Pēdējos divos gados procesi Latvijas komercbankās notiek pareizajā virzienā un nerezidentu noguldījumu īpatsvars turpinās samazināties, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka būtu nepieciešams, lai bez FKTK banku sektora sakārtošanā aktīvāk iesaistītos arī citas tiesībsargājošās institūcijas, kuras ir par to atbildīgas.

«Ja mēs tikai runātu, maz kas notiktu. No FKTK puses tiek ieguldīts liels darbs, reizēm bankas nākas arī sodīt. Bankas jūt pieaugušo kontroli, arī pats kontroles veids pēdējos divos gados ir radikāli mainījies. Tagadējais nerezidentu noguldījumu apjoma samazinājums līdz astoņu miljardu eiro apjomam jeb 40% no visiem noguldījumiem, ir solis ļoti pareizā virzienā. Vēl neesam galapunktā, neviens arī nevar pateikt, kur ir optimālā robeža. Šī robeža pati sevi parādīs,» skaidroja Putniņš.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija atļāvusi ABLV Bank veikt pašlikvidāciju, preses pasākumā informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

FKTK šā gada 3.martā saņēma bankas akcionāru sapulces lēmumu par vēlmi īstenot pašlikvidācijas procesu, kā arī pašlikvidācijas plāna pieteikumu, kurš tika pamatots kā iespējami labākais risinājums bankas klientu un kreditoru interešu aizsardzībai. FKTK ir izskatījusi pašlikvidācijas plānu un visus bankas papildu iesniegtos dokumentus, tajā skaitā, tos, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli, izvērtējot bankas spēju noteiktā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret saviem kreditoriem, informē komisija.

Šajā izvērtēšanas mehānismā bija iesaistītas vairākas banku uzraugošās institūcijas, kā arī neatkarīga zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kas veica bankas aktīvu kvalitātes pārbaudi un pašlikvidācijas pieņēmumu izvērtējumu. Rezultātā FKTK ir secinājusi, ka bankai ir pietiekams aktīvu apmērs, lai apmierinātu visu kreditoru prasījumus, un atļauj sākt pašlikvidācijas procesu, kurā turpmāku uzraudzību, nodrošinot nepieciešamos kontroles mehānismus noziedzīgi iegūtu līdzekļu iespējamas legalizācijas novēršanā, veiks FKTK.

#Liela daļa no ASV iestādes ziņojumā minētajiem gadījumiem jau ir izmeklēti pagātnē.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) dažu nedēļu laikā veiks papildizmeklēšanu ABLV Bank un atkarībā no tās rezultātiem pieņems lēmumus par banku, piektdien žurnālistiem sacīja komisijas vadītājs Pēters Putniņš, vienlaikus informējot, ka komisija nav ABLV Bank noteikusi darbības ierobežojumus.

«Vispirms ir jānoskaidro visi apstākļi, jo liela daļa no ASV iestādes ziņojumā minētajiem gadījumiem jau ir izmeklēti pagātnē. Atsevišķus gadījumus vēl izmeklējam un atkarībā no šīs izmeklēšanas rezultātiem tiks pieņemti lēmumi. Tas ir dažu nedēļu jautājums,» teica Putniņš.

Viņš gan patlaban neatklāja, kas tieši ir šie neskaidrie jautājumi, kurus FKTK izmeklē papildus.

Starp ārvalstu klientus līdz šim apkalpojošajām bankām ir bankas, kuras vērtē iespēju atstāt Latvijas tirgu un iegūt licenci kādā citā valstī, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš, nekonkretizējot banku skaitu, kas apsver šādu iespēju.

Jautāts, vai ārvalstu klientus līdz šim apkalpojošo banku iesniegtie biznesa modeļi bija radoši, Putniņš atbildēja noliedzoši. «Es gribētu teikt, ka nē, to arī negaidījām, jo gribējām redzēt piesardzīgu un precīzi izkalkulētu biznesa pamatu tagad ar potenciālu skatu nākotnē. Tie drīzāk ir grūtu laiku radīti biznesa modeļi jaunai sektora gultnei, ņemot vērā aktuālo situāciju, kāda tā ir mūsu reģiona tirgos un arī globālā mērogā,» viņš sacīja.

FKTK priekšsēdētājs atzīmēja, ka tagadējos apstākļos bankām atspēriena punkts var būt vietējais tirgus, taču Latvija ir maza valsts, iedzīvotāju nav daudz, viņi nav arī pārāk turīgi, kā arī ekonomika ir salīdzinoši maza un tai nav milzīgas jaudas, tāpēc bankām ar Latviju vien nepietiks un būs jāizmanto pārrobežu darījumi.

Nākamā gada sākums būs ļoti smags visai meža nozarei, bet par situācijas stabilizēšanos vai uzlabošanos varēs runāt tikai gada otrajā pusē, stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Tostarp vērtējot ekonomiskās attīstības perspektīvas, viņš prognozēja, ka koksnes cenas un LVM ienākumi nākotnē pieaugs lēnāk nekā izmaksas.

"Jau šobrīd palielinās pakalpojumu cenas un energoresursu izmaksas, kā arī pieaug nepieciešamība paaugstināt algas gan nozarē kopumā, gan mūsu pakalpojumu sniedzējiem, gan arī LVM darbiniekiem," skaidroja Putniņš, piebilstot, ka arī mežkopības pakalpojumu izmaksas Latvijā kāpj un jau tuvojas Skandināvijas valstu līmenim.

Tāpat viņš norādīja, ka ir grūti novērtēt, kādu ietekmi uz LVM aktīvi apsaimniekoto mežu platību un uzņēmuma ieņēmumiem atstās dažādas Eiropas Savienības prasības "Zaļā darījuma" ietvaros, kā arī Latvijā veiktās dabas skaitīšanas rezultāti, kam joprojām nav veikts ne sociālās, ne ekonomiskās ietekmes vērtējums. "Nav skaidrs pat tas, cik lielas meža platības un kuras tieši teritorijas šis process ietekmēs," atzīmēja Putniņš.

«ABLV Bank nav sistēmiska banka. Par ietekmi uz citām bankām - ceru, ka ietekme būs minimāla, jo - kā mēs varam novērot - tirgū valda pietiekami liela stabilitāte, bankas savas naudas plūsmas pārvalda labi. Tāpēc es ceru, ka šis gadījums neatstās nekādas dziļas pēdas,» šorīt preses konferencē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš. ABLV Bank garantēto atlīdzību izmaksu varētu uzticēt kādai komercbankai.

Citām privātajām bankām FKTK šobrīd negrasās noteikt maksājumu ierobežojumus, apliecināja FKTK vadītājs.

Kopējie ārvalstu noguldījumi turas apmēram 20 miljardu līmenī, apjoms ir nemainīgs un tas ļauj izdarīt secinājumu, ka situācija kopumā no banku puses tiek kontrolēta, viņš apliecināja.

Pēters Putniņš arī uzsvēra, ka nav taisnība, ka ABLV Bank netika sodīta: «Es jau esmu vairākkārt par šo jautājumu stāstījis, varu izstāstīt vēlreiz. Nav taisnība, ka ABLV Bank netika sodīta, ABLV Bank bija pirmā banka, kas vispār tika sodīta. Bankai tika paredzēts trūkumu novēršanas periods. Skatot jautājumu par Ziemeļkoreju, mēs konstatējām, ka faktiski banka ir izdarījusi savu pienākumu. Tieša sankciju pārkāpuma nav, vismaz pagaidām tādu pierādījumu nav. Pretējā gadījumā tas ir noziedzīgs nodarījums. Skatot Ziemeļkorejas jautājumu, mēs lietu neslēdzām vienkārši tāpat, Latvijā nav otras tādas bankas, kurai tiktu no komisijas puses uzlikta tik smaga pienākumu nasta. ABLV Bank ir tikusi sodīta ar vislielāko sodu Latvijas vēsturē. Tāpēc visas šīs spekulācijas ir absolūti nepamatotas.»

Vairums Latvijas banku likumā noteiktajā termiņā nav publicējušas pagājušā gada auditētos gada pārskatus, liecina apkopotā informācija.

Likumā noteiktajā termiņā, proti, ne vēlāk kā 1.aprīlī auditētos gada pārskatus nav publicējusi «Baltic International Bank», «BlueOrange Bank», «LPB Bank», «Meridian Trade Bank», «PNB banka» (iepriekš «Norvik banka»), «Privatbank», «Signet Bank», kā arī «Rietumu banka», kura auditēto pārskatu gan nopublicēja ceturtdien, 4.aprīlī.

«Par šo situāciju mēs lemsim, jo normāli tas nav,» intervijā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš uzsvēra, ka likumā ir noteikts konkrēts datums, līdz kuram bankām ir jāpublicē gada pārskats ar zvērināta revidenta ziņojumu, tāpēc nekādu interpretāciju nevar būt.

Vienlaikus Putniņš skaidroja, ka kavēšanās iemesls ir saistīts ar banku un auditoru ieilgušajām sarunām par iespēju veikt 2018.gada auditu un vēlu noslēgtiem sadarbības līgumiem. «Šajā situācijā ir divas puses - auditors un banka. Mēs visus apstākļus pārbaudīsim un reaģēsim, kā arī nepieciešamības gadījumā iesim dziļākās diskusijās,» teica FKTK priekšsēdētājs.

Likvidējamās «ABLV Bank» kreditoru izvērtēšanas metodoloģijas saskaņošanas gaitā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) bija gan psiholoģisks, gan morāls, gan puspolitisks spiediens, intervijā aģentūrai LETA atzina komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš norādīja, ka paveikto darbu ar «ABLV Bank» kreditoru izvērtēšanas metodoloģijas izstrādi piecu baļļu sistēmā vērtētu ar četri. «Piecu baļļu vērtēšanas sistēmā es likšu četri. Viss ir normāli,» sacīja Putniņš, piebilstot, ka neliktu pieci, jo tas ir tā, kā tajā anekdotē, kur profesors studentam saka: «Uz pieci es pats nezinu!».

Putniņš norādīja, ka šādas kreditoru izvērtēšanas metodoloģijas izveide ir diezgan unikāla lieta, jo, cik zināms, šādā veidā Eiropas Savienībā neviena banka iepriekš nav likvidēta, jo banka ir labā finansiālā stāvoklī. «Līdz ar to nācās salikt kopā piespiedu likvidācijas normas ar pašlikvidāciju un vienlaikus ar uzraudzību. To visu noteikti varēja izdarīt ātrāk, bet ir jārēķinās, ka tas gāja arī caur politikas dzirnām, sākot ar Ministru kabinetu un beidzot ar Saeimu, bet līdz rezultātam mums nonākt izdevās, un es domāju, ka ir ļoti labi - darbs paveikts un pieredze iegūta. Metodoloģija ir saskaņota, un tālāk var pāriet pie tās ieviešanas,» viņš sacīja.

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.

Likvidējamajā «ABLV Bank» varētu strādāt seši līdz astoņi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pilnvarnieki, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

«Pagaidām mēs rēķināmies, ka varētu būt seši līdz astoņi cilvēki. Taču gan personālsastāvs, gan skaits līdz galam tiks noteikts vasaras laikā. Būs tik, cik nepieciešams,» teica FKTK priekšsēdētājs.

Putniņš atzina, ka no visiem juridiski iespējamajiem variantiem, kādi Latvijā ir pieejami, lai likvidētu banku, «ABLV Bank» apstiprinātais likvidācijas modelis nodrošina lielāko FKTK un arī citu institūciju klātbūtni likvidācijas procesā, kā arī naudas legalitātes novērtēšanā. «Maksātnespēja jeb tā saucamā piespiedu likvidācija nenodrošina vispār nekādu FKTK iesaisti,» viņš piebilda, atzīmējot, ka «ABLV Bank» likvidācijā FKTK kontrole būs nepastarpināta un tieša.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) minētās problēmas saistībā ar ABLV Bank Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) jau zināja, un lielākā daļa no šīm problēmām tika jau izskatītas un pārbaudītas, EP uzklausīšanas sanāksmē sacīja FKTK vadītājs Pēters Putniņš.

«Šeit ir runa par pagātni, tā nospēlēja negatīvo lomu ABLV gadījumā,» viņš atzina.

Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka banku riska apetīte ir jāsamēro ar iekšējās kontroles sistēmu pārvaldīt riskus, un regulatoram jānodrošina, ka bankas proaktīvi reaģē uz situāciju, mainot riska uzraudzības procesus.

«Uzraudzība ABLV Bank no regulatora puses bija ļoti stingra,» viņš sacīja. «Latvija joprojām saskaras ar naudas atmazgāšanas problēmām, bet FKTK ir pēdējos gados aktīvi strādājusi šajā jomā,» viņš piebilda. 2016.gadā komisija bankai piemēroja lielāko sodu vēsturē, kāds Latvijā uzlikts bankai, un tai tika par pienākumu likts samazināt savu atkarību no čaulas uzņēmumiem. Bankas ieguldījums iekšējo kontroles sistēmu uzlabojumā tika paredzēts 20 miljonu eiro apmērā, atgādināja P. Putniņš.

Līdz ar to arvien lielāka atbildība gulstas gan uz bankām, gan tiek prasīta no klientiem, tā savu uzrunu iesāk ilgi gaidītais DB Uzņēmēju kluba īpašais viesis - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Starptautiskajā un arī Latvijas epicentrā atrodas naudas atmazgāšanas novēršanas problēma, kuras paralēlā josla ir daudzo sankciju un prasību jūgs. Šaubu ēnā notiek atteikšanās no nerezidentu noguldījumiem.

Bez ekskluzīvas sasaistes

«Atrodamies lielu pārmaiņu priekšā. Tās skars gan bankas, gan uzņēmējus un iedzīvotājus. Daudzās jaunās prasības, kas saistītas ar mūsu sabiedroto valstu sankciju politiku, pat ir nozīmīgākas nekā iepriekš veiktā attīrīšanās no potenciāli augsta riska klientiem. Starp kontroli, riska izvērtēšanu un biznesa vajadzībām ir līdzsvara zudums. Latvijas apstākļos, pieļauju, tas nav veiksmīgākais modelis,» domā P.Putniņš. Viņš informē, ka starptautiski uzdotais tonis diktē absolūtu caurspīdīgumu, kas liedz bankas un klienta ekskluzīvu sasaisti. Turklāt banku sistēma zināmā mērā nu kļūst par kontroles un izmeklējošā mehānisma sastāvdaļu. Šķiet, tām «piespēlē» daļu it kā valstisku uzdevumu. Piemēram, jāziņo par klientu ķēdi, lai teorētiski viss būtu pārskatāmi. ES, ANO, ASV Finanšu ministrijas u.c. noteikto sankciju viļņu (kas automātiski pārskalo arī Latviju) ir tik daudz, ka rada apjukumu. Kopējais lauks kļūst nepārskatāms. Banku un arī valsts pusē visu savilkt kopā ir problemātiski. Bet sankcionēšanas vilkme jeb inerce turpināsies, un tas ir jāpieņem kā jauni apstākļi.

Latvijā banku skaits vietējam tirgum ir par lielu, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

«Skaidrs, ka vietējam tirgum banku skaits Latvijā ir par lielu. Tas ir jau vispāratzīts fakts,» teica FKTK vadītājs.

Vienlaikus Putniņš atzīmēja, ka nevar novērtēt, cik bankām Latvijas tirgū būtu vietas, jo neviena banka nestrādā tikai un vienīgi ar vietējo klientūru. «Ir saprotams, ka visiem, tādā klasiskā izpratnē, kā strādā lielās skandināvu bankas, strādāt nebūs iespējams. Tas nozīmē, ka būs jāmeklē tā saucamās nišas,» viņš sacīja.

FKTK vadītājs arī minēja, ka bankas, kuras iepriekš apkalpoja ārvalstu klientus, pamatā ir salīdzinoši mazas, tāpēc nišas produkti varētu būt vienīgais ceļš, lai tās atrastu jauno identitāti.

Tāpat Putniņš piebilda - tas, kura banka atstās tirgu un, kura turpinās darbu, būs atkarīgs no konkrētās bankas akcionāru lēmuma. «Tas tomēr ir brīvais tirgus. Tas ir bizness. Tas ir šo banku akcionāru rokās,» viņš sacīja.

Latvijas finanšu sektoram pašattīrīšanās ir jāturpina tikpat dinamiskā tempā kā pēdējos divos gados, aģentūrai LETA atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

«Ir skaidrs, ka iepriekšējos divos gados izveidotā jaunā uzraudzības pieeja - Latvijas finanšu sektora pašattīrīšanās, ir jāturpina un tikpat dinamiskā tempā. Te nav citu iespēju, ja vēlamies veidot pieklājīgāku reputāciju mūsu valsts finanšu sistēmai un nodrošināt, ka iespēju pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) jomā šeit nav,» teica Putniņš.

Jautāts par par konkrētiem uzrauga darba plāniem, FKTK vadītājs uzsvēra: «Nekādu šīs vai citas bankas «aizvēršanas» izpildes grafika nav un nebūs! Visam ir jānotiek likuma ietvaros. Tas gan jāņem vērā, ka turpmāk ļoti cieši raudzīsimies, cik stratēģiski elastīga ir katras bankas pieeja biznesa modeļa maiņai un vai ir pamatots plāns, kā mazināt riskanto ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvaru,» sacīja Putniņš.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš varēs saņemt aptuveni 150 tūkstošus eiro lielu kompensāciju, ja līdz 1. augustam uzrakstīs atlūgumu.

Tā teikts 13. jūnijā pieņemtajos FKTK likuma grozījumos. Šīs likuma izmaiņas bija vienas no plašāk apspriestajām pēdējā laikā, jo to nepieciešamība tika skaidrota vienīgi ar vēlmi no darba atlaist pašreizējo FKTK vadību. Turklāt tā arī netika izskaidrots, ko P. Putniņš izdarījis nepareizi vai slikti. Tieši par valdošās koalīcijas dāsno piedāvājumu P. Putniņam, kā arī viņa vietniecei Guntai Razānei bija vienīgās Saeimas debates pēdējā, trešajā lasījumā.

Par 30% vairāk

Patiesībā FKTK vadītāja atbrīvošana ir vienkārša Saeimas kaprīze, jo FKTK likums tiek mainīts vadītāja pilnvaru termiņa vidū un šo termiņu noteikusi iepriekšējā Saeima. Pieņemtajos likuma grozījumos teikts: «Ja ir saņemts līdzšinējā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka iesniegums par atkāpšanos no amata un Saeima atbrīvo attiecīgās personas no amata līdz 2019. gada 1. augustam, tad līdzšinējam priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam, beidzot pildīt amata pienākumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 80 procentu apmērā no viņa gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksā no Komisijas budžeta.»

Nav izslēgta iespēja, ka šobrīd tiek mēģināts graut Latvijas finanšu sektoru, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

«Izslēgt mēs to nevaram, jo šobrīd ir sakrituši ļoti daudzi notikumi viens uz otra - tiek skartas gan valsts politiskās intereses, gan arī te ir finanšu sistēmas jautājumi - viena no lielākajām bankām [«ABLV Bank»] ir nonākusi ļoti sarežģītā situācijā. Tāpēc nevaram izslēgt, ka Latvijas nelabvēļi varētu izmantot šo situāciju savām interesēm, vai pat, ļoti iespējams, iniciēt šādus notikumus. Tāpēc ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Visām Latvijas varas iestādēm ir jāsanāk kopā, jāstrādā kopā,» sacīja Putniņš.

Tāpat viņš atzīmēja, ka, piemēram, «Norvik bankas» lielākā akcionāra Grigorija Guseļņikova paustais medijiem attiecībā uz FKTK iesaisti negodprātīgās darbībās neatbilst patiesībai. «Man nav tādas informācijas, ka komisija vai komisijas darbinieki būtu kaut kādā mērā iesaistīti vai saistīti ar tām darbībām par kurām runā Guseļņikova kungs. Mums ir pietiekami sarežģīta vēsture ar šīs bankas uzraudzību. Tas, ko apgalvo šī persona [..], nav taisnība,» teica Putniņš.

Bankas, kas strādāja ar nerezidentu klientiem, patlaban atteikušās no daļas klientu un turpina definēt jaunos darbības virzienus – finanšu tehnoloģijas, obligāciju emisijas, kreditēšana

Taču daļa banku turpinās esošo darbības virzienu, orientējoties uz citiem reģioniem klientu apkalpošanā. Līdzšinējie soļi izskatās cerīgi, vērtē uzraugs.

Visas strādā

Kopš februāra, kad Latvijas amatpersonas izplatīja paziņojumus, ka bankām jāatsakās no čaulas kompānijām un lielas daļas nerezidentu klientu, kredītiestādes, kas strādā ar starptautiskajiem klientiem, jau paveikušas lielu darbu un izrevidējušas klientu bāzi. Uzraugs norāda, ka banku līdzšinējā reakcija uz nepieciešamajām izmaiņām ir vērtējama pozitīvi un process virzās produktīvi. Tiesa, līdzšinējās tendences tirgū rada arī jautājumu, vai tiešām bija jāpiemēro tik stingrs sods AS ABLV Bank, to likvidējot. Jau iepriekš intervijā DB bankas pārstāvji uzsvēra, ka banka jau uzlaboja darbību un sekoja uzrauga prasībām, un, ja būtu nepieciešams, veiktu vēl papildu izmaiņas. Jāatgādina, ka patlaban ABLV Bank gaida Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu par pašlikvidāciju, ko uzraugs sola publicēt tuvākajā laikā.

Latvijas banku informācijas apmaiņa SWIFT tīklā notiek ierastajā kārtībā, atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš, komentējot iepriekš izskanējušo informāciju, ka starptautiskais banku informācijas apmaiņas tīkls SWIFT, kas nodrošina norēķinus starp dažādu valstu bankām, Latviju esot atzinis par augsta riska valsti.

Komisijā norādīja, ka FKTK ir pārbaudījusi informāciju par Latvijas banku it kā apgrūtināto maksājumu ziņojumu apmaiņu SWIFT organizācijas pakalpojumu tīklā un Latvijas bankas ir apliecinājušas, ka visi procesi norit ierastajā kārtībā. Savukārt SWIFT reģionālā pārstāvniecība ir informējusi Latvijas atbildīgās iestādes, ka šīs organizācijas rīcībā nav informācijas par SWIFT lēmumiem saistībā ar augsta riska valstu sarakstu veidošanu.

Ir svarīgi saprast pirms paust publiskus paziņojumus, kas ir SWIFT (Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication). Tā ir organizācija, kas nodrošina bankām savu komunikāciju tīklu ziņojumu apmaiņai. Šis process notiek dažu sekunžu laikā - SWIFT sistēma piegādā maksājumu ziņojumus nekavējoties saņēmēja bankai SWIFT tīklā. SWIFT nekad nav veikusi un neveic kādas nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) pārbaudes vai skrīningu banku vietā bez banku gribas un neaiztur maksājumus. SWIFT dod iespēju bankām drošā un standartizētā veidā apmainīties ar rīkojumiem saistībā ar dažāda veida finanšu darījumiem, tostarp ar starpbanku, kā arī banku klientu maksājumu ziņojumiem. Par mūsu sektora uzraudzību atbildīgās institūcijas šodien ir apstiprinājušas, ka minētā informācijas apmaiņa gan iekšzemē, gan starptautiskajā vidē notiek netraucēti un ierastajā kārtībā, teica Putniņš.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne ceturtdien iesnieguši atlūgumus, apstiprināja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Abi iesnieguši atlūgumus, lūdzot atbrīvot viņus no amata ar 15.jūliju, pastāstīja Reirs. Viņš informēja, ka šos atlūgumus ir pārsūtījis Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) ar pavadvēstuli, lūdzot jautājumu par Putniņa un Razānes atbrīvošanu no amatiem atbilstoši likumam izskatīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un pēc tam arī parlamenta sēdē.

Reirs piebilda, ka Razāne viņam iesniegumu atnesusi klātienē, bet Putniņš par savu nodomu rakstīt atlūgumu ministru informējis jau nedēļas sākumā telefoniski.

Līdz ar to Putniņam un Razānei, atstājot amatu, pienāksies Saeimas nesen likumā noteiktā kompensācija 80% apmērā no mēnešalgas.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēl nav pieņēmusi lēmumu attiecībā uz «ABLV Bank» martā iesniegto pieteikumu par pašlikvidāciju, informēja FKTK pārstāve Ieva Upleja.

FKTK pārstāve skaidroja, ka iestāde vēl pēc 20.maija ir saņēmusi izvērtēšanai jaunus dokumentus saistībā ar šo jautājumu. Saskaņā ar likumu komisijai lēmums jāpieņem 30 dienu laikā pēc pēdējo dokumentu saņemšanas, skaidroja Upleja. Viņa atturējās prognozēt, kad varētu tikt pieņemts lēmums, norādot, ka tas nav tuvāko dienu jautājums, jo runa ir par sarežģītu procesu.

Komisijas vadītājs Pēters Putniņš Latvijas Televīzijai norādījis, ka kavēšanās notiek, jo jāizstrādā kontroles mehānisms, lai likvidācija notiktu droši. Putniņš arī norāda, ka ņemot vērā lietas sarežģīto raksturu, banku drīzāk skars likvidācijas, nevis pašlikvidācijas process. «Tāda klasiska pašlikvidācijas procesa te nebūs,» «LNT Ziņās» teica Putniņš.

Godātā redakcija, droši vien nav liels noslēpums, ka krietnu daļu sava darba mūža esmu bijis profesionāls fotogrāfs. Tajos laikos importa frāze say cheese nebija pazīstama, bildējamās grupas uzmanību ierastā kārtā piesaistīja ar izsaucienu, kurā tika blēdīgi apsolīta putniņa izlidošana.

Daļa publikas tiešām pasmaidīja, slēdzis noklikšķēja, un dzīve turpinājās. Neviens nekad man nav jautājis, kāpēc putniņš nav izlidojis.

Pārlaidusi asinskrāsas pilnmēness aptumsuma šausmas, Saeima mums beidzot dāvājusi jaunu, spraunu valdību. Nu varbūt ne pavisam pilnīgi jaunu, bet tādu refurbished – daļa detaļu jaunas, daļa vecas, bet lietojamas, un beigu beigās iznāk lētāk. Un šī rifērbišētā valdība uzreiz un zibenīgi ķeras pie vingrinājuma ar uzmanību, tūlīt izlidos. Sarakstā uz izlidošanu bez lielas slēpšanās tiek apspriestas pašas augstākās prokuratūras, policijas un KNAB amatpersonas.

Arī uzreiz un zibenīgi sākas nākošo Valsts prezidenta kandidatūru apspriešana, jo pašreizējais Saulvedis Varaidotis uz otru termiņu netiek apspriests pat joka pēc, tātad izlidos jau šovasar. Un pirmie reālie izlidotāji ar 44. numura zābaka nospiedumu uz muguras lejasdaļas jau pamet nozīmīgu valsts dienestu vadību.

«Swedbank» rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai komentētu Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušās šai bankai adresētās apsūdzības naudas atmazgāšanā, trešdien paziņojusi bankas prezidente Birgite Bonnesena.

Kā norāda banka, tā pildījusi visas prasības, kas noteiktas, lai novērstu naudas atmazgāšanu.

«Mums nekas nav zināms par šiem 50 klientiem un arī par pieminēto summu - 40 miljardiem Zviedrijas kronu (3,8 miljardiem eiro),» telefonkonferencē izteikusies Bonnesena, piebilstot, ka televīzija nav dalījusies ar banku informācijā, uz kuru balstītas apsūdzības, taču «Swedbank» ir ieinteresēta jebkādā informācijā, kas bankai palīdzētu labāk atpazīt aizdomīgus darījumus.

«Swedbank» prezidente norādījusi, ka naudas atmazgāšana ir lielākā problēma, ar ko saskaras visas bankas visās pasaules valstīs, taču konkrētais «Swedbank» risks šai ziņā ir zemāks, ņemot vērā bankas izraudzīto darbības modeli.

Latvijas bankām pusgada laikā ir jāpārstāj apkalpot tā dēvētie «čaulas uzņēmumi», par kuru izcelsmi nav skaidrības un kuri bieži vien tiek izmantoti naudas atmazgāšanas shēmās. Pretējā gadījumā bankām draud izolācija, kas ietekmēs jau vairs ne tikai norēķinus ASV dolāros, tā šorīt intervijā LNT rīta ziņu raidījumam «900 sekundes» sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš.

«Tad vienkārši sekos izolācija, kas var skart arī citas sfēras - gan valūtas, gan arī vērtspapīru sfēru un tā tālāk. Nemaz nerunājot par reputāciju. [...] Tas vienkārši nozīmē to, ka, ja mūsu bankas vēlēsies kaut vai atvērt vēl vērtspapīru kontu, iesaistīties kaut kādos sindicēšanās darījumos, kaut vai [sākt] kādu jaunu kredītkaršu pakalpojumu var sekot atteikums. Tikai pamatojoties uz to, ka mums ir vāja reputācija. Mums ir vājš, nekontrolējams banku sektors, kurš strādā ar tādiem riskiem, kurus nekontrolē,» norādīja FKTK vadītājs.

Bankām pārtraucot sadarbību ar «čaulas uzņēmumiem», tajās par vairākiem miljardiem eiro kristos nerezidentu noguldījumu apjoms. «Tas, kas paliks pāri pēc «čaulu» likvidācijas , ja tiks pieņemts tāds lēmums, no kādiem 8 miljardiem prom aizietu varbūt kaut kas starp 4 līdz 5 miljardiem,» atklāja Putniņš.

Šobrīd tādu čaulas veidojumu, ar kuriem jāpārtrauc sadarbība, īpatsvars Latvijas banku noguldījumos ir ap 0,5%, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

FKTK regulāri apkopo datus par Latvijas banku sektora paveikto saistībā ar banku klientu bāzes attīrīšanu no t.s. čaulas veidojumiem, kuri vienlaikus atbilst divām normatīvajos aktos definētajām pazīmēm.

Kopš marta/aprīļa šādu veidojumu skaits klientu bāzē ir dinamiski sarucis, un šobrīd tādu čaulas veidojumu, ar kuriem jāpārtrauc sadarbība, īpatsvars Latvijas banku noguldījumos ir ap 0.5%.

Nodrošinot nepieciešamo pārmaiņu vadību Latvijas finanšu sektorā, 09.05.2018. stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFN likums), kas uzliek pienākumu tirgus dalībniekiem Latvijā 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm – nav faktiskas saimnieciskās darbības un ekonomiskās vērtības, nav prasības sagatavot finanšu pārskatus. Minētie grozījumi stājās spēkā 09.05.2018., tas nozīmē, ka 60 dienu termiņš šo likuma prasību izpildei ir 07.07.2018.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pabeigusi 12 Latvijas banku jauno biznesa modeļu izvērtēšanu, ņemot vērā pieteiktās turpmākā biznesa stratēģijas, kā arī nākotnes risku ietekmi.

FKTK padome ir apstiprinājusi katrai bankai individuālu būtisko darbības rādītāju līmeni – kapitāla un likviditātes prasības, tāpat katrai bankai ir definēti individuāli uzraudzības pasākumi šim gadam.

Līdz ar šo lēmumu FKTK ir slēgusi banku individuālās uzklausīšanas periodu un pabeigusi uzraudzības dialogu ar 12 Latvijas bankām par jaunajām prasībām. Latvijas banku biznesa modeļu izvērtēšana notika saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) un FKTK īstenoto metodoloģiju jeb t.s. Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (Supervisory Review and Evaluation Process – SREP).

Šajā procesā tiek noteikti banku darbībai nepieciešamie individuālie darbības rādītāji, kā arī, apkopojot uzraudzības procesā gūtos secinājumus, bankām tiek doti uzdevumi turpmākajam periodam, t.sk. ir paredzēta biežāka informācijas sniegšana un pārrunas par jauno biznesa modeļu ieviešanas procesu.