Finanses

Nākamgad plāno palielināt premjera, ministru, Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algas

LETA, 27.11.2015

Jaunākais izdevums

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien vienojās nākamgad palielināt Ministru prezidenta, ministru, parlamentāro sekretāru, Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algas.

Kā komisijas sēdē skaidroja komisijas deputāts Kārlis Šadurskis (V), nākamgad premjera algu paredzēts pielīdzināt Saeimas priekšsēdētāja algai, ministru - Saeimas priekšsēdētāja vietnieku darba samaksai, bet parlamenta komisiju un frakciju vadītāju - parlamenta sekretāra biedra atalgojumam.

Pašlaik deputātiem, kuri ieņem dažādus amatus Saeimā, izmaksā arī mēnešalgas daļu par attiecīgo amatu pildīšanu un to nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram piemērojot dažādus koeficientus. Saeimas komisijas priekšsēdētājam un frakciju vadītājiem šis koeficients ir 0,43, bet komisija atbalstīja priekšlikumu palielināt šo koeficientu līdz 1,39.

Savukārt Ministru kabineta locekļiem un parlamentārajiem sekretāriem mēnešalgu nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram piemērojot šādus koeficientus: premjeram - 4,05, ministram - 3,648, parlamentārajam sekretāram - 2,837. Savukārt komisijas atbalstītais priekšlikums paredz premjeram šo koeficientu noteikt 4,93, ministram - 4,68, bet parlamentārajam sekretāram - 3,63.

Šīm izmaiņām nākamgad ir nepieciešams aptuveni 740 000 eiro, aģentūrai LETA sacīja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V).

Jaunā likumprojekta redakcija arī paredz noteikt, ka Saeimas priekšsēdētāja reprezentācijas izdevumi mēnesī nevar pārsniegt 95% no Valsts prezidenta reprezentācijas izdevumiem mēnesī. Šāds ierobežojums noteikts arī Ministru prezidentam un ministriem. Tāpat paredzēts noteikt, ka Ministru kabineta pārstāvji saņem piemaksu 50% apmērā no tam noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem aizvieto kādu prombūtnē esošu valdības pārstāvi. Šobrīd likums paredz šo piemaksu 30% apmērā.

Šādas izmaiņas paredz komisijas akceptētais priekšlikums grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Šis likumprojekts saistīts ar nākamā gada valsts budžetu, un Saeima to galīgajā lasījumā vērtēs pirmdien, 30.novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vai par ārkārtas vēlēšanām jāaizmirst

Anita Kantāne - galvenās redaktores vietniece, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērojot ilgo valdības veidošanu, ik pa laikam izskan ierosinājums par ārkārtas Saeimas vēlēšanu rīkošanu. Galvenais, kas tiek uzsvērts šādos aicinājumos, - tauta izdzīs no Saeimas deputātus, kuri nav uzklausījuši vēlētāju gribu.

Izpētot Latvijas Republikas Satversmi, rodas priekšstats, ka cilvēki, kuri uz šo aicina, Satversmē nav iedziļinājušies.

Iespējas rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas ir noteiktas Satversmē. Lai rīkotu ārkārtas vēlēšanas, vispirms ir jāatlaiž esošā Saeima, un to ierosināt var gan tauta, gan prezidents. Taču ir noteikti ierobežojumi, kad Saeimas atlaišanu var rosināt tauta. Šobrīd esam situācijā, kad tauta to ierosināt nevar, jo pilsoņi savas Satversmē noteiktās tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu nevar izmantot Saeimas pirmajā un pēdējā pilnvaru gadā, kā arī pusgadu līdz prezidenta pilnvaru beigām.

Otrajā plānā paliek Satversmē paredzētais, ka Saeimas atsaukšana jāierosina ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju, bet tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu jānobalso vairākumam no balsotājiem un vismaz divām trešdaļām no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Analizējot statistikas datus par vēlētāju aktivitātes kritumu katrās nākamajās vēlēšanās, var prognozēt, ka vēlētāju balstu skaitu 13. Saeimas atlaišanai nebūtu iespējams savākt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeimas Prezidijs uzskata, ka jāpārtrauc tehnikas iepirkumi parlamenta jaunajai ēkai

Dienas Bizness, 22.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Prezidijs ceturtdien, 22.oktobrī, vienojās, ka ir jāpārtrauc uzsāktās iepirkumu procedūras, kas paredz iegādāties konferenču, apskaņošanas un video tehniku Saeimas jaunās ēkas Jēkaba ielā 6/8 vajadzībām. Šādu viedokli atbalstīja visi Saeimas Prezidija locekļi, jo uzskata, ka iepirkumu komisijas izvēlētā norēķinu kārtība neatbilst labas pārvaldības principiem.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver, ka «šo konkursu sakarā mums ir bažas par neskaidru un necaurspīdīgu Saeimas Administrācijas darbību, kas rada šaubas par labas pārvaldības principu ievērošanu un finanšu plūsmas caurspīdīgumu.»

Saeimas Prezidija locekļu neizpratni raisa, ka pretstatā citiem iepirkumiem, kas saistīti ar parlamenta jauno ēku Jēkaba ielā 6/8, atbildīgie darbinieki neinformēja Saeimas Prezidiju par plānotajiem iepirkumiem, kas saistīti ar ēkas tehnisko aprīkojumu. Ja Saeimas Prezidijs būtu informēts par minēto apjomīgo iepirkumu izsludināšanu, būtu piesaistīta neatkarīga ekspertīze projektu izvērtēšanai. Bažas rada arī atsevišķi līgumprojekta nosacījumi, piemēram, īsais tehnikai paredzētais garantijas laiks un tā noteikšanas kārtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sākas cīņa pret maksātnespējas administratoru mafiju

Sandris Točs, speciāli DB, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeimas mandātus zaudējušajiem deputātiem kompensācijās varētu nākties izmaksāt vairāk nekā 400 000 eiro

LETA, 07.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas mandātus zaudējušajiem deputātiem valstij kompensācijās varētu nākties izmaksāt vairāk nekā 400 000 eiro, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka, ka Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā.

Pēdējos trijos mēnešos Saeimas deputātiem atalgojumā kopumā tika izmaksāti apmēram 650 000 eiro. Tā kā nākamajā Saeimā varētu nebūt iekļuvušas apmēram divas trešdaļas deputātu, attiecīga daļa trīs mēnešu kopējā atalgojuma - apmēram 435 000 eiro - varētu būt jāizmaksā kompensācijās.

Deputātu atalgojumā iekļauta alga, slimības pabalsts, samaksa par frakcijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amatu, par Saeimas komisijas priekšsēdētāja, viņa vietnieka vai sekretāra amatu, par Saeimas apakškomisijas priekšsēdētāja vai sekretāra amatu, kā arī piemaksa Saeimas Prezidija locekļiem. Līdz ar to augstāks atalgojums ir Saeimas Prezidija locekļiem, parlamenta komisiju un frakciju vadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Saeimas galvenās ēkas ekspluatācijas apturēšanas dēļ parlaments necietīs

LETA, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas galvenās ēkas atsevišķu telpu ekspluatācijas apturēšanas dēļ parlamenta darbs necietīs, šorīt telekanālā LNT uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Mūrniece pastāstīja, ka Saeimas darbinieki no nedrošajām telpām jau ir pārvietoti. Slēgtas tikušas arī divas lielākās reprezentācijas zāles - Sarkanā un Viesu, taču parlamentā esot arī citas telpas, kur uzņemt starptautiskās delegācijas un viesus.

Tagad tikšot turpināta Saeimas ēkas izpēte, atsedzot sijas, lai saprastu veicamos darbus un nepieciešamos ieguldījumus.

Mūrniece atzina, ka nākamā gada budžetā Saeima prasa papildus naudu gan algām, gan remontiem, un daļa no šiem līdzekļiem varētu nonākt šiem remontiem.

Plaisu palielināšanās tikusi piefiksēta līdz ar Saeimas namam blakus esošās Jēkaba baznīcas remontiem.

Kā ziņots, Saeimas Prezidijs ir nolēmis ierobežot atsevišķu telpu ekspluatāciju Saeimas ēkā Jēkaba ielā 11, informēja Saeimas Preses dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - FOTO: Vēlējuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo; pagaidām aktivitāte zemāka nekā 2014.gadā

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1038 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.

13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie - Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Juridisko komisiju vadīs Jānis Bordāns, otrdien, 20.novembrī, komisijas pirmajā sēdē lēma tās locekļi.

Par komisijas priekšsēdētāja biedru šodien ievēlēts Aldis Gobzems (KPV LV), bet par komisijas sekretāru - Valērijs Agešins (Saskaņa).

