Investors

Naftai jauni rekordi, šogad prognozē lielāku svārstīgumu

Žanete Hāka, 12.01.2018

Jaunākais izdevums

Naftas cena ir pārkāpusi 70 ASV dolāru līmenim, kas nozīmē, ka tā ir atgriezusies 2014. gada līmenī, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Šobrīd šķiet, ka potenciāls nelielais augšupējai vēl ir palicis. Nākamajā nedēļā, visticamāk, varēs redzēt, ka ASV naftas ieguve turpina pieaugt ar tempu aptuveni 1,2 miljons barelu gadā. Tādējādi, pateicoties urbumu skaita pieaugumam, ASV naftas ieguve strauji palielinās. Tikmēr spekulatīvās pozīcijas ir rekordaugstas un tehniski vērtējot pārpirkšana sasniegusi augstāko līmenī kopš 2011. gada. Tramps ir pagarinājis lēmumu par pilnīgu sankciju atcelšanu pret Irānu, kas vēl var dot pēdējo impulsu cenu kāpumam.

«Kopš pērnā gada 21. jūnija esam vērojuši gandrīz nepārtrauktu naftas cenu ralliju, ko virzīja krājumu samazināšanās, USD indeksa kritums, globālā PMI indeksa pieaugums, pārrāvumi naftas cauruļvadu darbībā, OPEC & Co atjaunotie solījumi ieguves ierobežošanai, naftas urbumu skaita stagnācija ASV, risks atjaunot sankcijas pret Irānu un, visbeidzot, ekstremālais aukstums ASV. Šis nebeidzamais rallijs un izmaiņas nosacījumos tirgū ir audzējis ienesīgumu, kas piesaistījis arvien vairāk spekulatīvās naudas,» norāda eksperts.

Sākot ar 2018. gadu, neto ilgtermiņa spekulatīvo darījumu apjoms Brent un WTI naftas tirgiem sasniedzis 80 miljardus USD. Augstāks apjoms ir bijis tikai vienreiz - 2014. gada vidū, kad tā vērtība sasniedza 77 miljardus USD. Ja šo pašu apjomu pārvērtīsim naftas izteiksmē, tad tas veido gandrīz 1200 miljonus barelu, salīdzinot ar 2014. gada maksimumu 715 miljonu barelu.

Gaidāmais SEA ziņojums, visticamāk, uzrādīs, ka OECD krājumi tuvojas 5 gadu vidējam rādītājam. OPEC & Co tirgum ir solījis naftas krājumu līmeni nodzīt līdz 5 gadu vidējam, viņš uzsver. Tirgus sagaida, ka ieguves ierobežojumi tiks saglabāti līdz 2018. gada beigām. Tomēr, ja mērķis tiks sasniegts, OPEC & Co varētu pakāpeniski ražošanu palielināt. Irānas naftas ministrs nedēļas sākumā norādīja, ka OPEC nevēlas, ka Brent pārsniedz 60 USD, jo baidās, ka tas veicinās naftas ieguvi ASV. Nākamnedēļ, visticamāk, redzēsim pierādījumus tam, ka ASV naftas ieguve strauji aug un OECD krājumi strauji tuvojas 5 gadu vidējam rādītājam.

Lielu lomu šogad noteiks situācija Irānā. Ja, piemēram, tiks atjaunotas sankcijas, Tas atstās nozīmīgu ietekmi uz cenām. Pārrāvumi Irānas 3.8 miljonu barelu ieguvē radīs apstākļus, kad cena var pārsniegt arī 100 USD. Patlaban OPEC & Co ir iegrožojuši ieguvi aptuveni 1.5-2 miljonu barelu apmērā, kuri nespētu dzēst radušos sarežģījumus.

Ģeopolitiskie riski, kuru ietekme atgriezās pērnā gada otrajā pusē, atkal būs dienas kārībā. To ietekme uz tirgu nebija vērojama kopš 2014. gada, kad tirgū bija izteikta pārprodukcija.

2017. gada 25. septembrī Kurdistānas neatkarības balsojums lika naftai pacelties līdz 59.49 USD. Oktobrī daļējs Kirkuk-Džejana (jauda 600 kb/d) cauruļvada bojājums palīdzēja cenai kāpumu turpināt. Decembrī Lībijā tika bojāts cauruļvads, kas savienots ar Es Sider termināli. Lai arī bojājuma ietekme bija neliela, tas radīja jautājumus par Lībijas naftas ieguves stabilitāti. Produkcijas apjoms 2016. gadā ļoti strauji pieauga no 400 kb/d līdz aptuveni 1 miljonam barelu.

Visu 2017. gadu naftas cenu balstīja pastāvīga globālās izaugsmes perspektīvu uzlabošanās. Lai gan globālā izaugsme 2018. gadā varētu būt nedaudz augstāka nekā 2017. gadā, ļoti iespējams, naftas prognozes tik strauji celtas netiks. Šogad nestabilitāte tirgū pieaugs, jo centrālās bankas sāk mazināt monetāros stimulus. Tam būtu jāatsaucas arī uz naftas cenām. Visticamāk, ka OPEC & Co šogad turpinās ražošanas apjoma ierobežojumus, kas novedīs pie tālāku krājumu samazināšanās, bet mazāk nekā 2017. gadā. Zemāki krājumi nozīmē arī lielāku naftas cenas jūtīgumu pret ģeopolitiskajiem riskiem un traucējumiem. Ņemot vērā arī spekulatīvo burbuli, ja šogad nebūs neviena nozīmīga korekcija uz leju, tad tas būs viens no lielākajiem pārsteigumiem. Tādējādi 2018. gadam jābūt krietni svārstīgam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiskālie noteikumi – ekonomiskās stabilitātes stūrakmens?

Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Oļegs, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viedoklis: Uzdzīvo ar prātu, lai pēc tam nebūtu jāsavelk josta

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē veidojas «jauns klimata režīms», kuru raksturos līdz šim nepieredzēti karstuma viļņi, secināts šonedēļ žurnālā «Earth’s Future» publicētajā pētījumā.

Pagājušajā vasarā ziemeļu puslodi vienlaicīgi piemeklēja vairāki karstuma viļņi, kuru dēļ dzīvību zaudēja simtiem cilvēku un tūkstošiem tika hospitalizēti. Karstuma dēļ pastiprinājās arī savvaļas ugunsgrēki.

Pētījumā secināts, ka šī karstuma viļņu epidēmija nebūtu sākusies bez cilvēku izraisītām klimata izmaiņām.

Meteorologu prognozes liecina, ka līdzīga situācija var atkārtoties arī šogad, iespējams, signalizējot, ka intensīvi karstuma viļņi kļūst par jauno normu.

Pēdējās dienās apdullinošs karstums skāris vairākas ziemeļu puslodes daļas.

Indijas galvaspilsētā Deli termometra stabiņš pirmdien pakāpās līdz 48 grādiem pēc Celsija, kas ir augstākā Deli jebkad reģistrētā temperatūra jūnijā. Citviet Indijā karstums sasniedzi pat 50 grādus pēc Celsija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Martā vērojamas mēnesim neraksturīgas ļoti mērenas cenu pārmaiņas

Ieva Šnīdere, Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020.gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,3%. Precēm tas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem – par 0,2 %.

Iepriekšējos gados martā patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,7-1,1%, ko galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa likmju pieaugums.

Šogad martā mēneša laikā bija lēnākais patēriņa cenu kāpums kopš 2014.gada, ko ietekmēja zemāks akcīzes nodokļa pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem, sezonālie faktori un pasaules cenu kritums naftai.

Beidzoties sezonas izpārdošanām, šogad martā cenu pieaugumu galvenokārt noteica apģērbu un apavu sadārdzināšanās. Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 9,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,6 procentpunktiem.

Sezonālu faktoru ietekmē martā turpinājās cenu kāpums atpūtas un kultūras pakalpojumiem par 1,6%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Melnās piektdienas iepirkšanās trakums visvairāk redzams ASV, bet arvien jūtamāks tas kļūst arī Eiropā un Latvijā

«Strādājot ASV tirgū, Melnā piektdiena ir ļoti nozīmīga, šim periodam mēs gatavojamies visu gadu. Pērn Melnā piektdiena ASV radīja 6,59 miljardus dolāru un arī t.s. Kiberpirmdiena – 6,59 miljardus dolāru. Paredzams, ka šogad klienti ASV iztērēs vēl par 10 līdz 15% vairāk nekā pērn un tiks sasniegti atkal jauni rekordi,» saka Raitis Puriņš, Printful mārketinga vadītājs. Kiberpirmdiena ASV tirgū jau ir kļuvusi nozīmīgāka par Melno piektdienu, un iepirkšanās notiek visu nedēļu, ne tikai vienā vai otrā dienā. Eiropā skaitļi nav tik lieli, taču turpina augt, un eiropieši iepērkas arvien vairāk. To veicina arī Amazon un citu lielo zīmolu popularitāte. Printful paredz, ka gan Melnajā piektdienā, gan Kiberpirmdienā saņems aptuveni divas reizes vairāk pasūtījumu nekā dienu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos kopš pandēmijas dziļākās bezcerības vērojams straujš cenu kāpums. Kopš vasaras atnākšanas gan šis kāpums ir rimis un izskatās, ka cenas atkal ir jauna virziena meklējumos.

Omu bojā kaut vai tas, ka pār ASV draud velties otrais pandēmijas vilnis. Finanšu tirgu tendenču vērotāji klāsta - tā kā turpmāko ekonomikas attīstības scenāriju diapazons ir plašs, straujas cenu svārstības augšup un lejup, visticamāk, turpināsies arī šā gada otrajā pusē.

"2020. gads it visos aspektos ir izaicinošs laiks ieguldījumu veikšanai. Ir pagājuši vien seši mēneši, bet mēs jau esam piedzīvojuši vienu no vēsturiski visstraujākajiem un dramatiskākajiem tirgus kritumiem, kuru nomainīja netipiski straujš aktīvu cenu pieaugums.

Kustības, kas parasti aizņem vismaz dažus gadus, 2020. gadā norisinājās vien dažu mēnešu laikā. Tirgus situācijai kļūstot aizvien svārstīgākai, pietiek pat ar pāris dienām, lai šķietami izdevīgs ieguldījums izrādītos kļūmīgs un otrādi," notiekošo raksturo "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas kārtībā jau atkal varētu būt jauni akciju rekordi

Šīs nedēļas sākumā riska aktīvu cenu stutēja jaunumi, ka ASV prezidents Donalds Tramps vēl uz laiciņu atlicis plānoto tarifu piemērošanu Ķīnas precēm. To tirgus dalībnieki tulkoja kā zīmi, ka tiek panākts progress lielvalstu tirdzniecības sarunās, un, bremzējoties ekonomikai, iespējams, neviens negrib īsti riskēt ar papildu trauksmes radīšanu.

Nākamā pietura - rekordi

Rezultātā ASV akciju tirgus indeksi jau atkal pietuvojušies rekordiem, kam būtu jāliecina par visai lielu investoru ticību ekonomikas spēkam. Straujāk palielinās tieši ciklisko uzņēmumu akciju vērtība, un no ASV lielas kapitalizācijas akciju indeksa Dow Jones Industrial Average biedriem spējāks pieaugums vērojams tādu uzņēmumu kā Boeing, Goldman Sachs Group un Exxon Mobil akciju cenai. Kopumā šī indeksa vērtība palielinājusies jau deviņas nedēļas (to skatījumā) pēc kārtas, kas ir ilgākais šāds periods kopš 1995. gada. Minētajā posmā Dow indeksa vērtība ir palēkusies par 16%. Pirms tam tā no oktobra sākuma līdz Ziemassvētkiem bija sarukusi par 19%, kas gandrīz pārtrauca tā saucamo buļļu tirgus skrējienu (lai šo tendenci pārtrauktu, Dow bija jāsarūk vismaz par 20%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Saūda Arābijas troņa dārgums - Saudi Aramco - biržā

Jānis Šķupelis, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rekordi paliek rekordi - decembra pirmajā daļā pasaule sagaidīja lielāko sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (Initial public offering jeb IPO) vēsturē.

Par vietējās Rijādas biržas iespēju izmantošanu izšķīrās Saūda Arābijas naftas milzis Saudi Aramco. Tam ar šī procesa palīdzību izdevās piesaistīt līdzekļus gandrīz 26 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir vairāk nekā līdzšinējais 2014. gada Alibaba rekords. Pēc šī IPO Saudi Aramco vērtība ir noteikta 1,7 triljonu ASV dolāru apmērā. Tādējādi tā ir kļuvusi par pašu vērtīgāko publisko kotēto biržas kompāniju pasaulē. Vēl ir tikai divas citas publiskas akciju kompānijas, kuru vērtība pārsniedz viena triljona ASV dolāru barjeru - Apple (1,18 triljoni ASV dolāri) un Microsoft (1,14 triljoni ASV dolāri). Katrā ziņā nu vērtīgākais pasaules uzņēmums tiks tirgots Rijādā nevis Ņujorkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Daudzmiljonu summas par mākslas darbu

Jānis Šķupelis, 04.07.2019

16.vieta

2019. gada martā Sotheby’s izsolē par 110,7 miljoniem ASV dolāriem tika nopārdota Kloda Monē glezna Siena gubas jeb Meules. Pieejamā informācija liecina, ka vārdā nesauktais iepriekšējais minētā Monē darba īpašnieks to iegādājies 1986. gadā par 2,53 miljoniem ASV dolāru. Tas nozīmē, ka tagad tam to izdevies pārdot par gandrīz 4,3 tūkst. procentu vairāk. Tas pārliecinoši «izgriež pogas» akciju tirgiem. Būtu gan jāņem vērā, ka šādu mākslas darbu uzturēšana un arī pats pārdošanas process prasa zināmas izmaksas (tās var sanākt pat visai lielas). Mākslas darbi ir visai dažādi, un šādos gadījumos runa ir vien par pamatā dažiem darījumiem (tie ir labākie no labākajiem). Lai gan ik pa laikam dzirdams par aizvien jauniem cenas rekordiem kādam izsolē nonākušam mākslas objektam, ieguldījumi šādos priekšmetos ne vienmēr nes peļņu – svarīga ir mode un zināšanas par to, ko gribi pārdot vai iegādāties. Bieži vien pēc šādām lietām ir individuāls pieprasījums, un tirgus var būt nelikvīds.

Foto: SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsraksti liecina, ka pēdējos gados pasaules turīgākie iedzīvotāji gatavi izdot milzu summas par kādiem atpazīstamiem mākslas darbiem. Dažādas luksusa preces, mākslas darbi un kolekcijas priekšmeti dažkārt var būt zināma alternatīva, lai sabalansētu savus ieguldījumus.

Raksta galerijā skatāmi TOP 16 pasaulē oficiāli visdārgāk pārdotie mākslas darbi!

Mazsvarīgi nav tas, ka šādi ieguldījumi sniedz arī emocionālo atdevi un iespēju palielīties ar reālu lietu, ko savukārt grūtāk ir nodrošināt finanšu vērtspapīru tirgiem. Var iegādāties gleznu vai kādu vērtīgu pastmarku ar domu, ka tā vērtība nākotnē palielināsies, bet pieprasījums pēc tiem būs no attiecīgās jomas interesentu un bagātnieku puses.

Art Basel un Šveices bankas UBS aprēķini liecina, ka 2018. gadā pasaulē mākslas tirgus apmēri sasnieguši 67,4 miljardus ASV dolārus, kas ir par 6% vairāk nekā vēl iepriekšējā gadā. Dažkārt gan tiek norādīts, ka skaļas daudzmiljonu summas patiesībā gatavs maksāt vien visai ierobežots cilvēku loks par vēl ierobežotāku skaitu ar mākslinieku mākslas darbiem (esot deficīta sajūta). Tādējādi skaļie rekordi šo tirgu kopumā atspoguļo vien daļēji. Proti, nav garanta, ka stabili par pievilcīgām summām pārdoti tiks arī mazāk atpazīstamu mākslinieku veikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 4,1%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Trešdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad palēnināsies līdz 3,2%, bet 2020.gadā - līdz 2,9%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad un nākamgad būs 2,7%, bet 2020.gadā saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2,4%, lēš EK.

Otru straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs EK prognozē Igaunijā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad palielināsies par 3,5%. Nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsmes temps palēnināsies līdz 2,8%, bet 2020.gadā - līdz 2,6%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,5%, bet nākamgad un 2020.gadā - attiecīgi 3,3% un 2,5%, lēš EK..

Lietuvā EK sagaida 3,4% IKP pieaugumu šogad, 2,8% kāpumu nākamgad un 2,5% izaugsmi 2020.gadā. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,6%, bet nākamgad un 2020.gadā tā samazināsies līdz attiecīgi 2,2% un 2,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prognoze: Latvijā tuvākajos pāris gados vidējā neto darba alga varētu sasniegt 1000 eiro

LETA, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tuvākajos divos līdz trīs gados vidējā neto darba alga varētu sasniegt 1000 eiro, pirmdien, prezentējot jaunāko bankas «Nordic Outlook» apskatu, sacīja «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Viņš teica, ka atalgojums Latvijā turpina kāpt, un vidējo bruto darba algu 1000 eiro Latvija varētu sasniegt jau šā gada otrajā vai trešajā ceturksnī. Savukārt divu līdz trīs gadu laikā neto darba alga valstī varētu sasniegt 1000 eiro.

Gašpuitis atzīmēja, lai arī visās nozarēs Latvijā ir algu kāpums, saskaņā arī uzņēmēju aptaujām darba samaksu plāno palielināt tikai aptuveni 40% Latvijas uzņēmēju.

Pēc viņa teiktā, Latvijā tuvākajos gados ir sagaidāms straujāks algu kāpums nekā abās pārējās Baltijas valstīs, jo Latvijā šogad vidējās bruto algas pieaugums prognozējams 8,3% apmērā, bet 2019.gadā - 7,2% apmērā. Savukārt Igaunijā vidējās bruto algas pieaugums šogad prognozējams 5,8% apmērā, kamēr nākamgad - 5,3% apmērā. Lietuvā vidējās bruto algas pieaugums šogad un nākamgad prognozējams 7% apmērā. Viņš piebilda, ka Igaunijā algu kāpums līdz šim ir bijis tik straujš, ka atsevišķās nozarēs uzņēmēji varētu pamest valsti, lai dotos strādāt tur, kur ir zemākas darbaspēka izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka Eiropas ekonomika 2019. gadā augs septīto gadu pēc kārtas, un tam vajadzētu attiekties uz visu dalībvalstu ekonomiku, prognozē Eiropas Komisija.

Gada pirmajā ceturksnī izaugsme eirozonā bija lielāka nekā tika sagaidīts, jo bija vērojami tādi pagaidu faktori kā, piemēram, maigi ziemas apstākļi un vieglo automobiļu pārdošanas apjomu pieaugums. To veicināja arī fiskālās politikas pasākumi, kas palielināja mājsaimniecību izmantojamos ienākumus vairākās dalībvalstīs. Tomēr Eiropas ekonomikas īstermiņa perspektīvu aptumšo ārējie faktori, tostarp spriedze globālās tirdzniecības attiecībās un ievērojama politikas nenoteiktība. Šī situācija tāpat kā līdz šim nelabvēlīgi ietekmē uzticēšanos apstrādes rūpniecībai, ko visvairāk ietekmē starptautiskā tirdzniecība, un tā varētu vājināt izaugsmes perspektīvas līdz gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim un nākamajam gadam, liecina jaunākais bankas «Nordic Outlook» apskats.

Bankas eksperti prognozē, ka šogad Latvijas ekonomika augs par 3,7% pretstatā iepriekš lēstajiem 4,1%, bet 2019.gadā - par 3,5% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,7%.

Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognozes šim un nākamajam gadam Latvijā nav mainītas un joprojām ir attiecīgi 2,7% un 2,5%.

SEB norāda, ka Latvijas ekonomika turpina uzradīt plašu IKP izaugsmi, kas ievērojami pārsniedz tendences. Neskaidrības saistībā ar «ABLV Bank» problēmām ietekmēs ekonomikas izaugsmi, taču šī ietekme būs neliela. Banka arī prognozē, ka bezdarbs valstī šogad un nākamgad kopumā samazināsies par diviem procentpunktiem, 2019.gadā veidojot 6,8%.

Jaunākais «Nordic Outlook» apskats liecina, ka SEB nav mainījusi IKP pieauguma prognozes abiem gadiem gan Lietuvai, gan Igaunijai. SEB joprojām sagaida, ka Lietuvas ekonomika šogad augs par 3,2%, bet nākamajā gadā - par 3%, savukārt gada vidējā inflācija Lietuvā šogad joprojām lēsta 2,8% apmērā, bet nākamajā gadā - 2,5% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trešdaļai Latvijas iedzīvotāju šogad uzlabojusies finanšu situācija

Žanete Hāka, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi kopš 2013. gada Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecību finansiālās situācijas pašvērtējums sasniedzis augstāko rezultātu, kad pozitīvo atbilžu intensitāte pārsniedz negatīvās.

Saskaņā ar "Swedbank" veiktās aptaujas datiem trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, salīdzinot ar pagājušo gadu, jūt mājsaimniecības finansiālās situācijas uzlabošanos: 27% aptaujāto piedzīvojuši nelielus, bet 4% – ievērojamus uzlabojumus.

Vienlaikus 43% norādījuši, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija gada laikā nav mainījusies. Kopumā iedzīvotāji atzīst, ka viņu ikmēneša ienākumi lēnām, bet stabili palielinās, taču vislielāko negatīvo ietekmi uz kopējo budžetu atstāj tēriņu pieaugums pārtikas iegādei. Raugoties uz nākamo gadu, optimisma rekordi nav novērojami.

Salīdzinoši biežāk finanšu situācijas uzlabojumus mājsaimniecībā izjūt iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem: 39% aptaujāto šajā vecuma grupā tā ir nedaudz uzlabojusies, bet 9% jūt ievērojamus uzlabojumus. Vismazāk uzlabojumu un biežāku finanšu situācijas pasliktināšanos izjūt pirmspensijas vecuma cilvēki 55–63 gadu vecuma grupā, kur tikai aptuveni piektā daļa šogad izjutuši nelielus uzlabojumus. Kopumā vairāk uzlabojumu mājsaimniecības budžetā jūt cilvēki ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, bet cilvēki ar zemiem ienākumiem, gluži pretēji, biežāk atzīst, ka viņu mājsaimniecības finansiālā situācija šogad ir vēl vairāk pasliktinājusies. “Ja iepriekšējos gados identiska iedzīvotāju aptauja sniedza pozitīvo atbilžu skaitu, kam pretim līdztekus bija teju tāds pats negatīvo pretspēks, tad šogad jūtam, ka pozitīvo un neitrālo vērtējumu apmērs ir lielāks un kopā atsver vērtējumus par finanšu situācijas pasliktināšanos, radot pozitīvu kopējo bilanci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šobrīd finanšu tirgos novērojamas divas galējības

Anželika Dobrovoļska - Luminor Ieguldījumu konsultāciju vadītāja Baltijas valstīs, 13.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd novērojamas divas galējības – no vienas puses, ļoti pozitīvas globālās ekonomikas attīstības tendences un pieaugoša uzņēmumu peļņa, bet, no otras puses, procentu likmju kāpums ar palielinātu nervozitāti investoru vidū.

Tas nozīmē, ka investoriem jābūt gataviem gan lielākam svārstīgumam tirgos, gan jābūt nomodā, lai izmantotu tās labās iespējas, ko varētu sniegt tirgi.

Kā jau bija gaidīts, 2018. gads finanšu tirgos atnesa daudz lielāku svārstīgumu un februāris bija pirmais mēnesis pēc 15 mēnešu nepārtraukta kāpuma, kad pasaules akcijas piedzīvoja kritumu. Tomēr pozitīvās prognozes par globālo ekonomisko attīstību un kopējais optimisms tirgos tikai motivēja investorus izmantot cenu kritumu papildu aktīvu iegādei, kas rezultātā noveda pie ātras tirgus atgūšanas. Uz visu valstu pasaules indeksa (All Country World Index) piemēra tas bija gandrīz 8% kritums, kuram uzreiz sekoja gandrīz 4% kāpums, tāpēc rezultātā februāris noslēdzās ar samērā mēreniem -2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt, ka pēc kara visi ir gudri. Tad nu, noslēdzoties kādiem zīmīgiem apaļiem atskaites periodiem, var atskatīties, kādiem aktīviem cenas pieauguma ziņā klājies vislabāk.

Kopumā 2019. gadā, neskatoties uz dažādiem ģeopolitiskajiem riskiem, cena strauji palielinājās ļoti daudziem finanšu aktīviem. Finanšu ziņu virsrakstos pārsvarā gozējas ASV akciju rekordi, lai gan daži no pašiem lielākajiem uzvarētājiem nākuši no tādām vietām, kur cenu pieaugumu tiem paredzēt bijis visai grūti un riskanti.

Krievija un GrieķijaViens no šādiem tirgiem ir, piemēram, Krievijas akcijas. To cena ASV dolāru izteiksmē 2019. gadā palēcās par veseliem 40% (Krievijas akciju RTS indeksa vērtība). Tik straujam kāpumam netraucēja ne Rietumvalstu rosīšanās sankciju frontē, ne Krievijas protesti.Pēdējos gados daudz kas mainījies nav, un šīs valsts ekonomikas nākotne ir atkarīga no notikumiem naftas tirgū. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība 2019. gadā bijusi visai stabila, un pašās gada beigās tā pat piedzīvoja visai strauju kāpumu. Tiesa gan, šobrīd straujāku naftas cenas kāpumu daudzi izejvielu eksperti savās prognožu kristāla bumbās nesaskata (īstermiņā paredzēt tendences naftas tirgū gan ir faktiski neiespējami).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ERAB Latvijai prognozē straujāko ekonomikas izaugsmi Centrāleiropas un Baltijas valstu reģionā

LETA, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, norādot, ka valsts ekonomikas pieaugums būs straujākais Centrāleiropas un Baltijas valstu reģionā.

ERAB jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikas pieaugums šogad tiek lēsts 4,7%, kas ir par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā tika prognozēts maijā.

2018.gadā ERAB Latvijai prognozē IKP pieaugumu 4,1% apmērā, kas ir par 0,9 procentpunktiem vairāk nekā maija prognozē.

Latvijas ekonomikas šī un nākamā gada prognožu paaugstinājums salīdzinājumā ar maijā lēsto ir lielākais Baltijas valstu vidū.

Salīdzinājumā ar maiju Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam ir palielināta par 0,3 procentpunktiem, un tagad Igaunijas IKP pieaugumu šogad ERAB gaida 3,7% apmērā. Nākamgad banka Igaunijai prognozē ekonomikas izaugsmi 3,4% apmērā, kas ir par 0,7 procentpunktiem vairāk nekā tika lēsts maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat aiz stūra ir jauna apaļa desmitgade, un šādi zīmīgi atskaites punkti var būt labs brīdis, lai paraudzītos pagātnē. Neskatoties uz gandrīz nepārtrauktām runām par dažādiem riskiem un to, ka ieguldījumu ziņā vajadzētu būt piesardzīgākiem, iepriekšējo 10 gadu periods akcijām ir bijis viens no pašiem veiksmīgākajiem vēsturē.

Šādi gandrīz nepārtraukti brīdinājumi, visticamāk, skaidrojami ar to, ka uz daudzu cilvēku psihi dziļu rētu atstājusi iepriekšējais globālais finanšu krahs. Jau ziņots - ja investoram atmiņā iespiedusies kāda dziļa krīze, kurai sekojusi strauja aktīvu cenu samazināšanās, viņš lielāku iespējamību šādiem notikumiem piešķir arī nākotnē. Šāds efekts saistīts ar to, ka negatīvās emocijas no zaudējumiem lielākajai daļai cilvēku ir daudz izteiktākas (un vairāk nosēžas atmiņā) nekā pozitīvās emocijas no identiskiem guvumiem.

Pētījumi liecina, ka šādas negatīvās sajūtas vidēji ir pat divas reizes spēcīgākas, kam attiecīgi ir ietekme uz lēmumu pieņemšanas procesiem.Kopumā pieejamie dati liecina, ka ASV akciju tirgus Standard & Poor's indeksa vērtība, ieskaitot dividendes, kopš 2010. gada sākuma ir palēkusies par 250%. Tādējādi visi tie, kas tomēr kaut kad, piemēram, 2009. gada uzdrošinājās pirkt un arī turēt akcijas, tikuši pie dāsniem guvumiem (protams, to pateikt ir vieglāk nekā reāli izdarīt). "Tas pierāda, ka akciju guvumi bieži nāk tad, kad tie vismazāk tiek gaidīti. !Jums jābūt agresīvam (akciju pirkšanas ziņā) tad, kad skatījums uz nākotni ir vispelēcīgākais - tā ir mācība, kas strādā. Protams, tajā brīdī to saprast ir neiespējami," Bloomberg piebilst ASV finanšu uzņēmuma Avalon Investment & Advisory pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Komisija būtiski paaugstina Latvijas izaugsmes prognozes

Lelde Petrāne, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir atjaunojusi un šodien publicējusi Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, ekonomiskās izaugsmes un fiskālo rādītāju prognozes. Salīdzinājumā ar maijā publiskotajām prognozēm jaunākajās EK prognozēs Latvijas ekonomiskā izaugsme šim gadam tikusi būtiski paaugstināta - par 1 procentpunktu jeb līdz 4,2%. Nākamajam gadam izaugsmes prognoze nav mainīta un ir saglabāta 3,5% līmenī, savukārt 2019.gadam EK Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu, informē Finanšu ministrija.

Spēcīgo ekonomikas izaugsmi šogad nosaka vairāki faktori, tajā skaitā strauji augošais iekšējais patēriņš, noturīgais ārējais pieprasījums, kā arī būtiska investīciju aktivitātes atjaunošanās, savās prognozēs norāda EK. Arī vidējā termiņā šiem faktoriem būs liela nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, lai arī 2018.gadā ES fondu investīciju plūsmas kļūs mērenākas, kas noteikts kopējo ieguldījumu bruto pamatkapitālā izaugsmes tempu normalizēšanos. Saskaņā ar EK prognozēm investīcijas Latvijā šogad palielināsies par 17,8% un par 5,5% un 4% attiecīgi 2018. un 2019.gadā. Savukārt privātā patēriņa pieauguma izmaiņu dinamika nebūs tik krasa - šogad privātais patēriņš kāps par 4,3%, par 4% nākamgad un par 3,9% 2019.gadā. EK atzīmē, ka papildus citiem faktoriem nākamajā gadā patēriņu pozitīvi ietekmēs nodokļu reformas īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdienas pēcpusdienā Latvijā gaiss sakarsīs līdz +26..+30 grādiem, nedaudz vēsāk būs dažviet piekrastē, prognozē sinoptiķi.

Līdz ar to gaidāmi jauni karstuma rekordi, var krist arī Latvijas 21.maija rekords - 1937.gadā reģistrētie +29,2 grādi.

Valsts lielākajā daļā būs neliels mākoņu daudzums, vietām iespējams īslaicīgs lietus un pērkona negaiss.

Pūtīs lēns līdz mērens austrumu, dienvidaustrumu vējš, dažviet piekrastē to nomainīs jūras brīze.

Rīgā nokrišņi maz iespējami, saule gaisu sakarsēs līdz +29 grādiem. Līdzšinējais 21.maija rekords galvaspilsētā ir +28,3 grādi 1937.gadā.

Laikapstākļus ietekmē ciklons ar centru Polijā. Atmosfēras spiediens jūras līmenī no 756 dzīvsudraba staba milimetriem Latvijas dienvidrietumos līdz 761 milimetram Krievijas pierobežā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar Teslas akcijām šogad aizvien teju 100% peļņa

Jānis Šķupelis, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pa īsteniem amerikāņu kalniņiem šogad līdz šim braukājusi ASV elektroauto ražotāja "Tesla" vērtība.

Straujš minētā uzņēmuma akcijas cenas kāpums ASV biržā aizsākās pagājušā gada oktobrī. Kopš tā brīža līdz šā gada februāra otrajai pusei "Tesla" akcijas cena bija palielinājusies gandrīz par 300%. Tiesa gan, tad atnāca globālās pandēmijas bažas, kas "Tesla" akcijai no saviem rekordiem līdz 19. martam lika sarukt par 60%.

Kopš tā brīža gan uzņēmuma akcijas cena atkal strauji aug, un tie investori, kas "Tesla" akcijas būtu iegādājušies šā gada sākuma, šobrīd tās varētu nopārdot ar 80% lielu peļņu. Jācer, ka šāds akciju sniegums priekšzīmi sniegs arī kopējam ASV akciju tirgum ilgtermiņā. Katrā ziņā pēdējās nedēļās lielākie pasaules fondu tirgi jau ir bijuši visai optimistiski. Galu galā viens no pamata pieņēmumiem, kādēļ nauda tiek plūdināta akciju virzienā, ir tas, ka šie tirgi ilgākā termiņā, neskatoties uz dažkārt asām īstermiņa vēdergraizēm, ir tendēti uz pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru