzē, bet no paša dalībnieka iesniegtās Valsts ieņēmumu dienesta izziņas,» precizē A. Kalvišs.

Papildus tam iepirkuma procedūras norises protokoliem pievienotā informācija liecina, ka iepirkuma komisija lēmumu pieņēma balstoties uz ziņām, kuras uz iegūšanas brīdi nebija aktualizētas, līdz ar to nevar būt izmantojamas lēmuma pieņemšanā. Tas ir būtisks likuma pārkāpums, saka kompānijas pārstāvis, piebilstot, ka piedāvājumu vērtēšanas process nav caurskatāms un izraisa daudz jautājumu par tā tiesiskumu.

Par šo situāciju un sūdzībām tika informēta arī sabiedrība par atklātību Delna.

Konkursā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas aprīkošanu ar mēbelēm, informācijas zīmēm, interjera elementiem un virtuves iekārtām uzvarējusi personu apvienība, kurā ietilpst SIA Coppa LTD, SIA Kate, SIA Daiļrade koks, SIA Pinus E. Kopējā līgumcena par bibliotēkas aprīkošanu bija 3,5 miljoni latu. Konkursā paredzamā līgumcena bija 4,44 miljoni latu.

Konkursu Kultūras ministrija (KM) izsludināja jūlija vidū, taču augusta vidū tā nolikumā tika veikti grozījumi. 23. augustā IUB sūdzību saistībā ar šo konkursu iesniedza SIA Grandus, tomēr pēc tam sūdzība atsaukta, un 28. augustā KM vēlreiz veikusi grozījumus konkursa nosacījumos.

KM pārstāvji skaidroja, ka, ņemot vērā pretendentu jautājumus un ierosinājumus, ministrija augusta beigās veikusi grozījumus konkursa nolikumā, precizējot tehniskajās specifikācijās noteiktās prasības mēbelēm un mēbeļu paraugu saskaņošanas kārtību.

Septembrī IUB iesniegta sūdzība par iepirkuma konkursu. Sūdzību iesniedza uzņēmums UAB Ergolain Projektai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Šodien notiekošo TEDxRiga ideju forumu var vērot bezmaksas tiešraidē

Lelde Petrāne, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

22. novembrī notiek ideju forums TEDxRiga, kurā visas dienas garumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā uzstājas 20 runātāji un mākslinieki, tostarp uzņēmēja un piedzīvojumu meklētāja Olga Kotova, mūziķis Ralfs Eilands, ekonomists un pasniedzējs Arnis Sauka, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, sabiedriskais aktīvists Jānis Erts, komponists un pianists Platons Buravickis, režisors un scenārists Andris Gauja un citi.

TED kustības nacionālā mēroga ideju forums TEDxRiga ik gadu pulcē dažādu jomu profesionāļus no Latvijas un ārzemēm – zinātniekus, uzņēmējus, radošo industriju pārstāvjus un citus. Septiņu gadu laikā uz TEDxRiga skatuves kāpuši 149 runātāji un mākslinieki. Par TEDxRiga 2019 vadmotīvu izvēlēts “Together” jeb “Kopā”, vēršot uzmanību uz to, ka kopā varam īstenot ko diženāku nekā katrs individuāli.

Visas dienas garumā foruma tiešraidi bez maksas iespējams vērot TEDxRiga mājaslapā 2019.tedxriga.com, kā arī sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku tiešraide būs skatāma Latvijas reģionālajās un augstskolu bibliotēkās: Alūksnes pilsētas bibliotēkā, Bauskas Centrālajā bibliotēkā, Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā, Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā, Jelgavas pilsētas bibliotēkā, Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā, Latgales Centrālās bibliotēkas Ģimenes digitālo aktivitāšu centrā, Limbažu Galvenajā bibliotēkā, Madonas novada bibliotēkā, Ogres Centrālajā bibliotēkā, Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā, Saldus pilsētas bibliotēkā, Staiceles pilsētas bibliotēkā, Tukuma bibliotēkā, Valmieras bibliotēkā un Ventspils Galvenajā bibliotēkā, kā arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Rīgas Pārdaugavas pamatskolas, Latvijas Kultūras koledžas, RTU Arhitektūras fakultātes, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes, Banku augstskolas, RISEBA un Biznesa augstskolas “Turība” bibliotēkās. Tāpat tiešraidi varēs vērot 15 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatoros visā Latvijā, kā arī vairākās kopstrādes telpās: Skola6 radošo industriju centrs, Teikums, TechHub Riga, People Work un OraculeTang Space.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kultūras ministre:Gaismas pils projekts tapa laikā, kad vārds «energoefektivitāte» nebija darba kārtībā

Andrejs Vaivars, BNS, speciāli DB, 16.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valsts nekustamā īpašuma apsaimniekotājs RKAS un būvkompānija "Ehitus5ECO" pirmdien noslēdza 59 miljonu eiro vērtu līgumu par Igaunijas Nacionālās bibliotēkas ēkas renovāciju.

Renovācijas darbus Tallinā plānots pabeigt 2025.gada pavasarī, paziņoja RKAS.

Ar iepirkuma konkursa uzvarētāju noslēgtais līgums paredz tehnisko sistēmu atjaunošanu, telpu izkārtojuma izmaiņas un pielietojuma dažādošanu Tāpat tiks ieviesti jauni apgaismojuma risinājumi un visai ēkai uzlabota energoefektivitāte.

"Renovācijas mērķis ir padarīt ēku modernu un ērtu, izmantojot viedos telpas risinājumus un modernus materiālus," paziņoja RKAS izpilddirektore Kati Kusmina.

Viņa norādīja, ka uz renovēto Nacionālās bibliotēkas ēku tiks pārcelts arī Nacionālais arhīvs, tādējādi Tallinā tiks atbrīvotas vairākas ēkas.

Pielāgojoties sabiedrības vajadzībām, Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā pēc renovācijas tiks izvietotas telpas grupu un mācību vajadzībām, datorklase, ierakstu studija, divas teātra zāles, kinoteātra zāle un citas mūsdienīgam kultūras centram nepieciešamas telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks atklājis, ka jaunā Gaismas pils apmeklētājiem pilnībā būs atvērta no 2014. gada rudens.

Pirmo kultūras notikumu jaunā bibliotēka piedzīvos jau 2014. gada 16. janvārī, kad tās telpās atklās izstādi No Johansona līdz Johansonam. Tajā piedalīsies septiņi Latvijas mākslinieki, kas pārstāv dažādas paaudzes un katrs savā laikā bijis spilgts novators, vēsta izdevums Ir.

Līdz 2014. gada augusta beigām bibliotēka pārcelšoties pilnībā. «Septembra sākumā gribam atvērt pilnībā strādājošu bibliotēku,» stāstījis A. Vilks. Viņš vēloties, lai mācību gadu skolēni, studenti un pedagogi var sākt, lasot un pasūtot grāmatas jaunajās telpās.

Patlaban Nacionālā bibliotēka ir atvērta pa astoņām stundām piecas dienas nedēļā. Jaunajā ēkā tā strādāšot 72 stundas nedēļā. Būšot arī diennakts zona. «Esam izpētījuši, kā pasaulē strādā nakts bibliotēkas. Ir nepieciešama lielāka drošība, bet nav nekas tik traks,» teicis Nacionālās bibliotēkas direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ERAF projekta «Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)» ietvaros 2018. gadā tiek sākta apjomīga Latvijas Nacionālā arhīva kinodokumentu digitalizācija, lai nodrošinātu dokumentu saglabāšanu un izmantošanu. Projektā digitalizēs 37 500 minūtes kinodokumentu - Latvijas kinožurnālus, hronikas, dokumentālos materiālus un filmas, turklāt tiks veikta 15 Latvijas filmu digitalizācija un restaurācija (920 minūtes ekrāna laika).

2017. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar sadarbības partneriem – Latvijas Nacionālo arhīvu, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Kultūras informācijas sistēmu centru uzsāka īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu «Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)». ERAF projektā līdz 2021. gadam digitalizēs teksta dokumentus, kartes, fotogrāfijas, skaņas ierakstus, kinodokumentus, videodokumentus, muzeju priekšmetus, kultūras pieminekļus, veiks arī kultūras norišu un nemateriālā kultūras mantojuma vērtību fiksāciju.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem, kurā uzkrāts unikāls un visaptverošs mūsu valsts dzīves dokumentējums kinodokumentos un videodokumentos. Arhīvā glabājas vairāk nekā 90 000 kinolenšu ruļļi – spēlfilmas, dokumentālās filmas, kinožurnāli, kinohronikas un animācijas filmas, kas fiksētas 35mm, 16mm, 8mm kinolentēs; šos darbus radījuši gan profesionāļi, gan amatieri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn par labāko pieaugušo neformālās izglītības sniedzēju atzīta Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), kurai piešķirta balva "Saules laiva".

Tā dibināta, lai akcentētu pieaugušo izglītības nozīmīgumu un sekmētu kvalitatīvu mācību programmu īstenošanu. Balva tiek piešķirta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) "Erasmus+" projekta "EPALE Nacionālais atbalsta dienests" ietvaros.

LNB ar salīdzinoši nelieliem resursiem spējusi panākt izcilību gan savas nozares speciālistu kompetences pilnveidošanā, gan darbā ar daudziem tūkstošiem bibliotēku apmeklētāju visā Latvijā, vertē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

LNB Kompetenču attīstības centra vadītāja Dženija Dzirkale, saņemot balvu, izteica gandarījumu, ka pamazām vairojas mūžizglītības pedagogu pašapziņa un, ka aizvien vairāk organizāciju izstrādā izglītības programmas pieaugušajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbalvošanas ceremonijā Dekoratīvās Mākslas un dizaina muzejā noskaidroti pirmie Latvijas Nacionālās dizaina gada balvas ieguvēji – pirmo vietu ieguva Datu vizualizācijas rīks Infogram, autors: Infogram, otro Izstādes stendu dizains Civilizācijas nospiedumi, autors: Ilze Kalnbērziņa Praz, savukārt trešajā vietā ierindojās Bērnu balansa ritenītis Brum Brum, autors: Krišjānis Jermaks. Galvenās balvas ieguvējs no Kultūras ministrijas saņem finansiālu atbalstu 2000 EUR vērtībā dalībai kādā no starptautiskajiem dizaina konkursiem.

IT uzņēmuma Accenture specbalvu Digitālais bizness ieguva zīmola dizains Soma, autors: Zīmolu dizaina studija Overpriced.

«Dizaina nozarē slēpjas Latvijas veiksmes stāsti, tieši tā varam produktam vai pakalpojumam piešķirt pievienoto vērtību. Žūrijas darbs bija ļoti grūts, taču rezultātā no 147 darbiem izvēlēts šīs balvas pirmais ieguvējs,» komentē kultūras ministre Dace Melbārde.

Inforgram vadošais dizaineris Jānis Godiņš skaidro: «Mūsu dizains ir serviss, un tā mērķis ir palīdzēt jebkuram cilvēkam vienkāršā veidā izpaust savus vēstījumus. Dizains ir jebkurā mūsu uzņēmuma procesā – gan veidojot pašu produktu, gan darba kultūrā, gan komunikācijā ar klientiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien alpīnistu komanda veiks Gaismas pils jumta apsekošanu, lai noskaidrotu iemeslu, kāpēc jumtā radusies sūce. Pašlaik viena no versijām ir visai komiska – iespējams, vainīgi izrādīsies putni, kas Gaismas pils spici bieži vien izmanto kā pieturvietu ceļā.

Jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas jumtam līgums ar pasūtītāju paredz 10 gadu garantiju, un pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) regulāri veic gan jumta apsekošanu, gan defektu novēršanu, ja tādi ir radušies, informē NBA pārstāve Inga Sokolova.

Lai iespējami ātri novērstu ēkas spicē radušos sūci, jau pirmdien alpīnistu komanda veiks kārtējo jumta apsekošanu. Šobrīd to nav iespējams darīt tāpēc, ka bibliotēkā notiekošo pasākumu dēļ nav saņemta atļauja veikt šāda veida darbus. Pēc apsekojuma rezultātu saņemšanas NBA kopīgi ar projekta autoriem veiks nepieciešamos pasākumus bojājumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Uzzini, kuras patlaban ir populārākās vietas pasākumu organizēšanai!

Linda Zalāne, 22.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiklīdz Rīgā tiek atvērta kāda jauna vieta, kas piemērota svinību rīkošanai, visi lido kā bites uz medu un cenšas to «nogaršot»

Tā atzīst DB aptaujātie korporatīvo pasākumu organizatori.

Patlaban popularitātes saulītē gozējas Latvijas nacionālā bibliotēka un tās restorāns Klīversala, vēl aizvien interese nav zudusi par kultūras pili Ziemeļblāzma, Dzelzceļa muzeju, dizaina fabriku D.FAB, RISEBA Arhitektūras un mediju centru H2O, klubu Godvil, Kuģniecības muzeju, Mazo Ģildi, Sapņu fabriku, Latviešu biedrības namu, Spīķeru koncertzāli, Latvijas Universitātes botānisko dārzu. Arī restorānu telpas un banketu zāles tiek izmantotas korporatīvo pasākumu vajadzībām. DB aptaujātie pasākumu organizatori teic, ka iecienītāko restorānu sarakstā ir Bibliotēka Nr. 1, Čarlstons, Koya, kafejnīca Film Noir, Annas dārzs u.c. «Varam sākt gaidīt, kad atkal būs pieejams Melngalvju nams, lai tur rīkotu balles. Šī vieta sen nav izmantota, tāpēc visi būs priecīgi tur atgriezties. Tagad tai būs pievienotā vērtība – bijusī valsts prezidenta mājvieta,» atzīst pilna servisa pasākumu aģentūras Pareizā ķīmija direktora vietniece Elīna Brīdaka. Savukārt tie, kas vēlas ar pasākuma norises vietas izvēli īpaši pārsteigt svinību viesus, lūkojas pēc pamestu rūpnīcu telpām, angāriem, kurus pielāgo saviesīgam pasākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pūrē veselības centra un bibliotēkas telpu atjaunošanā investē 226,8 tūkstošus eiro

Žanete Hāka, 01.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 10.februārī Pūrē svinīgi tiks atklātas veselības centra un bibliotēkas jaunās telpas ēkā Pūre 18, informē Tukuma novada pašvaldība.

Pārbūvējot ēkas 1.stāvu, tajā ir ierīkotas telpas Pūres bibliotēkai – informācijas un novada izpētes centram, bāriņtiesai, sociālajam dienestam, ģimenes ārsta praksei, aptiekai un zobārstniecības praksei.

Minētās iestādes uz jaunajām telpām tika pārceltas pakāpeniski. Viena no pirmajām jaunajā mājvietā ievācās Pūres bibliotēka, kas, līdzīgi kā Nacionālā bibliotēka pārceļoties uz Gaismas pili, īsi pirms Ziemassvētkiem veidoja grāmatu ķēdi, kurā aicināja piedalīties visus bibliotēkas draugus – pirmsskolas izglītības iestādes Zemenīte audzēkņus, Pūres pamatskolas skolēnus, kā arī vietējos iedzīvotājus.

Projekta rezultātā atbrīvotajās telpās pirmsskolas izglītības iestādē Zemenīte tagad būs iespējams pārvietot sešgadīgo bērnu grupu no Pūres pamatskolas, tādējādi izglītības iestādes teritorija tiks izmantota tikai bērnudārza vajadzībām. Turklāt, atdzīvinot ēkas Pūre 18 neizmantotās telpas, tiek nodrošināta Pūres vēsturiskā centra saglabāšana, nepieļaujot ēku degradāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā 21.martā ar spāru vainagu rotāta topošā Rakstu māja, kurā no 2025. gada ikdienas darbu veiks vairākas fakultātes, institūti, LU bibliotēka, Biznesa inkubators, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs, fakultātes, LU Kultūras centrs un amatiermākslas kolektīvi.

Svinīgajā pasākumā, klātesot LU, Izglītības un zinātnes ministrijas, Eiropas komisijas pārstāvniecības Latvijā, būvnieku “RERE Būve” un Eiropas Investīciju bankas (EIB) vadībai un pārstāvjiem, LU profesores Janīnas Kursītes vadībā notika simboliska ēkas iesvētīšana, uz laimi plēšot māla traukus un topošās ēkas elementos iekrāsojot latviešu spēka zīmes. Atgādinot, ka oficiāli ir sācies pavasaris, LU rektors profesors Indriķis Muižnieks sacīja, ka “Rakstu māja ir vēl viena “ligzdiņa", kurā mēs kopīgiem spēkiem varēsim būvēt gan Universitātes nākotni, gan mūsu studentu un pētnieku profesionālās un akadēmiskās karjeras nākotni un, protams, visi kopā strādāsim zinātnei un tēvijai, lai aug, attīstās un plaukst mūsu sabiedrība. Mēs to varam un mēs to parādām, ka mūsu Universitāte aug, zeļ un attīstās!”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man šķiet, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būves process arī ir tāds kā pēdējo divdesmit gadu Latvijas simbols,» LNB direktors Andris Vilks pauda intervijā laikrakstam Neatkarīgā.

«Viss bija pietiekami sarežģīti. Traucēja dīvainā attieksmju pakete: templis pret monstru, Rīga pret laukiem, modernās tehnoloģijas pret arhaiskām lietām... To var salikt pa zināmiem plauktiņiem, bet fons ir ļoti smags. Cauri tam visu laiku, kājām kā tādā purvā stiegot, vajadzēja tikt uz priekšu. [..],» norāda A. Vilks.

«Iespējams, problēmas radīja arī tas, ka te vienā projektā bija viss. Bibliotēkas dimensija provocēja uz dažādiem viedokļiem. Tostarp arī par bibliotēku un bibliotekāriem. «Varam uzcelt skaistu māju, bet kāpēc tur iekšā jāliek bibliotēka?» Bibliotēka sabiedrībā tiek uztverta ļoti dažādi. [..],» norādīja A. Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Gaismas pils neiztur ugunsdrošības pārbaudi; atklāj astoņas nepilnības

Gunta Kursiša, 17.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno Latvijas nacionālās bibliotēkas (LNB) ēku pagaidām vēl nedrīkst nodot ekspluatācijā, jo tajā atklātas astoņas dažādas ar ugunsdrošību saistītas nepilnības, Db.lv stāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inga Vetere. Būvnieki uzsver - visas nepilnības var atrisināt un tās nerada draudus apmeklētājiem.

[Papildināta ar Nacionālā Būvkompāniju apvienības komentāru]

Glābšanas dienests nav devis pozitīvu atzinumu par ēkas nodošanu ekspluatācijā. Piemēram, divas no evakuācijas izejām neatbilst ugunsdrošības prasībām, savukārt evakuācijas izejas kāpnes ir būvētas no koka, kas ir neatbilstošs materiāls šādu kāpņu būvei skaidroja I. Vetere.

Būvnieki apņēmušies nepilnības novērst divu mēnešu laikā, un tad VUGD veiks atkārtotu Gaismas pils pārbaudi, atzina VUGD pārstāve. Plašākai apskatei bibliotēka pagaidām nebūs pieejama, savukārt plānotā Grāmatu ķēdes akcija notiks.

Pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība saņemto VUGD atzinumu ir nosūtījusi pasūtītājam – Kultūras ministrijai –, un šobrīd tiek gaidīts pasūtītāja un būvprojekta autora lēmums par veicamajām darbībām nepilnību novēršanai, Db.lv informēja Valdis Koks, pilnsabiedrības Nacionālā Būvkompāniju apvienība būvdarbu vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekta attīstītājs Lords LB Special Fund V un AS UPB parakstīja līgumu par Preses Nama kvartāla 1. kārtas būvniecību. Līguma ietvaros paredzēts izbūvēt mūsdienīgu A klases biroju ēku un multifunkcionālu centru ar tirdzniecības un ēdināšanas telpām, apzaļumotām terasēm un Baltijā pirmo futbola laukumu uz jumta.

Pirmās kārtas būvniecības izmaksas paredzētas 76,8 miljonu eiro apmērā.

Jaunais Preses Nama kvartāls atradīsies Rīgas Zināšanu jūdzē Pārdaugavā, bijušās izdevniecības Preses nams teritorijā Balasta dambī 2. Papildus biroja un multifunkcionāla centra ēkām projekts paredz arī plašas zaļās zonas un atpūtas vietas, kā arī īpaši gājējiem un velosipēdistiem pielāgotu infrastruktūru. Būvdarbus paredzēts pabeigt 24 mēnešu laikā pēc būvatļaujas saņemšanas.

Projekta pirmajā kārtā 25 000 m2 paredzēti A klases birojiem un 40 000 m2 - multifunkcionālu telpu izveidei (komerctelpu, 1000 virszemes autostāvvietu un dažādu atpūtas zonu ierīkošanai).

FOTO: Preses nama ēku demontāža 

Topošā "Preses Nama" kvartāla teritorijā aktīvi turpinās demontāžas darbi - nojaukta bijušā...

"Šis ir ļoti nozīmīgs brīdis Preses Nama kvartāla komandai. Kopā esam paveikuši izcilu darbu, tādēļ arī nešaubījāmies, ka kvartāla būvniecība jāuztic kompānijai ar nevainojamu profesionālo reputāciju. Preses Nama kvartāla projektu izstrādājusi starptautiska trīs izcilu arhitektu biroju komanda, tādēļ esmu gandarīts, ka par sadarbību esam vienojušies tieši ar UPB, kas var lepoties ar vairāku lielisku pasaules mēroga būvprojektu realizēšanu. Tā rezultātā taps viens no mūsdienīgākajiem un dabai draudzīgākajiem darījuma kvartāliem Rīgā," komentē Giedrius Bernotas, Lords LB Special Fund V fonda pārstāvis.

"UPB ir spēcīga kompetence tehnoloģiski sarežģītu ēku būvniecībā Latvijā un ārvalstīs, un attīstītājs to novērtē kā drošības un stabilitātes garantiju šī projekta realizācijai. Preses Nama kvartāls ļaus apliecināt mūsu 30 gadu laikā uzkrātās padziļinātās zināšanas un pieredzi, īpaši pilna cikla projektu īstenošanā, augstceltņu būvniecībā un citās jomās. UPB priekšrocība tik apjomīgu projektu realizācijā ir arī mūsu uzņēmumu grupas iekšējā kapacitāte – sākot no projektēšanas līdz būvkonstrukciju ražošanai, piegādei, montāžai un servisam," komentē UPB valdes loceklis Uģis Grīnbergs.

Preses Nama kvartālā īpaša uzmanība tiks veltīta energoefektivitātei, dabai draudzīgu materiālu izvēlei, vides pieejamībai, veselīgas darba vides radīšanai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Līdzās A klases biroju telpām, kas atbildīs BREEAM sertifikāta Excellent standartam un kur paredzētas darba vietas ap 2500 cilvēkiem, tiks iekārtotas arī kopstrādes telpas, ēdināšanas zona, veikali, - velosipēdu novietnes, 1000 autostāvvietu, elektroauto uzlādes stacijas, pastaigu vietas un terases ar apstādījumiem.

"Mēs esam gandarīti, ka līdz ar šī būvniecības līguma parakstīšanu turpināsies praktiskā īstenošana vienai no Rīgas pilsētas lielajām pilsētbūvniecības idejām – iepretim Rīgas vēsturiskajam centram un Vecrīgai, Daugavas kreisajā krastā, veidojot jauno longitudinālo Rīgas centru -daudzfunkcionālu struktūru, kura saturisko piepildījumu veidos gan izglītības, kultūras, darījumu un dzīvojamajās, gan arī publiskajās funkcijās.

Tā veidošana un īstenošana jau ir sākusies. Veidojas Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, RISEBA augstskolas, Rīgas Stradiņa universitātes kompleksi, ir uzcelta Nacionālā bibliotēka un ir cerība, ka šajā zonā parādīsies vēl citi nacionālas nozīmes kultūras objekti, piemēram, Nacionālā koncertzāle un citi.

Vēlos uzsvērt un izteikt gandarījumu, ka, pateicoties lieliskajam pasūtītāja darbam, izpratnei, mērķiem un ideāliem, strādājot kopā lieliskā starptautiskā arhitektu un inženieru komandā, ir izdevies attīstīt un saglabāt idejas, kas bija un ir iestrādātas šīs zonas attīstības konceptā. Dažas svarīgākās no tām ir – daudzfunkcionalitāte, publiskās ārtelpas intensīva attīstīšana, ūdensmalu un krastmalu izmantošanas veicināšana, integritāte pilsētā un iesaiste. Ceru un ticu, ka jau līdz ar pirmās projekta attīstības kārtas īstenošanu un sevišķi ar turpmāko attīstības kārtu un blakus esošo teritoriju attīstību, Ķīpsalas Dienvidu gala darījumu centrs kļūs ne tikai par zīmi Rīgas attīstībai un dinamikai, bet arī par pilsētnieku iecienītu un aktīvi lietotu vietu. Visi priekšnoteikumi tam ir," pauž ARHIS ARHITEKTI vadītājs Andris Kronbergs.

Preses Nama kvartāla projektu izstrādājusi starptautiska arhitektu komanda. ARHIS ARHITEKTI no Latvijas, arhitekta Andra Kronberga vadībā, KSP Jürgen Engel Architekten no Vācijas, kā arī Arrow Architects no Dānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Piešķir 297 tūkstošus eiro vairāku teātru un akadēmiju infrastruktūras un tehniskā aprīkojuma uzlabošanai

Žanete Hāka, 19.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabineta sēdē tika pieņemts Kultūras ministrijas (KM) iesniegtais rīkojuma projekts par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, ko KM sagatavojusi sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) kultūras institūciju izmantoto ēku tehniskā stāvokļa defektu novēršanai un neatliekamu pasākumu veikšanai.

Finansējums piešķirts KM līdz 297,3 tūkstošiem eiro Latvijas Nacionālā teātra, Dailes teātra, Latvijas Leļļu teātra, Valmieras drāmas teātra, Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Mākslas akadēmijas infrastruktūras un tehniskā aprīkojuma uzlabošanai, kā arī Finanšu ministrijai (VNĪ) līdz 187 015 eiro renovācijas un rekonstrukcijas darbu nodrošināšanai Latvijas Neredzīgo bibliotēkā, Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā un Cēsu mūzikas vidusskolā.

KM ir apkopojusi informāciju par izdevumiem neatliekamajiem remontdarbiem un tehnisko problēmu risināšanai 2014.gadā teātros, koncertorganizācijās, tās padotības iestādēs un augstskolās, konstatējot, ka tajās ir izveidojusies situācija, kas rada riskus skatītāju, darbinieku drošībai un dzīvībai, kā arī, tiek negatīvi ietekmēta izrāžu kvalitāte, augstskolu un padotības iestāžu darbība un attīstības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstītāja Lords LB Special Fund V veidotais Preses nama kvartāls, kura 1.kārtu par 76,8 miljoniem eiro būvēs AS UPB, atradīsies Rīgas Zināšanu jūdzē Pārdaugavā, bijušās izdevniecības Preses nams teritorijā Balasta dambī.

Projekta arhitekts, Arhis Arhitekti vadītājs Andris Kronbergs ir gandarīts, ka līdz ar šī būvniecības līguma parakstīšanu īstenosies viena no Rīgas pilsētas lielajām pilsētbūvniecības idejām – iepretim Rīgas vēsturiskajam centram un Vecrīgai, Daugavas kreisajā krastā, veidojot jauno longitudinālo Rīgas centru -daudzfunkcionālu struktūru, kura saturisko piepildījumu veidos gan izglītības, kultūras, darījumu un dzīvojamajās, gan arī publiskajās funkcijās.

"Tā veidošana un īstenošana jau ir sākusies. Veidojas Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, RISEBA augstskolas, Rīgas Stradiņa universitātes kompleksi, ir uzcelta Nacionālā bibliotēka un ir cerība, ka šajā zonā parādīsies vēl citi nacionālas nozīmes kultūras objekti, piemēram, Nacionālā koncertzāle un citi. Vēlos uzsvērt un izteikt gandarījumu, ka, pateicoties lieliskajam pasūtītāja darbam, izpratnei, mērķiem un ideāliem, strādājot kopā lieliskā starptautiskā arhitektu un inženieru komandā, ir izdevies attīstīt un saglabāt idejas, kas bija un ir iestrādātas šīs zonas attīstības konceptā. Dažas svarīgākās no tām ir – daudzfunkcionalitāte, publiskās ārtelpas intensīva attīstīšana, ūdensmalu un krastmalu izmantošanas veicināšana, integritāte pilsētā un iesaiste.Ceru un ticu, ka jau līdz ar pirmās projekta attīstības kārtas īstenošanu un sevišķi ar turpmāko attīstības kārtu un blakus esošo teritoriju attīstību, Ķīpsalas Dienvidu gala darījumu centrs kļūs ne tikai par zīmi Rīgas attīstībai un dinamikai, bet arī par pilsētnieku iecienītu un aktīvi lietotu vietu. Visi priekšnoteikumi tam ir," teic arhitekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas interesantāko piesaistes objektu 29% ārvalstu ceļotāju viennozīmīgi norāda Vecrīgu, tai seko Brīvības piemineklis ar 6,3% un Nacionalā opera – 4,3%, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) pētījums.

Kā nākamie populārākie apskates objekti tika norādīti Pēterbaznīca (3,9%) un Rīgas Doma katedrāle (3,7%). Starp interesantākajiem un saistošakajiem objektiem iekļauti tādi apskates objekti un vietas kā Latvijas Nacionālā Bibliotēka, Rīgas centrāltirgus, parki, Rīgas zooloģiskais dārzs, Alberta iela, baznīcas, Kalnciema kvartāls u.c.

«Nozīmīgs Rīgas apmeklējuma rezultāts ir arī pieredzes atbilstība gaidītajam, jo no tā lielā mērā ir atkarīga turpmākā ceļotāju patērētājuzvedība: iespējama atkārtota atgriešanās Rīgā, kā arī Rīgas kā ceļojuma galamērķa tālāk ieteikšana radiem, draugiem, paziņām. Pētījuma dati parāda, ka vairumam Rīgas viesu uzturēšanās laikā Rīgā pieredzētais ir atbildis ekspektācijām (53,5%), gandrīz puse (45,2%) respondentu pieredzēto Rīgā ir atzinuši par labāku nekā gaidīto. Pozītivi, ka tikai 1,4% jeb 25 respondenti Rīgas apmeklējumā ir vīlušies,» skaidro RTAB valdes locekle Vita Jermoloviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Būvnieki un Kultūras ministrija Gaismas pils tīrīšanas izmaksas dalīs uz pusēm

Dienas Bizness, 11.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas izskats, tuvojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, kļuvis par karsto aktualitāti un atklāj problēmu - ēka periodiski ir jāmazgā, lai neizskatītos gluži vienkārši netīra, taču tam vajadzīgs finansējums. Šoreiz ir panākta vienošanās, bet par nākamo iespējamo reizi būs jāizsludina konkurss. Kā novēroja Diena, ēkas mazgāšana vakar sākās, bet grūti teikt, kā būtu, ja šis jautājums nebūtu ieguvis rezonansi plašsaziņas līdzekļos.

Gaismas pils izskats piesaistīja TV3 uzmanību, pēc tam šo tēmu pārtvēra arī citi mediji. Kā aptuvena vienas mazgāšanas summa tiek minēti 80 000 eiro, ko Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) kā ēkas būvnieks un Kultūras ministrija (KM) plāno finansēt uz pusēm. KM sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša Dienai norādīja, ka 40 000 eiro ir maksimālā summa, ko līdzfinansēs KM, reāli maksāts tiks par faktiski nomazgāto apjomu. «Mazgāšanu veic jeb, precīzāk, organizē Nacionālā būvkompāniju apvienība, un tā tiek finansēta no LNB projekta īstenošanai paredzētiem līdzekļiem. Turpmākā LNB ēkas ekspluatācijas laikā ēkas (fasādes) mazgāšanu veiks bibliotēka pati no LNB ēkas uzturēšanai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem,» rakstiski atbildēja I. Bērziņa-Bebriša.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: No pirts un baznīcas līdz…

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 19.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgā dzīve ierobežojumiem, kas liedza daudzstāvu ēku būvēšanu no koka, apliecina vilkšanos astē citām valstīm, kur ir meži un ir arī koka arhitektūras tradīcijas. Protams, tādas ir arī Latvijā – no pirts līdz baznīcai. Tomēr ne daudzstāvu ēku būvniecībā, kas piešķir plašāku elpu namu celtniecības iespējām kopumā. Vienlaikus nav pamata lielām ilūzijām, ka tagad, kad attiecīgos būvnormatīvus valdība ir atsvaidzinājusi, mūsu būvkonstrukciju ražotāji varēs atvēzēties, jo rūkdama sāksies kopš padomju laikiem tabuizētā koka daudzstāvu namu būvniecība. Protams, mūsu koka māju izgatavotājiem, neskatoties uz ierobežojumiem pašu mājās, ir uzkrāta pieredze, būvējot daudzstāvu koka namus nevis savā zemē, bet ārzemēs. Tostarp Norvēģijā vai Lielbritānijā, kur studenti mitinās koka moduļos, kas «līdz rozetei» ražoti Latvijā, bet kopā sastiprināti Anglijas studentu pilsētiņās.

Lai gan durvis ir atvērtas, Latvijas tirgus pašlaik nav nocieties ne pēc koka, ne dzelzsbetona daudzstāvu mājām, sevišķi runājot par mājokļiem. Ņemot vērā aizgājēju un aizbraucēju kopā veidoto ikdienas valsts tukšošanās tendenci, jaunu daudzdzīvokļu ēku, lai arī cik stāvus augstu, būvniecība, tuvākajā laikā acīmredzot tomēr nebūs biežs ziņu temats. Kamēr Pļavnieku, Imantas un citi dzelzsbetona bastioni stāv kā stāvējuši, liela roba dzīvokļu fondā nebūs. Tomēr ticams, ka tiks uzslieta pa kādai paraugmājai – koka vairākstāvu birojs kādai nozares kompānijai vai dzīvokļu ēka to darbiniekiem. Lai gan Ministru kabineta noteikumi ir mainījušies, situāciju tirgū tie, visticamāk, spēcīgi neietekmēs. Tomēr žests ir labs, lai arī novēlots. Pie mums nozare ir izcīnījusi sešus stāvus, kamēr Zviedrijā plāno būvēt 34 stāvus augstu koka debesskrāpi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atskatoties uz savu darbu Kultūras ministrijā, jāsecina, ka esmu bijusi priekšzīmīga kultūras ministre, šodien preses brīfingā sacīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK).

«Esmu pildījusi visus deklarācijā nospraustos uzdevumus,» sacīja ministre, piebilstot, ka viņa ir gandarīta par vairākiem darbiem, ko izdevies paveikt.

Viņa pauda savu gandarījumu, ka šogad tiks pabeigta Latvijas Nacionālā bibliotēka un ir sākts darbs pie tās satura veidošanas.

Tāpat ministre izteica pateicību Latvijas Nacionālajam kultūras centram un komandai par veiksmīgo Dziesmu svētku sarīkošanu, kā arī par to, ka, apvienojot 15 kultūras nozares, ir izdevies radīt Nacionālā attīstības plāna dokumentu Radošā Latvija.

«Man patiešām ļoti izbrīna, ka premjers redz dažu ļoti agresīvi noskaņotu kultūras cilvēku diskusijas medijos, bet neredz un negrib redzēt profesionālu cilvēku kopdarbu pusotra gada garumā. Tas ir man nesaprotami, un es tiešām gribētu dzirdēt vairāk šo argumentu, kāpēc tas ir tā. Es saprotu, ka esmu bijusi ļoti drosmīga, pārcērtot Gordija mezglu operā, un es lepojos ar to - es esmu pirmā ministre, kura to ir izdarījusi. Šis ir neatgriezenisks process, un jaunajai valdei būs ļoti nopietns darbs gan pie operas attīstības, gan arī pie analīzes,» sacīja Ž. Jaunzeme-Grende.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Grauba: Nameja gredzens pierāda, ka mazā cilvēkā var būt milzīgs spēks

LETA, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#2,5 miljonu eiro kopējais filmas budžets Eiropas kino kontekstā ir vērtējams kā niecīgs, jo parasti šāda veida leģendu projektiem tiek atvēlēti vairāki desmiti miljoni eiro

Leģenda Nameja gredzens pierāda, ka mazā cilvēkā var būt milzīgs spēks, enerģija un pašcieņa, par savu jaunāko filmu sacīja režisors Aigars Grauba.

Viņš skaidroja, ka filmas galvenās lomas atveidotāja izvēle bijusi gara, taču izvēlētajam aktierim Edvīnam Endrem piemīt šīs rakstura īpašības. «Vai Namejs būs tāds, ko cilvēki būs iedomājušies? Grūti teikt. Es, veidojot stāstu, iztēlojos viņu tieši tādu, kāds ir Endre. Es gribēju, lai viņš ir gados ļoti jauns, bet ar pieredzi filmēšanās darbā,» pauda režisors.

Viņš sacīja, ka filmā tiek atspoguļoti divi stāsti - par Nameja gredzenu un zemgaļiem. «Tas, ko iedzīvotāji sauc par Nameja gredzenu, tika atrasts 30.gados Daugmales pilskalna izrakumos. Nosaukumu šai rotai, faktiski, deva tauta. Bija izstāde, kurā šie arheoloģiskie izrakumi tika eksponēti, un cilvēki, ieraugot gredzenu, piedēvēja tam Nameja nosaukumu. Iepriekš Aleksandrs Grīns gredzenu piemin savā romānā, taču tur tas aprakstīts savādāk. Arī vēsturnieki savās klasifikācijās šo rotu sauc tieši par Nameja gredzenu. Būsim atklāti, nevienam nav skaidrs, kāds Namejam bija gredzens,» skaidroja Grauba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu radītie bojājumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jumta izolācijas materiālam patlaban ir novērsti, tomēr Nacionālās būvkompāniju apvienības un būvuzrauga Hill International pārstāvji plāno piesaistīt ornitologus, lai rastu ilgtspējīgu «putnu problēmas» risinājumu nākotnē.

LNB Saimniecības departamenta direktors Ivars Ķīsis informē, ka pēc alpīnistu apsekojuma patlaban LNB jumta daļa, kurā tika fiksēts defekts jeb sūce, ir salabota atbilstoši oriģinālajai specifikācijai un ūdens no jumta vairs netek. Pirms tam vienā no telpām pa laikam bija vērojams spainītis, kurā no griestiem pilēja ūdens.

Arīdzan pasākumi Gaismas pils korē var noritēt ierastajā gaitā. «Lai gan - arī iepriekš tecējušie daži pilieni neietekmēja pasākumu norisi un ēkas ekspluatēšanu kopumā,» sacīja LNB sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts.

Kā stāstīja Ķīsis, izpētot uz jumta esošo videokameru ierakstus, apstiprinājies pieņēmums, ka sūce jumtā radusies, jo konstrukciju šuvju pildījumu - silikonu - mēdz knābāt putni, galvenokārt - vārnas. «Patlaban būtiski ir saprast, ko un kāpēc putni ar silikonu dara,» sacīja Ķīsis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Lai valsts ar simtgadi nemokās kā govs ar sakām

Raivis Bahšteins, viedokļu redaktors, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas simtgades ministriju jaunā valdība, protams, neveidos, bet topošais Ministru kabinets būs jau trešais, kas valsts gadadienu nosaucis par prioritāti; vērienīgais notikums gudri jāpiepilda ar cienīgu saturu

Atceroties kritiku par kultūras galvaspilsētas projekta veiksmes stāsta vājajām vietām, jāšaubās, vai mūsu valsts simtgades kūka būs iemesls uz šejieni traukties tūristu pūļiem. Neapšaubāmi šim notikumam daudz dziļāka nozīme un rezonanse būs tepat Latvijā, nevis aiz tās robežām.

Kultūras ministres Daces Melbārdes vakar valdībā prezentētajā informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka «Latvijas valsts simtgades svinības balstītas uz pašorganizējošiem procesiem un dažādu sabiedrības grupu iniciatīvām, kam ir jānodrošina pēc iespējas pieejami finanšu resursi». No ziņojuma noprotams, ka Kultūras ministrija no tai piešķirtā valsts budžeta pa nepilnam miljonam līdz šim atvēlējusi Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammai «Latvijai–100», kā arī simtgades filmu programmas izveidei, taču vislielākie tēriņi divu miljonu apmērā būs… par Latvijas piedalīšanos Londonas grāmatu tirgū. Tajā pašā laikā no ziņojuma izriet, ka simtgades reģionālo pasākumu īstenošanai atvēlēti vien 87 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sarūk RBSSKALS uzņēmumu grupas peļņa un apgrozījums

Lelde Petrāne, 05.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

RBSSKALS uzņēmumu grupas konsolidētais apgrozījums 2013. gadā ir 61,67 miljoni EUR (jeb 43,34 miljoni LVL), t.sk. apgrozījums Latvijā un ES valstīs ir 56,87 miljoni EUR, savukārt ārpus ES - 4,8 miljoni EUR, informēja RBSSKALS pārstāve Ieva Vāverniece.

Neto peļņas apjoms - 0,71 miljons EUR. Vidējais darbinieku skaits 2013.gadā - 504.

Salīdzinājumam - RBSSKALS uzņēmumu grupas konsolidētais apgrozījums 2012.gadā bija 47,83 miljoni latu (68,06 miljoni eiro). Uzņēmumu grupas neto peļņas apjoms 2012. gadā bija 0,85 miljoni latu (1,21 miljons eiro). Vidējais darbinieku skaits uzņēmumu grupā 2012.gadā bija 572.

«Aktīvi turpinot iesāktos darbus, 2013.gadā RBSSKALS plāno līdzvērtīgu apgrozījumu kā 2012.gadā,» savulaik, paziņojot par 2012. gada darbības rādītājiem, sacīja Vāverniece.

Lielākie 2013.gadā realizētie RBSSKALS projekti: Latvijas Nacionālā bibliotēka (NBA sastāvā), darbi projekta RTU - Pilsēta pilsētā objektos, Liepājas reģionālās slimnīcas rekonstrukcijas 2., 3., 4.kārta, dzīvojamā kompleksa LEGEND jaunbūve, rekonstrukcija un renovācija, dzīvojamā kompleksa Ģipša fabrika 2.kārta, Kempinski viesnīcas fasādes izbūve (Baltkrievija).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Valsts iemācījusies sakārtot grāmatvedību, taču miljoniem eiro tērē neefektīvi

Dienas Bizness, 17.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot finanšu revīzijas par 2015.gadu, Valsts kontrole (VK) pastiprinātu uzmanību šoreiz pārbaudēs pievērsusi līdzekļu izlietojuma atbilstības konkrētam mērķim izvērtēšanai, tā saucamajiem atbilstības izvērtējumiem. Tur joprojām konstatēts daudz trūkumu un vairākos miljonos eiro mērāms neefektīvs līdzekļu izlietojums, ziņo VK.

«Valsts ir iemācījusies sakārtot grāmatvedību, taču joprojām daudz nepilnību ir līdzekļu izlietojumā atbilstoši noteiktajam mērķim,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Kopumā, izmantojot VK noteikto metodiku, vērtēšanai tika izvēlēti 40 atbilstības jautājumi 21 revidējamā vienībā. Pārkāpumi vai neatbilstības netika konstatētas mazāk nekā pusē no vērtētajiem pasākumiem - 15 gadījumos VK konstatēja būtiskus pārkāpumus.

Vislielākais skaits gadījumu, kad VK bija jāsniedz modificēts atzinums, saistīts ar politikas ieviešanas efektivitāti vai trūkumiem. Tas attiecināms gan uz jaunajām politikām, kuru īstenošana uzsākta nesen, gan uz tādām, kuras tiek īstenotas jau gadiem, bet ir trūcis detalizēta izvērtējuma tam, cik veiksmīgi tiek sasniegti politikā nospraustie mērķi. Kā norāda valsts kontroliere E.Krūmiņa, netrūkst arī tādu gadījumu, kur paši politikas mērķi ir pretrunīgi vai neskaidri, tāpēc nemaz nav iespējams runāt par līdzekļu izlietojuma efektivitāti. Šādos gadījumos nereti vienkārši tiek uzturēts process, maksātas algas, tērēti līdzekļi, bet atdeve no līdzekļiem ir visai apšaubāma.

Komentāri

Pievienot komentāru