Spītējot zemajiem procentiem, Latvijā noguldījumi krājkontos pieaug
Garantēts ienākums un augsta likviditāte pret augsta riska ienesīgumu un naudas iesaldēšanu ilgtermiņā Latvijas noguldītāju vidū ir spēle vienos vārtos, un pagaidām tā nav par labu ilgtermiņa depozītiem un procentu uzkrāšanai.
Uzkrājumu veidošanā ir vērojamas divas pamattendences – arvien vairāk cilvēku veido uzkrājumus un dara to, būtiski samazinot termiņnoguldījumu apjomus un palielinot noguldījumus krājkontā. Kā vienu no iespējamiem skaidrojumiem bankas min zemo procentu likmju vidi. Proti, klienti nevēlas noguldīt līdzekļus uz fiksētu termiņu par zemu likmi, tā vietā izvēloties turēt līdzekļus krājkontā, kur tie operatīvi pieejami, vienlaikus cerot, ka, mainoties tirgus situācijai, līdzekļus viņi varēs noguldīt termiņnoguldījumā par augstāku likmi.
Par to, ka šāds plāns dzīvē nav tik vienkārši realizējams, liecina fakts, ka patiesībā šā gada pirmajā ceturksnī fondu likmes ir augušas ļoti strauji un, īpaši augsta riska fondiem, bijušas ļoti labas (sk. DB 30.04.), tomēr nekāda ievērojama naudas līdzekļu pārcelšana no krājkontiem uz augstāka ienesīguma noguldījumiem nav notikusi. Tā vietā krājkontu skaits arī šī gada pirmajā ceturksnī turpinājis augt.
Trīs ar pusi tūkstoši jaunu kontu ir atvērti Swedbank, kur ieguldīti 12,3 milj. EUR (gada procentu likme ir 0,03%), ceturkšņa beigās kopējiem uzkrājumiem sasniedzot 204,86 milj. EUR. Savukārt SEB atvērti vairāk nekā deviņi tūkstoši jaunu kontu, kopējo noguldīto līdzekļu apjomu palielinot par 21,6 milj. EUR jeb 11% (0,05% ienesīgums standartlīgumā). Citadeles krājkontu skaits ceturkšņa beigās sasniedzis teju 72 tūkstošus, pirmajā ceturksnī krājkontos iemaksāti 16,2 milj. EUR, radot 1,63% līdzekļu pieaugumu (0,1–3% likme atkarībā no valūtas).
Plašāk lasiet rakstā Nacionālās krāšanas īpatnības piektdienas, 8. maija, laikrakstā Dienas Bizness (7. lpp.)!