J.Bordāns pirms ievēlēšanas Saeimā bija Rīgas domes deputāts. No 2012. līdz 2014.gadam J.Bordāns ieņēmis tieslietu ministra amatu.

Juridiskajā komisijā strādās arī deputāti Gundars Daudze (ZZS), Ritvars Jansons (NA), Inese Lībiņa-Egnere (JV), Ralfs Nemiro (KPV LV), Ivans Ribakovs (Saskaņa), Jūlija Stepaņenko, Juta Strīķe (JK), Vita Anda Tērauda (AP!). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.

Juridiskās komisijas ziņā ir tieslietu jomas likumprojektu sagatavošana izskatīšanai Saeimā. Tie ir likumi, kas reglamentē tiesu sistēmas darbu, regulē materiālās un procesuālās tiesību normas, nosaka tiesu izpildītāju, notāru un advokātu darbību. Komisijas kompetencē ir lemt arī par izmaiņām atsevišķos vēlēšanu likumos. Tāpat komisija vērtē piedāvātās izmaiņas Saeimas kārtības rullī un valsts pamatlikumā – Satversmē -, kā arī pirms Saeimas balsojuma lemj par valsts kontroliera, tiesnešu un citu ar tieslietu sistēmu saistītu amatpersonu iecelšanu, apstiprināšanu un atbrīvošanu no amata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs rosina Putniņam un Razānei izmaksāt 80% no gada algas, ja viņi atkāpsies no amata līdz 1.augustam

LETA, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc šodienas tikšanās ar iespējamo Vienotības premjera amata kandidātu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Kārli Šadurski un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nominēto premjera amata kandidātu Māri Kučinski ir nolēmis uzticēt premjera pienākumus Kučinskim.

Prezidents atteicās sniegt skaidrojumus, kāpēc atbildīgajam amatam nominējis tieši Kučinski.

Vējonis informēja, ka ir runājis ar daudziem iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kuri izskanējuši gan publiski, gan ne tik publiski" Visiem viņiem viņš izsakot paldies, bet īpaši - finanšu ministram Jānim Reiram (V), Valmieras mēram Jānim Baikam un Cēsu mēram Jānim Rozenbergam (V).

Prezidents pateicās arī "Vienotības" premjera amata kandidātam Kārlim Šadurski par apņemšanos veidot valdību un aicināja viņu palikt aktīvam Budžeta komisijas vadītājam, sadarbojoties ar jauno valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeimā nākamnedēļ skatīs Valsts prezidenta priekšlikumus likumu kvalitātes uzlabošanai

Žanete Hāka, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti otrdien, 18.oktobrī, tiksies ar Valsts prezidenta izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas vadītāju Aivaru Endziņu, lai diskutētu par prezidenta izvirzītajiem priekšlikumiem likumu kvalitātes uzlabošanai, informē Saeimas Preses dienests.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzsver, ka parlaments pēc savas iniciatīvas ir sācis pārskatīt spēkā esošo regulējumu, kas nosaka likumu pieņemšanas kārtību – Juridiskā komisija jau šī gada pavasarī ir izveidojusi darba grupu darbam pie Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem.

Lai arī Saeimas kārtības rullis pēdējā laikā vairākkārt grozīts, pilnvērtīga tā revīzija nav veikta un spēkā joprojām ir virkne arhaisku normu no starpkaru perioda, kas praksē vairs nedarbojas, uzsver darba grupas vadītāja Solvita Āboltiņa. Darba grupa sadarbībā ar bijušo Saeimas Juridiskā biroja vadītāju Gunāru Kusiņu skata ne vien iesniegtās izmaiņas likumam, kas nosaka Saeimas iekšējo darbību un kārtību, bet analizē pilnīgi visu kārtības ruļļa tekstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju otrdien tika ievēlēts deputāts Mārtiņš Bondars (AP).

Par priekšsēdētāja biedru tika ievēlēts parlamentārietis Atis Zakatistovs (KPV LV). Komisijas sekretāres amatā tika ievēlēta deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Komisijā arī strādās deputāti Vjačeslavs Dombrovskis (SASKAŅA), Gatis Eglītis (JK), Ilze Indriksone (NA), Janīna Jalinska (ZZS), Aleksandrs Kiršteins (NA), Ramona Petraviča (KPV LV), Igors Pimenovs (SASKAŅA), Juris Pūce (AP!), Edgars Rinkēvičs (JV), Ļubova Švecova (SASKAŅA) un Reinis Znotiņš (JK). Komiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirms Saeimas balsojumiem izskata likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu, finansēm un nodokļiem. Tāpat komisija skata ziņojumus par valsts ekonomikas attīstības tendencēm, problēmām un nākotnes perspektīvām. Komisija skata arī Finanšu ministrijas ziņojumus par valsts ekonomisko situāciju un budžeta izpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāju ievēlēts Dombrovskis

Zane Atlāce - Bistere, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisiju turpmāk vadīs Vjačeslavs Dombrovskis, trešdien, 21.novembrī, lēma komisijas deputāti.

Par komisijas priekšsēdētāja biedri deputāti ievēlēja Inesi Ikstenu (AP!), savukārt par sekretāru – Edmundu Teirumnieku (NA).

V.Dombrovskis 13.Saeimā ievēlēts no partijas Saskaņa saraksta. V.Dombrovskis bija deputāts arī iepriekšējos divos Saeimas sasaukumos un strādājis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tāpat V.Dombrovskis bijis Latvijas ekonomikas ministrs un izglītības un zinātnes ministrs.

Komisijā strādās arī deputāti Arvils Ašeradens (JV), Anda Čakša (ZZS), Jānis Dombrava (NA), Jānis Dūklavs (ZZS), Ivans Klementjevs (SASKAŅA), Jānis Krišāns (Saskaņa), Anita Muižniece (JK), Ēriks Pucens (KPV LV), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP!), Karina Sprūde (KPV LV), Jūlija Stepaņenko, Didzis Šmits (KPV LV), Ilga Šuplinska (JK), Jānis Tutins (saskaņa). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka pašvaldību vēlēšanās kandidējošie Saeimas deputāti ievēlēšanas gadījumā zaudē parlamentāriešu mandātu, pēc vēlēšanām varētu mainīties arī parlamenta frakciju sastāvs.

Parlamenta Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere skaidroja, ka neatkarīgi no tā, vai Saeimas deputāts ir vai nav uzrakstījis iesniegumu par mandāta nolikšanu, deputāts uz likuma pamata zaudē mandātu, ja tiek ievēlēts kādā pašvaldībā. Meisteres ieskatā, Saeimas deputāts zaudē mandātu dienā, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā pašvaldības dome. No šīs dienas politiķim arī vairs nemaksā mēnešalgu par Saeimas deputāta pienākumu pildīšanu.

Kopumā pašvaldību vēlēšanās piedalās astoņi Saeimas deputāti. No Saskaņas Liepājā ar pirmo numuru kandidē šī politiskā spēka parlamenta frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Pirmais «aiz strīpas» Saeimas vēlēšanās šajā vēlēšanu apgabalā bija pašreizējais Liepājas pilsētas domes deputāts Romans Miloslavskis, kurš kandidē arī šajās vēlēšanās, bet no partijas Liepāja kvadrātā. Miloslavskis ir bijušais Saskaņas pārstāvis, kurš pērn tika izslēgts no Saskaņas, saņemot partijas vadības pārmetumus par «pārmērīgu sadarbību» ar Liepājas mēru Uldi Sesku (Liepājas partija). Nākamais pretendents uz Agešina vietu Saeimā būtu Aleksejs Medvedevs, kurš arī kandidē pašvaldību vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jurašs vadīs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju

Zane Atlāce - Bistere, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju vadīs Juris Jurašs, tā trešdien, 21.novembrī, savā pirmajā sēdē nolēma komisijas deputāti.

Par komisijas priekšsēdētāja biedru deputāti ievēlēja Aldi Blumbergu (KPV LV), savukārt par sekretāru – Edvīnu Šnori (NA).

J.Jurašs Saeimā ievēlēts no Jaunās konservatīvās partijas saraksta. J.Jurašs parlamentā ievēlēts pirmo reizi. Iepriekš kā deputāts darbojies Rīgas domē, strādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā par Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju.

Komisijā strādās arī deputāti Jānis Ādamsons (SASKAŅA), Raimonds Bergmanis (ZZS), Kaspars Ģirģens (KPV LV), Ivans Klementjevs (SASKAŅA), Ainars Latkovskis (JV), Juris Rancāns (JK) un Mārtiņš Staķis (AP!). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pārraudzībā ir nacionālās drošības, valsts aizsardzības, iekšlietu, korupcijas novēršanas jomas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Saeimas deputāti martā atalgojumā saņēmuši vairāk nekā 227 tūkstošus eiro

LETA, 19.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputātiem atalgojumā martā izmaksāti 227 594 eiro pēc nodokļu nomaksas, informēja parlamenta preses dienestā.

Lielākais atalgojums izmaksāts Saeimas Prezidija locekļiem, kā arī frakciju un komisiju vadītājiem. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrneice (VL-TB/LNNK) saņēmusi 3263 eiro, viņas vietniece Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) - 3279 eiro, nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars - 3307 eiro, bet Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins - 3304 eiro.

Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītāja un Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe martā saņēmusi 3226 eiro, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs (KPV LV) - 3040 eiro, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš - 3169 eiro, Saeima sekretārs Andrejs Klementjevs (S) - 3005 eiro, Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) - 3040 eiro, kā arī «Jaunās Vienotības» Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis - 3257 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc konkrētu telpu izmantošanas ierobežošanas saskaņā ar būveksperta atzinumu Saeimas namā Jēkaba ielā 11 ir veikti citi nepieciešamie darbi, lai deputāti, darbinieki un apmeklētāji varētu uzturēties un strādāt drošās telpās.

Kā informēja parlamenta Preses dienestā, atsevišķu struktūrvienību darbinieku 30 darba vietas ir izvietotas citās telpās un ēkās. Tāpat ir pārtraukta atsevišķu publisko darba telpu ekspluatācija, piemēram, ir slēgta Sarkanā zāle un Saeimas Juridiskās komisijas sēžu zāle. Balstoties uz būveksperta atzinumu, atsevišķās telpās ir noteikti arī cilvēku pārvietošanās ierobežojumi, pavēstīja Saeimā.

«Būveksperta atzinumā minētā situācija nav izveidojusies pēkšņi, bet daudzu gadu desmitu laikā. Būtiski ieguldījumi ēkā pēdējā laikā nav veikti,» norāda parlamentā, vēršot uzmanību uz jau iepriekš vēstīto, ka pēdējais kapitālais remonts Saeimas namam veikts pirms 40 gadiem, taču arī ne visā ēkā un ne visām konstrukcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskotajos bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentos jeb tā dēvētajos «čekas maisos» atrodami atsevišķu politiķu vārdi, kuri līdz šim nebija publiski izskanējuši, lai arī likums prasa šādas ziņas publiskot.

Daži no politiķiem uzsver, ka nav apzināti sadarbojušies ar VDK, un to viņi ir pierādījuši tiesā, kas atbilstoši likumam vienīgā var konstatēt sadarbības ar «čeku» faktu. Savukārt citiem viņu vārda parādīšanās «maisos» esot pārsteigums.

Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka Saeimas deputātu kandidātiem ir jāsniedz informācija, vai viņi ir vai nav sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvo dzīvokļu turētāji.

Šiem kandidātiem balotēties vēlēšanās nav liegts, taču informācija par iespējamo sadarbības faktu ar VDK jānorāda ziņās par kandidātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Prāvs pulks mediķu skaļā protestā pie parlamenta prasa atbilstošu finansējumu nozarei

LETA, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, ceturtdienas rītā pie Saeimas pulcējies prāvs pulks medicīnas darbinieku, kuri gan uzklausa kolēģu uzrunas, gan izkliedz dažādus saukļus, atskaņo sirēnas un svilpj.

Sanākušo ir tik daudz, ka dažiem politiķiem ir grūti izspraukties cauri pūlim, lai nokļūtu Saeimas ēkā, kur notiks parlamenta sēde.

Kādā brīdī mediķus centās uzrunāt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), bet mediķi šajā laikā sāka skaļi izsaukt dažādus saukļus un svilpt, tāpēc ne visiem izdevās viņu sadzirdēt. Mūrniece norādīja, ka saprot, ka līdzekļi veselības aprūpei ir nepietiekami. Viņa aicināja vienam otru uzklausīt.

Mediķu pārstāvji tika uzaicināti uz sarunu parlamentā. Pašlaik tajā notiek Saeimas priekšsēdētājas, finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) tikšanās ar mediķu pārstāvjiem.

Uz sanākušo protestētāju plakātiem ir tādi saukļi kā «Vai politiķiem rūp veselība? Neizskatās», «Jaunajiem mediķiem būt», «Valdība mīliet mediķus, jo nebūsiet mūžīgi veseli», «Noguruši mediķi var būt kaitīgi jūsu veselībai» un citi. Protesta akcijas sākumā pie Saeimas tika pienests zārks, uz kura rakstīts «politika».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru