Pretēji daudzu investoru cerībām jaunu ekonomikas kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu ieviešana vairs nenodrošina garantētu riskanto finanšu aktīvu cenu augšupeju, un pēdējie notikumi naftas tirgū tam ir kā uzskatāms apliecinājums.
Kopš augstākā punkta pagājušās nedēļas izskaņā, kad barels Brent naftas maksāja teju 118 dolāru, cena nokritusies par astoņiem deviņiem procentiem, vakar pēcpusdienā atrodoties nedaudz zem 107,50 dolāru atzīmes. Tik ievērojams kritums četru dienu laikā naftas tirgum ir būtisks notikums un vismaz teorētiski būtu jāsaista ar kādām nozīmīgām ziņām, tomēr tādas īstenas izpārdošanas vērtas ziņas pagaidām ir izpalikušas.
Viena no nozīmīgākajām pēdējā laika tirgus ziņām ir Saūda Arābijas paziņojums - lai saglabātu pasaules ekonomisko izaugsmi, šī valsts vēlas redzēt naftas cenu apmēram 100 dolāru par barelu rajonā. Lai to panāktu šī valsts ir gatava saglabāt līdzšinējos augstos ieguves apjomus ap desmit miljoniem barelu diennaktī.
Tā vien šķiet, ka dolāru drukātāji vērsušies pie saviem sabiedrotajiem Arābijas pussalā, lai tie savukārt nāktu klajā ar kādu ziņu, kas nomierinātu tos, kas paredzēja vispasaules strauju inflācijas līmeņa palielināšanos saistībā ar dārgākiem enerģētikas resursiem.
Tomēr, ja paraugāmies uz situāciju arī no cita skatu punkta, iespējams, biržu tirgoņi ir nonākuši pie secinājuma, ka ASV ekonomikas kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu īstenošana finanšu aktīvu cenās jau ir ierēķināta un tālāku morālu stimulu augšupejai vairs nav.
Raugoties uz norisēm finanšu tirgū iespējams nonākt arī pie secinājuma, ka kopš vasaras vērojamais cenu kāpums akciju un preču biržās ir apsteidzis laiku un jauni ieguldījumi var nedot cerēto efektu. Ierindas iedzīvotājam tā var izrādīties laba ziņa, jo gaidītā inflācijas pieauguma vietā degvielas bāku un iepirkumu grozu piepildīšana Latvijā var veikties lētāk nekā iepriekš cerēts.