Jaunākais izdevums

No nākamā gada paredzēts noteikt vienu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmi 25% apmērā, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajos un saskaņošanai iesniegtajos grozījumos Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.

Likumprojekts sagatavots, pamatojoties uz valdības 26.septembra sēdē uzklausīto nformatīvo ziņojumu "Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes virzību", un uzdevumu FM grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" pavadošo likumprojektu paketē.

Pašlaik saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā ir 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, - 40%.

Savukārt iegūstot MUN maksātāja statusu ar taksācijas perioda otro ceturksni vai vēlāk, apgrozījums, kam piemēro 25% likmi, tiek proporcionāli samazināts.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošajiem datiem, 2022.gadā tikai 368 (3,7%) no visiem 9843 mikrouzņēmumiem apgrozījums pārsniedza 25 000 eiro, attiecīgi piemērojot MUN likmi 40% apmērā.

FM norāda, ka, piemērojot MUN likmi atkarībā no mikrouzņēmuma apgrozījuma apmēra, MUN piemērošana un administrēšana ir kļuvusi komplicēta un neveicina vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma - saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konta - piemērošanu.

Vienas MUN likmes noteikšanu atbalsta arī VID, kam tiks vienkāršota MUN administrēšana, kā arī nebūs jāveic MUN pārrēķins.

Saistībā ar likumprojektā ietvertajām izmaiņām, kas paredz noteikt vienu MUN likmi 25% apmērā, nepieciešams veikt izvērtējumu, vai MUN režīms netiek izmantots ļaunprātīgi. Tādējādi FM līdz 2028.gada 31.decembrim veiks Mikrouzņēmumu nodokļa likumā veikto izmaiņu izvērtējumu.

Vienlaikus FM atzīmē, ka, ņemot vērā, ka likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir paredzēts noteikt tiesības MUN maksātājiem, kas vienlaikus gūst ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, nepieciešams izvērtēt iespēju ņemt vērā MUN režīma ietvaros gūto ienākumu, nosakot diferencētā neapliekamā minimuma apmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Likumprojektu par vispārējo deklarēšanos no 2025.gada pašlaik tālāk nevirzīs

LETA, 17.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien nolēma, ka likumprojekts, kas paredzēja vispārējās deklarēšanas paplašināšanu un šī pienākuma ieviešanu no 2025.gada, pašlaik tālāk netiks virzīts.

Ministru kabinets otrdienas sēdē lēma atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 9.oktobra sēdes protokollēmumu, ar kuru valdība bija atbalstījusi likumprojektu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredzēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa vispārējās deklarēšanas paplašināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, jo Finanšu ministrija (FM) rosināja nodrošināt plašākas konsultācijas un diskusijas ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem par plānotajām izmaiņām likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz pilnveidot vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu. FM iesniedza priekšlikumu šos likuma grozījumus izņemt no valsts budžeta likumprojektu paketes un nodot atkārtotai saskaņošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanu un administrēšanu, šiem uzņēmumiem plānots noteikt vienu nodokļa likmi 25 procentu apmērā.

To paredz Saeimā par steidzamiem atzītie un pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Likumprojekts saistīts ar 2024.gada valsts budžetu.

25 procentu likmi plānots noteikt neatkarīgi no mikrouzņēmuma gada apgrozījuma.

Patlaban mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā ir līdz 25 tūkstošiem eiro, nodokļa likme ir 25 procenti, savukārt gada apgrozījumam, kas pārsniedz 25 tūkstošus eiro, likme noteikta 40 procentu apmērā.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2022.gadā tikai 368 no visiem 9843 mikrouzņēmumiem apgrozījums pārsniedza 25 tūkstošus eiro, kam piemēroja likmi 40 procentu apmērā.

Izmaiņas rosinātas, jo, piemērojot nodokļa likmi atkarībā no apgrozījuma apmēra, mikrouzņēmumu nodokļa piemērošana un administrēšana ir kļuvusi komplicēta, kā arī neveicina pirms diviem gadiem ieviestā vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma - saimnieciskās darbības ieņēmumu konta - izmantošanu, anotācijā norādījuši grozījumu autori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valdība atbalsta 12% PVN likmes noteikšanu uz vienu gadu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem

LETA, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās 12% likmes piemērošanu uz vienu gadu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme patlaban paredzēta 21%.

Lai noteiktu 12% PVN likmi, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ tiks pārskatītas akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši "de minimis" prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ilgus gadus cīnījies ar ēnu ekonomiku ar represīvajiem pasākumiem, vairāk kontrolējot, prasot vairāk informācijas, vairāk sodot, bet līdz šim tas ēnu ekonomiku ir mazinājis lēnāk, nekā būtu gribēts, intervijā sacīja jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

"Tādēļ varbūt mēģinām no otras puses, mēģinām no pozitīvā? Parādām mazajam biznesam, arī lielajam biznesam, ko dod administratīvā sloga mazināšana, kas mazina patērēto laiku saistību izpildei pret valsti. Tad tie, kas varbūt tagad strādā ēnu ekonomikā, nelegalizējas, nemaksā nodokļus, sapratīs, ka darboties godīgi ir vieglāk un ērtāk, naktīs var mierīgāk gulēt, nekā slēpt, slapstīties un meklēt, kur dabūt skaidru naudu, lai izmaksātu darbiniekiem algas aploksnēs," pauda Šmite-Roķe.

Jautāta, kāpēc attiecībā uz mazo biznesu Latvija tik ilgi iet uz Igaunijas piemēru, kur nodokļu nomaksa automātiski notiek caur bankas kontu, Šmite-Roķe norādīja, ka Latvijā jau ir saimnieciskās darbības ieņēmumu konts mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, taču tam ir maz lietotāju, un šādu kontu atvērt piedāvā tikai vienā bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% UIN avanss no iepriekšējā gada peļņas

LETA, 07.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% UIN avanss no iepriekšējā gada peļņas

LETA, 02.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina palielināt atsevišķas dabas resursu nodokļa un akcīzes nodokļa likmes

LETA, 14.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu jāapsver atsevišķu dabas resursu nodokļa (DRN) un akcīzes nodokļa (AN) likmju palielināšanas iespējas, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā dabas resursu un klimata nodokļu esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Darba grupa iesaka izvērtēt nepieciešamību atjaunot transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli M1, N1 kategorijas transportlīdzekļiem un motocikliem, indeksēt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa (TEN) likmes visiem transportlīdzekļiem, jo pēdējā TEN pārskatīšana tika veikta 2021.gadā, ieviešot TEN aprēķināšanu, ņemot vērā CO2 izmešus pēc WLTP metodes.

Tiek ieteikts izvērtēt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa atvieglojumus komersantu īpašumā esošajiem elektrotransportlīdzekļiem, tādējādi veicinot to izmantošanu komercpārvadājumos.

Nodokļu darba grupa rosina dīzeļdegvielai un petrolejai, kuru izmanto kā kurināmo, paaugstināt AN pakāpeniski - sākot no 2025.gada un atkārtoti no 2027.gada, jo AN likme kurināmajam nav pārskatīta kopš 2021.gada 1.jūlija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) izskatījis Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.

Likumprojekta mērķis ir vienkāršot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) piemērošanu un administrēšanu, kā arī veicināt vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma – saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konta piemērošanu.

Lai vienkāršotu MUN piemērošanu un administrēšanu, kā arī veicinātu SDI konta piemērošanu, likumprojekts paredz noteikt vienu MUN likmi – 25% apmērā. Vienlaikus no Mikrouzņēmumu nodokļa likuma tiek izslēgts regulējums par MUN likmes 40% apmērā piemērošanu, piemērojot vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu – SDI kontu.

Vienlaikus jāatzīmē, ka likumprojekts tiek virzīts vienotā likumprojektu paketē ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz turpmāk tiesības MUN maksātājiem, ja tie gūst ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamus ienākumus, piemērot ar IIN apliekamajam ienākumam diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām piemērotais UIN režīms nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā

LETA, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopā ar budžetu 2024.gadam Saeimā tiekskatīta virkne nodokļu likumprojektu. Liela daļa no tiem vairāk ir tehniski grozījumi. Daļa noteikti nāk par labu nodokļu maksātājiem, piemēram, papildus iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi.

Taču, kā jau tas ierasts, bieži vien kā “kompensējošie pasākumi” tiek virzīts arī akcīzes nodokļa palielinājums. Te īsti gan nav skaidrs, kas tiem jākompensē, turklāt, vai nebūs tā “ka bija domāts labi, bet sanāca kā vienmēr”. Proti, vai nodokļa palielinājums nepalielinās nelegālo tirgu un ieņēmumu samazinājums no akcīzes nodokļa drīzāk būs jākompensē ar citiem ieņēmumiem.

Akcīzes nodokļa primāram mērķim būtu jāsamazina kaitīgo preču patēriņu un nodokļa ieņēmumiem nevajadzētu “lāpīt budžetu”. Akcīzes nodokļa likmes jau tā ir augstas, turklāt tām jau bija paredzēts pieaugums. Nodoklis nav no gumijas. Vēl vairāk to stiepjot, gumija var pārtrūkt…

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa aprēķina metodiku no cm2 uz kW, daļa spēkratu lietotāju izjutīs šī nodokļa būtisku pieaugumu, taču daļai šis sadārdzinājums būs vien divi eiro mēnesī.

To paredz izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kuras stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. „Kādreizējais automašīnas identifikators - tās motora tilpums kubikcentimetros - šodien vairs nevar pildīt savu lomu, tāpēc notika cm2 nomaiņa uz motora maksimālo jaudu, kas izteikta kW,” skaidro Auto asociācijas prezidents un Saeimas deputāts Andris Kulbergs.

Viņš norāda, ka būtībā Latvija, pārejot uz automašīnas identifikāciju pēc jaudas, ir ieviesusi modeli, kāds Igaunijā ir jau ilgāku laiku. „Tāda oficiāla automašīnu cenu kataloga jau nav, un vienīgais, pēc kā var ranžēt automašīnas, ir to motora maksimālā jauda, un teorētiski - jo lielāka jauda, jo auto ir dārgāks, un loģiski, ka par dārgāka auto izmantošanu jāmaksā augstāks uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis,” norāda A. Kulbergs. Viņš atzīst, ka ir atsevišķi izņēmumi, kad auto maksā ļoti dārgi, bet tā motora jauda ir salīdzinoši neliela. „Jo jaudīgāks auto, jo lielākus izmešus rada, un tieši tāpēc tiem ir būtiski augstāka nodokļa likme,” skaidro A. Kulbergs. Vienlaikus viņš vērš uzmanību, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme palielināta arī elektroauto no 10 eiro līdz 15 eiro mēnesī, vienlaikus ieviests līdz šim nebijis nodoklis plugin hibrīdauto — 25 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES PVN direktīva ļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi pārtikai.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Latvija, iespējams, no 2024. gada 1. janvāra pārstās piemērot šī nodokļa samazināto 5% likmi Latvijā raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem. BDO Latvia pētījums liecina, ka arī bez šī papildinājuma mūsu valstī PVN likme ir viena no augstākajām.

Atpaliekam tikai no Dānijas

Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā. «Attīstītās valstis (Vācija – 7% likme, Luksemburga – 3%) piemēro daudz zemāku samazinātā PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties to celt, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītājs Artūrs Radziviļčuks. Viņš kā pārsteidzošu vērtē situāciju, ka Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – šādas samazinātās PVN likmes pārtikai netiek piemērotas. Samazinātās PVN likmes pārtikai nav arī Dānijā. «Izveidojusies absolūti neloģiska aina – jo nabadzīgāka valsts, izņemot Dāniju, jo augstāks PVN pārtikai,» secina A. Radziviļčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD Latvijai šogad prognozē lēnāko ekonomikas lejupslīdi starp Baltijas valstīm

LETA, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) trešdien publiskotajā ziņojumā Latvijas ekonomikai šogad prognozē lēnāko lejupslīdi Baltijas valstīs.

OECD prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 0,1%.

Savukārt nākamgad Latvijas ekonomikai lēsta 1,9% izaugsme, bet 2025. gadā prognozēts 2,7% kāpums.

Jūnijā OECD prognozēja, ka Latvijas IKP šogad un nākamgad palielināsies attiecīgi par 1,1% un 2,4%.

Latvijā saskaņotais patēriņa cenu indekss, kā prognozē OECD, šogad pieaugs par 9,4%, nākamgad palielināsies par 3,1%, bet 2025.gadā – par 3,3%. Savukārt bezdarba līmenis Latvijā, pēc OECD aplēsēm, šogad un nākamajos divos gados veidos attiecīgi 6,4%, 6,5% un 6,4%.

OECD norāda, ka inflācijas kritums un atalgojumu spēcīgs pieaugums veicinās iedzīvotāju patēriņa izdevumu kāpumu. Ierobežoti finansēšanas nosacījumi negatīvi ietekmēs nekustamo īpašumu un uzņēmumu investīcijas, bet valsts investīcijas palielināsies, pateicoties Eiropas Savienības līdzekļu apguvei. Taču vienlaikus kvalificētu darbinieku trūkums un vāja infrastruktūras plānošanas kapacitāte apdraud investīciju plānu realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā par galveno mazo nodokļu režīmu stratēģisko uzdevumu būtu nosakāms mērķis, lai visas personas, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību vai tiek nodarbinātas īslaicīgos darbos, ir sociāli apdrošinātas, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā mazo nodokļu režīmu esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Lai gan šo mazo režīmu kopējais pienesums nodokļu ieņēmumos ir neliels, tie kopumā ietekmē nozīmīgu skaitu Latvijas iedzīvotāju, teikts novērtējumā. Mijiedarbība ar kādu no mazajiem nodokļu nomaksas režīmiem, darba grupas ieskatā, veido saimnieciskās darbības veicēju attieksmi pret nodokļu nomaksu, uzņēmējdarbības segmentā - izpratni par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, bet sociālās nodrošināšanas aspektā - uztveri par sociālo iemaksu sasaisti ar saņemtajiem pakalpojumiem un vienkārši sajūtu par to, vai nodokļu sistēma ir godīga pret vienādos apstākļos esošajiem.

Tāpat ēnu ekonomikas kontekstā regulāri kā paaugstināta riska zonā esoši tiek minēti kādā no šiem režīmiem strādājošie, secinājusi darba grupa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

12% PVN likmei nepieciešamos 16 miljonus var iegūt no akcīzes nodokļa paaugstināšanas

LETA, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai varētu no nākamā gada ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā augļiem un dārzeņiem, nepieciešamos 16 miljonus eiro varētu iegūt no akcīzes nodokļa paaugstināšanas, aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme būs 21%. Lai varētu no 1.janvāra ieviest samazināto 12% PVN likmi, budžetā jāatrod 16 miljoni eiro, iepriekš paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ašeradens aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban valsts budžetā rezervi šim nolūkam neredz, un, ņemot vērā budžeta sagatavošanas virzību, arī manevra iespējas ir visai šauras. Turklāt iepriekš uzņēmējiem arī solīts, ka būtiska nodokļu paaugstināšana nākamgad nenotiks.

Tādējādi kā vienīgo risinājumu, kur atrast nepieciešamos 16 miljonus eiro, Ašeradens redz budžetā piedāvāto akcīzes nodokļa likmju pārskatīšanā un to straujākā celšanā. Patlaban pirmajā lasījumā apstiprinātajā budžeta projektā šīs likmes jau ir piedāvāts paaugstināt, lai izlīdzinātu tās ar pārējām Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos 2023.gada 11 mēnešos iekasēti 12,307 miljardi eiro, kas ir par 358,9 miljoniem eiro jeb 3% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada 11 mēnešiem nodokļu ieņēmumi pērn 11 mēnešos pieauguši par 1,109 miljardiem eiro jeb 9,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2023.gada 11 mēnešos veidoja 11,601 miljardu eiro, kas ir par 352,8 miljoniem eiro jeb 3,1% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 9,655 miljardus eiro, kas ir par 249,6 miljoniem eiro jeb 2,7% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,945 miljardu eiro apmērā, kas ir par 103,2 miljoniem eiro jeb 5,6% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2023.gada 11 mēnešos bija 707,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,8 miljoniem eiro jeb 1% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 6,58 miljardi eiro, kas ir par 268,3 miljoniem eiro jeb 4,3% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 746,8 miljoniem eiro jeb 12,8% lielāki nekā 2022.gada pirmajā pusgadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos veidoja 6,209 miljardus eiro, kas ir par 272,9 miljoniem eiro jeb 4,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 5,201 miljardu eiro, kas ir par 201,1 miljonu eiro jeb 4% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,009 miljardu eiro apmērā, kas ir par 71,8 miljoniem eiro jeb 7,7% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 371,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 4,3 miljoniem eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 7,762 miljardi eiro, kas ir par 300,3 miljoniem eiro jeb 4% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada septiņiem mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos pieauguši par 849 miljoniem eiro jeb 12,3%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 7,325 miljardus eiro, kas ir par 297,7 miljoniem eiro jeb 4,2% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,116 miljardus eiro, kas ir par 207,2 miljoniem eiro jeb 3,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,209 miljardu eiro apmērā, kas ir par 90,4 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos bija 437,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par trim miljoniem eiro jeb 0,7% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēti 8,909 miljardi eiro, kas ir par 305,7 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada astoņiem mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos pieauguši par 944,5 miljoniem eiro jeb 11,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 8,406 miljardus eiro, kas ir par 303,2 miljoniem eiro jeb 3,7% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,99 miljardus eiro, kas ir par 195,5 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,416 miljardu eiro apmērā, kas ir par 107,7 miljoniem eiro jeb 8,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos bija 503,1 miljona eiro apmērā, kas ir par trim miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru